Uz asiem priedes zariem
vieglā rīta vējā
pēkšņi atmirdz rozes,
manu dienu rozes.

Un es smejos, iesmejos,
bet rozes šūpojas
uz priedes zariem,
varu ņemt vai neņemt.

Un es ņemu, ņemu,
līdz ar koka skujām asām.