Otrdiena 3. Jau 4. diena kopš Dzid prom holidejā. {May?}

Viņa jau Auslandē!

Rudens rīts
Lietus lāsēm
Vējiem caurausts
Vieglas saules izsildīts.
Domas veldzē senā laikā
Senos ceļos, ļaudīs
Zaudētos uz mūžiem.
Atnāk tie ar saviem vārdiem
Balsīm.
Man viņus iedzīvināt
Likt to gaitām tālāk dzīvot.

–––––––––––

Pilsēta vakara gaismās
Kā dienvidus auglis
Sārtojas, zeltojas, glāzo
Līst lūpās...
Nē, paliek aiz stikla
Akmeņos, dzelzī pārtaps
Jau nākošā mirklī.
Maigumu izslēgusi no sevis
Ar savām karaļ rotām
Devum prasībām.
Apreibinājusi rokas
Kas ielās posta.
Pilsēta vakara gaismās
Kā dienvidus auglis...

„Tavs dzejolis Mātes Diena rada tik stipru – jeb kā to lai pasaka – viņš ir tik dzīvs, itkā jūtas būtu atdalījušās, izcēlušās no vārdiem. Vārdi pazūd un jūtams tikai gaišs, kluss prieks un mīlestība.”    E. Kreišmane.