(photo: Erna Ķikure at her workdesk, Montreal 1988)
j. Sarmas piezīmes par autori.
Erna Ķikure-Bērziņa (prec. Dzelme) dzimusi 1906. gada 4. oktobrī Vidzemē, Madonas apriņķa Ļaudonas pagasta Ķikuros kā šo māju saimnieka meita. Ģimnāzijai to sagatavo viņas pašas tēvs, agrākais skolotājs. Ģimnāzijā viņas māksliniecisko dotību veicināšanā zīmīgi trīs audzinātāji – latviešu literatūras skolotājs Jānis Āboliņš, zīmēšanas skolotājs gleznotājs Jānis Plase un mūzikas skolotājs piānists un vēlākais Latvijas konservatorijas klavierklases vadītājs un profesors Arvēds Dauguls.
- 1924. Āboliņš no skolniekiem to rakstudarbos prasa labu stilu un mērķtiecīgu jēgu saturā. Viņš ir arī skolnieku žurnāla vadītājs, un Erna kļūst tur līdzstrādniece, lai gan no citiem to slēpj. Tāpat kā rakstīt, viņai arī patīk zīmēt un spēlēt klavieres. Beidzot 1924. g. ģimnāziju, ir grūti izšķirties, kur mācīties tālāk – konservatorijā vai mākslas akadēmijā. Izšķīrusies par akadēmiju, Erna Ķikure tā paša 1924. g. rudenī iestājas Latvijas mākslas akadēmijas grafikas klasē, kuŗu vada grafiķis profesors Richards Zariņš. Bet darbs akadēmijā ne visai apmierina, jo liekas pārāk sauss. Rodas doma par Parīzi, un E. Ķikure dodas turp. Daudzie muzeji, izstādes un jau pati Parīzes gaisotne mākslinieci reibina, jo liekas visu mākslu piesātināta. Bagāta daudzām jaunām ierosmēm viņa atgriežas Rīgā un 1929. Gadā ar diplomdarbu ‘Daugava’ oforta technikā nobeidz akadēmiju kā māksliniece grafiķe.
Pēc tam E. Ķikure kļūst zīmēšanas skolotāja klusā provinces pilsētiņā Ilūkstē. Pilsētas skaistā apkārtne un mierīgā provinces atmosfaira rosina mākslinieci čaklam darbam. Rodas lielas oforta ainavas, ko redz Kultūras Fonda, Jelgavas un Daugavpils mākslinieku grupu izstādēs. Bet Ernu Ķikuri tas neapmierina, un 1939. gadā viņa dodas uz Beļģiju un strādā Beļģijas Karaliskā mākslas akadēmijas profesora Pētersa vadībā, bet pēc tam apmeklē Parīzi otro reizi. Atgriezusies Latvijā, viņa pagūst vēl apmeklēt Somiju. Tad sākas Latvijas posta gadi, kuŗus māksliniece pavada kā skolotāja savas dzimtenes novadā.
- 1944. g. rudenī Erna Ķikure līdz ar ģimeni nokļūst trimdā Vācijā.
Varbūt latvietim tik neparastā nometņu dzīve, smagie personīgie pārdzīvojumi un piemēŗotas garīgas vides trūkums ierosina E. Ķikuri atcerēties sava bijušā skolotāja ierosinātās vēlmes, un viņa sāk rakstīt. Pirmajos darbos dominē apkārtnes dzīves tēlojumi. Tomēr tajos ir jau arī pa tēlam ar dziļāku iekšējas dzīves skatījumu. Kad 1949. gadā E. Ķikure nokļūst Austrālijā, viņas darbi sāk parādīties laikrakstā Austrālijas Latvietis, kā arī Austrālijas Latvieša gadagrāmatā. Šo stāstu un tēlojumu virknē E. Ķikure atestē sevi kā stāstnieci ar lirisku, smalkjūtīgu un tai pašā reizē arī konkrētu pasaules un dzīves skatījumu. Tas pateikts īpatnā, impresionistiski svaigā veidā. Tematikā skārtas gan trimdas, gan arī dzimtenes dzīves parādības. Sākot ar 1958. gadu sāk parādīties E. Ķikures pirmie liriskie dzejoļi, bet tagad tos var jau lasīt trimdas dzejas antoloģijā Dzejas un sejas. E. Ķikures stātu Mūsu kaimiņš godalgojusi Latv. Preses biedrības Austrālijas kopas stāstu sacensības komisija ar pirmo godalgu.
Erna Ķikure ar vecāko meitu, romāņu literatūru studenti, dzīvo un strādā Sidnejā.
j. Sarma.
Ķikure Erna, īstā v. Erna Dzelme, dz. Bērziņa; rakstniece, māksliniece-grafiķe, pianiste. Dzimusi 1906. gada 4. oktobrī Ļaudonas pagasta ‘Ķikuru’ māju saimnieku Jāņa un Alvīnes Bērziņu ģimenē. Precējusies ar Jāni Dzelmi, ģimenē divas meitas: mākslin. Inese, prec. Birstiņa, un Dzidra, prec. Mitchell (Mičele).
Erna Ķikure beigusi Biržu vidusskolu (vēlāk pārdēvētu par Madonas ģimnāziju) 1924. g. ar gatavības apliecību. Pēc tam iestājusies Latvijas mākslas akadēmijā, kuras grafisko meistardarbnīcu beigusi 1932. g. ar mākslinieces-grafiķes grādu. Mācījusies klavierspēli Latvijas Tautas konservatorijā; Austrālijā nolikusi eksāmenus Sidnejas konservatorijā par 7. kursu.
Latvijā viņa strādājusi par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Ilūkstes valsts ģimnāzijā no 1932. līdz 1940. g., ņemot vienu gadu bezmaksas atvaļinājuma, lai papildinātos grafikā Antverpenes mākslas skolā, Beļģijā.


Devusies bēgļu gaitās uz Vāciju 1944. g. rudenī, dzīvojusi Štutgartes apkārtnē – vispirms Fellbachas bēgļu nometnē, bet pēc tam Fellbachas pilsētiņā, jo par pārcelšanos no angļu zonas uz amerikāņu zonu bez iestāžu atļaujas nometne bija jāatstāj (tā dēvētā ‘skrīnēšanas’ procesa rezultātā). Izceļojusi uz Austrāliju 1949. gadā, nonākdama Jaundienvidvelsā (New South Wales) – vispirms bēgļu nometnē Grētā, tad Vaiongas (Wyong) apkārtnē, beidzot Sidnejā. Kopš 1983. g. dzīvo Kanādā dažādās vietās Britu Kolombijā, Ontario un pašreiz – Albertā, Kalgarijā (Calgary).
Erna Ķikure ir Latviešu Preses Biedrības Austrālijas kopas biedre.
Erna Dzelme-Ķikure, dzim. Bērziņa.
Publicētās grāmatas:
Mūsu Kaimiņš, proza, 1962, Austrālijā
Ķikures un Sarmas vēstules, sarakste, 1980, USA
Dienas un gadi, dzeja, 1985, Austrālijā
Artava, dzeja, 1988, Kanādā
Kā plūsti Aiviekste?, proza, 1989, Kanādā
Ceļa akmeņu raksts, dzeja un proza, 1990, Kanādā
Uz tilta, proza, 1990, Kanādā
Ķikures un Sarmas vēstules, 1958-1962, 1991, Kanādā
Tu prasi patiesu stāstu, proza, 1991, Kanādā
Būs Skaista Diena, proza, 1993, Kanādā
10 no Ķikures, dzeja, (ierobežota tirāža),1995, Kanādā
Mājas un Ceļi, proza (no krājumiem), 1996, USA
Es zemes tās, proza un dzeja, 2006, Latvijā
Darbi antoloģijās:
Dzejas un sejas, Latv. dzeja emigr., 1962, USA.
Prozas profili, Latv. proza emigr., 1964, USA.
Dzeja un proza avīzēs un žurnālos:
Austrālijas Latvietis, (nedēļas avīze) Austrālijā.
Ceļa Zīmes, Lit. žurnāls, Anglijā.
Jaunā Gaita, Lit. žurnāls, Kanādā.
Treji Vārti, Lit. žurnāls. USA.
Latvija, latviešu avīze, Vācijā.
D.V. žurnālos Kanādā un Austrālijā.
Literatūra un Māksla, Latvijā.
Darbi lasīti Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Latviešu Rakstnieku Dienās, Austrālijā, Sidnejā. Austrālijā rīkoti 3 Ernas Ķikures darbu vakari.
Piedalījusies un lasījusi savus darbus Latv. Rakstn. Nedēļās –
Kalamazū, 1987, un
Los Andželosā, 1989.
Autobiography
I - mātes puse
II - tēva puse
III - Ķikuros
IV - Skolas laiks
V - Inese & Dzidra
VI - Dzelmes - vēstule Inesei
VII - Sarmam vēstule
VIII - Family Summaries. J.Dzelme Proposal
IX - Sister Austra's story (reported by Ian Hart)
X - My life
Published biography
Madonas ģimnāzija
Mājas un ceļi
Latviešu literatūras darbinieki
Atgriešanās mājās (art exhibition + catalogue)
Pagātnes portretējumi - Liepa (art essays)
Novadu dārgumi (Madona museum collection)
Other public biographical texts
Documents
Ļaudona student excursions to Ķikuri, 2001


