VI — Sarmam vēstule (Ķikure/Kikure)

Man jāatbild Jūsu jautājumiem – īsi un skaidri…

  1. Dzimš. Gads, dienu u.t.t. Ja, zināmu iemeslu dēļ, kā Jūs to sakāt, es labprāt neatbildētu, bet tas jau ir izbazūnēts Dzejās un Sejās. (Tikko bija tāds piedzīvojums, kas nosvītro man mazākais gadus 15-20, un brīnišķīgi to just. Pateicos Dievam ka viņš liek saulei kavēties.)
  2. Dzimšanas vieta. Madonas apr. Ļaudonas pag. Ķikuru mājās.
  3. Skolas. Pamatskolu neesmu apmeklējusi. Mācījos mājās. Tēvs bija dažus gadus strādājis kā skolotājs. Gājām abas ar māsu arī uz kaimiņiem mācīties pie prof. Malta kundzes un viņa māsas. Dažreiz viņš pats arī mums kādu stundu botānikas noturēja. Ģimnāziju beidzu Madonā 1924. g. un rudenī iestājos Latv. Mākslas Akadēmijā. No ģimnāzijas skolotājiem ļoti paliekošu iespaidu deva gleznotājs Jānis Plase un literatūras skolotājs Jānis Āboliņš. Pirmā gadā bija klav. skol. prof. A. Daugulis, bet tas aizgāja uz Rīgas konservatoriju, ja tas būtu palicis, es droši vien būtu iestājusies konservatorijā. Plase mani novirzīja uz akadēmiju. Bet varbūt vienu no dziļākām ietekmēm domāšanā deva Jānis Āboliņš (Cimzes skolnieka skolnieks, cik zinu). Viņa liter. stundas bija interesantas no sākuma līdz galam. Domāju, ka smēlos daudz, lasīju, viņa ierosmē vairāk, kā progr. prasīja. Viņa domrakstus mums vajadzēja rakstīt pēc plāna, literāriskas putriņas viņš nepieņemšot, Āboliņš teica. Viņa prasība bija arī lai neviena doma netiek malta un atkārtota, bet izteikta vietā un tikai reizi. Pirms iesāc rakstīt – zini beigas, bija viens no viņa likumiem. No viņa retajiem piecniekiem es dažreiz nozvejoju pa ļoti lielam. Pats pirmais bija ar piezīmi, ka to pelna vairāk stils, kā saturs. Āboliņš bija manā pēdējā skolas gadā mūsu klases audzinātājs. Pēdējā latv. valodas stundā viņš no mums atvadījās katram skolēnam dodot roku un sakot tādu īsu dzejas rindu. Es sēdēju pirmā solā un man šī ceremonija bija jāsaņem pirmajai. Viņš sniedza roku un teica: “Mirdzi kā zvaigzne tu naksniņā,” un gāja tālāk uz citiem, bet es atkritu solā un raudāju pilnā balsī. Man piebiedrojās pārējie! Es viņu šad tad esmu atcerējusies un domās pateikusies par kādu daļu vieda savā domāšanā un jušanā, kas nākusi no viņa stundām. No paša pirmā gada es rakstīju skolas liter. žurnālā ko rediģēja Āboliņš. Par to, ka es rakstu un mani darbi vienmēr tika iespiesti žurnalā, es netiku teikusi nevienai dzīvai dvēselei izņemot māti mājās. Āboliņš to tomēr bija zinājis, jo kādreiz skolas bibliotēkā, kāds cits skolotājs izdodot man grāmatas piezīmēja – ka es jau pati arī rakstot. Es tomēr rakstīšanu par savu uzdevumu neturēju un iestājos akadēmijā. Dienas grāmatu tomēr rakstīju visus gadus ģimnāzijas laika. Kad bēgļu gaitās atstāju mājas, noraku līdz ar grāmatām kādas 18-20 pierakastītas “klades”. Bija žēl, bet kur tās likt?

Plases mudināta un sagatavota iestājos akadēmijā 1924., vēlāk tur mācījos R. Zariņa grafiskā darbnīcā. Ko mantoju? Man žēl teikt – akadēmijā es neko teicamu nemantoju, drīzāk otrādi. Pie Plases strādājot mēs zinājām kas ar mums notiek, akadēmijā ne. Beidzu ar diplomdarbu Daugava, oforta technikā.

  1. Beļģijā biju 1939. g. agrā pavasarī (martā, aprīlī, maijā). Grafikā strādāju (Briseles akadēmijā brīvu mācīšanos – telpas un profesorus, varēja dabūt tie, kas kaut kur beiguši kādu mākslas akadēmiju.) Parīzē pirmo reizi biju 1929. g. otro reizi 1939. g. pēc Beļģijas. Ko guvu? Muzejus, protams. Bet Parīzē pavadītie pāris mēneši iespaidoja ne ar to vien, kas notiek mājā iekšā, bet – uz ielas. Parīze manā uztverē ir piesātināta vēstures, saules, cilvēku elpas. Parīzei tūlīt var piederēt un tā pieder katram. Šķiet, Parīzē nevarētu justies sāpīgi vientuļš u.t.t.

Uz Somiju piedalījos vienkāršā ekskursijā. Arī Somijai ir sava seja, pilna ar viņas dabu.

Pēc akadēmijas beigšanas strādāju Ilūkstes valsts ģimnāzijā un pamatskolā (kā zīmēšanas un māksl. vēst. skolotāja). Ilūkstei skaista apkārtne un liela vientulība. (Šīs divi lietas mani bieži ieslēgušas uz ilgu laiku.) Pēdējo gadu strādāju Ļaudonas un Sāvienas pamatskolās.

Izstādes?

Piedalījos Kultūras Fonda izstādēs, gandrīz visās. Zemgales izstādē – Jelgavā un Daugavpils izstādēs. Tas viss apmēram.

Trimdā biju Vācijā: Berlīnē, Sillenbuchā, Fellbachā. Austrijā – Tirolē.
Austrālijā ierados 1949. 8. jūlijā.
Pirmie dzejoļi rakstīti Austrālijā, iespiesti Austr. Latvietī.

Citas ziņas? Esmu precējusies un man ir divas meitenes.