Varbūt no tā
ka tu biji tuvu,
kāds mirklis paplēta spārnus,
it kā tas būtu putns,
it kā tas teiktu –
es esmu mūžība,
ņem to un
nebēdā nenieka.

No tā, ka tu biji tuvu,
kāds mirklis atšķēlās,
it kā tās būtu debesu durvis
gaisma izlija pāri malām
un tanī mazgājās
iela, pilsēta
un mana dzīve.