
Cik maigi snieg, cik maigi snieg, un domas mieg no tāda sniega, tās neklejo pa kalniem vairs, bet sēd pie loga istabā un klausās, ilgi noklausās, cik maigi snieg, cik maigi snieg! Un domas snieg pār tavu vaigu, tavām rokām, kas skar tik viegli kā skropstās sniegs, kas silti kūst pār vaigu.
