Kad skarbums plosījis un šķēlis
un saraustījis gabalos –
kā piena upe maigums dziedē.
Līst lieti lēni un violeti ziedi līst
džakarandai,
smaržo putekļi no ceļa, kad lāses
un ziedlapas to klāj.
Līst maigums, rit pār putnu spārniem
un mierā gulst zem kājām atnākšanai.