Kad uz brūnām lapām
pirmo ledu jūtu,
sirds kā ziemas priekus jaušot
   iedrebas.

It kā vecais bēris
atkal jājūdz būtu
un no tāliem ciemiem mājās
   jādodas.

Sienu siksnas
gudros mezglos ciešos,
zīlēju, kur ziemeļi kur dienvidi
   reiz bij?

Ilgi tā jau ceļā
taisos, pošos,
nezinot kur pajūgs vedīs, nevedīs?

Kad zem soļiem
pirmo ledu jūtu,
četru debespušu ceļos apstājos.

Un ar gājputniem
tik kādu vārdu sūtu -
šķiet, tie arī tagad iet uz rītiem,
   ziemeļiem.