2. okt. 1991. Trešdiena.
Vakar nosūtīju vēstuli Dzidrai – šorīt zvanīju. Viss O.K. Vakar nosūtīju arī 4 doll. Un prasīju izsūtīt man brīveksemplāru no autobiogrāfiju grām.
Inese vakar atnesa Nelsona [right] vāka zīmēj. Ķik + Sarm. vēstulēm. Šausmīgi nepatika. Negulēju visu nakti – domāju kā lai pasaka ka tas ir nepiederīgs grām. simbols rakstīšanai – veclaiku spalva – mums nevar piedēvēt to ‘spalvas’ laiku. Nu – labi ja ņem to spalvu kā vispārēju simbolu rakstīšanai. Bet – tā pirmā acu uzmetienā neatgādina rakst. spalvu – bet pudeli, korķi, skrūvi vai kādu citu smagas darbošanās rīku – tad sīki ierakstītais ‘vēstules’ un gads – spalvas astītē – tas viss citai garīgai sfairai – skolnieku rakstiem vai tamlīdzīgi – Bet šorīt apskatot otrreiz – jau pierasts, un – lai iet… Tīri izstrādāta new sence. Un gadu redzamāk var ielikt nāk. lapā. Galu galā – varbūt vajaga tādu puskumēdiņu ievērībai – un galu galā tā jau ir rakstāmspalva, lai arī tagad tik sveša – kā krievu baznīcas kupols – sīpolveidīgais kupols.
Saruna ar Dzidru gara. Viņai viss O.K. Atkal Pēteris aplaimojis kādu mēnesi. Ko lai dara! Sexs! Viņš atbrauc izdzīvojas, izguļas uz Dzidras rēķina, Dzidras mājā – aizbrauc atkal pie savām iedzimto sievām. Ja tik neņem Dzidra viņu pārāk nopietni, citus pametot un neatrodot – nu lai savu laiku tā iet.
Kur tos labos ņemsi??!!!!!!
Labi ja esi neatkarīgs no vīrieša – mazākais materiāli!
Nospiests gara stāvoklis tomēr par vakardienas kliegšanu ar Inesi par Nels. vāku [right] – kas pirmā mirklī pretīgs.
3. okt. 1991.
Gara vēstule no Dzidras. Vakar no Leitīša. Vakar nosūtīju vēstuli Freijai + $ USA 26.
4. okt. 1991. Piektdiena.
Uz manas kūkas dega 85 svecītes – visas ar skaistu liesmu, vidū sākot savienoties lielā uguns mēlē augšup! Inese nofotgrafēja mani, jaunā mājas svārkā aiz kūkas + ungāru vīns – bulls blood – vērša asinis!
Dzidra piezvanīja no rīta, un Austra, kuras balsi es nemaz nevarēju sadzirdēt. Biju parkā – un gribēju saulainā solā apsēsties, kad zemē ieraudzīju lielu naudas gabalu kas izskatījās kā Latv. 5 latu gabals – bija Kanādas 1 dolārs, agrāk tāds laikam bija apgrozībā pirms tagadējā ‘zelta’ dolāra, kas ir daudz mazāks. Ļoti labi! Zemē atrastā nauda, par kuru runājām Vancuverā ar Gariju un Meriju. Šodien atnāca no turienes arī mans mētelis un 2 grāmatas. Neko par tām nezinu un nejūsmoju – svešu kultūru grām. Siev. rakstītas. Bet – izlasīšu uzmanīgi, lai varu ar Gariju par tām apspriesties. Sirds lēkāja visu dienu pēc Dzidras zvanīšanas – teica lai braucu tur, ja arī uz īsu laiku, aft. Ziemsvētkiem.
Tagad vakars (pēc visām svinībām) un sirds ir nomierinājusies – strādā vienmērīgi. Viņa uztraucas kad es to nemaz nezinu un tad nevaru nekā to nomierināt.
Gribētu gan uz Austrāliju aizbraukt, uz neilgu laiku. Bet – viss labi jāapdomā un arī jāredz kā ar maniem spēkiem, ar sirdi etc.
Sapnī redzēju, kā 2 vīri sasēja un ‘sastīpoja’ ap krūtīm apkārt – jaunu sievieti kas stāvēja tā saistīta kā statuja, gaišu zeltainu seju un matiem. Un es žēlojos viņiem – kādēļ viņi jau šovakar to sasien, būtu taču ļāvuši nakti mierīgi pārgulēt – jo tas viss jau tik vēl rītu jādara…
Jā. Varbūt tā mana ‘zelta jaunība’ ko viņi sasēja.
Koku lapās aiz loga nakts gaismās tagad redzu (atkal kā ik uz soļa) kādu lielu seju. Un tad – arī viņā, ja nevēro to – ir sievietes torso ļoti brīvi, skaists, varu gandrīz saskatīt arī tumši zeltainos matus, seju, roku – vislabāk brīvās (ne kā vakar sapnī) saistītās apkārt ar saitēm, krūtis. Brīva, spēcīga, daiļa sieviete.
Es redzu es redzu sejas un nezin ko – koku lapotnē, gaismās, ēnās etc. Apbrīnojami cik šis sievietes torso ir skaidri redzams daiļš –
Svētdiena 6. okt. 1991.
Iestādīju 3 podos audzelīgās svītrotās ‘skalbītes’ (?). Tur būtu iznācis stādu 6 podiem… Man būtu jātaisa tāda ‘mājas dārzniecība’!
7. okt.
Vakar par daudz salocījos lapas no puķdobes grābjot – visu nakti sirds nekārtīga un vēl šodien nav miera. Fiziski nevar nodzīt sevi līdz nejēgai. Piegrābu 2 plastik maisi – bet te nu bija. Šodien – kā invalids.
Vēstule no Zvejnieka – lai sludinu Laikā savas grāmatas –
Nosūtīju vēstuli Sk. Tēraudai – vai vajaga, cik etc. Un lai sūta naudu…..
Izgāju caur parku. Sirds beidzot sāk sist puslīdz normāli. Puķu grēda atkal pilna ar lapām – tomēr derēja jau tās vakar tīrīt. Un koks vēl pilns lapu, vēl bērs…
Kāds raksta Laikā – bijis Latvijā, sūtīts – tur pie laucinieka ar sīpoliem, stāvējusi gara rinda cilvēku – par brīvību neviens neko un par Bakera apciemojumu neviens neliekas zinis. Sīpols ir laba lieta – un ko tāds Amerikas Bakers saka – tas tiešām kaķim uz astes.
Rudens krāsainie koki debesīs
Virmo kristāla debesīs
Jau zari kļūst retāki
Dziest koku krāsas, debess paliek.
Rudens. Grimstu viņā cauri tur
Līdz tiem rudeņiem
Bij auksti lieti, slapjums un tumsa
Slapji izlijuši drebinādamies
Tie metās iekšā aiz durvīm
Nolika vējlukturus
Iededzināja virtuves lampiņu
Sildīja rokas, vēl jākur uguns
Jāvāra vakariņas
Vēl nevar sēsties, tik
Slapjās virsdrēbes nomest
Kaut ko siltu uzsegt plecos
Sasilt beidzot sākt
Atpūsties – daudz paveikts
Un lai ar līst.
Ak, viņu nosalušās rokas
Kājas sabristās
Muguras par ilgu locītās.
Bet gan nāks vēl saules diena
Viss apžūs, visu savāks pagrabā.
Galds ar ēdienu ar dažu
Skaistu augli vārpu
Ar gaišu lampu silts.
Arī te – nāks lietavas
Būs slapjas ielas –
Cik spoži rūsā zeltā deg vēl
Galotnes, lapām nobirst ietves
Domas mieru nerod
Meklē, meklē teikt
Atrast, paturēt.
Trešdiena (?) 9. okt. (?)
Vējš, iepelēks vakars un vējš – notriec krāsainās lapas.
Vakar parkā kāds skolotājs, profesors (?) izveda savu pulku – parkā, laikam teica lai sēd un dara ko katrs grib – kāds sēdēja un skatījās, kāds kaut ko rakstīja. Gribējās satikt to cilvēku, kas tik labi darījis – pēdējā siltā, krāsainā vēl, rudens dienā – izved tos jaunos stulbeņus – lai paskatās, lai jūt, lai padomā kaut ko.
Saule tikko apspīd ielā vēl dažu spožu dzeltenu koku. Vējš. Vējš!
12. okt. Sest.
Nosūtīju vēstuli K. Zvejniekam.
Vakar biju pie daktera – izjautāt par biežajām sirds klapēm – vakar tā neklapēja. Noņēma asinis 3 ‘tūbas’ pilnas, kādēļ tik daudz? Taisīja asins spiediena pārbaudi un vēl kādu ‘jaunu’ (?) sirds pārbaudi, tad exray front un 2 reiz left side – jo pirmais neizdevās? Tāds ērmīgs vīrietis – domāju ja liks iet 3. reiz zem exr. – neiešu! Es stingri prasīju – vai es varu (beidzot?) apģērbties. Tad viņš apskatīja uzņēmumu un teica OK. Es izmetos prom ar strupu – thankyou. Tāds lempis, nevar pareizi novietot pie ex, ņems vēl un vēl…
So – es topu drošāka soļot šai pasaulē (pēc JJ. balvas?) – ? Jā – es jūtu, topu drošāka, izliedu no savas pārākās pazemības! O.K.
Gribu braukt arī uz Austrāliju februārī??
Jā vakar dabūju 3 flu injection.
15. okt. 1991.
Vēstule no Anerauda!!! Laba! Vēstule no Zariņa. Parastais – nekas. Nosūtīju vēstuli Leitītim.
16. okt.
Vēstules no Pamše un Vecgrāvja. No – Gubiņas.
Jaunas iespējas – grām. izdoš. Latvijā.
17. okt.
Nosūtīju atbildi Vecgrāvim, un vēstules Rudenajai, Zariņam, Ronim.
18. okt.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai.
19. okt.
Tīrīju lapas no puķēm. Inese visu zālāju sakasīja un notīrīja lapas. Ziema nāk.
Rudens lēni savelkas apkārt Sāk salt. Vai vēl ieziemoties varēs Varbūt varēs ja arī Tu gribi noslēpties Ziemeļu vēju Noturēt dzīvu sakni līdz mošanās stundai. Kā savāds tītenis zirnekļtīkls Sāk pielabināties aiztīt prieku. Negribu padoties negribu atdot Izdomā iztēlē dārgu rasto. –––––––––- Vakars. Kāpju uz savu istabu Mājas otrā stāvā. Vāri zili logu atspīdumi Uz kāpņu telpas sienām kā kādā pilī Ārā pilns mēness noslēpumains Logi, debess tumst zila Vāc, draudzīgi dala debess gaismas Domas pie Tevis dodas tālā malā It kā viss atstātais zaudētais Būtu tur, pie Tevis.
Svētdiena 20. okt. Silts, bet vējš.
Izgāju caur parku – krāsas arī lapu tukšos kokos. Melancholija, melancholija. Dīkdienīgas ilgas, gausums, gaidot kā Godo gaidot. Ārā, dārzā miers. Vakar sagrābtas lapas, viss rudenim, ziemai tīrs.
21. okt. 1991.
Pirmd. Slapjdraņķis tagad, vakarā.
Vēstule no kādas Blūmfeldes – grib 3 grām. prasa lai aizrakstu cik maksā?
Pasūtījums no O. Dīķa 10 gr. no katras – no 5 grām.
Naktī negulēju labi, šodien tomēr dzīvoju un daru visu kā vajaga – uz Safewayu, banku, us parku. Vai es biju uz parku? Nē, nebiju… Vakar biju. Norakstīju arī ‘pāris dienas’ komputorā. Inese aizbrauca uz lidlauku – atvest Nels. Inese vakar uzrakstīja eseju par kādu papīra skulptori un dabūs $500! Lasu Beauvoires grām. par Sartra pēdējiem dzīves gadiem. Bēdīgi, briesmīgi.
21.{?} okt.
Ziema jau trešo dienu – mazliet sniegs (ielās ledus) un sals līdz -9. Dienas vidū -3, -4.
Nosūtīju vēstuli un manu grāmatu sarakstu Blūmfeldei. Inese nosūta 45 grām. O. Dīķim. Izņēmu no bankas Inesei čeku par $2500 – 1500 par biļeti, ko viņa pirka (uz Austrāliju) un 1000 dol. nākošai grāmatai vai kam vajag, viņas banka maksā lielāku procentu.
Jūtos labi, lai arī maz gulēju. Vispār – pēc vasaras esmu O.K. Sirds lēkā kādreiz, bet zinu tas tikai no satraukuma vai ‘bēdām’ rūpēm, nemiera, neziņas, gaidīšanas. Jāizvairās no uztraukumiem. No kreņķēšanās – rakstu katru dienu mazliet komputorā no dien. grām. un – kā to varētu beigt, ja es katru dienu rakstu jaunu dien. grām. lapas??
Šodien (no pag. gada) izrakstīju skici par Eriku Ādamsonu. Gaišais cilvēks!!
24. okt. 1991.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai, lai gādā par savu degunu. Saņēmu to biogrāfiju grāmatu – no O. Dīķa. Neglīta grāmata pēc skata.
25. okt.
Nosūtīju vēstuli K. Pamšem.
Šorīt naktī vēl uznāca sniegs. Notīrīju mūsu daļu, kaimiņš arī tīrīja savu. Pāris vārdu apmainījām, nevarēju īsti saprast ko viņš saka, ne īsti atbildēt viņa jautāto. Cerams viss laipnības robežās. Saule nāk ārā, skaista ziema uz 0.
31. okt. Ceturtdiena – Holluvīne.
Saņēmu čeku $42 Am. dol. – par 3 grāmatām Uz tilta, Aiviekste, Tu prasi. Samaksā par sūtījumu $19.90.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai.