Viļņu slēpotājs (Ķikure/Kikure)

Ātra viļņa galā,
zem debess, virs jūras
dzīvs cilvēks vai Dievs
kāpj gaisos un grimst?

Viļņu baltās putās
dzīļu zaļās šļācēs,
dzīvs bronzains tēls
simts tēlos dzimst.

Simts briesmas tam uzglūn,
ik brīdis pilns mošķu,
vai ūdens jau nekļūst asinīm melns?
Zaļais dēlis kā ķirzakas mēlīte nokust...

Velns, mošķi tik večiem un vecenēm rādās!

Saules gaismā tas laistās
un savā spēkā,
ātra viļņa galā
dzīvs cilvēks un Dievs.

Leave a Reply