Kalni, sniegi, mežu galotnes (Ķikure/Kikure)

Kalni, sniegi, mežu galotnes
un rīta debess mirdz logā
kā sudraba josta visgarām,
liek asarām riesties acīs.

Zem rīta debess dzīve –
kā sudraba rotas lieta,
slīd no pirkstiem, no krūtīm raisās.

Svied, met, atdod,
uz kādām rokām, uz krūtīm
lai tveras, lai mirdz,
pirms pārkūst dienu ugunīs asās.

Leave a Reply