Pilsēta vakara gaismās
kā dienvidus auglis
sārtojas, zeltojas, glāzo
līst lūpās.

Nē, paliek aiz stikla,
akmenī, dzelzī pārtaps
jau nākošā mirklī,
maigumu izslēgusi no sevis,
ar savām karaļu rotām,
devām, prasībām
apreibinājusi rokas
kas ielās posta.

Pilsēta vakara gaismās
kā dienvidus auglis.