Tava balss kā ziedlapa tālumu ūdeņos iešūpojās, atplauka tuvu vārdus, kā vārus glāstus uz vaiga liekot dārgus pārlieku savā vienkāršībā, ar savu skaņu, savu krāsu puspasaules telpas piesildot. Tālumu ūdeņiem aizveroties balss tava, kā ziedlapa nepārsniedzamās dzelmēs aizšūpojās uz vaiga atstājot laimības pieskārienu.
