Jūlijs 1962 (Ķikure/Kikure)

1.7.62.

[[Diena pavadīta pie rakstāmmašīnas – man reiz jādabū cits darbs! Savs konts. Mazliet vairāk dzīvības. Mani nomoka – tas, ka man jāgatavo grāmata. Proza man šķiet jau kā ‘vēsture’. Es it kā nevaru vairs to rakstīt. Silta diena. Uz minūti to redzēju uznesot Inesei curried rice. Atpūšos. Cik skaista ir pasaule ko neredz!]]

2.7.62.

[[Dzidrai deķīša pārvalks izgludināts – jānosūta. Skaista diena kā visas jau mēnešiem ilgi. pārlido pār galvu kā putns! Ak manas dienas! Inese mājā šodien. Labi! Vakar ‘pārrāvos’ – šodien švaki jūtos. Divi mēneši darbs vēl te. Tad jādabū cits. Gribu. Rakstu auļodams maš. r. Vakar iesāku stāstu. Liekas tā to var. Un vakar beidzot likās – es pārredzu vielu. Varbūt.]]

3.7.62.

[[Inese dabūjusi skolnieci – franču jāpalīdz kādai studentei – cer nopelnīt un dabūt praktisi mācīšanā. Es uz brīdi spēlēju klav. un biju pārsteigta cik daudz laba rokām dara mašīnrakstīšanas 15 min. arpedžijas un oktāvas! Pieminēju Dievu – ja es varētu turēt rokas vieglas tā un šad tad spēlēt! Dzidr. sag. paku – lakatiņš, 2 šokol. vafeles un pārvalks. Šodien bij vieglāks darbs. Gribu zīmēt.]]

4.7.62.

[[Gāju uz Dbl Bay. Liku bankā naudu – nespēju iekrāt. Un vairs nav izredzes – tik 2 mēn. te. Bet – gan jau kā nebūt. Kurpes bij ar aukstiem papēžiem un tt. Bet kā ‘dāmai’ nav iespējams tik daudz redzēt un priecāties par pasauli kā tas ir darba sievai. Cik skaisti ir iet – kā neievērotam, dīkdienim. Nevaru nevienu stāstu parakstīt! –]]

5.7.62.

[[Skaista diena. Bet aizgāju par vēlu uz pilsētu – jau pusdienas krāšņums bija pāri. Bez tam – man tūlīt vajadzēja līst veikalā un neko skaistu ārā neredzēju, tik brīdi ejot pa Eliz. ielu. Bet – Sidnejā jau pilsētas skaistums tomēr – jāmeklē. Te nav Parīze… In. zvanīja Dzidrai. Vēl nav palīgu. Dz. izkarojusi pirmās vietas 3 sportos (augstl. tāll. + shotput.) Redzēju sapnī Aivieksti. Skaistu ūdeni. Saņēmu Londonas avīzi ar Kp. Sv. Ļaudonā. Kaut kas tur ir uzrakstīts.]]

6.7.62.

[[Piezvanīju Freimanim, pastāstīju ka Lond. avī. Saņēmu vakar. Viņš domā ka pie viņa varētu kādu sanāksmi noturēt. Būtu O.K. Esmu nogurusi jo vakar aiz nemiera un visādām domām nevarēju gulēt.
Esmu nogurusi un ilgojos mežu, koku, zāles, gaisa mirdzēšanas pār kalniem, pīlēm un zemes. Bet visa kas tur vēl bij klāt, es tomēr nevarētu panest. Jāapklust. Jāmeklē ceļš.]]

7.7.62.

[[Ineses tuvumā siltāks dažs brīdis. Viņa nopirka manai māsai zābakus.
Uz mašīnas dažs teikums iznāca labu sološi. Kaut kas labs iedvesa jo – lasīju Saliņa dzejas un rakstīju viņam vēstuli.]]

8.7.62.

[[Svētdiena. Visu dienu atpūtos. Un – nejūtos tik nogurusi. Miegs gan nāk – 2 naktis dzēru tabletes jo nevar aizmigt. Migla bija no rīta. Pusdienā mazliet maiguma gaisā, tad lietus. Biju lejā līdz līcim un veikalam. Imants atnāca, kad biju atnesusi biskvītus ko dzert ar tēju pie Ineses – Diena, atpūtas diena. Nemiers tikai zem miera – kā iet Dzidrai? Negāju uz Eglīša referātu – gribēju miera. Un – jau man pietiek ‘sabiedrības’. Kādus pāris draugus tik atrast. Tas tomēr jāmēģina.]]

*Kā ziedus [..] un pienācīgās 
Smilšu saujas
Ko ber uz zārka kā aizgājējam
Tā katrai aizejošai dienai
Kādu maigu domu veltu
Ar nopūtu un nožēlu un izbīli
Un cerīgu – vēl kāda nāks, ko
Vairāk apmīļošu
Kā dārzu izstaigāšu.
Diena, jau vārti aizveras aiz Tevis!...
Kuģis bij līcī taisni tik garš kā iela blakām
Migla bij līcī no debesīm uz ūdeņiem
Kā visu kopā jaucot
Un dzestrums tāds, ka mitram rudens rītam.
Kāds cilvēks vientuļš gāja un sejā ieskatījās
Es atskatījos – man jāmācās ir
Ieskatīties acīs izbālušās, glavas sirmās.
Bij kokos pavasara tuvums, nojaudu
To zarus redzot jauktus ar debesi un
Ziediem, kas ziedēja jau rudenī, bet
Ieziedējuši būs pavasarī.
Meitene te maigā līkst no 
Ziedu smaguma.
Diena, diena sirds raud kā 
Aka aprakta (Diena)

9.7.62.

[[Lietus. Te neskan uz jumta. Kā viss – arī saule – paliek ārpusē. Gudroju – kas būs tālāk. Jātiek būtu reiz – savā dzīvē. Savā dzīvoklī. Ak – kā būs būs. Iet uz leju! Lai gan – tik labi esmu turējusies šo pusgadu. Pelnot maizi! Kādēļ? Kādēļ jāēd tā maize, kad nedzīvo? Gandrīz nedzīvo. Tik – pelna maizi un ēd!. Tomēr – tomēr. Kaut ko jau bur arī. Bet maz gan. Cietumā. Nezin kā iet Dzidrulim. Jākrāj ar ik sīkums – jāpalīdz.]]

10.7.62.

[[Vērtību pārvērtēšana – laikam man uzklupusi. Neko nevaru darīt un viss padarītais liekas aizšauts greizi. Kaut varētu saņemties un uzrakstīt pāris stāstus un to Kaimiņu nelikt tanī grāmatā. Liela muiža?!! Lietaina diena. Spēlēju mazliet. Skatījos kailos zaros, vējā, gaismā. Inese lekcijā par Camu. –]]

11.7.62.

[[Lietus līst!!! Izlasīju ‘Caretaker’ Pintera ir ½ 2 p.m. Vai tas nav raksturīgi – mani iepriecina, ja varu izlasīt iepr. gadu piez. – lietus vai saule bijuši kādi nieki! Ne nieki – bet – vai tas svarīgi? Man jā. Es raugos jau te arī vairāk kā pusgadu – pa logu lietū vai saulē un tā ir mana dzīve! In. piezv. Dzidr. – šodien tur atnāk kāda palīdz. Ak nabaga Dzidrulis – kā viņš dzīvo! Inese staigā melnā džemp. un izskatās skaista. Esmu pusslima ar kādu flu.]]

12.7.62.

[[Bijām ar Inesi univ. drām. kopas teātrī universitātē – 2 Pintera ludziņas. Skaisti! Tik daudz kas no tā, šos jaunos teātros, kā es gudroju savas 2 lugas. Bet – nav spēka uzrakstīt. – biju arī ‘sales’ šopīt. Nopirku pap. kreklu kas pašai būs jāvalkā un Dzidr. džemperi. Ak! Teātris bij skaists. Tāda veida māksla ver jaunas dimensijas un – varbūt arī atņem, bet…]]

13.7.62.

[[Atkal pusnakts. Gara diena strādāta bet miera nav. Gribētu tik turpināt – Inese uz kino. Es brīdi T.V., redzēju Eliz. Tailori jaunu meiteni – tiešām skaista. Vai nav nejauki ka cilvēki iet bojā no labvēlīga likteņa.]]

14.7.62.

[[Vēl tikai 9.45 p.m. un jau esmu ‘pie miera’. Labi. Skaista auksta, bet saulaina diena. Typwritings gāja labāk. Tas labi. Un vēl modernā teātra paņēmieni, kas man spokojās galvā, un ko redzu citur lietotas apstiprina ‘manas spējas’! tikai – slinkums kā uzkritis tā nepāriet. Inese mocās ar Moriaku. Tas ir puslabinieks. Tā man atausa 5. grām. lasot. Bet nē, to viņai pateikt? Nosūt. Aula k. vēst.]]

15.7.62.

[[Svētdiena. Šodien brīžam bija tā, ka nezin kur sprukt no kādām nezināma cēloņa bēdām: vakarā piezv. Dzidr. – tā kalpone aizgājusi otrā dienā. Nevienu dienu nav palīga bijis. Nezinu ko iesākt. Vai tad tiešām negadīsies kāds. Ja nebūtu bail saslimt – es laikam skrietu. Bet kā? Un vai tad tur var sarunāt…
Ak diena diena! Ko darīt? Te arī nav laimes.]]

16.7.62.

[[Inese sēž ar problēmām volksvāgenā. Es visu dienu esmu kustējusies – un arī sēžu – gultā. ½ 4 beidzu darbu – tad uz Employment offici. Man tas neko lielu nesolīja. Maz strādnieču esot. Nopirku pap. 2 pāri veļas un overollu. Nezinu kur palika pag. ned. alga – nevaru noturēt! Esmu nogurusi beidzot. Diena protams skaista.]]

17.7.62.

[[Visnelabākā lieta pašreiz laikam ir tā mana grāmata! Būtu kas jāraksta – nevar. Būtu jāzīmē – nevar. Kā viena kalpone to var darīt? Nevar. Domāju – būtu jāpērk māja! Vajag tikai naudu. Varbūt tomēr vajadzētu zīmēt—izstādei Melb.?
Laiks brīnumains. Jaunu klona lampu uzlika pāri mūsmāju pagalmam.]]

18.7.62.

[[Inese bija skaista pie vakariņu galda – maza meitene. Meitenīte, kā kādreiz Austrijas kalnos. Mežā, kur lasījām sēnes. Saulē uz viņu skatījos – paturēt prātā uz mūžu. Ir arī palikusi prātā: brūnganā vilnas kleitiņa, gaišbrūniem matiņiem sprogainiem saulē – nopietni meklē sēnes. –––]]

19.7.62.

[[Inese nav mājā, solījās zvanīt, ja nebūs, nezvanīja. Bet kāds ap 8 p.m. zvanīja (2 reiz) un nerunāja. Vai tālsaruna nebij? Baiga un nemierīga sirds. Viens savā kaktā mini – kā, kur maniem bērniem? Žēl vecās dzīves tādas kā tā nebija!! Kaut kas iekšā bij, varēja būt – nebija. Pieņemt – ka punkts jau…]]

21.7.62.

[[Sestdiena. Bet dienu datumi man bijuši sajukuši, aizvakar raksts nepareizi. Viss viens! Šodien ir šis datums. Inesei sāp galva. Kāpēc? – pārpūlējusies. Smērēju uz papīra savu seju nevaru atrast līdzību. Skaista diena kā – visas. Un vientulība kā kaps. Un gribu vēl kurp doties.]]

22.7.62.

[[Svētdiena. Lietus lēns, migla. Freimanis neaicināja uz dzejnieku sanāksmi kā solījās. Rakstu un vingrinos uz mašīnas un nemiers kauj nost par to ka nekā nerakstu grāmatai. Nezinu kā tas beigsies. Inese mājā – ‘studij’. Tikko zvana Dzidrai.
10 p.m. Freim. piezvanīja – lai ejot 2 pm next Sunday uz Biedrības māju sanāksmē. Jaukās mājas sanāksmes neizdodas – jo jātaisa liela ēšana!
P.S. kalendara man te nav, bet cik noprotu – te ir pāršķirta nepareizi lapa tātad šī un nākošā jālasa atpakaļ (have corrected).]]

23.7.62.

[[Silta diena – ļoti. Lasījās jau vētras mākoņi, bet izklīda. Tikai veļa lāgā nežuva un tās bija 6 mašīnas un gāja tā lieta līdz ½ 5 pēcpusd. Tad bija spēki galā. Neko vairs lielu nedaru. Inese atnesa ‘Pūces Spiegeli’ vācu valodā. Ar tiem pašiem Mazerela kokgriezumiem. Vai tur latv. izdevumā vēl nebija kādas vinjetes klāt? Un vai tas tomēr nebija – saīsināts. Nosūtīju Dzidr. vēstuli.]]

25.7.62.

[[Trešdiena. Rītu jau pusbrīvā diena. Rakstīt – neveicas. Dzīvot – arī nē. Gaidu, gaidu – ko? Savu dzīvokli? Tā liekas bet – tie arī laikam nieki. Dzīve ir pārtrūkusi un eju kā mēnessērdzīga.]]

26.{8}7.62.

[[Ceturtdiena sure!
Pusdiena brīva. Mazgāju matus – pūtos, bet – esmu ‘vārgāka’. Gribēju kaut līdz veikalam aiziet bet par vēlu – tikai vējš sapūta ausi un tā sāp – misery! Vingrinājos uz maš.r. Inesei rīt jānodod – eseja. Lasu Till Pūces Sp. Diena skaista. Vakars – rudenīgs tomēr. Gribēju iet uz dakteri – bet par tālu.]]

27.7.62.

[[Piezvanīju Dzidrai. Paps bij pie telef. – nekas, laipns, laikam domāja ka Inese. Viņiem vakar atnākusi kāda palīdze. Šodien te zvanīja no empl. off. siev. ar bebi. Būtu labāk varbūt. Inese nav mājās. Nolasījusi eseju – laikam ir vācu plajā – Gailīte atrakstījusi – pusslimojot. Visi bij prom – tukšā zāle, ar pilsētu logos – mazliet spēlēju + ziņa no mājām un vieglāka sirds.]]

28.7.62.

[[Vējš mani dara neveselu – auss sāp. Vējš! Bet jāsaņemas. Arī šodien skaista pēcvasara diena, kā pirms gadi 2. Bet te no tās maz redz. Ārā – uz ielas arī nebiju. Pelnu pāris grašu par savu – dzīvi. Mūžam man darbs ir ienaidnieks. Esmu – slinka! Jā. Bet arī nē. Cik daudz nav padarīts – bet tie – blēņas! Blēņas! Lasīšu Puces Spieģeli.]]

29.7.62.

[[Inese mani sasukāja – skaistu un aizgāju uz latv. namu, satikt Freimani un Eglīti. Norunājām visu par grāmatu. Jo Sarma atrakstījis vēstuli kura lieliški un pavēlīgi noprasa un nostāsta kādai grāmatai jāiznāk! Ak Tu labā dvēsele! Un es neesmu viņam rakstījusi! – Un Inese neprotestē ne mazākā mērā ja kaut kas personīgs būtu stāstos! Tad man noveļas akmens no sirds! Redzēju Dzeju anotoloģiju ar savu bildi!]]

30.7.62.

[[Sarmam aizrakstīju un saņēmu viņa vēst. mainījušās ceļā. Sarma tāpat kā Eglītis saka – man bilde visfeināka Sejās un Dzejās! O.K. Tas tomēr O.K. Mājās ejot labi un varbūt tā kalpone derēs. Māja esot brīnišķīga un to var domāt. Paps varbūt vēl uzsāks 3. reizi laimīgu dzīvi. Es tikai klukstu un pakstu. Jāmaina darbs! Mana galda lampiņa ‘nositās’ krītot.]]

31.7.62.

[[Atkal mēnesis galā. Mazgāju wall to wall carpet un biju viena. Agri brīva – bet noslinkoju. Gaisā jūtams bija siltums (vējā arī). Arī kāds profesors to unī. šodien teicis, Inese teica, cik gudri mēs abi! Domāju un prātoju par kāda stāsta rakst. – un nekas nenāk ārā. Kas to nositis – drosmi, […]?]]