Tik viegla kā ērgļa dziesma...
Bet ērglis ir smags un plēsīgs,
bīstams.

Zina runāt tas – klusām.

Tā baltās spalvas pie melnām
cēlas,
kad galotnē pašā,
tikai galotnē vienmēr,
tas sēd un ierunājas,
iedziedas, ietrinkšķina savu kokli –

skaņas vieglas kā gaisma
iedrebas gaisā.

Un elpu aizturot tu gaidi
vai dzirdēsi vēl
otru tā teicienu kluso,
skaņu netverami trauslu.