[Unpublished]

1963.28.6.

Ja, tas droši vien ir nelabi, ka tik ilgi neesmu Jums atbildējis. Agrāk es tā nekad nebūtu darījis. Bet tagad kļūstu jo dienas aizdomīgāks un kautrīgāks nevien tikai rakstīšanā. Liekas tā, ka nekur neesmu ne gaidīts, ne vajadzīgs un tā iznāk, ka atsakos bieži no tā, kas agrāk bij parasts. Runāju un eju tikai tur, kur ir kāda nepieciešama vajadzība. Vienu laiku arī slimoju. Manas slimības līdz šim arvienu bijušas tādas, ka citi tās pat nepamana — , es tās izslimoju bez zālēm un dakteriem, lai arī dažreiz iet diezgan smagi. Bet par to jāmaksā ar sliktu garastāvokli un vēlēšanos ielīst kā slimam sunim kādos džungļos un tur palikt.

Ar to līgavu zagšanu Jūs mani drusku iegāžat, lai gan es šai lietā esmu taisni tādās pat domās kā Jūs, tas ir, ka līgavas ir tiešām zagtas. Iegāšana notika tāpēc, ka es tikko biju rakstījis J.Grīnam un apzīmējis Jūs kā ļoti kautrīgu un pazemīgu dzejnieci. Bet kad nu viņš būs izlasījis Jūsu nikno rakstiņu par līgavu zagšanu, viņš neticēs man. Iekritis ir arī Prof. E.Dunsdorfs ar savu atbildi Jums. Izrādās, ka viņam nav neviena pierādījuma tam, ka līgavas nav zagtas. Meklēšanās pēc šiem pierādījumiem Jūsu stāstā ir humors, jo rakstniekam nav nekas jāpierāda. Par viņa iekrišanu mēs visi smējāmies. Es viņu lūdzu atklāt mūsu RD un ja Jūs atbrauksit, tad es jūs iepazīstināšu, jo mēs esam ļoti labi pazīstami.

Ar RD priekšdarbiem veicas ļoti labi — meitenes plēšas kā negudras, jo īpaši Ella Kreišmane, kas visu plāno un kārto. Par laimi viņas visas ir draudzīgas tā ka man nekur nav jājaucas starpā. Ļoti patīkami ir tas, ka izdevās RD piesaistīt divas jaunās paaudzes darbinieces — Baibu Metuzāli [Kangare] un Ilzi Šteinhardi, kas nupat beidza studijas tāpat kā Jūsu Inese. Es priecājos par to, ka abas laikam mazgās galvas vecajiem. Metuzāle runās par Marg. Kovaļevskas Posta puķi un Gauru gaiļiem, ko daudzi slavē, bet Šteinharde laikam par V.Sniķeres dzeju.

Jāsaka, ka tad, kad uzzināju par Ineses graduēšanu, es arī gribēju viņu apsveikt un pat sūtīt savu grāmatu dāvanai. Bet tad pārdomāju un neteicu nekā. Uznāca aizdomas, ka tā būtu lieka uzbāšanās ar savu mīlestību tāpat kā tas noticis jau daudzās citās vietās, lietās un reizās. Un tā tas palika.

Par kartiņu paldies. Dīvaini izskatās, ka katra nākamā meita par Jums garāka. Kas būtu, ja vēl būtu trešā meita! Abas meitas ir pilnīgi Jūsu meitas pēc izskata un varbūt arī pēc dabas. Ja tas tiešām tā, tad jau pagājušie tumšie gadi nav zaudēti un Jūs varat domāt, ka esat kaut ko ieguvusi. Un var jau būt, ka tas ir lielāks guvums nekā kāda grāmata, kas varbūt varējusi rasties pagājušos gados. Šis gads tad Jums ir tiešām notikumu bagāts gads un ja tas būtu bijis iespējams, tad es būtu vēlējies ieskatīties Jūsu acīs, lai redzētu vai tur ir kāds gandarījuma apliecinājums. Bet tas jau nebij iespējams.

Par sevi gan nav nekas sevišķs stāstāms. Es pašlaik kārtoju stāstus savai grāmatai, kam jānāk, kad beigsies A.Neboisas darbu iespiešana. (Nabaga meitenei šais lietās nav tik daudz labvēlīgu draugu kā Jums un tāpēc rodas viens otrs nepatīkams brīdis…) Es neilgojos, lai mana grāmata iznāktu, jo ja vēl ir kāda vēlēšanās rakstīt, tad redzēt uzrakstīto grāmatā ir arvienu mazliet tārpains prieks: visam vajadzēja būt labākam.

Kā nu tagad nokārtojusies Jūsu dzīve? Vai strādājiet vēl turpat? Kādi ir plāni rakstīšanā? Vai esiet sakrājusi visus savus dzejoļus vienuviet? Cik to ir, jo ir jādomā par to izdošanu. Un kā ar stāstiem?

Šeit, ja atskaita mazo pulciņu, kas uzņēmies RD rīkošanu, ir gaužām pelēks klusums visos virzienos, tā kā zūd viss prieks un gribas ierauties savā kaktā un ne par ko nedomāt un neko nedzirdēt. Visapkārt plātās neciešams tukšums.

Jūsu JK.