18. aprīlis.

Vēls. Slikti varēju pabraukt – savā driving stundā. Lasīju vecas dien. gr. – saule un humors, un tagad???
Ne vārda nenāk pār lūpām.
Es te klusu un nav nekā. Kādēļ tik beigta? Absolūta – ikdiena.
Taisīju vakariņas šiem šodien. Īsu brīdi tik bija.
Lieldienās biju viņu mājā – koki, lapas pumpuri pilni logi to. Bet man nenāk ne vārds pār lūpām. Kādēļ tik beigta?
Mežā silts, krūmi zaļo, dažas puķes.
Rītu mēģināšu sākt atzīmēt šo to. Citādi – es eju tukšumā.
Es – neko nemīlu. Tik Inesi ar nevarīgu mīlestību, kas nezin ne a ne bē no visa.
Šonakt redzēju sapnī McKendriju.

19. aprīlis.

Apmācies. Parastais maiss tikai nepil šorīt.
Man ilgojās saules, tomēr tā ir maz. Šais zemēs tās maz. Nu vasara, nāks jau. Vēl nemīlu šo zemi. Nemīlu.