Tumst vakars krāsodamies
maigiem pustoņiem,
būs naktī lietus –
debess dienvidus mala
pietūkst smaga
un lēni pāri klājas
dienu uzsūkdama,
visu pārvērsdama melni zilā.
Kā izbēgot no viņas svara
sārtzelta gaismas
uz mūriem nogulstas,
uz sētām krīt
un pieplok zemei,
zūd, slēpjas otrā debess pusē.