Vīzija (Ķikure/Kikure)

Un pēkšņi dzirdu –
rīb goda rati
pa visiem Ļaudonas lielceļiem.

Kur traucies, sirds,
uz svētkiem, ar sējas rozēm,
lupstājiem, nakts vijolēm?

Bet bēg zem rozēm sirds,
zem dzeloņiem sirds –
tur redzu
manu svaini, mūsu jauno pagasta veci
uz kapiem ved.

Bēdz zem rozēm, sirds,
slēpies kā proti
bet acis neaizsedz:

redzi, pie tēva kapa
mūžam nu bālu seju
māte sēd,

un māsa nāk
ar bērnu pie krūts, kā vasara krāšņa,
nu mūžam viena.

Un viss tas tad grimst
aiz liepu lapām,
aiz stiprās saules gaismas.

Bet pa visiem lielceļiem
ar vasaras ziediem gar grāvmalām
jauni soļi iet,
daudz jaunu soļu iet.

Leave a Reply