Dārzos dedzina ziemā mirušās puķes, vecu zāli, vējlauztus zarus, bērni klaigā, steidzīgi mākoņi iet, iet, nāk, staigā, atklāj debesi zilu, vecas kuplejas dzied kāds kabatas radio aizmirsts uz mūra sētas, zemes rētas no melniem lediem izlīdzina ar grābeklīšiem asni lai mostas. Sirdis mostas, sniedzas ārēs...ne ārēs, pašapkalpes veikalos un autoostās sirdis mostas un ātri, kā raķetes kļūst līdz saviem mēnešiem mestas. Caur viegliem dūmiem aprīļa diena zied.
