Rīts piemācies.
Uz kamīna apstājies kluss
Klāva rožainais pulkstens.
Uz grīdas izlocījies,
maigās kaudzītēs sakļāvies
kāds liesmains dzijas gals,
košs mīlīgs dzīpars
no Ildzes adījuma.
Bezvēja rīts.
Bez saules,
bez steigas
grāmatas atvēlē
vakar neaizvērtas...
Kafijas smarža iederētos un
tējkarotīšu piesitieni
un smiekli. Tos dzirdu vēl.
Un viņu kustības dejo vēl
pāri uz salmupītā paklāja
kur izlocījies sarkanais diegs.