4. jūlijā – svētdienā.
Pirmo reizi pēc – piegāju pie kompūtora – pārrakstīju kādu vecu lapu. Jāsāk itkā kaut kas domāt, ja jādzīvo.
Rītu senjoru klubu!…
Redzēt kādu tur stāvam, kā agrāk, lai arī varbūt izvairoties, bija tomēr silts brīdis. Un tā, no tā mēs dzīvojam.
Bet man jāmācās dzīvot no cita kā.
21. jūlijs (laikam). 1993.
Šovakar (kā citreiz) pēkšņi bija žēl šīs dienas – grūti un arī nevīžīgi vadīta.
Acis nav labas. Galva reibst. Uz banku tomēr aizgāju bez sēdēšanas. Īsi pirms 12, kad vēl diena bija vēsa. Tad sāka silt un karst. Tagad vēlu (pāri 10 pm.) ir labāk, bet ko tas līdz – man jādzīvo pa dienu. Bet pacietību, pacietību. Un nevajag – tā ar adīšanu mocīt acis. Taisni kā muļķis…
Jānāk – kaut kas atzīmēt te – citādi – neciešami dzīvot.
[August/September, Dzidra visited.]
[There were many trips and outings for Erna.]

.
.
.
.
.
.
.

.
.
.
.
.
.



