Tu putnus zaros dzirdi un augļus jūti ienākamies, tas viss tev pieder tevi ar nešanas smagumu neapgrūtinot. Pusdienas vējiņš ir maigs pār melnām pīnijām Romā. Uz marmora gabala sēdies ēnās, vari domās nogrimt, mierā noskatīties, vērot: Pāri ielai, uz stūra, kur vecās pirtis slej milzīgus siltus mūrus, (tagad tur brīvdabas opera, vakarā dzirdēsi Verdi) divas meitenes pārdod mīlu. Tumšmatei veikals vedās - īsā pusdienas laikā to uzņem un atpakaļ atved, divās, trīs automašīnās. Ar blondo turpat akācijās salīgst kāds velosipēdists. Divi policisti laiski piejāj, pamāj, norāj un viegli aizšūpojas uz saviem maziem zirgiem. Pusdienas vējiņš ir maigs pār melnām pīnijām Romā. Ej brīvs pa ceļu saulainu kas salmiem piekaisīts, jo kaut kur novāc ražu, savāc ziemu un vasaru. Mieru un mājvietu viedi šai salmu dzeltenumā, zeltainumā, siltumu, viesmīlīgu uzņemšanu. Pusdienas vējiņš ir maigs pār melnām pīnijām Romā.
