Eju kā sapnī šais dienās, daudz nedomājot, zinu, reiz atmodīšos tur, īstenībā. Nu klausos, tur nav vairs neviena no manas dienas. Aizsists logs ir un smilts, un mūžības lēnās vēsmās līgojas daži zāles stiebri.
Eju kā sapnī šais dienās, daudz nedomājot, zinu, reiz atmodīšos tur, īstenībā. Nu klausos, tur nav vairs neviena no manas dienas. Aizsists logs ir un smilts, un mūžības lēnās vēsmās līgojas daži zāles stiebri.