Inese 1973-92 (Ķikure/Kikure)

 8. janv. 1973.

Sveiki Jaunā gadā!

Kā labi iet? Kas notiek? Kāds laiks? Kā ar darbiem, ar medībām, zveju, veselību etc? Mums iet ļoti šurum burum – nekad nav laika, vienmēr slinkojam un ciemojamies un barojam ciemiņus etc. Bija pa svētkiem te Cliva māsa ar draudzeni – tad visu laiku bija visādas braukšanas un iešanas un vēlas dzīvošanas – pirms svētkiem bijām visi uz Londonu uz Comedy – (kāds teātris Londonā) tur redzējām ‘Time and Time Again’ kāda comedy by — ah, aizmirsu jau, nu bij tāds svešs autors, spēlēja galvenā lomā tas aktieris kas Dr. Živago spēlē to soldieri, Tim [Ma]curteny, laikam to aktieri sauc. Bija laba komēdija. Bet tas vēl ir vienīgais dzīvais teātris ko esam redzējuši. Pēc svētkiem meitenes aizbrauca uz Skotlandi un tūlīt otrā dienā atbrauca viens Dz. + Cl. paziņa, kāds Sauth Āfrikas (English) jauns cilvēks, kas bija kopā ar Clivu darbā, Wollongongā un bija arī Dz. un Cl. kāzās.

Viņš tagad brauca no Sth. Āfrikas, otrā dienā viņam atbrauca girlfriend no Austrālijas – palika te vairāk dienas, abi. Bijām vienu dienu uz jūrmalu (staigāt). Tad beidzot Jaungada vakarā bijām tikai mēs trīs – visi ciemiņi beidzot bij prom, bijām visi no ciemiņiem piekusuši un jaungadu sagaidījām pavisam klusu – tikko bij atvests T.V. (Clivam būs vajadzīgs TV programmā mācīties savu cours in Uni.) Tā – mēs skatījāmies TV un sagaidījām jaungad ar TV ļaudīm. Šo weekendu – meitenes atbrauca no Skotlandes, mēs aizbraucām (es, Dz + Cl.) uz Londonu pie kādiem viņu draugiem – palikām tur pa nakti, dienā aizgājām uz Hayward galerijām un vakarā visi (arī tie pie kā bijām pa nakti – Dave + Doris) atbraucām vakariņās šurp uz Chelmsfordu – tā visu laiku, visādi sīki notikumi, bet nekā ievērojama. Bijām ar Dz. vienu dienu uz lielajām Sales Londonā – sapirkām visādus džemperus, slaks, un šādus tādus sīkumus. Man atrakstīja Jaša no Toronto – jau uzdevis telefona numuru – lai zvanu un ciemojos – kad braukšu uz Kanādu, dabūju arī daudz vēstuļu no Austrālijas, tagad jāsēd un jāsāk atbildēt. Shame – bet, neesmu aizrakstījusi Sue…

Avīzē esot mani 2 stāsti uz ziemsvētkiem, to vienu stāstu es atceros ko reiz Dēliņam nosūtīju, to otru nezinu kur viņš ir rāvis – ceru ka drīz viņš atsūtīs avīzi, tad pati redzēšu.

Laiks te ir nejauks – tas ir nav jau briesmīgs, nekādas vētras netrako – bet pastāvīga migla un dubļi un mitrums – bij labi pārgulēt vienu nakti Londonā, kur dzīvoklī bij centrāl apkure. Mums jau arī gan ir sildītāji – un auksts nav, tikai kaut kāds pelēks everlasting, ennoing weather. Londona pēdējo raiz tagad kad bijām, un mazliet pagrozījāmies Temzas krastā kur bij galerija – izskatījās tomēr ļoti varena un skaista –

Tā kā mans kuģis – Orsova – nupat 7 janvārī aizgāja uz Kanādu Vankuveru, (ja viņš gāja, kā bija viņa plānos) tad es nu te palieku uz nenoteiktu laiku – liekas šie jau mani arī nesūta vēl prom!!! Tā es gaidīšu pavasari, gribētu tikai vairāk strādāt – bet es nezinu kas te ir par nelabu lietu – nemaz nav laika strādāt – tikai šis un tas, jāiet būtu agrāk gulēt, jo tas pavisam nav labi, ka es tērēju laiku un pēdējo sparu – bet kaut kas ir tik terribly funny, disorganised…

Esam visi puslīdz veseli – Clivs, tad Dzidra saķēra cold – Dz. vēl klepo. Man sirds tāda švakāka – no miglas laikam – bet visumā visi esam O.K. Jaša rakstīja, ka viņa vecākais dēls Latvijā, (mans māsas dēls), kas nebij vēl precējies un kam bij noliktas kāzas pag. g. maijā – īsi pirms kāzām cietis nelaimes gadījumā darbā – sprādzis kāds transformators un Zigurds ļoti smagi apdedzis (45%) – cietusi seja, kājas, rokas – tik ļoti ka viņš bijis mēnešiem slimnīcā un vēl nav vesels un nezina kā tālāk būs. Kāzas atliktas un viss izpostīts. Ādas pārstādījumi strutojuši un neizdevušies – vārdu sakot – ļoti bēdīgi.

Es no māsas neesmu saņēmusi vēstules vairāk kā gadu. Viņa droši vien ļoti cieš no tā visa.

Ir jau 9. janv. Dienas iet ātri. Nokārtojam māju pēc svētkiem – izmazgājam placemats, kas nolaistīti ar visādiem labumiem. Dz. sāk krāsot tālāk vannas istabu, kas palika nepabeigta. Oction sales nopirkām visādus vecus krēslus un galdu ēdam zālei – tas ir virtuvē, kur ir lielākā apgrozība. Ziemsvētkiem Dz. uzcepa lielu Xmas cake — vēl apēdām tās pēdējos gabalus – bij ļoti laba. Cl. māsa un draudzene aizbrauca uz Eiropu, uz 3 ned. Dzidrai vēl daudz nodomu kas jādara mājas lietām – es sāku vairāk lasīt un kaut ko pa teikumam pierakstīt – jātaisa kas jauns un tā mums iet. Dz. + Cl. ir ļoti labi pret mani un es pūlos nebūt kaut kādā ziņā nejauka – tikai pa jokam saņemu pa bārienam un Clivs uzsauc „Garāžā. Mum garāžā!” Tas man sods ja neklausās un būs stubborn – garāžā!

[..] to you both.
M.

[note on envelope]:

P.S. Dz. izmazgāja Jo van’u no iekš un no ārpuses un visu iztīrīja un – var tīru to pirkt kas grib.

———————–

24.  I. 73.

Mīļie Inī un Laimon! 

Paldies par kartiņu. Jau gaidīju ļoti – kā Jums iet? Kā iet pa jauno māju? Drīz būs pavasara dienas klāt – man ļoti gribētos būt kādu laiku pie Jums. Bet tā jau laikam nevar izskraidīt! Jaša jau bij uzdevis telefona Nr. un laiku, kad viņš mājās, un gaidīs lai tur braucu cauri braucot palikt pie viņiem kādu laiku. To vēl pārrunāsim. Ja neviens no Jums nebrauc šurp, tad man kādreiz būs jābrauc tur. Bet – nav vēl bijis laika te kaut cik iedzīvoties – Dzidra vēl visu laiku ‘kasās’ ap sienām un krāso ko tik redz, Clivs strādā, nupat vakar Cliva māsa ar savu draudzeni atbrauca no Eiropas (īsa) ceļojuma, tagad vēl te grozīsies šurp un turp un tad nākošās nedēļas beigās brauks mājās. Te – diezgan daudz no visa tā ir burzmas.

Pagājušā piektdienā Davids Ballentins, kas saņēma darbu Manchesterā, dažas nedēļas atpakaļ un bija pirms tam 3 dienas te ar kādu savu girlfriend. Tagad viņš (no jaunās algas) izmaksāja mums visiem lepnas vakariņas kādā angļu pub + restorān, kaut kur uz Londonas ceļa – ļoti feini – saēdamies steiku un sadzērāmies burgundy (franču protams, jo te jau tas lētāks, kā austrāliešu vīns) Citādi – nekur neesam bijuši pēc svētkiem – tikai iepirkties uz Londonu un reiz uz vakariņām pie šo draugiem Londonā. Es kāroju tikt uz kādu teātri – un nu varbūt šo weekendu tas varēs notikt, cerams jums nebūs bijusi vilšanās uz Jūsu dārgo baleta izrādi… Te Dzidra rakstīs, kas viņai sakāms par lietu norisi un pēc tā – varbūt kaut kas būtu jāgudro par manu braukšanu vai nebraukšanu uz Jums etc…

Dear Ones – what words to choose – to announce ANNOUNCE the beginning of a minute Mitchell – especially when I am totally but totally, unable to believe that it’s really happening. The doctor says it’s true – though it even amazed her after I explained that I’d only come off the pill that month – end of November – and since we hadn’t planned anything just yet we continued with condoms and creams except for one night AT A FRIENDS PLACE MIND YOU where we stayed the night after a lovely christmas party and though I had the precautionary d e v i c e s with me Clive took advantage of my besozzled state and persuaded me to throw caution to the winds. That seems to be the most likely time this crazy thing has happened – though the cream was old and we did rely on that alone once or twice thereafter. Jesus Christ you’ve no idea the crazy mixture of feelings that envelop me in continuous alternation…

Clive has always been ready as soon as I’m ready – which I haven’t been… and though I’d occasionally played with the idea the way one does I didn’t / DON’T feel ready. When I started to suspect things, and told Clive so, he was so sure it was just my clucky imagination, and post-pill irregularity that I felt quite indignant at his total lack of excitement at the POSSIBILITY, and for the few days between going to the doctor and waiting for the urine test results – with the added aura of surreptitious deviousness since we didn’t tell Mum in case it was all a false alarm – among the mixed feelings of not really being ready yet plus possible muck up of our plans to go to Greece for 4 weeks in about May – I did know that I would be disappointed if it was all not true. But then as the day for going to hear the results neared – I became quite sure that by the record of events it was impossible – and all my mental preparation for the confrontation was of how I was going to feel and react when she told me it was a false alarm.

And now the feelings – Clive is so unhappy with his work that I don’t really feel I’m sharing this thing with him at all – and consequently I don’t feel all that good about it – all sorts of rather nasty feelings that I thought big earth mother me I’d never be capable of once I was on the way to motherhood – but perhaps all this is because it did rather catch me out – a feeling almost of being trapped – this churning process that I can’t just halt and try again. This knowledge that this stomach of mine is relentlessly going to come up and up and up and at the end of it there will be the end of aloneness – of completeness – an end to selfishness and self sufficiency.

[part of line missing] because of the enormity of the idea of children in our lives – we could not be able to unscrew our screwing apparatus however much we imagined we consciously wished to until that inner rightness was right. I met Mum on the street on my way home after receiving the positive news and of course blurted it out to her – and her face sort of screwed up in a rather frightened attempt at a smile – there was none of the joyous encouragement I badly needed – her thoughts flew straight to you – „I must go and visit Inese”… You’re glad to have Jo back… how does one tell you to unlax – it sounds so inane. Mum wants to know what plans you think would be suitable – whether who will visit in whatever direction. I have not told anyone else at all about my pregnancy – I have my first examination at the clinic on Feb. 9th. and will write to dad etc. some time after that… still a continuation of my disbelief.

I only saw Jo for a few hours that night she DELIVERED that filthy ashtray on wheels which I managed to disinfect a bit – but we did get a few minutes talk by ourselves – she didn’t paint a very rosy picture – I hope status seeking and trying to prove things isn’t becoming destructive????

Love love love D.

[note around edge of letter]:

P.S. Dz. pierakstīja pilnu vēstuli! Es dabūju te mazu (3 ½ st. dienā) jobiņu – te atrok Roman laika ‘caves’ un tur maksā 30 penc. par hour mazgāt podu, vāzes etc. saplēstos izrakumus. Es dažas dienas ned. eju mazgāt. Tikko sāku.
Xxx M.

——————————–

Jan. 31, 1973

Dear Mum, Dzid, Clive,

I’m sending you Austra’s “Baby” letters — because I like them and they make me feel good about them and life in general etc. — Hope they have the same effect on you!! And if you can get around to it later — send them back — they’re sort of special.

Meantime — first day with new set of kids is over — not much more than meeting them and peering at them and they at me — and mumbling on about “the course” and “the books” and “homework” and “assignments” etc — […]

[…] Went to see Nureyev dancing in “Sleeping Beauty” with the Canadian National Ballet Co. last night — incredible to actually see the guy — and because I thought this is one of those once-a-lifetime occasions, we decided to get expensive seats so that you could really see, & at the curtain calls he was just there, a few yards away…

Meantime, forgot to say in the last letter — Jo says you’ll probably be feeling just fine in about May, Dzid, and should definitely go to Greece — and Greece in May just may be extra beautiful — I don’t know, but it seems kind of a nice thought: “Spring in Greece”… If money’s the problem, we ought to be able to come up with something — so think about it.

Also, I hope it didn’t sound strange about when Mum should come — she’s most welcome any time — I really did mean, though, that you should decide, considering your “new circumstances”… Laimons has been playing the piano a bit, which is great…

So, lots of love to you all — write soon.
Love, Inese & L.

———————-

Sest. 10 febr. 1973.

Dear Inī un Laimons!

Labi bij lasīt, ka Jums iet labi un – varbūt vasarā brauksiet ciemos! Kopš Joe (vai savādāk to spellij) bija te, mēs ar Dzidru mazliet vorrijām – kā Jums iet tanī financiel world’ā, jo viņa izteicās, ka tāda opportunity, kā Laimons izmantojis, (bijis lucky) nākot tikai varbūt reiz par desmit gadiem, un uz tādām lietām nevarot cerēt vienmēr. Tas nu būtu o.k., bet kad Dzidra paprasīja – vai viņa domā, ka Jūs ‘gamblijiet’ (liekat par daudz money in it?) viņa atsaucās – „Oh, jā, daudz par daudz…” un tad mēs mazliet worrijām – ka tikai kaut kāda misfortune Jums neiztaisa kādas finansiālas nepatikšanas lielākos zaudējumos. Dzidra par to varbūt tā domāja vairāk, es mazāk – jo es dzirdēju Jūs pašus izsakāmies par to lietu, Dz. dzirdēja tikai Joe domas. Es arī domāju par Joe mazliet tā, kā Tu Ini raksti savā vēstulē – ka viņa mazliet ‘ir carried away’ dažreiz par to, par ko viņa izsakās, un es arī zinu – ka ikviens cilvēks, kas ir ‘well off’ (vai tā apmēram), parasti izsakās aizdomīgi par otru cilvēku – kas pats saviem spēkiem, uz savu galvu – arī iztaisās par ‘well off’. Tomēr – es mazliet worriju, un labi ir dzirdēt – ka viss iet o.k. un neesiet sagamblījuši ko dēlī… Jo Dz + Cl. nebūtu ko Jums aizdot, vai atdot naudu.

Te – ir šausmīgi nejauks laiks – visus šos mēnešus dzīvo kā maisā – migla un migla. Es tiešām nepriecātos, ja Dzidra te paliktu uz dzīvi. Te Chelmsfordā arī ir īsta mazpilsētiņa – un te Dzidrai nav nekā ko redzēt no tā kas notiek pasaulē. Mājai arī vajaga likt apkurināšanu – nākoš gad viņiem tas jādara. Jo tomēr – tos pāris gadus ko Clives domā studēt, beigt to Uni course kas nu viņam tur ir – viņi laikam te paliks. Un pēc tam – varbūt uz Jūsu pusi, un varbūt pēc tam uz Austrāliju – bet tās ir tikai valodas, ko es dzirdu viņus dažreiz runājam – viņiem nav visai noteiktu plānu. Anyway – man nepatīk šī māja neko, 2 stāvi būtu o.k. – bet trīs stāvi – kur no guļamistabas uz virtuvi ir 2 stāvas trepes – kad Baby nāk – tas nav very nice. Bet – baby laikam ir pieteicies nākt un jākārtojas tepat cik labi to var.

Dzidra bij uz izmeklēšanu – bet tur nekas nav izmeklēts, tikai noņemts asins spiediens un cits tālāk būšot ‘novērošanai’ pēc 2 ned. (vai tā apmēram) slimnīcā. Dzidra ir diezgan nepacietīga, un tas saprotams – dzirdēt par visu viņas veselības stāvokli tagad – un kas viņai darāms – bet viņai jāgaida vēl – jo tā lieta nav kā pie privāta doktora – bet pēc šablona no iestādes uz iestādi. Blakus dzīvoklī tikko kādu mēnesi atpakaļ piedzima bebītis mājās – jo slimnīcā nebija vietas kur tikt iekšā. Nu mājā nav tik slikti – ja ir vesels. Būtu ļoti labi – ja Jūs vasarā uz kādu laiku te atbrauktu. Es ļoti gribētu braukt pie Jums – vēl pirms tā lielā notikuma – bet gandrīz tā vairs neiznāks – Nevarēs jau tā izskraidīt – un man varbūt būs vairāk ko palīdzēt – viņa domā, lai es palieku tagad te visu laiku, lai Jūs brauciet ciemos un pēc tam, kad beby būs kādus pāris mēnešus vecs – es varēšot braukt uz Jums un palikt pie Jums. Es nezinu – kā viss tas lai iznāk.

Tā jau būtu labi! Viņiem holiday + trips uz France un Vāciju (Grieķija varbūt būšot par tālu, tik īsā laikā braukt) – ir domāts un nolikts no pus aprīļa līdz pusmaijam. Dz. grib kādu nedēļu no tā pavadīt Parīzē – un varbūt iekārtot tā, ka es arī varētu pārbraukt kanālam, un pabūt kādu laiku Parīzē, vai citur – bet tas vēl nav izdomāts. Ja Jūs atbrauksiet – varbūt tad vēl gribēsiet pārbraukt arī kanālam uz Eiropu – varbūt tad paķert mani kaut kur līdz! – Es krāju no pension, un man liekas, ka Australian pension ir pietiekami liela, (ja nav jāmaksā liela dzīvokļa nauda) ko paēst un mazliet nolikt. Kur es patreiz strādāju – tur neko lielu nenopelnu – bet – vēl kādas pāris nedēļas tur laikam darbs būs un dažas dienas es vēl tur pa mārciņai dabūšu – lai var šad tad kādu sīkumu nopirkt ‘pats ar savu naudu’!… Šiem jau te nekāda bagātība no Cl. algas neiznāk – Dzidra taupa cik var – bet kaut kā jau laikam viss iet.

Bet drīz jau būs jāsāk adīt un tamborēt… Dz. jau vakar sāka un es neko neesmu līdz šim izdarījusi. Šo weekendu, tas ir šodien – Dz + Cl aizbrauca ciemos pie [An]ny + Allan (un laikam arī Dave + Rozemary). Pag. weekendā pavadījām Cl. māsu un viņas draudzeni uz Airportu – pēc tam bijām Tate galerijā un vakarā uz Young Vick teātri. Tatā redzēju (pirmo reizi) oriģinālā Dali – un jāsaka, viņš iespaidoja daudz vairāk, kā reprodukcijās, izskatās arī daudz nopietnāks un maigāks, ne tik atbaidošs, kā reprodukcijās – man gandrīz patika!…

Man pašai – nav nekā jauna, esmu diezgan noslinkojusi, ir bijis mazliet trouble ar nevarēšanu aizmigt un varbūt līdz ar to, (vai arī no visādām worrijām un mazliet no trepēm, un miglas un vecuma) – kaut kāda sirds nekārtīga strādāšana – bet tikko dzīve ir mierīgāka, tikko guļu vairāk, un neskrienu par ātru – sirds sit atkal normālāk, esmu ievērojusi arī, ka man nav labi tupēt istabā kur elektriskais vai gāzes sildītājs pēkšņi sadzen siltumu augšā, tā es arvien cenšos pieradināties pie – vaļā loga un vēsāka kakta.

Dzidra pēdējā laikā nejūtas labi – bet – savu daļu viņai bija gluži tas pats – pastāvīgi vēlas naktis ar ciemiņiem (meitenes + company) un visāds nemiers. Tas tagad pāri – un viņa sāk sevi uzmanīt. Tomēr šodien aizbraucot uz ciemu – teica ka galva sāpot – nu – mākoņi rāpo pa jumtiem un spiež nost, tas viss! – bet pavasars nāk tuvu un cerams būs gaišākas dienas.

Dz. izteicās – ka es varēšot tad braukt pie Jums – palīdzēt un atņemt jums mājas sīkumus – un Jūs varēšot relaxid, etc. – tā tad viņa domā, ka – es neesmu bijusi uz kakla, bet viņi varējuši relaxid, ar mani… Good…

Lots of love! Gribētu gan – ka Jūs atbrauktu!! Pirms!!
Xxx M.

—————————-

[‘spring’ card, with two kids climbing a tree in bloom — drawing]

Dear, dear!

Mēs ļoti gaidām no Jums abiem ziņas! Vai esiet veseli etc?
Dz + Cl. 13. apr. brauks holidejā uz 1 mēnesi. Es palikšu mājās, te. Mans darbs laikam izbeigsies, tad es te paslinkošu. Žēl, ka nevaru tik tālu tikt kur Jūs esiet – dārzā jādomā ir daudz darba…

Esam visi veseli, daudz laika nositam tikai pļāpājot un jokojoties.
Gaidām ļoti ziņas no Jums. Visu labu now and later…
Xxx M.

——————————

[Raoul Dufy postcard]
Svētd. 1973 15. apr.

Priecīgas Lieldienas!! 

(Nezin vai vairs pirms svētkiem šī karte aizies…)
Dz + Cl. aizbrauca holid. piektdien. Dz. aizbrauca tad ar vilcienu uz Cl. darba vietu – lai tūlīt pēc darba brauktu tālāk – prom.
‘Van’ bij piekrāmēts ar visu pilns jau ceturtdien vakarā.
Viss gāja O.K. Laiks arī liekās top mazliet siltāks (lai gan dafodiles zied un kokiem ir mazi pumpuriņi – laiks visu laiku bij auksts un nemīlīgs).

Dz. sapirka tin food – cik varēja un saņēma pots un pans līdz. Es paliku – lai te rakstītu (!) bet vēl nav par to domāts – piekārtoju māju un iešu vēl 4 dienas darbā. Tad to uz laiku (nezin vai pavisam) tur izbeigs. Laim. m. atrakstīja – visi viņas mazbērni augot labi. Priecājos, ka Jūs vasarā atbrauksiet šurp!!! I feel pretty useless lai gan darbojos visu dienu…

Priecīgus svētkus!
Xxx M.

P.S. Biju viena pati uz Londonu (ceturt.) pēc savas pension – Dz. gribēja zināt – vai varu izbraukāt viena… Izdevās.
T.p.

——————————–

April 18, 73.
[Easter card. Frohe Ostern.]

Dear Mum.

Paldies, paldies, paldies par vesti — un no Laimona par pogām!! Abi fantastic!! Tikko Jo rādīja šādus tādus ornamentus ko viņa bija izvēlējusies sev […] arī pāris “tiger-eye” un bija ļoti laimīga tos dabūt, jo viņa saka, ka tagad paliekot retāki un grūtāk dabūjami — So, bija liels pārsteigums un īsta sagadīšanās ka attaisījām paciņu tai pašā vakarā — un kas iekšā? — “tiger-eyes”!!!

Anyway — vislielākais thrills ir mana veste — absolutely perfect!! un tieši der un izskatās fantastik!! Paldies! Meantime, kaut gan vēlu — Laimīgas Lieldienas! […]

Kā Tev iet vienai pašai? Vai šie saņēma naudu? Es sūtīju $500, bet bij jau vēlu — bankā gan teica, ka būšot jau pirmdien  (9 aprīlī) tur —

Anyway, lots of love,
Inese & L.

———-

[sent Apr. 22]

Sveiki svētkos!

Ir Lieldienas sestdiena – (vientulība tomēr briesmīgi liela) – bij jāgaida uz milkmani, lai samaksātu pienu 1 nedēļai, un sadomāju – cept baltmaizi pa to laiku, uz tirgu iešu tad vēlāk pēc salātiem etc. un maize nebūs jāpērk, arī smaržos pēc Lieldienām… Tā – tikko biju samīcījusi un nolikusi lai rūgst – atnāca 2 mazi skauti – palīdzēt kaut ko. Sūtīju prom – jo nav ko darīt, bet viņi lūdzās un bij jālaiž iekšā – lai izhuverē virtuvi. Tad viens huverēja, otram nebij ko darīt, to izlaidu dārziņā, lai saplūc puķes ko likt galdā. Nu otram arī tik ļoti gribējās iet puķes plūkt, ka tas jau izlaida huveri no rokām, bet tad saņēmās – strādāja tālāk līdz nobeidza. Tad to arī izsūtīju puķēs. Atnesa man pušķi no dzelt. + sil. + baltiem dārza ziediņiem. Bet saplūkuši gan tik īsiem kātiņiem – ka par to visu laiku man tagad jāpriecājas – clasical bērnu darbs, tā es arī plūcu savas pirmās puķes (un liku kabatā…) šie nu bij mazliet lielāki un arī puķes tādas, ka glāzē tomēr var ielikt.

Tagad – man ķimeņmaizes jau galdā un puķes arī – ir gan tās maizes tādas jocīgas, jo pienu nebiju pasūtījusi vairāk – bet ir tomēr smaržīgas un labas. Varbūt arī olas būs kādas jāizvāra un – jānokrāso. Vēl tikai jāizgudro – ar ko? Ida pag. gadā bij nokrāsojusi ļoti skaistas (lupatiņās tītas + sīpol mizās) olas. Tā tad – viņa laikam bij pie manis tad ciemos. Es zinu, ka esmu par maz vēstules rakstījusi. Idai sen vajadzēja rakstīt – un domāju par to bieži – bet dienas kaut kā bij tik aizņemtas. Un mana pašas dzīve it kā pazudusi, it kā es vairs nebūtu tā persona, kas es tur biju…

Es nemaz negribu ieaugt tik ļoti te – bet kaut kā iznāk kopā dzīvojot – ka dzīvo visu kas notiek – kopā. Dažreiz varbūt traucē cits citu – bet dažreiz ir tik ļoti cits citam vajadzīgs – un tā tad ir ģimene – family! Un tādēļ – žēl ir, ka Jūs esiet tik tālu!! Un – labi ir – ka atbrauksiet. Es būtu ļoti vēlējusies braukt tur – bet tagad – šādi ir labāk, jāpaliek te. Tikai – grūti būs arī tad braukt prom, kad Dz. vēl vairāk būs piesieta pie mājas. Bet – jādzīvo jau un jāveic viss. Jūs arī vēl izbraukājaties visur, kamēr vēl esiet 2 vien!! Redzu, cik Dz. jau tagad jūtās no jaunā duty ierobežota. Bet – that’s life! Viņi ceļo jau veselu nedēļu. Bij siltāks laiks vienu brīdi – tagad atkal auksts! Tieši pirms Clivs brauca prom – viņi vēl saņēma vēstuli no Uni – ka Cliva esseja dabūjusi A! Tā viņi aizbrauca ļoti labā gara stāvoklī. To eseju Cl. rakstīja ap to laiku te, kad te uz T.V. bij kāda lekcija par Vankuveru – par ‘overpopulation’ problēmām – to mēs visi ļoti uzmanīgi noklausījamies, un lai gan tas nebija Cliva programmā, viņš bija izmantojis faktus no Vankuveras situācijas savas esejas ilustrēšanai (no everyday life) un tā dabūjis A! Fine! Viņam jau diezgan ir jāpiespiežas dabūt laiku unī darbam. Gribētu Jums ikdienā palīdzēt, kā te – taisīt pusdienas, brokastis – bet to tad nākošā gadā!

Lots of love!
Xxx M.

P.S. Mums darbs izbeidzās, varbūt vēlāk būs atkal.

———————————-

25. apr. 1973.

Mīļie Inī un Laimon!

Šodien saņēmu Lieldienu karti no Jums (+ vēstule rakstīta tur…) un – esmu ļoti priecīga par to. Bija mazliet noskumis prāts (neesmu nekā paspējusi rakstīt – tukša galva etc.) – bet Jūsu vēstule tik brīnišķīgi visu uzlaboja.

Labi – ka tigereye patīk un ka veste der.

Kad atbrauksiet, apskatīsiet ko varētu iztaisīt no jades, ko es nopirku (5 lielākus un 5 sīkākus gabaliņus) Adelaidē, kad braucu šurp. Gribēju kaut ko paņemt līdz no Austrālijas un ieraudzīju tos, visādās zaļā un pelēkā nokrāsās. Lielākie bija 45 centi gabalā, mazie 20 c. ja pareizi atceros. Tie ir neveidoti, akmens gabaliņi, tikai nopulēti – domāju katram no mūsu ģimenes, ieskaitot mani, lai iznāk viens lielāks, viens mazāks. Dzidra ir aizņemta ar praktiskām lietām, un nav domāts kur un ko no tiem varētu iztaisīt – kādus ‘pakariņus vai piekariņus’ vai gredzenu un manšetu pogas. Kad atbrauksiet – apskatīsiet. Tad no ‘Jasper’ (es domāju tā to sauc – rozīgoranža krāsā) ir viena vienkārši (ne zeltā ne sudrabā) salikta rokas sprādze no Captown – Inesei, un viena tāda pat no Tigereye – ko es valkāju, jo tā piestāv pie viena mana slacksuita. Faktorijā, kur Cape Townā mēs bijām, varēja dabūt visu ko ar 20 % atlaidi, bet ātrumā jau nezināju ko ņemt un nezin cik daudz izdot arī negribēju, jau tā – visur piedalījos un visu izmēģināju…

Nauda no Jums – nav vēl pienākusi. Mazākais – es nekā nezinu, un noteikti, ja būtu, es būtu redzējusi paziņojumu, jo parasti pirmā esmu lejā uz mail time – vai arī Dzidra būtu teikusi. Žēl, ka es nevaru viņiem paziņot – gribētu lai viņi mazākais Parīzē, pēdējo holidejas laiku – mazliet brīvāk sev kaut ko atļautos. Dz. sapirka tik foodu līdz, bet viņai tagad vajadzētu šad tad svaigāku barību! Bet viņa taupa ārkārtīgi. Viņi izrēķinājuši – ka pie tiem izdevumiem, kas tagad ir (neieskaitot holidejas naudu) viņiem būšot gada beigās 100 mārc. deficīt – iztrūkums. Bet – gan jau nu savilks galus kopā un Dz. nevajadzētu tik ļoti worīt — No Jums viņa nemaz negribētu ņemt naudu, gribētu izdzīvot paši – un tā būtu pareizi, bet ja Jums tas nedara galvas sāpes – varētu jau arī Dz. tagad ņemt. Cerams, ka vēlāk neies sliktāk, bet labāk. Nu – bet jātaupa jau ir.

Jūs arī savu laiku taupījāt. Tā kā Austrālijas dolārs ir dārgs, un arī pensija lielāka kā Anglijā – no manas pensijas (tagad kad es pēdējos mēnešus iztikšanas tiesu vēl piepelnīju) tagad ir iznācis man un Dz. ko likt bankā. To Dz. nerēķina pārējos izdevumos (jo – jāizdzīvo uz Cl. algas) – un viņai tagad katru mēnesi nāca 20 mārc. bankā no manis un viņai nu jau ir 100 mārc. Varbūt tā viņa jutīsies drošāka. Tagad Jūsu sūtījums viņu ļoti iepriecinās – viņa nekad neiedomājās, ka Jūs varētu sūtīt tik daudz! Tagad viņi varēs domāt par centrāl heating ielikšanu – kad baby būs – to jau vajadzētu. Cik labi ka esiet veseli un nauda arī ir!! Man ir o.k. Vienai ir labi padzīvot…

Xxx M.

————————–

3. maijā 1973.

Motto „Līst, līst un līst un līst…”

Mīļie Inī un Laimon!

Paldies par kartiņu – that keeps me going! Ir atkal lietus ārā – un laikam es esmu ļoti pieradusi pie saules – kā saule spīd, tā es atdzīvojos, sāku arī beidzot kaut ko rakstīt nupat kādu dienu, kad varēju jau sēdēt parkā saulītē – bet kā uznāk migla un lietus, tā es esmu useless. Nupat tikko – (līst un ir auksts) kāds klusi piezvana pie durvīm – eju lēni lejā, redzu tāds izplucis puišelis ar kaut ko apkrāvies – apkārt ceļotājs sellers. Es viņus ‘idejiski’ ienīstu un neatzīstu. Es neatveru, jo viņš jau gāja prom. Noskatos pa logu – viņš piezvana pie otrām durvīm, pagaida, iet pie trešām, visas ciet. Man palika viņa žēl – rokas zilas nosalušas, mati slapji, kādas slotas un birstes rokās. Es atvēru durvis – es domāju, es iedošu viņam kafiju, siltu, un teikšu lai viņš iet mājās un dara ko citu. Bet kā nu tā pateiksi! Es pasūtīju vienu carpet sweeperi. Mums ir ļoti grūti izhuverēt carpetus – kaut kā viss ieķeras un vai stundām jādarās. Man Wollong. bij carpet sweepers (atsāju par neko…) es domāju – Dzidrai noderēs, ko šad tad ātri uzslaucīt sīkumus. Un – to es izdarīju tāpēc, ka es domāju, ka visiem ir tikpat grūti un nelabi lietū kā man… Tomēr – es neslinkoju, es guļu pie vaļā loga, mazgājos aukstā ūdenī, un kad izeju ārā – arī lietū, ir gluži jauki! Bet – neesmu vēl īsti pieradusi.

Tagad pienāca Clivam kāda vēstule no bankas – varbūt tā nauda no Jums. Vakar saņēmu otru kartiņu no Dz. Liekās – viņiem iet pagrūti ar sniegu un lietu. Jo – vēl ir par agru Eiropā dzīvot ārā. Saka jau ka ‘lovely’ un kaut kā jau arī varbūt ir labs laiks arī. Grossglocknerī – (Austrijā, tai glečera kalnā) netikuši, ceļš vēl nav lietojams sniega dēļ. Izbraukuši cauri tur tunelim – samaksājuši krietni par to – bet tālāk ceļš vēl ciet. Viņi ir bijuši šur tur Austrijā, Vācijā, Luksemburgā. Nu jau – būs drīz Parīzē, pēdējo nedēļu.

Domājams – tur būs visvairāk ko redzēt. Te Londonā ir sācies vasarā visu laiku, vispasaules teātru festivāl. Trešdienās ir matinē izrādes – es biju uz Franču un Itāļu perfom. Franču – Richards III (Šeksp.) bija pasakaini skaista izrāde! Pārbraucu mājā īsti ‘pacelta debesīs’ no mākslas. Bet itāļiem bij stupid comedy – un pēc franču – tie izskatījās pēc lupatlašiem. Nemoderns, neizcils uzvedums – varbūt ļoti tipisks tomēr – karaktēristisks, taisni no itāļu gara (zog, glaimo, melo, priecājas, ēd…) jā – varbūt bij O.K. Žel ka nezināju agrāk un palaidu garām vācu, austriešu, spāņu teātrus – tagad vēl būs Beļģu, Poļu, Zviedru, Japāņu, South āfrik līdz jūnija beigām. Jums vairs neiznāk – Jūs būsit te vēlāk… Mēs visu ziemu bijām tikai 2 reizes uz teātri. Tas maz. Un tikai dažās filmās. Es jūtos mazliet tā kā par daudz ‘ietupies’. Labi, ka tagad ir šīs dienas izrādes kur varēs aizbraukt. Nākošā (viena itāļu grupa nebūs – viena nedēļa tukša…) reizē būs jau Dzidra te. Jātaisās abām. Clivam nav laika.

Es gribētu – vienu cruising ar Orsova – tas kuģis taisa cruises, visu vasaru šurp un turp – man ir mazliet iekrājies – suddenly I want to spend for me myself…

Xxx M.

P.S. Es gan žēlojos par laiku – bet tulpes zied kā mākoņi – daudz visur…

——————————

13.5.73
[Postcard. Zunoqua of the Cat Village, by Emily Carr (1871-1945)

Dear Mum,

Ir Mātes diena — bet nerakstu tādēļ — Klausos Chopin plati un dzirdu Tevi spēlējot — Ceru ka Tu daudzi raksti — ja ne, tad saņemies un dari to — tam visam citam nav daudz vērtības — Viss kaut kā turpināsies — ja nevārīsi ēdienu, iemācīsies paši to darīt (un tikpat labi) — tā pat tīrīt — ja nestādīsi dārzā, augs cits kas — tikai tik cik Tev pašai prieka no tā tiek!!! Anyway — raksti un spēlē un ja gribi glezno arī, bet dari to!!

Love
Inese un L.

—————

[„Best wishes” card – drawing/painting: ‘Village Cart’ (horse and cart/carriage, 2 people, dog running beside): This is a Moray cart which first appeared around 1885. Small and semi-circular in shape, it could accommodate up to four people. From the book ‘An Assemblage of 19th Century Horses and Carriages’ by William Francis Freelove (1846-1920) published by Perpetua press Farnham 1971]
19. 5. 73. 

Priecīgu vārda dienu, Inīt!

Paldies par karti mātes dienā! Tik daudz dienu, ka aizmirstu kas nu atkal nāk! Vakar vai aizvakar Clivam bij dzimš. diena – tad būs Dz. dzimš. un vārda d. un šiem wedding anyvers. Es nekad tos nevaru atcerēties.

Ir pirmā saules diena šodien, atkal pēc visas nedēļas – bet auksts, arvien vēl auksts, pēc manas sajūtas, bet puķes un koki zied! Tik skaistas tulpes zied dārzos un parkos veseliem laukumiem, kā Wollong. uz jūru, tā es te eju uz tulpju parkiem lai keep spirits up.

Biju uz Franču un Italy teātri – to jau teicu. Tagad – nākoš ned. būs Beļģiem. Šo weekendu – šie brauks mājās. Tā viņi teica, bet tagad nav vēl ziņu.

Droši vien – būs klāt un viss! Tagad, kad šie atbrauks – sāksim gaidīt kad Jūs nāksiet! Es apskatīju (dabūju tādu buklet) Orsovas cruising – ir diezgan neinteresanti tour – un dārgi. Visu lielāko laiku uz jūras un par maz laika tanīs pilsētās kur aizbrauc. Drīzāk – tepat kādu bus tour var taisīt. Ir arī uz Parīzi visādi, pat tikai ned. nogales touri. Redzēs ko Dzidra teiks – ko būs piedzīvojusi un ieguvusi Parīzē. Es kaut ko rakstīju pa šo laiku, iesāku 3-4 stāstus, bet tikai 2 kaut cik līdz beigām iztaisīti un pavisam ne tie, ko es gribēju rakstīt, bet tādi – in between.

Tomēr – kaut kā esmu tagad nosetlījusies un atradīšu pašai savu laiku, jo tas jau arvien ir, ja grib ko darīt. Jūs tur vēl ar brūnumu lepojaties – te – visi balti!!
Priecīgu pavasari!
Xxx M.

———————————-

[sent 22 May 1973]

Mīļo Inī!

Cik labi bij saņemt tādu negaidītu un spiritful karti! Tas tik ļoti bij (un arvien ir) vajadzīgs, lai kāds pasaka, ka galvenais ir – spēlēt un rakstīt un Dzidrai gleznot un – darīt to, kas nu kuram ir tas, ko viņš vislabāk var. Sēdu parkā. Iznācu padzīvot ārā – ir siltāks. Ir svētdiena – šie uz weekendu prom Londonā pie draugiem – ies uz filmām, kāds festivāls, vai tamlīdzīgi. Liekās, ka vētra nāk virsū – bet man negribās iet vēl mājās, būs kaut kur jānoslēpjās no lietus, te parasti vētras ātri pāriet, vai arī līst ļoti mazs lietiņš visu dienu. Jā, Tava karte bij laba uzmudinātāja, bet mēs abas ar Dzidru, strādājām par maz to, ko vajadzētu. Dz. patreiz ir sākusi sagatavot Clivam vienu eseju priekš Unī!! Viņa lasa kādas 3-4 grāmatas un taisa atzīmes. Tad – Clivs ātri varētu pārskatīt, un Dz. uzrakstītu. Citādi viņš laikam netiks galā ar savu Unī cours šogad. Protams – tas Dzidrai ir ļoti veselīgi – kaut ko mācīties, garīgi strādāt – tikai – viņas pašas darbs (gleznošana) – nezin kādēļ ir tik sen te iestidzis, apstājies. Viņa domā – drīz atkal sāks, bet reālā dzīve iet uz priekšu ar visiem notikumiem un Dz. netiek pie brīvības un varbūt arī pie spirituel redines to darīt. Arī es gribētu vairāk rakstīt – mani traucē kaut kāda ‘nevarēšana norimt’ – nevarēšana acceptīt vecumu, dzīves vientulību, tikai mother un grandmother lomu. Dzīve ir kaut kā šausmīgi nokavēta. Es jau saņemos un ‘dzīvoju prātīgi’ un domāju prātīgi, bet dažreiz ir grūti stāvēt mierā un tad es skrienu, pa parkiem – eju tulpes skatīties… Tās burvīgas te. Wollongongā skrēju uz jūru, te uz tulpēm. Kaut kāds šausmīgi stiprs nemiers. Bet – tā jau tam laikam jābūt – vai nu dzīvo tāds pusbeigts un neko neņem pie sirds, neko neilgojies tādu kā nav, vai arī dari to un ciet un mācies mirt… Ir grūti redzēt šo pavasari, tik līdzīgu tiem pavasariem Latvijā, ar visām puķēm, kokiem tiem pašiem un pats sevi – nolietotu un izmestu no dzīves bez tā, ka šī dzīve būtu izdzīvota. Bet kauns jau ir gausties un žēloties – dzīve ir dota gara diezgan, veselība turas un ja pats esi bijis muļķis un nezinājis kā dzīvot – pats vainīgs.

Dzīvojiet priecīgi! Daudzas lietas nav vērts lai par tām daudz gudrotu un kreņķētos un labi ir ka kāds atraksta priecīgu karti.

Jau pirmdiena. Šie atbrauca no ciemiem. Dzidr. krāmējas un krāmējas pa mantām un lietām, kārto un dara un nav laika iet ārā un skatīties kā puķes zied. Bet tāda jau ir tā – dzīve. Nevar citādi – jārokas un jāstrādā.

Es daudz nespēlēju – skan sienām cauri uz citu dzīvokļiem – nepatīk. Tomēr, katru dienu par kaut ko pamācos – lēnām gribētos tikt atkal pie Jūsu klavierēm un izbungoties netraucēti – Nu – reiz jau tikšu arī. Bacha spēlēšana ir devusi rokām kādu tīrību spēlējot, tikai gammas vajadzētu arī šad tad…

Dz. bij pie daktera – ir laba veselā stāvoklī.
Visu labu
Xxx M.

P.S. Dzidra kaut ko glezno!!!
Skaista diena. 1 st. sauļojos (balts!). Tad — pērkons un lietus! –
Dz. glezno sevi, spog. priekšā, un tas ko viņa bij uztaisījusi, (kad viņa uznesa ābolus) bij tikpat skaists kā šī pavasara diena!…

——————————

June 10 [1973]
[Birthday card to Dzidra]

Dear Mum, Dzid, Clive,

[…] is the reason for the lateness of the card — I was waiting to hear from you on your return from your holiday.

Now hold on tight — this will probably be something of a shock — Laimons and I have separated and are living apart, and have been since November, but I didn’t want to tell you earlier as you would only worry and stew about it all this time — Now that you are all together and that there is only a short time to go before I see you, and can explain it all in person, now seems to be an appropriate time to break the news.

And please don’t get too upset about it — I know it will take some time to sink in and become imaginable, but what trauma there was for us is more or less past. Why did it happen? I don’t really know — though people like Jo and Garth say it was predictable — there was not anything wrong, if that makes any sense — maybe we sort of outgrew each other or something — in lots of ways our relationship was better than it had ever been (and we were always convinced that it was the best possible) — and we had grown more independent of each other — in a good sort of sense… and yet… here I am, away from it — and would not really have it otherwise — I’m sorry about the hurt involved in the split, but there you are. Jo and Garth both fee that we are probably better people for it — and Laimons is doing tremendously well in all his business projects and I think reconciled to our situation — is seeing lots of people etc. It has not demolished his self-worth. Although it doesn’t lessen the hurt for him, he does understand it and accept it — and believes it when I’ve said (and I certainly mean it) that as a person, a guy, a husband and all those things there is no-one who can come anywhere near him — and yet here I am — it doesn’t make logical sense, but…

As for me, I fell for someone else – and when I see you next month, that’s who will be with me — that too is why I’m writing before we arrive, so that the shock is maybe not quite so bad — At first I lived on my own in an apartment in Abbotsford, and then, a couple of months ago, we took an apartment together — I don’t really know what to say about him — any description sounds so technical and off-putting — name, Gordon Leaman [left] — age, 42 — occupation, principal of my school — past history, was married, is divorced — has two children, 16 and 18 who live with their mother, but come here to visit — But this is dreadful and impossible — how permanent we are, I don’t know, mainly for my own confusion (Gordon seems determined on marriage) — I probably haven’t sorted myself out enough yet but in the meantime I think we’re happy — whatever that means.

So there it all is — and I hope you don’t have time to worry about it — because we’ll soon be there.

I’m also well aware how dreadful and cold and horrible it all sounds put down like this in a letter — but if I don’t get it down as quickly and impersonally as possible, I won’t be able to say it at all — I have already delayed and delayed and not been able to face the thought of writing — much to Gordon’s despair — I think he had visions of me not writing at all and us turning up and all you dropping dead with shock.

And now, as the prospect of seeing you gets nearer, he’s getting more and more nervous about meeting you — and wonders what your reactions will be, not just to him as a person, but whatever judgements you might pass on the situation and whether he would be accepted at all.

Anyway, lots of love to you all — please write — and I hope the shock has not been too much.

Inese

[P.S.] Happy birthday and a happy namesday too Dzid! Sorry both wishes come so late […]

———–

Ceturt. 14. jūn. 1973

Mīļie Inī un Laimons! 

Mums jau tulpes ir pārziedējušas un tagad zied – rozes! Ir – vasara. Pollution, (tas ir no ziediem?) esot gaisā pēdējās pāris dienas no 120-200%. Tas esot augstākais procents daudz gados. Nezinām – kā to mēra. Man tas laikam nekaitē – es jūtu vasaras garšu šais dienās – bet Dzidrai ir kind of hay fever – kā viņa pastrādā dārzā, tā deguns ciet, iesnas jeb tamlīdzīgi. Bet – tas nav nekas bīstams, tikai nepatīkams. Tikko 3 dienas ciemojās Joy – Dz. kolēga no Warrillas High laikiem. Viņa ir Anglijā – aizbrauca nupat uz Skotlandi, ir jau apceļojusi daudz no Eiropas. Pirms tam 2 ned. te bija Cliva darba kolēga, kam bij jāmeklē jauns dzīvoklis. Abas pēd. svētdienas bijām picknikā – parkā un mežā. Bij ļoti labi – labs laiks, izstaigāšanās etc. Es nekā nevaru šai laikā uzrakstīt – kad biju viena, sāku rakstīt, bet tagad, es tikai maisos visur līdz.

Varbūt nākošo nedēļu mani aizvedīs padzīvot Hertfordā pie Any + Allan. Tur, izņemot zaļo pļāvu ar upīti, nekā interesanta nav. Varbūt paņemšu rakstāmmašīnu līdz un kaut ko pārrakstīšu. Vakar latviešu avīzē, ko atsūtīja (man sūta regulāri tikai pavēlu) bij mani pēdējie dzejolīši iekšā, ko nosūtīju, tā kā Dēliņa kgm. nav nekā vairāk ko drukāt no manis – un man nerodas nekas klāt.

Arī Dzidr. neko lielu neglezno – pāris sīkas skicītes. Visa enerģija aiziet for family! Dz. jūtas diezgan labi, izskatās O.K. Mazliet (varbūt arī daudz) domā, kā būs uzņemties mother role… Viegli vien jau nebūs. Es spēlēju – šad tad, bet ne daudz un tomēr arī – nekad nepārtraucu. Šad tad nopērku jaunas notis. Pavasars un vasara ir tik skaista, pēc nejaukās ziemas, ka gribās tikai staigāt un skatīties. Katru nedēļu, (izņemot pag. ned. kad nebija matinē) braucu uz Londonu uz ārzemju teātru izrādēm.

Poļiem arī bija skaista izrāde. Sweden – (Wild Duck) redzējām ar Dz. bet bij ne visai labas vietas – neko labi nepatika. Nezin vai sestdien, kad būs japāņu, Dz. gribēs braukt? Viņai gribās miera vēl, šos pāris mēnešus, kad viņa vēl ir viena pati… bet ir arī bijis daudz ko darīt ar picnikiem etc. un viņai negribās braukt uz Londonu. Man gribās. Jums laikam ir lielā raušanās ar pavasara sezonas notikumiem skolā un tad – gatavojaties šurp?! Joe vans jau tepat gaida… Varēsiet lietot.

Gaidu ziņas no Jums. Vilcienā satiku latvietes – neesmu vēl apciemojusi, kā solījos. Gribu dabūt zināt par kopējo braukšanu uz Dziesm. Svētkiem Köln’ē. Bet varbūt – Jūs būsiet te un brauksiet un ņemsiet mani līdz? Vasara ir skaista. Man veselība O.K.! Naudas pietiek. Šie abi labi pret mani. Sauc par ‘silly old bag’ kad nemāku spēlēt kārtis, bet tomēr man šad tad jāspēlē līdz!!!

Gaidam Jūs very much!!!
Xxx M.

———————

[On University of Sydney notepaper]
25. jūn. 1973.

Mīļo Incīt!

Cik Tu tālu nu man šķiet esi, pēc tādiem lieliem notikumiem Tavā dzīvē! Un cik labi ir ka nu Tu drīz būsi te. Un kas Tev līdz brauc – ja viņš ir labs Tev, lai viņš ir tikai labs Tev, man nav nekādu citu prasību, ne ‘drop dead’ ne ‘shock’!

Žēl bija, (kad Dzidra pateica par visu man, kad es atbraucu no 1 nedēļas Hertfordā), ka tik daudz Tev, droši vien bijis jāizcīna. Biju arī pārsteigta, jo pēc Jūsu apciemojuma Austrālijā, domāju ka Jūs ar Laimonu esiet ‘nostabilizējušies’. Ja tas būtu nācis pēc mana pirmā apciemojuma Vācijā, etc. – es tā nedomātu. Toreiz es nu vēlāk, jutos pat vainīga un nejauka etc. jo manī kādas ‘under currant’ domas vienmēr mocīja par to, kā Jūs abi izbūvēsiet savas personality’s un dzīvi. Bet lai nu tas kā tas bijis un kā tas būs – paliek, tikai have a rest, kad brauksiet šurp! (Es domāju, ka Tu esi brave, Inī, un es jūtu tikai strength no visa ko Tu dari). Anglija ir skaista vasarā! Kaut jau drīz Jūs varētu būt te. Bija bezgala skaistas tulpes, tagad viss ir pilns ar rozēm. Nekad nebiju domājusi, ka kādā zemē, un pie tam Anglijā, var būt tik daudz rožu!!

Bet kad Jūs atbrauksiet, varbūt būs jau atkal kaut kas cits labs. Dzidra ir vesela (pilna un stingra kā rieksts…) varbūt par daudz sevī domā, vai un kā varēs būt mother… Bet – viņa arī ir dūšīga un – stipra.

Es varbūt kādu nedēļu palikšu Moldonā, pie kādas latvietes, kas zvanīja, vai paņemšu tur kādu istabu īsu laiku, pie jūras. Es varu labāk kaut ko strādāt, uzrakstīt, kad esmu viena. Varbūt arī Dz. varētu labāk gleznot, ja es visu laiku nemaisītos – bet tas nenozīmē, ka mēs te neesam happy!! Un par Tevi Inī, un Tavu jauno cerību un draugu, Tu zini, ka visu labāko, kā saka, domās un darbos!…

Bet vēstule jau ir par sausu lai ko izteiktu. Gaidīsim Jūs! Varbūt vēl arī vēstuli.
Jūsu Mum.

——————————

29. jūn 1973

Mīļo Inī!

Kad atbraucu no Herfordas (bij labi tur!) saņēmu ziņas par Tevi un norakstīju Tev (+ G.) vēstuli. Bet uzrakstīju skolas adresi. Dzidra domā, ka Tu to vēstuli nesaņemsi (tagad). Tā – ja neesi to saņēmusi, pie gadījiena, aizbrauc uz skolu…

Nekā liela jau tai vēstulē nav. Bet – vēstule ir vēstule, kā Tu reiz teici. Mums iet labi. Un gaidām Tevi ar visu Tavu lielo pārmaiņu and its reason, I mean in person… Ceram, ka būs skaists laiks un Jūs varēsiet labi atpūsties un izpriecāties. Pēc tulpēm (burvīgas!!) nāca rozes!! Vēl zied. Nevarēju iedomāties, ka kādā zemē, un pie tam Anglijā, ir tik daudz rožu!! Varbūt kaut kas cits būs atkal, kad Jūs te būsiet.

Dzidra jūtas labi un izskatās labi. Es arī ne par ko nevaru žēloties – Hertfordā sāku peldēties, sw. poolā, un tagad te Chelms. arī jau esmu 3. reizi us pool. Dz. tomēr nenāk – too big! Varbūt vēl pirms Jūs būsiet te, es aizbraukšu uz Maldonu, tas esot pie jūras un viena latviete, man zvanīja lai braucu apciemot. Viņu esmu redzējusi gandrīz tikai kā mazu, tad jaunu, meiteni, tikai mani vecāki pazina viņas vecākus, mūsu pagastā. Viņa te strādājusi visu laiku kā dentist, tagad pensijā. Ļoti gaidīšot mani un es ļoti gribu aizbraukt. Tā – ceru, ka visi būsim fit priekš visām holidejing lietām, kad Jūs atbrauksiet.

Vakar biju Londonā (pēc naudas) tur gandrīz jau bookiju seats uz teātri – bet beidzot neizdarīju – nezinu jau cik ar tādām lietām un ko Jūs vēlēsities redzēt.

Paldies Inī, ka saki es varēšu braukt uz Kanādu – Es gribētu vēlāk! Bet es dzīvotu kādā istabiņā kaut kur tuvāk, vai tālāk no Jums. Dzīvoklis nav gluži kā māja, nav tik daudz telpas un man patiesi ļoti vajdzētu atkal padzīvot vienai – tikai tad es ko rakstu…

Hope to hear from you again and again… Mum (with the usual xxxx)

———————

Ceturt. 23 aug. 1973

Dear Inī un Gordon!

Kā aizbraucāt, kā jūtaties, kā iet? Gaidām ziņas.
Mums viss o.k. Dzidra jūtas labi un top resnāka ar katru dienu. Ir tagad tiešām – very big!

Es vakar biju Londonā. Canberra House, social service officē, man pretī pirmā iznāca kāda slaida jauna girl, laikam tā pati, kas pag. reizē. Ievēroju ka viņai ir latviska sakta, sākām runāt latviski: viņa ir no Canberras, brauks atpakaļ uz Austrāliju, strādā te tai officē, bija ļoti priecīga redzēt latvieti, teica tūlīt, ka ievedīs mani pie tās dāmas, kas izkārtos visas manas lietas cik vien labi tas iespējams. Nu – tā arī bija, iespējams ir tā:

Varu te palikt līdz ziemsvētkiem (kaut vai ilgāk, bet Dzidrai varbūt arī tad no manis pietiks…), tad, kā es atstāšu Angliju – viņi mani pāršiftēs (dokumentāli, tā sakot) uz Austrāliju, tur man 30 nedēļas uzkrās manu pensiju, to varēšu saņemt kad atgriezīšos Austrālijā. Ja es dzīvoju vēl ārzemēs vairāk kā 30 ned. (pēc Anglijas atstāšanas), tad viņi pārtrauc maksāt, nemaksās vairāk, bet maksās atkal tālāk kad būšu Austrālijā (un + to iekrāto 30 ned. naudu).

Domāju, ka tas ir labāk, kā ņemt Anglijas pensiju – tā ir maza – un es jau nekā arī nevarēšu izkārtot to saņemt Kanādā.

Ja es tagad viņiem mēneša laikā uzrādu iemaksu (vai ticket) kuģu vai lidmašīnu kompānijā, ka braucu uz Austrāliju (apmēram gada laikā) – tad viņi maksās pensiju te, kamēr izbraukšu – tālāk tās 30 ned. Austrālijā. O.K.?

Es nu varētu palikt te līdz svētkiem (kā runājām) tad pie Jums līdz agrākam vai vēlākam pavasarim – un tad tālāk uz Austr. Kā ar ticket? – Iešu uz travel office – apskatīšos, kā ar kuģiem, kā ar lidmašīnām. Mantu dēļ labāk būtu ar kuģi arī no šejienes, laika arī man diezgan, tikai – jāizgudro, kur un kā?

Nauda man te ir – es varu nopirkt jau ticket līdz Vancouverai, un varbūt parādīt kādu iemaksu (tas ir ja vēl datumu tagad nevar īsti noteikt, kad no Vancouv. braukšu tālāk) tālāk no Vancouveras. Ceru to kaut cik izkārtot. Tad nu man jārēķinās ar dzīvošanu Austrālijā, (mazākais 1 gadu haha!!) un būtu labi ņemt līdz nepieciešamās mantas (segas etc.) Ja lidmašīnā to nevar – jādomā par kuģa braukšanu, vai arī mantu sūtīšanu ar kuģi – liela problēma tā nav, jo te ir mūsu Wollongongā nopirktās metāla kastes, vienu es varētu izlietot un visu tanī iepakot. Šodien vēl skaidrāk izprasīšu travel officē – par datumiem un braukšanas cenu. Līdz Vancouverai varbūt būtu vieglāk tikt ar lidmašīnu (mantas sūtot atsevišķi) no Vancouveras es labprāt ņemtu kuģi, tā būtu holideja, mēneša pensija iekrātos neiztērēta par to pašu braukšanas cenu, ko izdotu lidmašīnā, tā es domāju, bet – to visu vēl šodien noskaidrošu. Rakstu Jums tūlīt – lai jūs to visu mazliet pārdomājiet, vai tas tā būs labi? Un tad vēl atrakstiet – man mēnesis laika dots izkārtošanai – lai nepārtrauc manu pensiju, tas man tagad jāizdara.

Sāku rakstīt piezīmes, ko Tu, Inī, vēlies, tur būs šausmīgi gari stāsti, kad sāk visu atcerēties un rakstīt – tad tā būs gara biogrāfija… Bet, to jau tu laikam gribi. Mums bija visu nedēļu silts un sauss laiks, šodien ir pirmā slapjākā un aukstākā diena. Dzidra aizgāja uz dakteri, kā viņai tas teikts. Weekendā te bija 2 girl (vācietes no Austrālijas, kas tagad ceļo apkārt, Dzidr. paziņas no Wollong.) un uz vienu dienu iebrauca arī viens Clive paziņa no Wollong. arī ceļo apkārt… Dzidra teica – ka nu viņai beidzot ciemiņu pietiek, un noprasīja viņiem – „what are your plans” – un iedeva map – lai ceļo prom… Tagad viņa – sagatavojas notikumam ar baby!

Exept ka Londonā sprāgst Irish bombs, viss ir mierīgi, tikai food prices slowly creep up. Āboli gan (rudens raža) top lētāki.
O.K.!! Lots of love! Love you very much!!!
Xxx M.

——————————

4. sept. 1973.

Dear Inī + Gordon!

Jūs pazudāt kā ūdenī iekrituši, kā latvieši saka! Gaidām ziņas, kā iet??

Es – dabūju cold! Laikam vienu dienu saģērbos par siltu, svīdu un mocījos šopīt, un nu no svētdienas vārtos pa gultu – svīst, etc. Bet – jālien būs ārā, jāiet – staigāt. Laiks ir silts. Ir normāli – ka svīst! Dzidra jūtas fine! Vēl – nekas nenotiek! Weekendu te pavadīja Joy – viņa aizceļo uz 3 mēneši kaut kur uz ziemeļiem + dienvidiem, tas ir – šur un tur. Tikko būšu uz kājām properly – rakstīšu, vai zvanīšu, vai varbūt braukšu uz Londonu, iešu uz P.O. line offici un izprasīšu cik maksā un vai varu iemaksāt ceļojumam no Vancouveres uz Sidneju. Travel officē (kāda te ir) ir grūti uzzināt visus sīkumus, dabūju tikai zināt, ka Orsova iet 28. aug. 1974. no Vancouveras uz Sidneju. Tas ir par vēlu, bet varbūt very OK. Tad es dabūtu vasaru Kanādā un vasaru Austrālijā!

Liekās ka man ir vislabāk – lidot uz Vanc. un tālāk tikai iemaksāt (vai samaksāt P.O. officē) ja kuģis nav neko daudz dārgāks, kā lidmašīna no Vanc. uz Sidneju. Ko darīt Kanādā man būs diezgan. – Jāraksta būs daudz. Austrālijā caur Freijiem, ceru dabūt iespējami lētu istabu. Ja Freiju bērni būs beiguši ģimnāziju un aizgājuši studēt uz Sidneju – varbūt pat es varu dabūt lētāku dzīvošanu kādu laiku pie Freijiem. Tā es iekrātu naudu – ja vēl reiz vajadzētu man braukt – ‘pie meitām uz ārzemēm…’

Freija kundze tikko atsūtīja īsu kartiņu (vēstule nākšot vēlāk) ka viņai arī ir plāni – ceļot uz Eiropu vai Ameriku pie radiem kadu laiku. Ta mums būs kopējas intereses – kam dzīvot, mācīties un krāt.

No Jums – gaidu ziņas. Ceru, ka Jums iet o.k. un mana braukšana tur – ir O.K. Es jau te krāju naudu – lai man nav jātērē daudz no Jums. Australian penion ir gluži laba lieta!! Mans colds mani uz dažām dienām ir apturējis no darbošanās – bet ceru – ne uz ilgu laiku. Es biju ļoti vesela un šis intermecos ar to saaukstēšanos nevar būt nekas nopietns.

5. sept.

Man ir labāk. Eju ārā. (Tikai ātri nogurstu un svīstu.) Bet ir ārkārtīgi karsts laiks!
Dzidrai šorīt (naktī) sākās kādas contraction pains. Jādomā – šodien būs tā lielā diena…

6. sept.

Nekas vēl nav. Dz. šorīt (ap 3 am) aizvedu uz hospitali. Bet vēl nekas īsti nesākas.
Rakstīšu vēlāk.
Xxx M.

—————————

Sept 5. 73

Dear Dzid, Clive, Mum,

Well, have thought lots about you today! — Hope all goes well, today or whenever it so decides.

[…] I really am sick of school and we seem to be thinking of making this the last year for a while — for me at least. Gordon had these brilliant ideas of setting me up doing ceramics or batiks or something and maybe doing it commercially if it works — I don’t know, but I’m about due to start it anyway — already before, Laimons and I had had something similar in mind and had thought of building some kind of “workshop” space onto or near the house… So, maybe… who knows.

Meantime I’m thinking of taking some evening courses — pottery, batik, jewellery design — and that should be fun in itself. […]

Love
Inese & G.

————

[sent 10? Sept.]

Mīļie Iny un Gordon!

Paldies par vēstuli – sure, we have been very busy last week! Dzidrai, kā pēc manas vēstules Jūs to redziet – sāpes (ne lielas) sākās agri un tā tas gāja jau trešo nakti (+ dienu) un viņa sāka nogurt, sevišķi no negulēšanas un strain, lai arī hospitālī viņa pēdējo nakti kaut cik bija gulējusi, viņi ‘deva viņai kādu treatment’ (es jau nezinu īsto medicīnisko nosaukumu), lai viņai sāktos labor pains un viss notiktu, lai viņa ilgāk nemocītos ar priekšsāpēm. Piektdienas rītā (7. sept.) viņa to treatment dabūja un 2 viņai piedzima Tālis – garš puisis! 23 inč. Īsti Cliva complection un features. Bet kad viņš raud – man liekās viņš atgādina Jūsu dad (no Wyongas), un vaigu apaļumā ir varbūt arī kaut kas no Dzidras. Sure – that all will change – bet complection droši vien būs Cliva vairāk kā Dzidras. Dzidra bija diezgan nogurusi, bet vakar (3. diena pēc tam), viņa jau izskatījās atkal daudz sārtāka, tāpat arī mazais – un šodien, kad iešu tos apmeklēt trešo reizi, ceru ka viņiem būs jau piens ko ēst (dzert, tas ir) vakar vēl Dzidrai gandrīz nekā nebija un mazam bija jādzer ūdens, jo arī mums te bija ļoti karsts laiks – šodien ir pārmaiņa, lietus mazliet, ļoti maz, un vēsāks pēc vairāk kā nedēļas ļoti karsta un saulaina laika. Bija – just like Australian Xmas time. Clives un mēs visi, esam gandrīz vai pārsteigti no tā lielā brīnuma, ka tas ir ‘a boy’! Un tā tas nu iet pa telefonu un telegrāfu apkārt zemes lodei un uz visām pusēm – „It’s a Boy!” – Clivs zvanīja saviem vecākiem (viņi tika izcelti ap 4 no rīta, no gultas un pussamiegojušies protams nevarēja īsti izrunāt – Tālis! Bet gan jau pieradīs!.

Papam uz Wyongu un Jums (Jums otrā dienā, papam pirmā) sūtīja telegrammu. Tā nu vēl tā ziņošana turpinās, Mumfordiem vēl jāziņo, jo tur jau tas viss sākās… I feel, ka varbūt tagad manis mazāk te vajadzēs, Clives vairāk gribēs grozīties pa māju un palīdzēt – un tā man būs brīvs laiks braukt apkārt, prom uz Jūsu pusi. Tikko atkal apskatīju kuģus – iet viens 13 novembrī uz Sidneju caur Vancouveru (pienāk Vanc. 5 Dec.) Līdz šim bij domāt, ka es palikšu līdz Xmas, bet tas jau nav noteikts, un – to redzēs, kā te tā ikdienišķā dzīve ies, varbūt es to kuģi varētu ņemt – tikai, kad rēķina, tas tomēr iznāk dārgāk, varbūt ar bagāžu vienkāršāk. To vēl izkārtosim te, kad Dzidra nāks mājās no Hospit. Varbūt tai ziņā labāk ar lidmašīnu – ka te ilgāk vēl maksātu man pensiju.

Tas labi, ka tu Ini, mācies arī juvelry taisīt. Tas var Tev būt very interesting – izlietot arī latviskos paraugus. Papam Wyongā ir kāda grāmata (bēgļu laika izdevums) ar seniem paraugiem. Vispār, tā kā ‘all family’ kaut kādu rokdarbu (arts – crafts) prot – tad ja Jums būt shops (neticami gan izklausās!) tad to vienmēr varētu turēt ar kaut ko pilnu, tomēr finansiālā puse laikam tur nav nezin ko bagāta, bet būtu labi, ja Tu Inī, varētu izmantot visu savu love + entusiasm, kas Tev ir uz tādām lietām un arī Worldwide sources no idejām un pašas spējas. I think it’s fine, ka Tu varēsi creatīt all kinds of nice things – tikai palasi šad tad kaut ko par Picasso un tad rodas švunka!!!

Picasso ir viens no retajiem lielajiem, kura tuvumā pats nejūties mazs, bet kas dod real confidence!

(Pēcpusdienā)

Biju pie Dzidras. Viņai piens tagad pilnas krūtis un mazais sūc cik var un grib. Viņš ir mierīgs, mazliet noguris no karstā laika, vakar naktī bijis arī hungry, jo tikai šorīt sācies piens. Tā – viss iet o.k.

Slimnīca ir ļoti vecmodīga un gandrīz – ko pats zini un proti – to dari. Bet – Dzidr. jūtas labi un dara un mācās darīt visu kas jādara ar mazo. Es tikko saņēmu letter, ka līdz 17 okt. jāiesniedz mana ticket – tā tad vesels mēnesis ko gudrot kā braukt etc.

Drīz rakstīsim atkal. Lots of love!
Xxxx Mum.

—————————

12. sept. 

Hallo, Inī un Gordon!

Jūs varbūt prātojiet apmēram – kā mums te iet? Iet O.K. Dzidrai piens ‘atnāca’ un mazais ēd. Un – guļ. Neko daudz nebļauj, maz taisa acis vaļā – ir ļoti miegains, miermīlīgs radījums. Tas ir – pagaidām. Tas bija – vakar. Kā iet šodien – es vairs nezinu, šodien nav visitoru diena un es uz slimnīcu neeju. Clives ies. Tā – lai gan ir pagājušas tikai dažas dienas, šis laiks liekas ilgs un svarīgs – it kā ļoti daudz notikumu.

Notiek jau arī – viens vīrs sāk savas pirmās dienas šai pasaulē. Mūsu ģimenē tik ilgi nav bijis tāds notikums – īsteni ņemot – nekad. Vienmēr sievietes vien ir bijušas mājā. Arī Dzidras draudzenēm – Patai 2 meitenes, Dienai viena meitene, Austrai – meitene… Šis mazais vīrietis ir kaut kas neparasts. Dzidra dažreiz smejas, ka tas tā ir gadījies. (Bet viņa to gaidīja.)

Otrdiena, 18. Sept.

Dzid + Tālis vakar atnāca mājā no slimnīcas. Abi veseli un ļoti happy. Clives feeling very important…

Letter no Dad – viņš ļoti happy arī, un no Anniņas karte – un viņa, arī happy… Tā kā tas mazais knauķis ir paspējis jau pus pasaulei apkārt ļaudis padarīt – very happy! Es – arī happy. Jūtos brīvāka – zinu, ka Dzidrai ir tagad more compact family. Arī viņa domā, tāpat kā es – ka tas, ka mazais ir puika, Clivu drošāk iesaista ģimenē, viņš jūtas īsti ‘in’!

Man ir dots laiks (pienāca vēstule no social sevice) nopirkt manu ticket aizbraukšanai līdz 17 okt. – laika tā tad ir diezgan padzīvot un apdomāties kad īsti, kurā datumā, ar ko etc. – lai taisos uz Jūsu pusi – un tad tālāk uz Austrāliju. Jūs vēl labi padomājiet – kur atradīsiet mani kur var likt? Vai tas jums būs o.k.? Un visu kā tas workīs? Es jūtos fiziski o.k. un prāts arī būs brīvs ceļošanai. Es labprāt piebiedrošos kādai podu taisīšanai, ja Tu, Ini, mani pamācīsi. Rakstīšanai arī būs laika diezgan.

Kamēr biju viena, jau te atkal sāku šo to vairāk rakstīt – bet kad Dzidra klāt – tā es vienmēr gribu maisīties kopā ar viņu… mazāk varu sev koncentrēties. Ir arī tik skaists rudens, ka gribas klejot un klejot – un gribētos vēl braukt apkārt pa Angliju un Eiropu, bet ceļošana uz jūsu pusi būs tikpat exiting. Es jau gribēju būt daudz prātīgāka – strādāt pie rakstiem more regularly etc. – bet es vēl nevaru iemācīties būt mierīga. Gailīša kundze reiz teica – (kad es par to žēlojos) – „lai nu ir vien vēl tas nemiers, kad grib skraidīt apkārt, kad nāks laiks – vairs negribēsies…” Varbūt. Freiji man vēl nav rakstījuši – tīri brīnums, kur tik nerunīgi. Es jau domāju, ka viņi man palīdzēs iekārtoties dzīvot Newcastlē. Bet tas laiks arī vēl tālu.

Paps no Wyongas raksta, ka Annija savu māju Sidnejā pārdevusi un tagad sāk celt jaunu (Nowrā?) Ja labi iešot, līdz janvārim būšot gatava. Viņiem Wyongā nākot lielas pārmaiņas virsū – viss tas gabals no Berkeley veikala (kur ceļš iet līdz dzelzceļam uz Gosfordu kad brauc) no šī ceļa līdz Tagaras stacijai – viss esot nolemts priekš faktorijām, farmas tiekot pārdotas. Bet pie viņiem, tas ir kur paps ir, farmas uzpērkot develpment firmas, Clives domā – ka tur tad nebūs faktorijas, bet mājas, dzīvokļi. Mājas jau pārdevuši Erls, Pipers (tas vinnējis loter. 40,000 dolāru nopircis cattle farm Tamworth’ā) un Clarks pārdevis savu daļu līdz Creekam – paturējis tikai māju un zemi uz ceļa pusi. Tā – tur tiešām ātri apkārtne mainās. Papa zeme un māja būs dārgi pārdodama.

O.K. Gaidīsim vēstuli – kā jums iet? Vai daudz darba kamēr pārkrāmējas? Vai ērts dzīvoklis? Kā pa skolu? Kā ar visiem art kursiem? Etc. Etc.?

Lots of love!
Xxx M.

——————————

Pirmd. 24. sept. 1973.

Dear Inī un Gordon!

Esmu jums rakstījusi par visiem mūsu notikumiem bet nupat domāju – varbūt ka vēstules nebūs aizgājušas, jo mums ir paaugstināts marku tarifs un jāliekot klāt arī uz šīs airletteres vēl 1 pens. Un es to netiku izdarījusi – ja nu tie pasta vecīši būs bijuši ļoto precīzi – tad Jūs vēstules saņemsiet vēlu – tā īsumā atkārtošu, kā mums iet? – Mums iet labi. Mazais Tālis ir labs un jauks un skaists (! – kā to ņem…) bērns. Tiešām – ir ļoti eņģelīgs bebis. Dzidrai pagaidām piena pietiek, viņš ēd un guļ labi, jau grib arī padzīvot augšā – vakar Dzidra un Clivs un es – visi to paauklējām un viņš nopietni vēroja visu kas notiek – ļoti notpienti! Dzidra nupat tomēr sūdzējās, ka jūtas bieži vēl nogurusi, viņa, kā tur bijis kā nebijis, zaudējusi diezgan daudz asiņu. Tagad viņa izskatās bālāka nekā, kad bija hospitālī un kad atnāca te – bet bija šo weekendu viesu – Michele + Daniel, Ballentins + viņa māsa, tas sestdien, svētdien Any + Allan + Noggy. Lai nu gan Dzidra neko daudz citu nedara – tikai apkopj baby – tomēr viņa mazāk ir dabūjusi gulēt. Tagad, šo nedēļu Clives būs prom – aizbrauca ar savu bosu kaut kur special education viņa jobā. Tad nu būsim divas vien mājās, un Dzidra vairāk atpūtīsies. Mums ir jau lētie rudens āboli – es cepu visādus ābolu cepumus un mēģinu Dzidru noturēt pie laba fooda, jo kad baby ir jābaro pašai no sevis, tad uz reiz nevar domāt par extra slimmingu. Viņa jau tā ir pavisam slim un trim. Es biju pie Anglijas latviešiem (sestdienas vakarā). Man piezvanīja tā latviete no Moldonas un aicināja braukt līdz, uz Universitātes gada svētkiem, Londonā, latv. namā.

Aizbraucām – tur bija – ‘akadēmiskā saime’ – galveno kārt – ar korporāciju lentām, arī citas studentu biedrības, bija novecojušie Latvijas laika universitāti beigušie un daļa jauno, kas tagad studē. Kāds Toronto Univ. beigušais dakteris lasīja par to, ka modernam dakterim ir vairāk vērība jāpiegriež mentālām lietām – tas ir psicholoģiskiem sarežģījumiem, kas ir fizisko vainu pamatā. Lasīja latviski – lai gan viņš bija diezgan jauns. – tad turpat sev priekšā solā – ievēroju – pazinu latvieti no Austrālijas (to kundzi Bērziņa – pie kuras bija literātu sanāksme Sidnejā pag. vasarā, kad Jūs mani ar Laimonu gaidījāt pie viņu mājas, kalna malā) un vēlāk ienāca vēl viens (tikko atlidojis) austrālietis – teātra cilvēks Bumbēris, no Adelaides (laikam) mēs kā nekā visi tūlīt sasēdamies pie viena galda (tas ir vēlāk kad kafija bij jādzer) un tur mūs ar Bērziņu kundzi tūlīt sarunāja, pierunāja, tas ir (un vēl gan ne pavisam) lai mēs piedalāmies viņu literārā vakarā ar lasīšanu, viņiem vakars esot jārīko un neesot lāga programmas. Oktobra beigās tas būs. Varbūt iešu kaut ko nolasīt. Man Londonas latvieši liekas tādi provinciāli (tālumnieki, tā sauca tādus agrāk) salīdzinot ar Sidnejiešiem – maigi un godīgi dzīvo Latvijas laika tradīcijās, kur Sidnejā tomēr ir – ļoti moderna visa izrīkošana un darīšana.

Otrdien.

Mums iet O.K. Es atnācu šopīt uz tirgu – pirku labas, svaigas lietas, lai Dzidrai ir labs piens priekš mazās ‘crapmashin’, kā mēs to Tāli jau sākam saukt…

Mums ir skaists laiks – nolija kārtīgi un ir atkal saulains un maigs. Bebis jau reiz bij ārā. Ballentines (tas viņu mājas draugs) domā, ka viņš nāks Clivam dažas dienas palīgā un viņi paši iebūvēs centrāl heating. Ballentins ir – good on building. Tas būtu very sweet no viņa! Es samaksāju 1. gd. fees un iestājos Technical Collegā – piano duet playing (ensemble playing) coursā – redzēs kas tur būs! Varbūt kaut ko iemācīšos un būs atkal experience nebaidīties spēlēt kad citi apkārt. Ir tikai reiz nedēļā. Vēl nezinu kas tur būs. Sāks ceturtdien. Šodien saņēmu no Melburnas dziedātāja + komponista Maršava (ir tāds lielīgs vecis!) viņa pirmo solo dziesmu krājumu – ar manu tekstu (kaut kas par lietus līšanu…) ir komponēta un likta I lapā dziesma un tā ir savukārt dedicated dziedātājam Veidem, kas ir agrāk labi dziedājis dziesmas ar manu tekstu, so…

Love love!
Xxx M.

————————-

Dear Iny + Gordon!

Paldies par karti! Gaidīju ļoti! Labi, ka Jums dzīvoklis ērts.

Tālis svēra 8 mārc. 13 oz. kad piedzima. Tagad īsti nezinu. Dzidra bija ļoti happy un maiga un laba – bet tagad es viņu jau esmu nokaitinājusi – es laikam par daudz uztraucos kā iet ar viņas breastfeading, jo es zinu cik tā ir risky lieta, ja bērnu nesver. Bet – iemaisīties nav labi, un es jau ļoti to nožēloju cik to esmu darījusi. Tomēr – ir dreadful, cik jauni cilvēki ir stupid arī! Laime tikai, ka bebi ir izturīgi!

Es esmu jau bookījusi seat lidmašīnā 16. novembrī. Kuģis iznāk par dārgu. Lidmaš. maksā £131.- Kuģis (lētākā vieta) £245. Mantas, ko nevarēšu paņemt līdz, varbūt jau nosūtīšu uz Austrāliju. Man no Wollong. kāda latviete (no kuras tas man nebij nācis ne prātā) atrakstīja, ka viņa dos savu backjard darbnīcu (kas iekārtota dzīvošanai) manā lietošanā uz kādu mēnesi, kad atgriezīšos Austrālijā! Tas ir ļoti patīkami. Drošības sajūta! No Freijiem, kā par brīnumu, tādu vēstuli neesmu saņēmusi. Nu, bet man pietiek ar šo! Esmu priecīga. Wollongongā ir arī mana social service office – nebūs complications.

Lidmašīna Vancouv. ienākšot ap 2 pēc pusdienas 16. novembrī. Ja būtu kādas pārmaiņas – to ziņošu. Tā tad – lūdzu apskatāties pēc kādas istabas. Social serv. man maksās līdz 16. nov. te. Tad Austrālijā uzkrās naudu 30 ned. – un laikam lai to saņemtu, man tomēr tur jāatgriežas līdz tās 30. ned. būs galā. Nu – laika jau man pietiks izciemoties pie Jums Kanādā. Jo varbūt arī tālāk, ja man mantu nav daudz, es varēšu braukt ar lidmašīnu. Tā – viss iet O.K.

Es biju pie latviešiem – to jau rakstīju, un nu arī apsolīju nolasīt kaut ko viņu sarīkojumā. Vakar apciemoju Chelmsfordā vienu latvieti (kādu 40-59 g.v. kungu, kas varbūt varētu būt kāds mans tāls radinieks, bet varbūt arī nē…) viņš patreiz ņēma ābolus nost no savas ābeles, kad aizgāju. Viņam bija vēl viens vecāks latvietis palīgā – tā mēs nostrādājām ar āboliem un tad iedzērām vīnu, klausījāmies Latvijas plates. Bij O.K. Šodien cepu dabūtos ābolus, jo visus nevaram zaļus apēst. Laiks ir puslīdz jauks – rudenīgs. Varbūt vēl iešu uz kādiem teātriem Londonā, tagad liekās – ka tik maz no visas šīs Anglijas esmu redzējusi, tikai tas laiks, kad Jūs bijāt te, bija tāds bagātāks ar to. Viss ir O.K.! Rakstiet kā Jums iet. Es ar mieru dzīvot arī pie Laimona, ja viņš ņemtu tur, bet varbūt ka tas tā neder.

Gaidīšu ziņas – Lots of love!
Xxx M.

—————————-

Trešdien [sent 7 Nov.]

Dear Iny and Gordon. 

Jūs vispirms gribēsiet zināt – kad es iebraukšu Vancouverā un kad jums jābūt gataviem uz to mother arriving. Pēc manas biļetes, ko es tur varu izlasīt ziņas ir tādas: izbraukšu ar Air Canada flight 853, 17. novembrī, 19.40 London time. Kaut kur man būšot jānolaižas, tas varbūt taisīs braukšanu mazliet ilgāku kā ar citu flight, man bija bookīts piektdien (16. nov.) bet tad ne Clives ne Dzidra nevar mani pavadīt – un viņi gribēja vest mani uz airportu, tā es mainīju uz svētdienu 18. nov.

Jums varbūt tas nebūs tik labi, būs nakts vidū jābrauc man pretī, bet Dzidra domā, ka Jūs tāpat kaut kur pie kāda glass of beer kavēšoties un gulēt vēl neiešot – tā nu šīs neērtības ar mani Jums sāksies jau pašā sākumā… Esam visi veseli – pēdējā laikā mazliet iesnas, bet ne nopietni, tā kā – ceru ka nekas nekavēs manu izlidošanu. Mazais aug un jūtas labi – ir ļoti sociāls un smaida visjaukākos smaidus, Dzidra ir mazliet atpūtusies pēc dzemdībām un piena mazajam pietiek. Laiks vēl nav īsti auksts un istabas vēl var turēt pietiekami siltas šad un tad ieslēdzot gāzes un elektriskos sildītājus. Visai jauka šī siltuma nav – tuvumā karsts, tālāk auksts – bet kaut kā viņi domā šo ziemu pārlaist jo ir mainījuši nodomu – iebūvēt centrāl heating.

Es pēdējā laikā – tikai saimniekoju un palīdzu lai ēdiens, trauki etc. ir vienmēr kārtībā, Dzidrai daudz laika paiet ar mazo un Clivs maina jobus, iet sportot, domāja arī ņemt atvaļinājumu, bet tā kā viņš pāriet uz Freelanc business – tad atvaļinājuma nebūs, bet varbūt starp jobiem šad tad būs mājās. Ar Uni viņš vēl nav atradis kas īsti viņam darāms, cik ilgi te viņi paliks – vai brauks uz Austrāliju – to redzēs vēlāk. Tagad viņi abi ar Dzidru reiz nedēļā sāk vakaros iet uz Potterij class – varbūt kaut ko iemācīsies. Clivam laikam šis jobs, kur viņš bija, nav bijis patīkams un viņš laužas no tā prom. Nelaime tikai tā – ka tas atkārtojas. Bet – viņš vēl ir jauns un jāizmēģina ir kur un kā labāk? Es staigāju apkārt (eju šopīt) un skatos kā nokrīt lapas, nāk ziema, jau dažas dienas un naktis ir ļoti miglainas, skaistā vasara ir prom. Man nekas nekaiš – bet es nevaru sēdētu un rakstīt – kaut kā – ir grūti, ka jūsu abas ģimenes – tu un Dzidra – esiet tik tālu viena no otras! Šai vasarā esmu arī ļoti pieradusi atkal pie – Eiropeiskā, liekas – varbūt ka būtu labi Eiropā dzīvot – bet tomēr, te nav nekā cita, tikai – skaista vasara, ar svešiem dārziem, svešiem ceļiem… Esmu galu galā maz bijusi arī uz teātriem – tagad vēl pāris reizes biju un vēl pāris reizes iešu viena pati. Kaut kā žēl arī – ka Parīze tik tuvu – bet nav neviena ar ko samesties kopā un aizbraukt, paskatīties kas jauns māsklās. Te latvieši mierīgi tup savās mājiņās, vai – iet uz saviem vietējiem sarīkojumiem, ieslēgušies diezgan savā vecā pasaulē – Kad biju uz Universitātes gada svētku sarīkojumu – varēju pabrīnīties – cik maz un cik nemoderni bij dekorēta zāle – Sidnejā būtu citādi. Es pati arī tāda pat čupa – neaizbraucu uz Londonu uz to literāro vakaru – iedomājos ka atcelts jo viens latvietis teica, ka neesot bijis avīzē, varbūt nebūšot… Bet man vajadzēja apjautāties, zvanīt etc. Bet – tā ir mana flegma, tikko man jālasa – tā es atrodu simts iemeslus, kas liek man domāt – ka tā lieta nenotiks, man nav jāierodas… Vienkārši – es negribu uzstāties, es gribu tikai rakstīt, lai lasa citi. Par pēdējo darbu ko aizsūtīju Dēliņam (un tas bij avīzē) vēl nāk labas atsauksmes (Lucs atrakstījis…) tikai – žēl ka man tā rakstīšana iet tik lēnām, tas ir tam – ko sūtu drukāt. Piezīmju sev – man ir lērums un es nezinu kā visu sakopot un aizvest līdz. Bet nu – kaut kā viss tas 10 dienu laikā būs izdarīts. Lots of love un uz drīzu redzēšanos! Es ceru, ka nebūšu pārāk big nusence, un atradīšu ko labu ko darīt…

Jūsu mum. Xxx

————————————–

[P & O notepaper]
27.9.74.

Esam Los Andželosā. Nosūtīju vēstuli Tiltam, lūdzu lai atraksta visu sīki par grāmatas iespiešanu. Varbūt līdz tam laikam ka aizbraukšu Sidn. būs jau atbilde – tad zināšu kā runāt ar vietējo iespiedēju.

Laiks maigs, jūra bij visu laiku mierīga. Dažiem ir iesnas un colds, man nav – mazgāju rokas cik varu un negrābstos ap treliņiem – bet tāpat jau germu var saķert… Viena dāma krita uz trepēm un salauza kāju – bet atveseļojas labi.

Man bija companion – manos gados woman from los Angeles – we played scrabble – I won, then she won twice, (just for some little difference), later she said – that I am good at scrabble – because she is good, she said, and she tried hard to beet me (she used such word as zig from zigzag, what we did not, and later put even a plural to it – zigs.) So she tried hard, there nobody plays scrabble, may be in some other rest rooms, where I have not yet been – there are dozens of them. We went like lost sheep round the many rooms and decks – always at last finding, what we wanted, but never remembering again how to do it the second time, and even not knowing which direction really to take to get here or there – just go on walking.

28.9. 10 a.m. At noon we will be in S. Fr.

Some people try out piano (in the reading room), I started… only there you cannot play all the time – joined a table for a quiz, but we did not win – though – it was fun.

Tomorrow we staying in S. Franc. I booked myself for a 3 ½ hour bus trip to some ‘woods’ and city (6 doll.)
I feel allright.
Have to mouve today to the other cabin – probably inside about the same, but very far away from the stairs, also only one bathroom for more cabins, but still – fine. I do not live in cabin – who does? Everybody just keeps ‘changing outfits’ and parading round. So – have to harry to post this. How ar you all??

Xxx M.
Write – cab. E 206.

————————–

[postcard: Muir Woods National Monument

Morning in the Redwoods

So shall they live, when ends our day,
When our crude citadels decay;
For brief the years allotted man,
But infinite perennials’ span.
]

29.9.74.

A letter follows later….

Hello!

Thanks for the letter! It welcomes me in the new cabin. Feel good. Yesterday came in S. Franz. Today had a bus trip to thouse woods. Had good beautiful fresh air, views etc. Nice harbour. Tried a little to play on the piano. Reread J. Joice ‘A portrait of, etc.’ Weather fine. Try not to eat too much …

Attended a table for a quiz – we did not win – but was fun.
We will have new crew from here.
So far – very nice everything. Did not see you on the past[?]…
Xxx M.

———————————-

San Francisco  29. Sept. 1974.

Sveiciens no eikaliptiem Kalifornijā – St. Franzisko. Ir 8 ½ pm. un kuģis atstāj ostu. Ļoti skaista osta – vakar kad iebraucām visi ūdeņi bija kā ar baltiem, viegliem tauriņiem – ar būru laiviņām (sailing boats). Salas, klinšainas, kalnainas, savienotas ar sauszemi ar gariem lieliem tiltiem, pilsēta – ar ielām augšup – lejup. Kaut kā viss – viegls un patīkams. Te arī parādījās pirmo reizi saule – bija visu laiku apmācies – bet gan mierīgs un maigs laiks – nejūt ka kuģis iet, gandrīz.

Mana jaunā kajīte (cabin) – patīkama, tur nav kāpnes tuvu, bet emergency door ir tuvu.

Šodienas bus trips bija – O.K. Pilnas plaušas smaržīga meža gaisa! Apstājamies kādā suburba pilsētā – 20 min. Iegāju vienā arts + crafts shopā – eskimo lietas, macramē sienas segas, spilveni etc. Dažas ļoti skaistas lietas. Eskimo (teikts) rotas lietas macramē kakla rotas (līdzīgi kā indiāņu pērlīšu) ar iesietiem kaula, akmeņu, metāla etc. gabaliņiem – cena 80-120 dolāri! Viss ļoti dārgs!

[sketch – looks like a large bone crosscut, with ‘buffalo’ in middle]
Tā – tad, zini ka nevar strādāt lēti. Mazas kaula brošiņas, neredzēju cik tās maksāja, apmēram tādas – apkrāsots gar malu kaut kas, vidū uzkrāsots kāds ‘bufalo’, vai kaut kas tāds ar brūnu krāsu. Tu tādas varētu taisīt tikai izgudrot kaut kādu interesantāku lietu virsū – vai – neko ‘saprotamu’, tikai abstraktu, vai pavisam neko – izretināt šūniņās kādu mazu pattern… Bija interesantas lietas, bet es jau pāris minūtēs neko lielu nevarēju izpētīt. Kaula izrotājumi bija lietoti šur tur rotas lietās. Arī pulēts koks. Viņiem tas ‘red wood’ – ļoti ciets un ar skaistiem pattern, likts pat gredzenu pogās. Arī – shells. – Tas viss Tev arī ir. Bet – Tev ir vēl labākas lietas – emalja un sudrabs etc.

Te viena salātu recepy, ko dažreiz dod mums – ir garšīgs: Kalifornijas salāti. Uz šķīvja izklātas salātu lapas (vai vairākām lapām), vienā malā sagriezti tomāti (ripās) otrā gurķis, vidū gabaliņos sagriezti augļi: pinaple, rockmelon, vēl kāda zaļa melone, apm. kā chinese goosbery, āboļi etc. – ne cukura, ne sāls – virsū 2 ēdamkarotes (kā apaļas bumbas) creamcheese – bet ļoti labs, maigs, varbūt mazliet ar krējumu, biezu, izmaisīts biezpiens – ļoti labi salāti.

Mana kompanjon nokāpa Los Andželos, neesmu sameklējusi citu. Tikai kāds kanādietis sāka varen draudzēties, bet tas nu nav my age group –

1. October.

Second day on the way to – Honolulu. Sea – calm. A little sun is showing. All bright – exept in the night (they say second night already) some absolutely drunken young men were going all round the E Deck cabins – banging walls and flour and screaming like animals. It was such an awful noise, that I thought – they could not be the white people – may be all the blacks had gone drunk and are going to demolish the ship! It was 4 am, I did not dare to open the cabin door, and was afraid to stay in – the girl from the upper bearth jumped down – and opened the door – they were, could say normal people, only ‘lopiski apdzērušies’, every one waving a bottle, bunging everything, there was a fire thing (the read ‘bottle’) one was grabbing on that, and probably not hard enough. The girl (an Australian from Tasmania) was standing like a white, slim angel in her light morning gown and asking to stop it – one came near her, and – kissed her! She run inside and they continued. I pressed the button, to cal the stuart – nobody came. This morning many people are going to biro to complain, one lady had pressed the button for the stuart, for ½ hour – nobody has arrived… By the way – yesterday was the captains cocktail party!!…

Everybody in ‘gala’ looks and moods and then they booze till 2 am in the bars, and half mad go demolishing the ship – and – nobody hears or cares. The night before – I did not hear, the thing went on further from our cabins. So – there is some funny fun too. I do not remember who, in Australia already said, that on a ship once everybody was drunk – including crew – and they were frightened to death how it wil end! So – the world is getting wild. The American wooman who went off the ship in Los Angeles said, that they are so frightened from attacks on the streets and parking places (mostly robbing) that – if you prepare to go in your car, after shopping, you watch properly from distance, and then – run and lock yourself in the car as quickly as you can…

At captains party – was crowdy, but nice. All kinds of welldressed, overdressed, underdressed and so ladies. I put the green patterned long dress!! Haha. It was the most bright colored dress – heavens! My roommate, the Austr. girl said – it looks nice! OK. Later, when I went in frunt of her the long corridors to the restaurant for the supper – she asked who made it for me, and repeated that it is very nice.
So – who knows – it might be allright even in that crowd of so many nice dresses.

At captains party we kept together with the Austr. girl – and were joined by 3 people more, and one oficer then came to entertain us – to speek to us. Asked about our trips etc. He asked all of them, exept me – it came somehow so out – so of course – I wanted to join in – and asked if Orsova is still going round? And he said – no! And then it turned out – that on the trip (from Sydney to Southampton) when I went on Orsova – he went too, and remembered the trip very well. I did not remember him.

Yesterday I joined again the quiz – our table did not win again – but one question more they would win if they would listen to my suggestion – that the so called unfinished simphony is not written by Beethoven, but by Schubert. So – if I know really something – I have to speak it out more firmly.

I joined also the indoor players group in – scrabble. There formed a table of 4 people. We had only 2 games – first game I was the poorer looser, the second game – I was the big winner! Only stupid was the confess – that I am glad! Haha. Then it was no time for another game.
Just now – I played with a little boy, he still goes only for tin, sun, in, on – but it was fun.

Yesterday in the quiz questions one was – what is the ships alarm signal – ? Nobody knew the answer right – a table wrote: all kinds of bells and whistles ajusting – and all the ships officers – jump in ‘the sea’… Nobody knew the question that asked the names of this ships captains – one table again made fun ‘shark and pike’.

3 oct.

Sailing quietly! Sea calm. – Today did sunbathing, for the first time. I have some trouble – injured my throat with a fish (bone?) went to see doctor – he could not find anything, gave some tablets to suck – a girl, who is nurse, said – she had such trouble once – it may calm down after some time. Hop so. It hurts…

Tomorrow – in Honolulu, booked myself for a bustour – (9 dollars!) Almost – am sorry to go!
I play scrabble with many people – usually the big winner! But a mother, who has 5 children, beat me – because she had more practice with the 5!!

Esmu pierakstījusi te visādus niekus, ko vari lasīt to lasi, ko nevari – don’t worry! Mūsu kuģis domā ka ieies agrāk Sidnejā – at noon, ir teikts kādā ziņojumā. Uz kuģa ir vēl viena latviete – ļoti skaista un maiga kā lelle! Zilām acīm, labu augumu, skaistu sejiņu – kundze ap 40, bet terribly overdressed dažreiz – reiz uz parasto vakara entertainment’u – tumšā materiāla ar zeltu austa kleita un 3 reiz pērles (milzīgas, artificial) ap kaklu un veseliem pušķiem ausīs! Nesaku ka viņa būtu bezgaumīga – viņa izskatās ļoti skaista – bet tik savādi – out of life! Kā tāda ‘bijusī grāfiene!’

Cik sveši tie trimdas latvieši ir cits citam! Katrs savā pasaules malā kaut kā kaut ko cīnījies, par kaut ko ‘stāvējis un kritis’ kā saka, un kaut kā it kā visur – izkritis no īstās dzīves! Tāpat arī es – tikai citādā veidā. Es arī – nekur īsti nepiederu, bet mazākais – spēlēju scrabble ar meitenēm kas brauc strādāt uz Austrāliju, ar kādu kanādieti, kas visur maisās klāt, ar vēl kādiem kas grib spēlēt. Bij musikal quiz – es varēju atbildēt (un to varēju labi) tikai klasisko mūz. daļu un tā bij ļoti īsa daļa. Nopietni ko darīt – kaut kā nav iespējams – labi ja šo to var – novērot.

Kā iet Sam’ai? Kā Tev ar āboliem? Vai zaftes vēl ‘stāv’? Etc. Etc. Un – kā ar ‘salonu’? gaidu vēstuli!
Xxx M.

4. oct. 1974.

Rīts. Iebraucam Honolulu! Silts. Man sāp kakls – bet tas OK – esmu tievāka, jo nepatīk tik daudz ēst…

—————–

Mond. 7. okt.

Today we will cross the equator. It’s muggy, sea quiet – all goes smooth – exept that I cannot speak but whispering, can swallow only with pain – the bloody bone (or wounde) is still there. Doctor gave me something strong to inhale – it cleared a little my throat – but not yet proper change – but I hope for the best – many people say – they had the same troubble… And somehow get allright. Now I am a decent old lady – eat slow and carefully, speak little and whispering… And I hate it!!!

I booked myself to a bustrip round Huva – a short one. Had a bus trip out of Honolulu – but we stayed almost all the time in the bus – though it was nice to see the famous piece of land – good for nothing if one has enjoied Australias rough beaches, wide, free etc. etc.

Play scrabble sometimes. So far only an Australian lady beat me twice – I won the first, she the last 2 in a 3 people game. I quite wonder, how with my poor spelling and little knowledge of words I can do it — ? It’s mostly the eye – to see the pattern, where to put in 2 or 3 words. It pleases me of course, to able to join in something.

Yesterday were the ‘horse races’ – I looked at the first race – and get bored – all the same, as last time on the ship. Have not gambled at all – no good to fall in for pure nunsence – it’s only where you are in company, when it’s interesting.

Today lunch up on Promenade deck – last time it was really very good things – all kind of salads – even crab. With all my sore throat I will stuff myself with that food today (have lost a little weight!).

Interesting are quizes, but to tell the truth – I am pretty stupid on common knowledge – even did not remember, how much a newborn kangaroo weighs – knew its very small, somebody said ½ once. It was – 1 once… And so on. It’s very muggy now – all wet, like in a Turkish bath.

I am longing for a letter from you. Did expect it in Honolulu – but it was not there – so, may be in Suva! Would like to hear – how is everything there with you? Do you do some art or some cooking (preserving) etc. Have no tryed yet the California wine Roger suggested…

Tuesday –

All quiet (‘in Western front’…). Hot. Muggy. Yesterday was a big (really Romes time [weather] like) festival for the Neptun – again they ‘cut out’ sosages and dolls out of men and nice girls…

My throat is a little clearer and less painful – so – it probably means, that I will get back my wild manners again. Yesterday I played Bach in a little (writing) room, where seldom come people, and the entertainment officer has sneeked in (I noticed an embroidered blouse and thought – a wooman…) and played along – the ‘wooman’ furtively disapeared after a while. But later the entertainment officer stopped me in a hall and asked if I would play in the ‘concert’ – the passengers will do next week? He said – he heard me playing, it was very nice etc. I refused because I cannot trust myself – I can do very well sometime, and the next minute – I can slip off the keys completely… And after all – the ‘concert’ is mostly a fun not for a not quite performing stage Bach of mine. Anyway – it was nice that he made that compliment to me. Others do to, if I play confidently for a while… I ordered the Californian white for tonights supper! There is a mother and doughter at my table – (younger a little, then you and me) they were pretty stiff at the beginning, but now we go along quite well at the table – the mother has given me all kinds of special fruits, she got in Honolulu – popows and avocado pears – so after some thought I ordered not 3 glasses, but a bottle of wine. We will see – how it will go. There is an American girl sometime at our table – she might be the company tonight. The next to us table drink wine all the time – once they passed round (our table too) a ‘glass of love’ – a wine rosé – just to taste – so if it comes to that – we will give a glass to them…

———————————

Suvā, 11. okt. 1974.

Paldies par karti un Dz. adresi. Laba dūša, ka dabūju dzirdēt ka Jums iet viss O.K. un arī pumpkins pieminēts! Haha!

Tikko biju uz bus tour – gandrīz 3 stundas pa – Fidži! Maksāja tikai 2 dolāri un bija tikpat labs un ilgs (un jaukāks) kā Honolulu par 9 dollari. Bet – kā tas ir – tā jāpieņem.

Jūtos labāk – gandrīz pavisam labi. Nu es zinu – mana vitality un labs gara stāvoklis un dzīves prieks – viss ir galvenā kārtā – no labas veselības. Tikko man kaut kur visu laiku kaut kas sāpēs, kā daudziem cilvēkiem manos gados sāp – tā es būšu tikai tāda pati piepiņa – dāmiņa kas čīkst un pīkst! Jādzīvo vēl priecīgi, kad veselība vēl turās.

I think – Fidgi is more interesting as Havaji. Here is really – nature and nature’s people – but – we did not see too much of Havaji – it was mostly ‘civilized’ places, here the bus went along really poor (real) villages, on unpaved, gravel roads –

When we arrived – in the morning – a huge band was playing aboard – all in costumes: white skirts (approximately) red belt, black tops, black socks – they did all kinds of marching, a real stage performance of a long and complicated poloneze, the leader à la Scott – throo the swerd like a feather in the air and cought it etc. Music was fine. A girl who has lived a ½ year here, said it’s a band that makes world tours in other countries too, but its – Suva’s.
So – we were welcomed.

On the bus tour we met on the road side somewhere: a mother and 5 children + omā – performance: 4 little (dressed) sung and danced – we stopped and watched – fotografed, cheered – then the bigger boy left her drums (grandma took them over…) and danced too, however he was just in shorts and an old shirt – and mum and granny sang and beat the rithm faster and faster…

What I want to tell you to try – an Australian man said (he took the nut kodols? of the avocado pear) – you prick the ‘kodols’ of the avocado – there comes a juice out and it colors permanently every stuff – he said you can even prick a pattern or intials and press on the material – leave unwashed 24 hours and then you got orange pattern – OK?

Xxx M.

———————-

13.oct. 1974.

Hallo!

Tomorrow will be in New Zeeland! The see is more choppy – it does not yet bother me. Thanks for the letter (it should arrive in Honolulu, but – got it in Suva, fine!) Thanks for the newspapers – you should not bother to send – exept if there is some of my works – but it is good to have the news here…

Nothing special happens. I regain my voice slowly and feel much better, can swallow almost without pains – so I had to listen to some people who said – it happens that you got a fish bone or a wound in your throat and – it is well again after some time.

My trip goes to it’s end. May be near thouse Newzeeland’s and Australias coasts we will have a rougher time!! Otherwise the see – has been absolutely quiet. I loved Fidzi (Suva). It gets cooler to. And that is good – I have more wormer things to put on, as I have the sommery dresses.

Watshed the crue performing – all kinds of silly, easy jokes – but one can laugh… I do not gamble and do not drink (!) exept the one night (supper) with the California’s white wine… A bottle costs 4 dollars (American), and I think – its expensive. So is a glass of wine – 65, 10 or 90 cents. 2 years ago was – 40 cents. Anyway – I do not need more vine. The food is good – only have to choose! Can have camembert almost everyday. Only troubble is – when you come to the cheeses – you are too full to have them…

Have not made any ‘lasting’ friendships. Had more compliments for piano playing – people probably are fed up with radio and modern jazzmusic what goes all the day in all kinds of ‘bars’ and rooms, and when somewhere one quitly is playing the piano – they enjoy it.

So – your rain is starting! But you might get some sunny outomn days – go for mushrooms! I had heard about that red ‘bērzlape’ before, it was said – the one who has also a red stalk, or reddish stalk but at home we liked thouse very much – they had strongest mushroom taste… We boiled them, until they loose all the colour – and ate them. But – you can avoid them. All the gailenītes and bekas – as I read there – are innocent. Anyway – there are other things to eat…

Xxxx M.

P.S. Got a letter (in Aucland) from Ida – Austra is going to meet me at the ship!!!
Xxx

————————

Hallo from Australia!

I am at Ida. It’s 7 am 18 oct. Arrived yesterday at noon.

Es labāk runāšu latviski – lai man ātrāk iet. Jūtos O.K. ja tikai vakar vakarā nebūšu noķērusi kādu coldu. Bet liekās – nekas liels nebūs (cerams!).

2 pēdējās dienas uz kuģa bija vējainas – kuģis šūpojās, pie vakariņām bij maz cilvēku…. Es gan paēdu O.K., bet vēlāk, kabīnē ģērbjoties nost un krāmējoties palika nelabi – paķēru lielo konvertu, kurā Tu atsūtīji latv. avīzes, un viegli un ātri ‘izmetu’ tur savas vakariņas – viegli un ātri, izskaloju muti, aiznesu to ‘paku’ uz lady room un viss bij O.K. Žēl tik ka nepaguvu noņemt stamps, sorry… Otrā dienā arī bij viļņi, bet man bij O.K. biju iedzērusi vienu sea tableti.

Iebraucot Austrālijā – lija! Bet tomēr, cik aiz miglas un lietus varēja redzēt krastus un ostu – Sidneja bij – ļoti skaista, ļoti liela, plaša pilsēta.

Ida rakstīja (uz Auklandi) ka Austra būs pretī un vai nu ar Ian’a mašīnu, ja viņš būs mājās, vai ar taxi, novedīs mani uz Idu, un Ida būs tikai satikt, bet vēlāk steigsies uz koncertu. Tas bija tad – kad bija domāts ka kuģis ieies 6 p.m. Tagad bija zināms, ka kuģis ieies at noon. Rakstīju Austrai vēstuli – jau aizlīmēju – nevarēju atrast Austras adresi (steidzos ļoti) – uzrakstīju Idas adresi un pierakstīju virsū, kas par lietu –

Kad iebraucu Sidnejā – nezināju vai Ida būs to vēstuli saņēmusi. Biju mazliet worried – bet ne daudz – mums teica ka lielo bagažu varēs dabūt ārā tikai next day – tā man nebij tik complicated – ja nebūs pretī – paņem taxi, vai zvana Austrai. Kuģis ienāca pēc 10 am. (10.45) Customi sākās pēc 11 am. Kuģi sāka ļaudis atstāt ap 2 pm. Ir yellow tags – pēdējie no E un F. Līdz tam kam es nevienu savu sagaidītāju neredzēju – lai gan gāju uz deck un skatījos. Domāju ar Amerikāņu meiteni, kas sēdēja dažreiz pie mana galda (brauc strādāt par librarian) ņemt kopā taxi un braukt uz Austru. [in this section, first part of each line is missing – guessing at some, not sure about others].

Bet pēdējā brīdī – pazaudēju to skuķi (ļaudis malās pa kuģi no viena gala uz otru) un yelow tags sāka iet un es arī gāju – un ieraudzīju Idu. Tā kaut ko kliedz un māj – bet tur dzirdēt nevar absolūti neko: viens laudspeekers no krasta bļauj kaut ko par emigrantiem un vilcieniem un [..]neniencies etc. Otrs laudspeekers no kuģa sauc desmitiem pasažierus ierasties tur un tur un tur, cilvēki kliedz cik jaudas uz saviem sagaidtājiem, kuri kliedz no krasta… Īsta bābele! Bet – actually everything allright.

[..]ai Ida bij rakstījusi – lai es gaidu uz viņu kabīnē, un nu viņa bārās tur augšā stāvot, kāpēc es to nedaru. Bet – neviens apmeklētājs nevar iet uz kuģi virsū – un mums jau kabīnes atslēgas vairs nav. So – tā kā Tu pazīsti Idu, tad zini ka es biju strained no viņas command – kad es lejā piegāju pie milzīgā cabin bagāžu lauka – es nevarēju tūlīt atrast savu koferi – es nedomāju, ka bagāža būs salikta pēc alfabēta, jo tags red, green, blue, yellow – tie visi juku jukām – tā es diezgan nepacietīgi tur staigāju un meklēju un Ida no augšas redz un nevar nociesties – skrien pie kāda loudspeekera ka viņas friend nevar atrast bagažu – un pa laudspeekeri es dzirdu ‘Mrs. Dzelme etc.’ Hell – leave me alone, es domāju, jo sapratu ka Ida uztraucas – un es dabūju arī to savu koferi un dabūju ‘the man with the troller’ un – nācu uz vārtiem ārā, kur jau Ida bija pretī un māja tikai lai es eju tur, uz viņas mašīnu. Tad – mani saķēra Freija kundze ar puķu pušķi! „Mīļā Dzelmes kundze, es domāju, ka es Jūs nekad nevarēšu atrast!” Un tas bij tik jauki! Bet pienāca Ida un „Why didn’t you tell me that you will have other visitors?” – Un tad sāka runāt un brīnīties un kritizēt – ka es nesapratusi kā atrast bagāžu un viņa ziņojusi laudspeekerī un es to arī neklausījusi, etc. etc. Tad es sapratu, ka Ida ir ļoti nervoza. Viņa ir slimojusi (tikko bijusi pie daktera) kaut kas ar ulcer, vai tamlīdzīgi. Ir zaudējusi 10 pounds svarā, patreiz ir 2 ned. slimības atvaļinājumā no skolas.

Viņa bij tik asa ar Freija kundzi – ka Freija kundze pabrauca gan mums līdzi līdz pilsētai – bet tad teica, ka viņai darīšanas pilsētā un izkāpa. Bet mēs norunājām šodien sazvanīties un droši vien es iešu (Ida varbūt aizvedīs) viņu satikt Essera kundzes mājās. Freija kundze zina, jau agrāk, ka Ida ir tāda ‘commanding’ – un neņēma ļaunā Idas aso toni. Essera kundze esot istabu sagatavojusi – ar visādām krāsainām segām un paklājiem etc! Bet Essera kundzi es varu satikt tikai pēc darba, tā es vēl nezinu kad es īsti tur visu nokārtošu – bet šodien vai rītu tas jādara – es gribu ātrāk tikt viena būt un strādāt! I had a holiday on ship un dabūju ar ‘jaunas idejas’ ko varētu rakstīt – tā, nedrīkstu mētāties apkārt un sākt ‘ciemoties’ te un tur.

Pie Idas – viņa piezvanīja Austrai – tā vēl nezināja ka kuģis jau klāt, Ida nebija varējusi Austru agrāk sazvanīt – tagad norunāja ka Ians + Austra nāks mani ‘entertainīt’ – vakariņās pie Idas, bet Idai pašai bij jāiet uz Operas namu, uz koncertu. Tad piezvanīja Idas draudzene, ka viņa slima un nevar iet Idai līdz uz koncertu. What to do now? Ida zvanīja lai Ians un Austra nenāk – un mēs ar Idu gājām uz koncertu. Es biju diezgan nogurusi – bet operas nams ir tik ļoti skaists – viss harbour no iekšpuses – no kāpnēm un ‘foajé’ var redzēt – ‘visapkārt’ brauc kuģi, mirdz ugunis, tilts, etc. Bijām uz simfonisko koncertu – Newzeelandes orkestrs + viens jauns (labs!) Newz. pianists.

Un ejot uz koncertu (tur atstāj mašīnu kādā lielā parking plac’ā, un no turienes iet busi, speciāli, uz operu) ‘kāpjot busā’ – dzirdu kādu balsi saucam latviski: „neej garām, neej garām” – Mr. Zariņš + Mrs. Zariņa sēž un brauc uz operu! „Ķikuriņš, tikko iebraucis ar kuģi – jau iet uz Operas namu etc etc.” Apsveikšanās bij ļoti silta!!! Tāpat no Freija kdzes un tagad – jau esmu pie Austras. Austra Tev ir rakstījusi 3 lapām garas vēstules – redzēju! – un nav nosūtījusi – just, how it happens – now you might get them.

Redzēju istabu pie Essera kdzes – istaba diezgan liela – nav sevišķi gaiša – logs uz ziemeļiem un uz kaimiņu (austrāliešu) backjardu un tālāk suburbu ar sarkaniem jumtiem – not bad! Un ir garden un backjard un klavieres un neviena nav mājās pa dienu etc. Šodien vēl jāiet Essera kdzi. satikt – jo tur bija tikai Freija kdze, Esser kdze darbā. Piezvanīju uz Wollongongu Vicman kdzei. ka nevaru šodien tikt – kaut gan rakstīju ka būšu – tie mazliet hurt – but I cannot arrange every so – that I can use all the conveniencies and help I need of them – and to offend somebody which cannot be fitted in the ‘program’ as expected.

Still – it is the hardest thing for me – to offend somebody by neglecting some former arrangements. I phoned too late to Wollongong – a lady (of the group) had arrived with the flowers, Aina said. Bad! Owful! But that lady is just waiting for such a moment when and where she could (arrive wit her flowers…) She is sweet – I know her, but the most part of the flower busines’s joy – is for herself, not for me, even if she thinks its for me. She needs it all to fill her life. So – actually it is not too bad if she had to fill yesterday with disapointement about the flowers. But – that thing she does not understand either. She has been just – sad!
Oh! What was next?

Saturday at Ida’s. Yesterday – talked with Austra + Taņa [note inserted, upside down in the space between the lines: Marvellous of course, but my heart turns when I have to think how big Talis will be… when I will see him…] till Ian came. Then had a biezpiena + anchovies omelette + coffé and then Ian took me to Camerray again – I stayed there an hour – spoke to Mrs Essers – took the room $10 a week – can use automatic washing mash., piano, kitchen, pots + pans – T.V., etc. I do not know yet, what my pension will be – but this 10 a week, probably is the lowest I should have to pay for a bare little room anywhere else. So – its fine. And afternoon sun is in the room too. There is a little bed, nice deske, lamps, a big capboard, 2 chairs and a teatable, bare walls for my own (Dzidras etc.) pictures, one door to entré hall other to another entré room before the kitchen.

Will stay with Ida till tomorrow – Sunday morning. I suddenly feel – I need rest, and there in my new room without my things, I would be just an object to the landlady to talk to (she is talkative) and at the moment – I cannot stand anymore talking – had it with Ida, Freijs, Austra, landlady!!

One thing I may learn from the landlady – that even if you are the sweetest thing – it is not good to be talkative as I sometimes are too… and the moment also…

[section circled]:

!! So – read this first: !!

Arrived – all right (throat – allright)
Ida + Mrs Freijs met me (Freijs + flowers, Ida + car…) Stayed (and still till Sunday) with Ida. Saw – Austra + co. (Ian, Taņa).
Took the room in Cameray $10 a week.
Tomorrow Sunday Ida will take me to the new room.
Will collect big luggage on Monday – do not know yet – how? Maybe with Imants utility (Austra mentioned he has got one)
Will go to Wollongong with Ida on Wednesday –
Will fix up my pension and bank there (transfer from Wollong. to Sydney and transfer from England to Sydney).
Now if you want to – you can read the long messy letter with the details. And know Austra has written you pages and pages and had not sent them just as you sometimes get shy or unsure etc.

Xxx M.

Now – please send [….]? [….] to the friends.

———————-

15.12.74 
[From Inese to Dzidra]

Laimons & Dianne have just left for a few weeks (I don’t know for how long) in Australia — Mum met Mrs. B. & she was looking forward to their coming — So, I feel free!
[Inese]

—————-

20. febr. 1975.

Nosūtu Tev čeku par 1000 doll. Man te viņi prasa un meklē cik man Anglijā bijis naudas, cik te naudas – man apnicis, un lai te nestāv tik liela summa, kas īstenībā ir mana tikai tādēļ, ka man bērni to iedod – es to izsūtu Tev, lai viņi neskaita to kā manu viņu iedotu bagātību. Lieto kā Tev vajag! Man varbūt būs jāatmaksā par 2 (vai tā) mēnešiem paymenti, varbūt nē – nauda man tam vēl te paliek.

No Dzidras kartiņa – gleznojot un arī taisot illustrations Clive bosa bērnu grāmatai ko viņš laikam grib izdot.
Lots of love.

P.S. Ians + Austra + Taņa bij vakar uz momentu te – man šodien jāiet tur babysitting, Ians pickīs mani up ap 5 pm. Viņi iešot kādu rakstnieci klausīties – to kas ir rakstījusi ‘the love affair is a splendid thing’ vai tamlīdz.
Xxx M.

P.S. Dear Inny I thought so $930 for ticket $100 for picket money – if they ask for explanation – but if I had known that in Australiand dollars it makes only 800 – I would have asked to calculate for a bigger sum. Anyway – I have left here more then I thought – still 800 doll!! Fine!
Use it.
Xxx M.

————————-

12. 3. 75.

Mīļo Inī un Gordon!

Paldies par kartiņu! Labi, ka saņēmi čeku! Man neparasts tādas lielas summas vēstulē sūtīt (SORRY, tā mašīna man nekad neiet labi… [word printed higher, out of alignment]) Mums vakar bija šausmīgi lieti – viss mitrs. Sidnejā bija visādi plūdi – un vēl ir, jo šorīt arī lija. Vakar ciklons ‘Alisons’ nogāza 6-8-12 (arī teica) inčus pāris stundās… Tā es nebiju redzējusi ūdeni no debesīm plūstam! … Radio teica – šis esot lielākais lietus, kas Sidnejā kādreiz bijis…

Vakar – tomēr nosūtīju, kā biju solījusi, visus manuskriptus – sakārtotus, ar visu index klāt uz USA Edition Minnesotā! Nosūtīju arī čeku (to jau Jums laikam rakstīju). Tā tad – viss izkārtots – lai viņi var sākt iespiest, un ceru – viņi turēs solījumu un iztaisīs to grāmatu – pirms Xmas! Uzrakstīju arī to vienu stāstu, ko vēl gribēju pielikt klāt un izņemt ārā vienu no vecajiem… Bija ļoti jāpiespiežas lai varētu uzrakstīt. Iznāca varbūt kaut cik labs tikai tādēļ, ka dažas vietas no tā bija jau nesen agrāk uzrakstītas, mazliet mierīgākā, nesteidzīgākā laikā. Spiest pie darba vajaga – bet ne par daudz!… Tev ir taisnība, ka ir ļoti grūti iesākt strādāt – ja kaut ko iesāktu pārtrauc. Man šai mājā ir grūti strādāt tādēļ – ka katru dienu – satiekot un vakarā dzīvojot ar mājas ļaudīm, domāšanā, iejušanās iesāktajā darbā – tiek pārtraukta, tādēļ, ka lai cik es labi mēģinu sadzīvot un lai cik viņi labi ir – šie ļaudis ir man garīgi sveši. Pie Jums bija citādi – tur arī pie Detman kundzes mani nekas nepārtrauca un Jūsu atnākšana pusdienās, bija tāpat, kas netraucēja, bet bija manā darbā iekšā. O.K. Tagad – man gribētos kādu ‘bracke’ – bet neredzu, kur es varētu aizbraukt tādā – brīvā, inspiring vietā? Uz Newcastli pie Freijiem kādreiz būs jābrauc – lai gan tur nekā jauna nebūs. Pie Čipēniem – braukšu vēlāk. – Tur – man būtu jāsašuj arī vairākas blūzes – (kādu duci, vai mazākais pusduci) un tad es viegli uz tām varētu uzšūt rakstus un tās blūzes varētu pārdot. Ja blūze nav pašūta – es tur piņķerējos un taisu rakstus un vēlāk nezin – kā no visa to blūzi uzšūt? Tā man ir tas gabals ko nopirku – abos galos jau ‘aprakstīts’, bet kā to šūt? – to atstāšu domāt kad tu atbrauksi, vai kad būšu pie Čipēn kdzes.

Galdauts jāšuj? – To pamazām varētu! Bet labu krāsas linu, arī te ir grūti dabūt – es jau vairāk reizes esmu apskatījusies pēc krāsaina – bet, nekā liela nav – Bez tam – izvilkuma darbi – tas ir kur taisa kā ‘lace’ – ar izvilktiem diegiem, izskatās labi tikai uz gaišākām krāsām. Ja ņem tumšāku brūnu, zilu, vai zaļu, vai sarkanu – tad labāk ir ja diegus neizvelk, bet taisa virsū šūtu krāsainu (ar krustiņiem, vai ievilktu) rakstu. Tad – arī vajaga labi rupja audekla lai var skaitīt diegus. Pasūtītu var taisīt – kādu prasa, bet latv. raksts – daudzkrāsains – ir labs uz gaišiem pamatiem, vai ja uz tumša – tad ar vienu krāsu. To tu apdomā – apskati rakstos, kas tev ir – un tad aprunājies un ieteic kas labāk izskatās un ko var iztaisīt. Man jau te padomu devēju var dabūt cik vajaga – tā kā gandrīz visu – ko kāds iedomātos, varbūt var iztaisīt… Labi, ka nāk kādi pasūtījumi! Es starp intensīvas rakstīšanas brīžiem, kad man te tik daudz vajadzēja savest kārtībā, nobeigt, labot, izvēlēties un vēl no jauna rakstīt – starp visu to – es vienmēr – liku tikai kārtis – jo for relaxing nebija nekā viegla uzsākta ko šūt vai adīt. Vajaga kaut ko – automātisku, kur nav nekas jāgudro – tik skaiti un pucē uz priekšu!…

Sorry for poor Sam. Gandrīz bija jānoraud. Bet ko var darīt, ka Jums nav tik daudz laika. Ar tādu suni ir ļoti jauki uz brītiņu padzīvot un paspēlēties – bet visu laiku pilsētas apstākļos ar viņu ir grūt. Būtu labi, ja Dzidra varētu braukt un padzīvot pie Jums, tas ir BC, kad Jūs būsiet prom arī. Ja tikai viņa varēs – šķirties no Cliva uz tik ilgu laiku. Nu labi būtu – ja Clivs arī varētu tikt brīvs un braukt – bet viņam ja arī atvaļinājums no darba būtu – tas teātris aizņem laiku.

Dzidra, cik varu vēstulēs izlasīt – ir labi sākusi strādāt pie gleznošanas un grib tā īsti netraucēti turpināt. Brauciens prom viņu no tā izrautu – bet ja viņa strādās vēl līdz jūnijam tad jau ‘a bracke’ varbūt ļoti noderēs. Un labi tur būtu pie Jums – ezers tur ir tuvu, kur viņi varētu iet peldēties. Un dārzā – dzīvotu kā paradīzē!!! Ideālāk nevarētu vēlēties. Un – nekāda bēda nav arī par foodu – lejā pie tā vecīša var nopirkt visu – saknes, augļus, pienu – un gaļu var viņam pasūtīt – to jau es toreiz paprasīju!! Tikai, uzmanīgi jāiet pāri ceļam… (Tālis oh dear!)

Sīpolus tu sabāz zemē, lai aug – Gordons var pamācīt un palīdzēt – burkānus, pētersīļus, dilles iesēt – arī pupas zirņus, cornus – un ķirbjus un bietes un kāpostus stādīt un – Heavens – I got carried away! Like in that stream that goes here along the day…

Nē, es nedomāju nopietni visu to sakņu stādīšanu – bet ja mazliet patīk – var arī ko ielikt zemē. Jā, jūtos tā, ka gribētu ļoti ar kādu no jums – Dzidras vai Tavu famili pabūt kopā. Bet – jāpaciešas. Man būtu jāraksta vien cītīgi visādi raksti un jāsūta latv. avīzēm un žurnāliem – lai mani atcerās un pērk grāmatu… Bet kādu brīdi gribētos vairāk – būt ārā. Tā galdauta drēbi – ja tur nē – te jau gan kau tkā dabūs.

Lots of love!!
Xxx M.
Cammeray 2062, N.S.W.   Australia

——————————-

19. 3. 75.


Daudz labas laimes!              1975. Mama.

Mīļo Inī un Gordon!

Happy Easter to you!

Rakstīšu latviski – jo steidzos!
Paldies par karti. Gaidu pasūtījumu galdautam. Man operation (venas) – 4. jūn. Gribu to izdarīt. Tas ņems kādu nedēļu…

Tagad gan domāju – man labāk būtu jābrauc ātrāk pie Jums – es vairāk te iztērēšu (par istabu etc.) kā es te ko savas grāmatas pārdošanai izdarīšu. Cik jau pārdotu, tik arī bez manis te. Zvanīju Social service – viņi domā ka – kamēr tāda lūgšana (pēc speciāl atļaujas braukt agrāk) – būs apskatīta un dota atbilde – tas gads būs jau pagājis. So! Ja vēl par to domātu – rakstīšu Gordonam visus datus – bet kur prasīt – who knows! Varbūt tad – tomēr jādzīvo te līdz okt. Gaidu no Jums atkal ziņas. Man vēl nav atbildes no Editora – vai ir saņēmis naudu un manuskriptus. Nosūtīts viņam viss ir.

Hope Jums iet labi. I feel pretty useless. Bet kaut ko jau turpinu rakstīt.
Tikko saņemšu vēstuli no Editora – rakstīšu atkal Jums. Redzēs – vai viņš visu iztaisīs tik ātri, kā solīja.

Lai Jums labi klājas! Relax!
Xxx M.

—————————–

Tuesday 22. 4. 75.

Dear Inese and Gordon!

I am so tired of rain, of waiting for the letter from editor (just as a waiting for Godo…) that I will do this letter with all the complaints in latvian…

Jā – vēstules no izdevēja vēl nav. Es vakar aizrakstīju – prasot – kāpēc nav ziņu? Un tagad domāju – varbūt es esmu viņu nokaitinājusi, kā jau latviešus ātri var nokaitināt – jo runājot par to, kā es gribētu, un kā negribētu likt grāmatā tās nedaudzas ilustrācijas, faktiski tikai dažas Dzidras skices, es pieminēju kādu viņa paša izdotu grāmatu, kā es negribētu lai liktu manā grāmatā ilustrācijas… Varbūt — tas bija nepareizi un viņš ir apvainojies… Nu – jāgaida tālāk – ko viņš atbildēs, ja viņš to darīs, uz manu šo vēstuli. Patiesi – es negribēju to viņa grāmatu kritizēt (un to es arī piezīmēju) bet runāt par to – kā varētu ielikt zīmējumus vairāk pēc tā, kā es iedomājos, to esam labi. Mana pirmā grāmata arī man nepatīk, kā mēs ielikām ilustrācijas – tagad es tā neliktu. Anyway – runāsim ko citu un vēl gaidīsim – kas nāks no editora puses…



Par apmierināšanu Tavas Studijas nozarei – manai austai vestei [with Dzidra above, with Inese below] – ir liela piekrišana uz ielas: reiz dzirdēju aiz muguras ka divi, parasta izskata, ne visai jauni austrālieši, svētdienā varbūt uz pubu ejot teica – funny jacket – but very beautiful, very beautiful… Otrreiz, kad biju lielajā izstādē, atkal daudzi noskatījās un viens savai sievai (tie abi bija jauni) teica – [phrase crossed out] (sorry, neizteicu pareizi) „that kind of work I like”… – tā, ja man būtu tas Loom – man vajadzētu ko aust. Bet – kaut kā es domāju – tikko man tas gads te būs cauri – es braukšu uz jums!



Te iet kā pa ellīti – liekas ka komunisms būs drīzi vien iekšā – Unioni pilnīgi valda par visu, arī par governmentu un cik tālu tā streikošana un algu pielikšana un faktoriju degšana etc. etc var iet? Patiesībā jau arī kādas citas ideoloģijas dzīves vajadzētu – tā sauktais kapitālisms jau laikam ir deģenerējies, bet – no komunisma, kas savā ziņā ir vēl nelabāka veida kapitālisms – ir bailes. Mazākais – ja tas notiek, tad es gribētu būt Jūsu un Dzidras tuvumā. Esmu priecīga – ka oktobris vairs tomēr nav tik bezgala tālu…

Biju pie latviešiem uz Literārās sekcijas 25 gadu Jubileju. Aizgāju neiekrāsotiem matiem – un varbūt izskatījos very washed out – bet bija tur diezgan citu visu spīdošu un nokārušos ķēdēm un krellēm un gredzeniem un auskariem – pilnīgi kā pārkrautas ziemsvētku eglītes… Vienu garu ziemas vakara (smalkas vilnas?) kleita jau man derētu – bet varbūt arī tik reti aiziešu pie latviešiem – ka nebūs nozīmes taisīties smalkai… Biju otrreiz uz to lielo izstādi – darbi jau nav tā kā Parīzē, kur mēs redzējām Mod. Māksl. Muzejā – halles un halles pilnas ar viena mākslinieka darbiem – bet tomēr, var just ‘the victory of the spirit’ – var just lielu nopietnību, skaistumu etc. – nav nekur tikai – play and experiment – visur, visas gleznas un kopā visa izstāde apliecina – ka māksla ir liels, nopietns gara spēks… Izstādi līdz šim esot jau apmeklējuši 60 tūkstoši cilvēku, neieskaitot skolas, kas tur brauc katru dienu buss pēc busa. Es biju arī uz vienu lekciju par šo izstādi – Sydney University (Wallace Lekture Theatre) to lasīja amerikānis, šīs izstādes rīkotājs (vai tā apmēram) kāds William S. Liberman, zāle bija absolūti piebāzta ar ļaudīm – bet tā vien nav ko debatēt. – Tas Libermanis tikai bija pateicis dažus vārdus par galvenām gleznām – ko viņās var ieraudzīt, ja labi apskata – tas ir – kur semiabstraktajās gleznās is saredzami cilvēki, vai koki etc. Par Modigliani viņš teica – ka reiz, kad viņš Amerikā rīkojis Modigliani izstādi, viņa māte esot teikusi, ka cilvēki Modigliani gleznās izskatoties tik dzīvi, ka tie varētu izkāpt un aiziet no rāmjiem, ja viņš neuzmanīsies… O.K. Tas jau – very amusing – bet lai dzirdētu – nebij vērts maksāt divi dolāri un gaidīt 3 stundas.

Nu – man jau tomēr ir labi – dzirdēt kaut pa vārdam, neesmu bijusi uz daudz lekcijām tikai pati skatījusies un dzirdējusi runājam par mākslu… Vēl neesmu piezvanījusi Idai – man izrādās šo sestdienu ir jāiet uz Old Tota trešo izrādi (kas man ir in subscription) – tā tad es varēšu uz Austras vecākiem [right] braukt tikai svētdien, man Ida teic – nex weekend, bet nenorunājām vai sestdien vai svētdien – būs jāpiezvana un jānorunā, ceru, ka Austras mamma būs ar mieru, kā jau viņa to teica. Pie latviešiem satiku Birstiņa kundzi – tā pienāca, kur es sēdēju – un gribēja ļoti runāt un dabūt manu telefonu – un nāca līdz ārā un neatlaidās un stāstīja – „cik ļoti man sāp sirds, cik ļoti man sāp sirds par viņiem”. Tas ir par Tevi un Laimonu – un vēlāk es sapratu – ka tie bija balti meli – viņa tikai gribēja izdabūt – lai es sāku bēdāties (bet es to nedarīju…), jo viņa patiesi nemaz nav ‘nelaimīga’, Laimons ir bijis te, un laikam arī viņa saderinātā – un Birstiņa kundzei teikuši – lai brauc pie viņiem – tā kā to es sapratu tikai vēlāk, kad viņa piezvanīja un kādu stundu norunāja – ka viņa bija atklāti gribējusi uzstāties ‘mierinātājas lomā’ lai ‘es nebēdājos’. O.K. Viņai būtu paticis redzēt mani tur – raudam. Jocīga sieviete vēl arvienu! Sunnijs tikko esot ielikts slimnīcā – esot samocījis mugurkaulu. Nezinu – cik nopietni – no Birstiņ kundzes jau neko nevar pareizi zināt. Man pašai būtu vajadzējis atkal vairāk rakstīt – kā atbraucu šurp no Newcastles, tā neesmu neko darījusi – tik ļoti nospiež tā neziņa par to kas notiek ar manu grāmatu – ka es nevaru nekādu inspiration dabūt rakstīšanai – un man kaut kā tomēr vajaga kāda prieka, lai rakstītu. Gribas arī vēstuli no Jums – kā iet ar visām lietām? Kā ar studio? Kā ar pasūtījumu veikšanu? Kā pa māju? Kā fiziski un garīgi abi jūtaties un tā par visu un visu. No Dzidras arī nu nav vēstules – bet viņa gan nupat atsūtīja dažus mazus zīmējumus, ko es prasīju varbūt vēl grāmatai. Tikai – viņa neko nav pierakstījusi, kā iet – tagad, kad Clives ir – direktors!!! Ja Austrālija kaut cik mierīgi spētu nostabilizēt – un ja viņi gribētu after all – dzīvot te – Clivam varbūt būtu vairāk te izredzes, nekā tas agrāk te bija – strādāt arī ar savu actīšanu – jo tagad Austrālijas TV nevedīs iekšā ārzemju filmas – un tas droši vien radīs lielāku, dzīvāku filmas un teātru dzīvi. O.K. – Gaidu atkal kādu ziņu no Jums…

Jau ceturtdiena – no news, no letters at all, nor from you, not from Dzidra, not from Editor! Ida said – she does not know if she will be able to go to Windzor, but if she will not go, she said Ian + Austra will take me there. O.K. I want to be there and walk in the bush. I am tired of those dogs un cats here, I want to look at sky and have quietness and cleanleness round for a change. On T.V. there was an enterview with an American lady (married to an Australian) she critisized very much Australia, also she talked about dogs, which are going round, turning rubbish bins over, leaving their dirt on the streets etc. So I am not alone complaining about too much dogs… Please scribble a letter!! Send it here – I will be back in a week. Have a good springtime!!!

Xxx M.

——————————-

Otrdiena, 13. 5. 75.

Daudz laimes vārda dienā! Tikai – sorry, ka par vēlu, dienas ir aizskrējušas nemanot. Nezinu ko daru – mazgāju, lāpu, taisu kleitas garākas, izārdīju savu woolen-tamborēto (creamcolor) vesti, kas man bija izstiepusies un arī nemoderna. Izmazgāju wool un ir kā jauna – varētu ko adīt, tamborēt vai – aust. Arī te tagad wool ir ļoti dārga un vairāk ir visādi jaukumi kopā ar nylon etc. Vai es teicu, ka Austras mamma man uzšuva vienu nakts kreklu un vienu branchcoatu? Both – cotton, man drēbe bija līdz, to nopirku Wollongongā tai lētajā storē (fabrikas veikalā) un pie Austrasmammas mēs aizbraucām šopīt uz Windzoru – nopirkām vēl biezāku (ziemas) cotton drēbi 2 naktskrekliem, jo es taisos iet uz slimnīcu ar to venu operēšanu un tur man vajadzēs vairākus nakts kreklus. Vajaga arī mājās. Austrai mamma uzšuva divas smalkas vilnas kleitas – garās. Abas ļoti skaistas. Es palaidu garāku to, vilnas, ko man Toronto uzšuva Alma, nekas sevišķs, bet varēs iet uz teātri. Uzadīju (no vilnas paliekām) Dzidrai vestīti (īsu, kā tagad valkā) ar latvian musturi un aizsūtīju viņai uz dzimšanas dienu, Tālim klāt mazas vilnas zeķes. Pie Austras visi adīja zeķes un džemperus etc. Austra teica, ka viņa saņēmusi no tevis vēstuli, tā vēstule viņu tā iedvesmojusi, tas ir devusi tādu paļāvību uz sevi, ka viņa Canberrā – Chinese coursā, nolikusi spīdošu testu. Uz to vēstuli gan viņa vēl tev neesot atbildējusi. Tu savā vēstulē esot rakstījusi, ka tev nav daudz selfconfidence, un Austra domājusi, ka Tev tik briljantai nav selfconfidence, tad viņai radusies dūša – būt selfconfident, un tā viņa bijusi tai kursā – just briljant. See – esi selfconfident!!! Mans editors nav devis dzīvības zīmes. Bankai uzdevu izmeklēt – kad čeks ir cashīts. Interesanti, pirmo reizi, jau vairāk kā mēnesi atpakaļ, kad es bankā prasīju, vai viņi var izmeklēt čeka cashīšanas laiku, viņi teica – jā, un pieminēja ka just now – viņiem bijis jāmeklē uz USA sūtīta nauda uz kādu edition! Tagad bija tikai kāda girl tur, kad es uzdevu man izmeklēt to lietu, bet kad es iešu pēc rezultātiem, es paprasīšu bankmanageram – uz kādu edition bija tā iepriekšējā izmeklēšana – vai nav tā pati? Vai nav kāds no mums (te tuvumā dzīvo Bērziņa kundze, kam iznāca viena grāmata un Zariņš teica ka viņa gribot otru – korporācija viņai izpērkot…) – varbūt ir tāda pat lieta, kā man??? Tas Skrastiņš, (es uzdošu jums viņa adresi) ir vecs vīrs, viss ko es varu iedomāties – vai nu viņš nomiris (bet tad ziņotu) vai aizbraucis uz Latviju. Tas būtu quite exiting – ja viņš izdotu tur mūsu grāmatas. Vienai Amerikas latv. ir Latvijā izdota kāda grāmata, es nezinu kā tas izdarīts. I have no inspiration here, tas ir tiešām traki, ka es te nevaru neko padarīt. Bet – es ceru – ka vēl jau kaut ko izdarīšu arī. Vai Tu neesi lucky – jauna mašīna? Kā iet? Kādā krāsā? Vai – esi happy? Man dažreiz ļoti gribās braukt – bet negribu te sākt pa kreiso pusi. Freij kundze mācās un laikam jau brauc. Austras mamma arī brauc – nu gandrīz tāpat kā es… Šā un tā – bet tomēr – iet…

—————————–

6.  jun. 1975.

Dear Inese and Gordon!

Has not heard from you lately!? But my be it seems to me a long time, just becose I went through some little difficutlties and happenings…
I am in Marricville hospital – rītu iešu mājās!!!

7. jūn. Was interrupted yesterday – oh! I will speak latvian, after operation my thinking is – slow…

Operācija bija 4. jūn. ap 2 pm. Dr. P. Halliday ir (liekās) specialists, ķirurgs uz vēnu operēšanu.
Man operēja tikai labo kāju – kreisā vēl laba… Sākumā doktors teica – ka būs viss ‘under narkoze’, bet vēlāk laikam changija mindu – iedeva man injekciju kreisā rokā un pēc minūtēm 20 dažas injekcijas mugurā, kaut kur pie skriemeļiem – un tad teica, ka tikai kājas būs nejūtīgas, bet es visu dzirdēšu un redzēšu. Nu – rādīt gan man nerādīja – lai neuztraucos, bez tam – bija jāguļ taisni, uz muguras. Ko viņš grieza un darīja kājai – to nejutu, tas ir ne sāpīgi, tikai jūt ka kaut ko tur knibina un pabada… Bet gulēšana uz šaurā galda bij grūta, nebij itkā kur rokas likt un no narkozes injekcijas kļuva ‘slikta dūša’, tas [..]a grūti cīnīties ar ‘breaking’, lai gan nekas ārā nenāca, jo brokastis gandrīz nebija ēstas.

Anyway – viss izgāja OK. Jau otrā dienā man lika staigāt ‘ap gultu’, tad tālāk – etc. Tagad ir ceturtā diena un es iešu mājās. Ida bija domājusi mani vest mājās, bet neviens, laikam arī ne dakteris nezināja ka es tik ātri būšu ‘uz pekām’. Bet arī citi ar vēnām iet tādā pat laikā mājās, tikai mēs ar Idu bijām domājušas ka vēlāk – un viņai šodien nav laika mani vest mājās. Mani aizvedīs Esera kundzes meita – Inese. Ida arī gribēja mani pēc operācijas vest uz Windzoru – tur Taņa atkal dzīvo, kamēr Austra ir uz film festival – bet tik ātri pēc operācijas es tomēr negribu būt starp cilvēkiem, gribu būt viena un Esera kundze jau par mani rūpēsies ar visu, ēdienu etc. Viņa, kad nācu uz slimnīcu, neņēma naudu nemaz par vienu nedēļu īres un arī kad biju Windzorā, pa to laiku rēķināja tikai puscenu. Viņa arī ar Freiju tūlīt tanī vakarā pēc operācijas atbrauca mani apmeklēt un uzdāvināja man vienu siltu (flanel) nakts kreklu. (Domāju jau ka visu nedēļu te dzīvojot man pietrūks nakts kreklu ko katru dienu mainīt.)

Tā – cilvēki par mani rūpējas, lai tik es pati būtu laba. Dažreiz jau neesmu… Arī slimnīcā ir visi laipni un sirsnīgi. Un mans dakteris bija – prieks tādu cilvēku satikt – nekāda izlikšanās vai tukša smaidīšana, bet tieša, sirsnīga palīdzība, paskaidrojumi un droša darbošanās. Es esmu tiktāl ļoti apmierināta ar operāciju. Ceru ka tālāk arī viss ies labi – varu jau no pirmās dienas staigāt bez traucējumiem, sāpes nav bijušas, izņemot to, kur jūt injekciju dūrienus. Nu – man būšot viegli, bet pastāvīgi, tas ir katru dienu – jāstaigā, varu kāpt arī pa trepēm, vēl daudz nestāvēt uz vietas un ilgi nesēdēt ar kājām uz leju. Tā nu – visa vēstule pilna par to vien. Mājās man būs – jāraksta manam editoram – bet naudu nesūtīšu pirms saņemšu kādu ‘advice’ from you. Hope to hear from you soon. Love, love! Happy ka atkal būšu O.K.

Xxx M.

Spent 2 days at home, Mrs. Esers looking after me with a duck dinner etc. Feel well…

——————————–

20.7.75
[From Inese to Dzidra]
[Sydney]

[…] I’ve paid $70 deposit on Mum’s fare…

[…] I find that I don’t like Sydney any more (me! saying that!). It’s big and ugly and dirty and the people are petty & boring & dumb — and I don’t think I’ve ever called the place “dirty” before…

I really don’t know — I’m certainly — really & truly not trying to dissuade you about coming here — I’m just telling you my own reactions. In fact I can’t see how you can decide without coming here — In that sense it was a good thing Mum came home, otherwise she would never have felt “at home” anywhere else, always feeling that she really “belonged” here — well, she doesn’t feel that way any more. So, advice I can’t give & don’t want to — it would probably be best to visit & look, but that costs a lot of money.

[…] Meantime Mum & I are settled in Austra’s flat & bare waiting for the other two (Brian & Gordon] tonight — Rita & I will meet them.
[Inese]

————–

Friday 29th August 1975
[From Inese to Dzidra]

Well, I’m airborne, heading back to Canada…

[…] After my first nasty impressions, I left feeling a bit better about the place — but then we were living on the harbour, sailing across on ferries and seeing lots of lovely friends…

[…] Sunday, 7 September

[…] I guess Mum has written to you that she’s booked on 2nd February to come here. Also, they are finally getting divorced — Ojars Neimanis is kindly looking after the legalities — this came up because Mum would need Dad’s permission to become an immigrant here — and since I feel I would still rather not tell him that she’s coming to live with us (or you), I thought it might be easier to arrange a divorce & it is — Dad didn’t mind at all, and had already considered it himself but hadn’t got around to it yet — so there doesn’t seem to be a problem.
[Inese]

—————–

8. Sept. 1975.

Dear Inese and Gordon! 

Today I got a telegram from Toronto – Uncle Jaša has died. On the little island, from heartattack. Feel a little stupid. I even wrote on a piece of paper, when you were here – to remember – that I have to write to him on Jēkabu dienā! Un aizmirsu un neuzrakstīju. Un sen jau gribēju rakstīt – bet – neuzrakstīju… Un es tik dzīvoju te tā, it kā man vēl 1000 gadi būtu ko dzīvot. Viņš jau sen, vēstulēs, un arī kad mēs tur bijām, runāja tā, ka var aiziet drīz, un negaidot. Bet strādāja vēl līdz pēdējiem gadiem smagajā fabrikas darbā pie Goodyear. Laikam nu, varbūt pāris gadus bija aizgājis pensijā. Tā tas iet. Bet es nevaru to saprast.

Biju abos šo weekendos pie latviešiem uz nelieliem sarīkojumiem. Nupat vakar tur – satiku Buivīša kundzi un kungu. Viņa pienāca un bija tik aizkustināta mani redzot – teica ka ir it kā radu (relative) satiekot! Teica lai piezvanu un katrā ziņā norunātu satikšanos, vai apciemojumu. Prasīja par Tevi. Arī Dzidru. Būs jāpiezvana. Satiku arī Svirska kundzi – arī tā grib satikt, ciemos lai eju, arī Aldis gribot satikt. Viņam laikam ļoti paticis, ka es par to veco itāli, kas pie viņiem Newcastlē dzīvoja, uzrakstīju labu stāstu…

Patreiz cītīgi pārrakstu vēstules – daudz tur vēl nepārrakstītu. Bet – kādas nedēļas laikā ceru nobeigt. Tikko zvanīja Ida – lai piezvanu uz Windzoru – piezvanīju – norunājām, ka es braukšu ceturtdienas pēcpusdienā uz turieni. Tad būs atkal pārtraukums pārrakstīšanai. Tikko jau tā dūšīgāk biju ievingrinājusies uz šīs mazās mašīnītes rakstīt… Bet nekas. Šo to jau paveikšu – vēstules pārrakstīšu drīz vien. Zariņš jau palaidis valodas – ka man iznākšot grāmata! Kur viņš to ķēris – nezinu! Varbūt sarakstījies ar manu editoru, vai tikai tā domā, jo viņš ieteica šo izdevēju, un es arī teicu, ka es tam esmu jau rakstījusi. Never mind, nepareiza tā ziņa jau nebūs – tā grāmata jau laikam iznāks, nekādu ziņu (citādu) par to nav, tā tad viņš to grāmatu drukā.

Brianam nekas nav pienācis, ne redzēts, ne dzirdēts…

Tikko – Ida zvanīja atkal – Austra zvanījusi no Canberras – viņi brauks šurp šo weekendu un man tad uz Windzoru nebūs jābrauc tagad. Viņi braukšot šo ceturtdienu uz Windzoru, un tad piektdien šurp – pakot dažas lietas. O.K.

Es satiku Priedīša kundzi – viņa teica, ka kāds žurnāla numurs, ko Tu gribējusi – esot tagad dabūts, viņa to nesūtīs Tev, bet es iešu to paņemt un ja Tev tas nav tūlīt vajadzīgs – aizvedīšu to kad braukšu.

Tad – tas latvietis, Ģērmanis, kas sarakstījis to vēstures stāstu grāmatu ko Tu lasīji un iedevi Ritai – tas apmeklē Austrāliju un lasīs trīs referātus par – tagadējo Latvijas latviešu valodu, par to – ko tag. latvieši domā par emigrācijā dzīvojošiem latviešiem – un vēl kādas vispārējas mūsu laika problēmas. Viņš ir beidzis universitāti Zviedrijā – vēsturē, (nezinu tieši kādā vēsturē).

Es apskatījos koferus (ceļa somas) pie Farmers – un tās tur bija ļoti dārgas – 56 dolāri lētākās. Un tad nejauši uz George street, netālu no Winjarda veikala logā, kur pārdod armijas lietas – ieraudzīju koferus (pa gabalu, plauktā augšā izskatās o.k.) kas tai pašā lielumā maksā ap 20 dol. Iešu tur nopirkt. Tāda zila metāla kaste kā mana (trunk) maksā tur tagad 18 dolāru mēs pirkām par kādi 8? – OK.

10. Sept.

Nav nevienas vēstules – ne no Dzidras ne jums.
Jāraksta būtu māsai uz Latviju but it’s an awful emptiness after that tellegram.
Xxx M.

————————–

[mailed 19 Sept. 1975]

Hello, There!

Got your card today – has travelled a long time. Today Ian came and went, and Austra will come later, she is in the town – shopping. Ian will stay until sunday, Austra, he said, will stay a coupple of days longer. From Canberra they went to Windsor yesterday, left Taņa there. They will arrange all about the transport men and then they will come in 2 weeks time and pack all the things and take away. Ians mum will take the flat over, and however she is not moving in straight away – she slowly will do it, and come some times befor Xmas here, so – she said – she will not lend it any longer, just until they take the furniture away. For me it’s O.K. I was at Essers one evening – we watshed T.V. She wants me very much to come back. Her one old cat has died, she feels old etc. I stayed the night there, she gave me an enormous soft and larg blanket, and I slept in my old room. As the spring comes – it will be allright for me there. Mr. Freij had been sick, pretty badly, with flu. I also was a little with ‘izsitumiem uz lūpas’, it was a cold week when you left. I did not go to Wollongong. Visited Latvian home, met some Wollong people there – might go to Wollongong later – when my staying here will be finished and all the things taken back to Cammeray. Going to Wollongong means only – that I might get some dress or blouse made. Those 2 weeks here – I will spend to finish the countless letters to retype. I did not know – there are still so many…

Dzidra has not written. Editor has not written. Hope – soon I will get some news. The spring is there for 2 last days now – is getting milder and warmer. The awful thing is – that the time has run away – the people who were there, when I ‘blissfully’ started my writers carrier, start to – die off! And I have not yet reached my climax in my writing!! When I read all my letters, I see also the reasons for that, but sure – I should have done more.

Sestdiena, es būšu tikai vienu nedēļu te, jo Austras mantas jau vedīs prom pēc 1 ½ nedēļas, un tad būs jau klāt arī Iana mamma, un labāk ja tad te ir jau viss brīvs no manām mantām, bez tam – Ida bija te uz brīdi, un teica, ka tad (svētdien) viņa var manas mantas aizvest – tas ir – nākošā weekendā.

Austra un Ians pārgulēja te, bija vakarā – out [left], šorīt agri prom, un viņi abi brauks uz Windzoru jau šodien un Austra nepaliks ilgāk, bet abi kopā ar Taņu jau brauks uz Canberru no Windzoras. Tā – es te vēl viena varēšu palikt pilnu nedēļu. Essera kundze jau šorīt zvanīja, ka viņa nopirkusi jaunu galda lampu man un nezin ko vēl tur – kādas gultas galu ar grāmatplauktu pirkšot etc… Tā – viss kārtojas ok, un ir labi, ka es zinu – kad viss notiek,ir skaidris kā rīkoties. Ida domā reiz mani aizvest un pati, protams, aizbraukt ciemos uz Canberru. Arī Austras mamma kādreiz brauks un tad man būs jāiet palikt dažas dienas Windzorā. Uz Bondy būšot jāiet, Ida domā, late November vai early December. Tā, man viss ir skaidrs. Uz Adelaidi nedomāju, ka būs laiks un iespēja braukt, bet tepat uz Wollongongu un pie Freijiem uz Newcastli vēl aizbraukšu,

Ceturtdiena. Nopirku jaunu lentu šai mazai krāmīgai rakstāmmašīnai – viņa ir tik daudz mazāka par normālo lielumu, ka pirksti visu laiku sitas nepareizi – un nez kādēļ, nedod pietiekami salasāmu rakstu – arī jaunā lenta kā redzi, nav neko tumša. Esmu izsitusi kādas 60-70 lapas puses un vēl jāraksta pāri par 100, varbūt pat 200 – atradu 2 pakas manu nepārrakstīto vēstuļu. Tā ka šī mašīna tik ļoti jāsit, lai var ko saredzēt, tad kreisai rokai pirksti ir sapampuši un es nevaru rakstīt tik daudz dienā, cik vajadzētu. Varbūt pie Esera kundzes dabūšu Freija mašīnu, tā bija labāka. Anyway – kaut kā jāizklaberējas cauri tām vēstulēm. Tas ir viens briesmīgs romāns, kas tur ir sarakstīts – tomēr derētu izdot. Vispatīkamākais (starp visādām vaimanām) ir daži īsi dabas apraksti un bērnu (Jūs ar Dzidru) izteicieni par šo un to. Tur ir pilnīga mana autobiogrāfija no 1954-1964.g. Nevaru tikai sagaidīt nekādas ziņas no editora, nezin cik tālu viņš ir ar to grāmatu. Būs jāraksta – lai steidzās un tūlīt ņem drukāt šo – doubblletters, tas tomēr ir kaut kas literatūras vēsturē atzīmējams, kā nekā 2 autori, 10 gadus sarakstījušies, tik vaļsirdīgi cik vien var iedomāties un tomēr bez kādas mīlestības vai kā, tikai Human, social, art business. Man protams apnīk lasīt pašai savas visādas cīņas un vaimanas un veltīgas noņemšanās – bet nevaru noliegt, ka tā sieviete, kas tur es kādreiz biju, ir diezgan alive and attractive, un citiem katrā ziņā būs šis tas ko palasīt. Svētdien Ida mani vedīs uz Cammer. Patreiz ir ļoti silts un – lieti nāk. Kā Jums iet? Nav vēst. no Dz.

Xxx M.

——————————

Sept. 25. 1975.

Dear Inese and Gordon.

I am back in Cammeray. It was cold weather for 2 days and I have to fight my reumatism (?), but othervise – everything is allright. Ida took me here. Ian came the same day from Canberra in, when I was moving (Sunday afternoon) and he helped Ida with my bags. Not that Ida was worried how to manage it all – but I was sitting all the day with the packed things and worriing – how the hell we will get them down and up etc. Ian helped, it went quick. Here – in the warm weather might be the best time to live. But – it is only 2 month, hot or cold, and then I go to Bondy.

I do not think to go to Adelaide, I got a letter from Mrs. Kreismane to go, but I can not make it all – and for the expences and troubble – I do not see the reward there – the same little talks and big pretendings and that’s all. I am waiting for news from my editor and pray – he would make the book before Xmas. As he has not written to Dzid, asking for more illustrations (as he planned) I hope – he has enough stuff of all the things, that has been send to him – AND IS MAKING THE BOOK READY? –

Got a letter from Dzidra – the same you got. Could not sleep last night thinking of the mad plans they make. But – I can understand they do that. They are tired of the tension – you were too – now you are living in country, what they are longing for. But – I do not believe – they can make it there, in Wyong. Please – write to them as clearly as possible about all the problems, also – if you would like to have them [in] Canada near you, may be – to buy the place from your lanlord together and share the ground for two families? I just started to think it last night. The youngsters – Talis and yours if you adopt and have also yours – they would be happiest to be near, I too – I do not know how the 2 ‘real families’. And – I think – they should not sell the house unless – they can buy in Canada or even from Dad – straight away a property, othervise they will come to a state they even cannot imagine – living in Dads farm etc…

I do not see other way out of it (those ideas) as for them to come for a visit. At least Dzid, and then if she feels – they still want to come, may be they can arrange the visas so, that she has not to return to England, and Clive can fix the selling or renting the house. I always have said – do as you like, as you think it is right – when asked about opinions, but this time I am terribly scared, and I write a short letter to Dzid, telling – I do not believe in their plans, and first thing – not to sell the house in a rush. If Dzid speeks about – the Union of the family – then naturally – it does not work out to be – in Australia, as you are not coming back, and Dad is happiest as he is now, he even can be shaken out of all his balanced life – if Dzid and Clive – live in his house, it would be different, if they could buy it – then at least – after some trying out the life there (if really comes to that) they had something to sell, and be able to move. I understand how Dzidra feels. You have been twice in Australia – since you left – she has not been, she feels hard about Australias climat beaches, life (at least she misses it and hopes here is nice etc.) so – she has to sea – the reality. But – how? They have to have a little money – Dzid has to use it for a visit, and Clive (as I understood from Dzids letter) has some hopes to travel here on companies expences – They should use that oportunity. They – should come and see – they should go for a visit to Canada (if its cheaper) and see – if they could make their lifes there. I think – Dzid could fall in love with Canada easily – the country, the weather etc. But – they have to see. And first and last – not to sell out, before they know where they are running in. Dzidras letter for the first time may be, sounds to me – just unreasonable – just – longing to be away, to believe – there is some easier, happier life – and just there – where she was a child and where with all the difficulties – the life was sunny.

I wrote to my editor asking how the bookmaking goes and also – mentioned that I have that 10 years period letters of Sarma and me – and if he would be willing to print them in a book very soon. I think that book might pay. Zariņš (the big businessman…) was interested in those letters, when I left for England last time – he even asked me – what about the letters – do Itake them with me? So – if not that editor – I might find (may be) an editor easier for the letters, as every editor first thing is afraid – if the book will sell? Oh, if he just would make this my book before Xmas. May be I could make some – buks!

Hope to hear from you soon – how your studio is progressing, how is the weather, how your creative jobs go on etc. etc. If Dzid really settles in Australia, and – so soon, may be I have to postpone my coming to Canada a little. But – I would not do it willingly. I have counted, and still do count the weeks and month I have to spend here. I do not like[love?] Australia as much as I did. Except from the happines to be near children – England and Canada – let me feel 2 forgotten but once owned things – the kindness of the northern coutry’s nature and the status – not to feel a bloody newcomer, what I feel here everyday, every hour – I am stranger between the people, always like the jews by the Nacies with a yellow star on the frunt. I know – it is too late for me to make reall a life, friends etc. there – but – I cannot do it here either. I also would be happie I imagine – that my grandchildren could grow up – well, not in Australia. I think they might find a wider, quiter mental bases for their lifes there. Not that – is my busines to think of them, and not that anything else makes so much difference, as just – to be reasonably well off in the country you live. I am tired – feel better now, after seeing you, as you could say do Dzidra some clever words… But – the best thing after [..] that useless thinking about lives etc – that – everyon is well – Talis has m[..]my [..] on and is healthy and happy, and you have your beautiful little house and can [..] each other etc. etc.

Pirmdiena. Biju uz 2 Germaņa referātiem (latv. namā), šo to pastāstīja par Komunistiskas Latvijas izprašanu, bet neko daudz. Redzēju atkal latviešus, Freij kdze brauks ekskursijā kopā ar savas meitas vīra māti – uz Tailandi un salām. 2 nedēļas novemb. Mums te krāso māju – visas citas istabas tikai ne manu – bet smird tā, ka galvā met [..]putumi, tā kā alerģijas laikos Wyongā. Bet – tas jau būs tikai kādas nedēļas.

Kas notiks ar Dzidras plāniem, un Wyongas pārdošanu un etc. etc? Viss ir tai ziņā [..]e down. Bet – gan jau noskaidrosies. Luces kundze – savā ceļojumā satikusi manu editoru – tas teicis, ka vairs grāmatas nedrukās – bet manu iztaisīs vēl. O.K. To man Zariņ kdze teica – neesmu Luci satikusi ilgāk un izprasījusi.

Xx M.

———————–

Tuesday the 7. Okt. 1975.

Hello there!

Gaidu vēstuli no Jums un no Dzidras, kamēr pastnieks atnāks – uzrakstīšu kā iet te. Nekā sevišķa nav. Te pārkrāso visas istabas, izņemot manu – stipras smakas un lielas nekārtības, bet istabas, kas nāk jau pa pusei gatavas – izskatās ļoti jaukas. Ar tapetēm. Esera kundzei viss tas maksās 4000 dolāru. Neticami! Pasta maksa palielināta – vēstule uz Jums – 40 centi, uz Dzidru – 45. c. Tad nu vēl varēs rakstīt tikai – airogrammas, tās – 25 centi. Bija tikko garais weekends – un no sestdienas pēcpusdienas līdz otrdienas rītam – negāja ne vilcieni ne autobusi – oilstrikeshortage or something. Es nekur nebiju – sēdēju mājās, mazgāju, lāpīju un pārrakstīju savas nebeidzamās vēstules. No mašīn rakstīšanas man uztūkst un sāp pirkstu locītavas un es vairāk par 7-10 lappusēm dienā nevaru uzrakstīt. Viena vēstuļu paka jau būs cauri. Vēl jāpārraksta otra – tad varbūt tā lieta būs galā. Nekā liela tur nav – bet – prom mest tas būtu žēl. Tā tad – jācīna cauri, jāgaida atbilde no mana editora, ja viņš negribēs iespiest – jāmeklē cits. Vakar nolauzu vienu zobu (ar muesely…) jāmeklē zobārsts, jāmeklē brilles etc…

Esera kundze pret mani ir laba un tā kā es zinu, ka viņa tiešām grib lai es te dzīvoju, tad man ir vieglāk te dzīvot. Viss iet tā normāli un nesaspīlēti. Ne Wollongongā ne Newcastlē neesmu bijusi. Jātiek cauri tām vēstulēm – tad redzēs…

Nezinu vēl īsti – kuru weekendu man jāiet uz Windzoru – būs jāzvana Idai. Sapratu ka ‘nākošā’, bet Ida minēja datumu 19 – un tas nav vēl ‘nākošā’ week. Negribētu izlaist to Ģermaņa nākošo referātu, bet tas varbūt būšot nedēļas vidū. So – tas viss par mani. Lasu Gid’a ‘The Journals of André Gide’ – daudz ko prātot, te atradu to 2 lielās grāmatās. Kad to lasa, tad redz ka viņi tur Francijā – ir drukājuši ko tik kurais, un rakstījuši ko tik kurais var, un kritizējuši cits citu un pārpratuši un bijuši labi un slikti etc. etc. – tas dod ierosmi – arī rakstīt un – drukāt un bāzties virsū – lai drukā etc. etc. Gaidu – ko Dzidra būs izlēmusi darīt. Kaut Jūs varētu visi palikt tai pusē jūrām un nebūtu tik tālu cits no cita. Es tik ļoti gaidīju – ka varēšu braukt uz Jums… Un es protams tik ļoti arī gribētu dzīvot kur Dzidra būs. It’s crazy – ja viss atkal iznāks nezin kā… Bet nothing doing…

Pēcpusdiena. Saņēmu Jūsu vēstuli – kartiņu. Paldies, thank you for Birthday greetings and – Congratulations, congratulations to you both! So there you are – happy as can be!!! [Inese and Gordon got married on October 2, in Victoria on Vancouver Island, left] I am not going to write it down all the good things I wish to you – you know it and hope and accept and they will come! it must have been nice on the Island! May be better all that happening as if it had been here. It seems to me you have not got yet the letter from Dzidra, and the letter (after Dzidras letter) from me. It has changed all my future plans and hopes – and I do not know how all will turn out and be. I really – wanted so very much to live there with you, and also – away from Australia. Now – I do not know what will happen. There is no letter yet from Dzidra. I am afraid – my first letters (I wrote 3 letter one after the other to her…) were very – against all her plans and may be hurt her and confused her. But in the last letter I accepted evrything that comes and what they choose etc. and thought – if they come here in the time – I have to leave – I might postpone my trip to Canada. There are many young people who – go back to ‘nature’ (Mrs. Buivid said – her Edvin is away in country life too) But still – I hardly can imagine how they could settle in Wyong. I also cannot imagine – dad selling it for nothing, where after some years – you and Dzid could have so much to sell of the land. You need (Dzidra needs) some capital so very much. But – how to make it with dad? Couldn’t he sell to Dzid? Could not Dzid come and see and arrange things, and have the visit and may be – get rid – of that dream of Australia. I am waiting for her letter again, and for your letter with news – what you have decided together with Dzidra?

I got a letter today also from Alma – Jašas wife. She writes all how it happened: they were in the Island – had Light lunch, started to look the afternoon program on T.V. then after some 10 minutes Jaša said – that his head is dissy (reibst) and wanted to go to bed – she helped to get him up from the chair and helped to go to the bedroom but at the bedroom door Jaša fell to the ground. Alma put a pillow under his head, asked – how he feels. Nothing, he said – only dissy. She gave him water to drink – he said – now it’s better! And then she saw – that his look is not anymore alive. And he stopped to breathe. Then she ran and called for help, and the neighbors came, and doctor came in 15 minutes with helicopter – but Jaša was dead. She says – he was allright, had not high blood pressure, however he took some medicine (for heart?) all the time. He felt happy and full of joy to live. Alma also send me Austras letter which came after Jaša was burried. Jaša died on 5th of Sep. Austra has written the letter on 4th of Sept. But she has written sometimes all the time to them and Jaša has known how Austra and his children live in Latvia. Lately – they seem to go on very well. So – there we are. May be – the cream and butter had something to do with the early death, but Jaša suffered mentally much of his guilt – by marriing Alma, and leaving his children, and some of the children, Gunta – the eldest doughter and the son also – I think had made him very bitter accusations. He never really was free from those heavy thoughts… I could have written him more often too –

P.S. Kāda kundze tu tagad esi?

————————-

[postcard: Manly surf beach, Sydney. A popular and famous ocean beach, scene of many surf carnivals.
Photograph by Polkinghorne & Stevens, Murfett Publishing, Australia]
15. okt. 1975.

Hallo!

This card is kind of good luck massage to you – I + G!
[Right: wedding, October 2, Victoria, B.C. Canada]

Man ir iesākta rakstīt Jums vēstule – bet to nosūtīšu, kad saņemšu no Jums! Jūtos atkal ‘kā uz plosta’, jo nezinu – vai Dzidra patiesi nāks dzīvot uz Austrāliju un tieši tad, kad man bij domāts braukt prom. Sēžu kā uz pulvera mucas un gaidu – ko Jūs un ko Dzidra par to rakstīs. Man rītu (vai parīt) jābrauc uz Windzoru, uz weekendu. Negribās – jo viss ir vienmēr tik izjaukts pēc tādiem braucieniem – bet ir jābrauc. Uz kuģa ticket (pay recieat) ir tās $50 collected $698 jāmaksā. Kas man vēl tur jādara? Mana bank b. ir Comm.W.Sav.B of Australia, CAMMERAY acc. No. 19631.

Ja viss iet kā bij domāts sūtīt var uz banku.
Xx M.

———————

 15.  okt. 1975.

Dear Inese un Gordons!

Biežāk nu ir jāiedomājas par jums abiem – kā nu jūs jūtaties, kad viss oficiāli (un definate) nolīgts un nokārtots? Atkritīs jau viens otrs smagums, Gordonam skolā (ar tiem ‘kungiem’) un varbūt arī Tev. ([content of parentheses blacked out]). Kā tu pati jūties? Ceru – turēsies tāpat, kā arvienu un tad būs labi. Vai ir bijusi runa par Jūsu mājas pirkšanu? Cik sajucis viss ir manā galvā, kopš Dzidra atrakstīja par diezgan noteikto nodomu – nākt šurp un visu pārdot tur. Zinu – cik ļoti viņai gribētos padzīvot – saulainā Austrālijā – bet – kaut nebūtu tā viss jāriskē, jāatstāj un jāpārdod… Te – dzird par election – pirms laika, domā ka būs jaunas vēlēšanas – jo mūžīgie protesti no oposition leaderiem, un – inflation iet tālāk un tālāk. Pastāvīgas cīņas ar Unioniem, bezdarbs, cenas visam kāpj un kāpj. Cilvēki jau sāk – storēt foodu mājās, jo lielākajos foodstoros sākot daudz kas trūkt no precēm, tā lai mazliet apdrošinātos – sāk iepirkt un iekrāt visādas bundžas un preces, kas nebojājas… Kā kara laikos. To dzird uz T.V. – bet kā īsti iet, to jau mazais cilvēks nezina – tikai cenas ceļas un ceļas. Un kad skatās uz T.V. – tie valdības vīri izskatās diezgan stupid, reti kāda realy vitāla un inteliģenta seja – tādi vienā pusē, tādi otrā. Austrālija bijusi tik bagāta un dzīvojusi tik labi, ka tikko ir ekonomick trouble – viņi nemāk saimniekot. Bet daudz citās zemēs iet tāpat. Vienīgais – jādzīvo būs nabadzīgāk, un to neviens nevar iedomāties.

Vakar aizbraucu pie savas dentistes – izrāva man to nolauzto zobu un sataisīs jaunu denture. Viņa labi strādā un es esmu diezgan ‘special’ pacient pie viņas (kas brauc uz ārzemēm etc.). Redzēju, ka viņai blakām strādā – dentists Ivar Peterson – Ivariņš kas dzīvoja dažreiz pie mums Wyongā – un bija beidzot ne visai no jums mīlēts… Viņam esot angliete sieva, viņš kādu laiku bija Anglijā. Andris (Dzidras lielā mīlestība) vēl esot Anglijā, Svirska kundze man stāstīja (Dzidra grib viņa adresi), ka viņa esot ļoti dusmīga uz Andri – tas ņemot no mātes naudu, liekot tai sūtīt uz Angliju, un māte tik smagi strādājot. Es teicu – ka māte droši vien grib sūtīt, kā jau tas parasti ir, — Nē, Andris prasot… Ej nu zini. Varbūt iet pagrūti – un mamma taisa lielu pasaku – cik viņa ļoti palīdz… Tā – kā nu kuram iet. Buivīša kundzi uz brīdi satiku otrreiz pie latviešiem, viņa teica ka viņas dēls Edvīns (šķīrās no pirmās sievas, no tās ir 2 meitenes) dzīvojot – laukos. Apprecējies otrreiz, ar kādu austrālieti, kurai esot 1 meitene – tā pie Buivīša kundzes dažreiz esot – 3 mazmeitas…

Man 2 pirksti tik ļoti sāp no typing, ka es uz kādām dienām pārtraucu pārrakstīt vēstules. Tā roku sāpēšana sākās tur Austras dzīvoklī: — es biju ‘ielaidusi’ vannas istabu – izskatījās tīra un es neko tur neberzu, bet sliktākā laikā – baltās svītriņas starp tilēm, bija visas pēkšņi kļuvušas melnas, ar kādu – fungus. Es berzu 2 dienas, un samocīju pirkstu locītavas, un tās sākot daudzo typīšanu, kļuva pavisam nelabas. Tagad – sāku atkal arī dzert cidervinegar un medu. Tam vajadzētu – palīdzēt. Man jau gribas vēl mazliet kādreiz klavieres spēlēt…

21. okt.

Sorry, ka tik messy ir tā vēstule līdz šai vietai sarakstīta…

Biju weekendā Windzorā – no piektdienas līdz pirmdienai. Izdarīju visu cūku, vistu un old dada barošanu labi. Priekš Tālīša man Čipēna kundze iedeva kādu uz mašīnas adītu vilnas jaciņu, kas bija adīta Taņai, bet viņai esot par daudz, un to vienu (no trim) atdeva man. Tas O.K. Tālim derēs. Sūtīšu pa parasto pastu – gaisa pasts tagad tik dārgs, ka vairs nevar samaksāt. Esmu saķērusi mazliet coldu, bet – not to bad. Un trouble ir arī ar zobu – tas nav pilnīgi tīri izrauts, kāda maza šķembiņa palikusi iekšā – sāp un aug un nedzīst, rītu iešu atkal uz dentisti. Varbūt šī zoba dēļ, nejutos labi un neaizgāju vairs uz 2 pēdējiem Ģermaņa referātiem… But – does not matter. Šodien – no Dzidras vēstule! Viņi vēl laikam pirms ziemsvētkiem šurp neatbrauks. Vispār – vēl nezina ko izdomās.

Ed jūtos priecīgāk, ja viņi tagad nebrauc. Es tomēr gribētu padzīvot pie Jums Kanādā! Un negribētu atlikt šo nobookēto ceļojumu februārī. Domāju arī, ka Dzidrai ļoti jāpārdomā – ko viņi izlems darīt. No papa jau 2 pretējas vēstules – viena – lai brauc un dzīvo Wyongā pie viņa, otra – ka viņš tūlīt pirms Ziemsvētkiem māju pārdos etc. Un tad beigās prasa – ko viņi izlēmuši darīt? Nezinu – ko viņi var izlemt, ja paps ātri māju pārdod – citiem? Ja nu viņš pārdod šiem, Dzidr. un Clivam – tad viņi var domāt par braukšanu vai ne, bet ja māja jau pārdota – tad… Anyway – izklausās no Dz. vēstules, ka man iznāks vēl laiks braukt uz Jums, pirms notiks lielākas pārmaiņas ar šiem. Tas labi. Man galva jūk – ja atkal kaut kas grozītos citādi. No editora nav ziņu.

Vēstules (manas un Sarmas) neesmu vēl pabeigusi pārrakstīt, bet nu jau drīz būšu.

Čipēna kundze grib lai es vēl reiz eju uz Windzoru un viņa – brauks uz Canberu! Visas tādas braukšanas man ļoti traucē no darba – bet jāmaisās jau ir pa visu. Adelaidē laikam bijušas labas rakstnieku dienas – gandrīz žēl, ka neaizbraucu, bet – nevarēju sataisīties un ar to jāsamierinas. Gaidīšu tagad, ko man editors būs izdarījis ar grāmatu – un vai viņš uzņemsies drukāt tās vēstules? Ja ne – ceru, ka to atrakstīs – un tūlīt man tad jāmeklē kur drukāt citur. Vēstulēs, kaut kur, atrodu, ka Sarma ir rakstījis – ka šīs mūsu vēstules – būtu jāizdod cik drīzi vien var – to es biju aizmirsusi. Tā tad – jādara ko var. Cita rakstīšana patreiz stāv uz vietas. Nu – kad zinu, ka mans ceļojums uz Jums nemainīsies – viss būs noteiktāks un es atkal varēšu mierīgāk visu darīt, arī varbūt ko jaunu rakstīt… Tu jau zini, cik nelabi ir pārtraukt creative work, un arī tik daudz lietas to dažreiz pārtrauc. Hope – you are feeling fine!!

Please – write! Love – Mum.

—————————

Thursd. 23.okt. 

Dear Inese and Gordon!

Thank you for ringing me – it was nice to hear your voices. I am lately very impatient – wait for letters, wait for my book, wait for going to Canada, wait for summer… Mans izrautais zobs dzīst ļoti lēni, nevaru arī vēl dabūt brīvu dentistu – sakarā ar Medibanka pārmaiņām Healsth departmentā – par zoba raušanu un ārstēšanu būs pašai jāmaksā (arī agrāk tā bija) bet jaunu denture vajadzētu saņemt par brīvu – bet vēl nekas nedarbojas pareizi – biju Northshore hospitalī, biju Paramatta Hosp. – nekā nedabūju – esot jāiet uz Dent. Hospit. un tur esot jāgaida – 11, vai 12 mēneši… So! Mana dentiste – latviete, ir ar mieru pierakstīt mani, ka dzīvoju viņas mājās – tad es dabūtu no Paramatta hospitala aprūpi – un viņa pati man par brīvu zobus sataisītu. To viegli varētu izdarīt – tikai bailes, ka ar adreses maiņu kaut kas ar social servici atkal nesaiet dēlī!… Tikko tiem kaut kas jāmaina, tā viņi izdara kādas nepareizības. Anyway – kaut ko jau izgudrošu.. Zvanīju Neimanim – jo gribēju prasīt – kā ir ar šķiršanās papīriem, bez tiem es nevaru tos immigration papīrus izpildīt (vajag vīra atļauju izbraukt, ja nav šķirts.) Bet Neimanis ir holidejās – līdz nākošai weekendai. Būs nākošnedēļ tomēr jau jāsāk citu papīru kārtošana. Šodien (piektdiena) vēl nesāku – visu dienu (un nakti) lija. Labi ka neaizbraucu uz Newkastli – Freijs teica – nu brauciet līdz, tur atkal tā ’60 and under’ izstāde (tagad – 90 doll. and under) – bet man negribējās visu weekendu zaudēt (vēl jāpārraksta vēstules), nebraucu – un labi bija – Jūs piezvanījāt un – labi, ka biju mājās. Par Dzidras dzīvošanu Wyongā – varbūt tas O.K.? Lai viņi brauc šurp un izmēģina. Ja grib, no Latv. bankas var paņemt naudu un māju no papa nopirkt. Ja būtu cerības – ka kādreiz vēlāk to varēs pārdot – pa gabaliem un dabūt ‘labu naudu’. Bet – jāskatās – vai te neienāks komunisms un vai privātīpašumi vēl pastāvēs? Patreiz pa governmentu iet kā pa trako māju. Bet lai arī daudzi viņu neieredz (es arī) Whitlams varbūt nebūs tik viegli dabūjams pie malas, Frazers bļaustās gan – bet nezin cik viņš panāks un nezin – cik viņš labs leaders arī būtu… Anyway – vēl jau komunisms (absolūtā veidā) te tik ātri arī nebūs. Un ja būs – nu tad būsim komunisti! Es Windzorā esmu dabūjusi tik daudz blusu (no suņiem), ka vēl neesmu visas noķērusi… Mūsu suņiem tomēr blusu nav – nēsā kakla saites, kas aizsargā. Čipēn kundzei tagad 4 sivēni. Pirmie 2 (kas bija tad, kad es tur pie viņiem biju pavasarī) ir jau apēsti. Viens laikam tādā veidā: — Imantam (vai viņa draugiem) bijusi partija, (barbequeu) – cūku piepildījuši ar vistām (!) un cepuši 6 stundas paraktu ārā, zem ugunskura oglēm! See – kā dzīvo! Pieticis 50 viesiem vis garšīgākās maltītes. To var domāt – kā indiāņu virsaiši! Te jau komunismam vien jānāk. Tomēr – tas esot bijis lētākais veids, kā sataisīt feinu partiju.

Te no Amerikas ir iebraucis (jau vairāk mēnešus te dzīvo) kāds sprediķotājs – (preacher?) Tas sludinot ‘īsto kristīgo ticību’ – visus ‘pārkristot’ — bāžot ūdenī, kā tas Jēzus laikā ticis darīts, un tad – visa manta jāatdod baznīcai, — Dievam – respectīvi – tam sprediķotājam un jāatsakas no visiem pasaules priekiem. Daži Wollongongā, un tagad arī Windzorā (pat prātīgi un pat skopi vīrieši) – likuši ‘pārkristīties’ un kā redzams un dzirdams – gandrīz vai sajaukti prātā – stāstot ka redzējuši Jezu savā mājā, varēšot drīz saprast visas pasaules valodas – iegūšot debesu valstību… Tīri nesaprotami – kur pat ‘gudrie’ latvieši krīt uz tādiem āķiem!… Es noklausījos 2 Ģermaņa referātus – nekas sevišķs tur nebija. Es domāju, ka viņš varēs kaut kā norādīt – kā lai mēs saprotamies un sazināmies ar komunistisko Latviju – apmainām grāmatas etc. Bet neko tādu viņš nepateica. Žēl ka es neaizgāju uz viņa 2 pēdējiem referātiem – tur varbūt viņš vairāk būtu runājis par – sadarbības iespējām. Bet te mājās tai dienā visu laiku logus un durvis turēja vaļā tie ‘painteri’, es biju nosalusi un nogurusi – un nekur nevarēju aiziet. Otrā dienā atkal zobs taisīja traubble – tā tieši tur, kur vajadzētu iet, es atkal neaizgāju. Never mind. Lasu vēl Gide Journals – diezgan gudri, bet nekas sevišķi exiting. Tikai – lasot, kā viņš nodarbojas ar saviem un ar citu rakstiem, tas uzmudina domas uz rakstīšanu… Kaut kā jūt – ka viņam rakstīšanā iznākums ir – more job, then talent matter, un tas savā ziņā dod drosmi, negaidīt tikai inspiration bet – to go on with the work. Patīkami pie viņa ir redzēt to – cik ļoti viņš cienī un mīlē un vērtē – daudz citu autoru darbus. Viņš kritizē arī lielos, tādus kā Ģēte piemēram, ko gandrīz citi pieņem kā nekritizējamu – Gids kritizē, bet – to kas labs – to tikpat labi cienī, vai tas ir Ģētes rakstīts, vai mazāka gara rakstīts. That is fair, un dod tādu vērtības izjūtu, citu cilvēku un paša vērtības izjūtu. Tas ir to, ka mūsu lielums galvenā kārtā ir mūsu pašu radīts – ar mūsu darbu.

30. X. Ceturtdiena.

Biju Canadian Officē – Ja man ejot šķiršanas process – tad zīmi no husbanda nevajag. Tas O.K. Biju Police Headquat. – izkārtoju – police clearance (6 doll.) Biju (šodien) pie mūsu vecā daktera Gibsona – dabūju visu vajadzīgo medicalo izziņu ar parakstu (doctora) etc. Bet vēl redzu – tālāk no izpildāmām lietām listē stāv – x ray, blood analize, urine anal. etc. – tas vēl kaut kur citur jādabū – ne pie ārsta vien. Zvanīšu rītu atkal uz Canad. Officu – varbūt viņi pateiks – kur vieglāk un ātrāk to visu vēl dabūt. Tad no solicitora (Ojāra) jādabū apliecība par šķiršanās lietu – Un tad jāapskatās vai man ir mana un Tava – birth certificate!!! Prasa abas. Tad – būs apmēram viss izpildīts – un cerams līdz 1. febr. dabūšu Immigr. papīrus kārtībā.

Piektdiena.

Šodien nekā liela neizdarīju – man vēl otrreiz ir jābrauc uz dakteri – lai izraksta zīmi kur man dabūt xray un blood Wasserman etc. – tas vēl atsevišķi klāt pie medical examination – un dakteris tā steidzās, ka pēdējos items neievēroja…

Vajadzīga arī mana birth certif. (man ir – bet latviska, varbūt būs jātulko…) un Tava birth certif.! Kur tā ir? Pie Tevis? Vai ātri var dabūt norakstu (copy)??

Es varbūt tomēr jau visus papīrus došu iekšā, arī ja vēl tā nebūs atsūtīta – jo jāsteidzas. Funny things they ask. Marrig. certif. man nav – bet divorce jau būs – tad pietiek. Ida zvanīja, lai esmu gatava 7 a.m. rītu – un tad brauksim uz Canberru. Vispirms vēl uz Windzoru pēc goodijiem, ko vest Austrai. Braukšu atpakaļ svētd. pēcpusdienā – ar Idu. Šodien biju pirmo reizi peldēties ar Freiju, te vienā līcī. Ūdens silts, bet es jūtu it kā reumatic pains…

Xxx M.

Don’t worry – reumatic pains nav stipras – man tikai būs jāpaguļ saulē…

2. of Nov.

Esmu Canberrā – good holiday, soon leaving for home.

Xx

[Note in Austra’s handwriting]:

I just had a beautiful day at Lanyon with your mum + Ida. Have your news via both of them. Am writing to you next week. Happiness to you both.
Love. Best wishes.
Harts.

—————————

11 Nov. 1975.

Attentione, attentione – šodien, 11 novembrī – Whitlams tika atlaists un Frazers iecelts par – Austrālijas Premjeru! Visi radio ziņo un visi telefoni zvana: Kerrs, General gaverners – sackījis Gogh’u Wh. un iecēlis Malcolmu F.! Bet vēl nav zināms, vai tā paliks – Whitlams esot aizskrējis uz ‘upper house’ (vai kas nu tā viņa augstākā office) un esot atradis punktu us kura pamata – viņš tomēr vēl varēšot valdīt tālāk. Gaidīsim vakara ziņas – tad redzēs, vai viņam laimējies, vai jāatstāj tas augstais postenis. Mēs te tādi ‘politiķi’, katru vakaru skatāmies T.V. visas politikas ziņas un nu man Esera kundze zvana no darba un Freijs zvana no darba – lai jau slēdzu T.V. iekšā un – klausos – those incredible happenings. Tas mums – politikā. Nebijis notikums visā Austrālijas vēsturē. Man pašai – daudz bija ko skriet (4 reizi uz Ashfieldu un Burwoodu pie dakteriem, Xray un patoloģistu – piektdien to visu beidzot dabūju gatavu un visus medical examination papīrus nosūtīju uz Singapor’u. Ceru – būs o.k. Tagad visu dienu zvanu Neimanim un nevaru viņu dabūt rokā – lai no viņa dabūtu kādu papīri, ka šķiršanās ir ‘on the way’ – un tad vēl jāpievieno Birth certificate – un tad varbūt ar Emmigration to Canada – būs apmēram cauri, nu vēl jāiet un jānes viņiem tie papīri un jāiet pie jara[?] – un tad jāgaida, kad man ziņos, (vai mani izsauks uz offici) – ka esmu (vai neesmu) pieņemta izceļošanai uz Kanādu. Tā kā es te dzīvoju diezgan tālu no centra (buss un vilciens vienmēr jāņem) tad visa tā medic. examinetion mani nodarbināja gandrīz 2 nedēļas… Tikko dabūju Ojāru pie telefona – viņš man atsūtīs to vajadzīgo zīmi, tad iešu to aiznest uz Kanād. Embassy. Bet – tad nu vēl sāksies kaut kas ar P O. Varbūt baku potēšana, bet tas jau ilgi neies, un tas arī nav tālu ārā, kā Ashfieldā. Naudu jūs varat sūtīt tik vēlu, cik to laiks atļauj, jeb varbūt tagad – ar jaunu valdību dollars mums atkal celsies – ja Whitlams būtu messījies tālāk, domāju dolārs būtu vēl arvien krities, un tad būtu labāk Jums samaksāt – vēlāk. Bet tagad varbūt – labāk – ātrāk. Grūti zināt, bet bankā (ja tur gudri clerki) varētu apjautāties par Austrālijas dolāra kursu, uz tik lielas summas katra maiņa var daudz nozīmēt… Anyway – esmu apmierināta, ka manas lietas tik tālu gatavas. Ir vēl liela traoubble ar to zobu – dzīst lēnām, un nu jau būtu arī sadzījis – bet kā lai dabūju brīvu denture, to vēl nezinu! Laikam, rakstīju jums, ka ne North shore hosp. ne Parramatas Hosp. neko vēl nedabūju – un dent. hosp. – jāgaida 9-11 mēneši! Varbūt būs jāriskē (kas īsti?) un jāmaina adrese, fiktīvi, tas ir – jāpieraksta manas zobārstes adrese un jāmēģina dabūt to lietu Parramatas Hospitalī. Bet – arī tur laikam ir – pie ‘viņu zobārsta’ un neko nevar darīt pats ar savu dakteri vai zobārstu… We will see. Jūtos O.K. Tikai — sāku adīt Tālim džemperus un tad iet kā pa miglu – nezinu cik lielu, un kā īsti – gudroju, taisu, jaucu – un tērēju laiku. Bet pa šo braukšanu uz Ashfieldu es iemācījos adīt vilcienu gaidot, autobusu gaidot, ārstu gaidot – un arī – braucot, un brīnums — cik daudz var noadīt tos laikos, ko citreiz pavada tukšā. Šonedēļ vēl noņemšos ar adīšanu, tad atkal sākšu un mēģināšu pabeigt vēstuļu pārrakstīšanu. Savam editoram par to izdošanu prasīju – nav vēl atbildējis – iešu uz Priedīša kundzi un sameklēšu tur adreses no citiem izdevējiem. Reiz jau tur biju (paņēmu to žurnālu, ko tu pasūtījusi – nezin, vai sūtīt Tev, vai gaidīsi, kamēr es to aizvedīšu?)

Ceturtdiena. Nekas sevišķs nenotiek – tikai šausmīgas demonstrations – „We want Gogh, we want Gogh” – Redzēs ko ziņos un rādīs uz TV šovakar.

Svētdiena – 23 novembris. Šī iesāktā vēstule te nogulējusi veselu nedēļu. Saņēmu Tavu vēstuli ar – placematu. Tieši tādu drēbi vairs nevaru dabūt. Nopirku citādu, un paņēmu no divi drēbēm, viens sniegbalts, otrs tādā krāsā, kā bija tā pirmā drēbe. Sēdos klāt pie šūšanas – strādāju cik ātri varu (arī lai redzētu cik es tādu šūšanu pa dienu varu iztaisīt) 5 dienās iztaisīju 8 tādus placematus – 4 no katras drēbes (bet visu laiku tā nevarētu šūt – nogurst no salocīšanās, Tev arī sevi jāsargā, un nedrīkst par daudz ilgi sēdēt pie rokdarbiem… ) Jā – rītu nosūtīšu abus lot’s, pa gaisa pastu, jo pirms svētkiem citādi nesaņemsi. Vēl gan ir gandrīz mēness laika – bet nevar uzticēties.

Ida zvanīja – man viņa atbrauks pakaļ nākoš svētdien un aizvedīs uz Bondi! Laikam tur būs jāpaliek apmēram 5-6 nedēļas. Laiks tikko ir sācies ļoti silts – tur tad iešu peldēties. Zobs vēl nav saārstēts – rīt vēl mēģināšu iet uz Parammatas slimnīcu – varbūt izdosies dabūt to danture atļauju. Biju vēl arī 2 reiz uz Canad. Embasy – un viss ir kopā, trūkst vēl tā šķiršanās zīme, (Ojārs nekādu pagaidu zīmi neatsūtīja, kā solīja – bet drīz būs tā īstā…) un trūkst vēl Tava birth certificate – ja to nevarot dabūt, man jāiet pie kāda ‘justice of peace’ un jāzvēr – ka Tu esi mana meita un jādabū zīme… Uz P&O zvanīju, pateicu savu jauno adresi un teicu – ka nauda būs Decembrī. Viņi teica – tas O.K. Smallpox zīmes nevajagot, bet man būs jāiet pēc American Visas. Nu – tas jau ies ātri. So – tas viss kas mani nodarbina. Tālim izadīju un aizsūtīju visādus jocīgus džemperus.

Gaidu atkal Dzidras vēstuli – viņa rakstīja – ka varbūt būtu ‘good idea’ dot Tāli padzīvot pie Jums kādu mēnesi! Es aizrakstīju – ka man liekās tā absolutely marvellous idea – ja Tālis padzīvotu kādu laiku pie Jums Kanādā, kad es arī tur būšu – kamēr šie rīkosies ar mājas pārdošanu un pakošanos etc. Kaut tikai mans editors beidzot būtu to grāmatu iztaisījis – viņš nesaka nekā! Kaut jel pirms ziemsvētkiem es to saņemtu un varētu kaut ko darīt, lai to pārdotu.

Monday – iešu nosūtīt placematus. No atlikušās baltās drēbes gabaliņa ‘izbrudierēju’ mazu ‘placemat’ – to var ieteikt kā – maizes šķīvja (vai kurvīša) paklājiņu. Zem visādām maizēm, vai biskvītiem drēbes paklājs izskatās – ‘sweet’. Mazgāšanai dod līdz padomu (vari uztipīt uz balta papīrīša un piespraust klāt)… (it is important) ‘Before washing – soak in pure caold water, dry in a clothe, ironī moist with a hot iron.’ Uzraksti pareizi un ieteic pircējai, šie lini ļoti pieņem plankumus un tos nevar izmazgāt ja neliek vispirms tīrā aukstā ūdenī. Ja jūs varat pārdot (un mēs nevarētu tik daudz piešūt) no latvietēm ‘komisijā’ var dabūt visādus rokdarbus cik vajaga.

Politiķiem pie deguna (liberāļiem…) sprāgst letter bombs! Unionisti staigā pa ielām un bļauj – „we want Gogh”, mazi bērni un vecas sieviņas (shopping centrā) pīkst – „we want Frazer, we want Frazer”. Dibinās jauna Strādnieku partija, etc. etc.

Xxx M.

[On outside of aerogramme]: P.S. Paku nepieņem jo – Jūsu strikes! Jāgaida. Vai nevar sūtīt uz Ameriku kaut kur? (Suma?)

———————

[Bondi  2026 Australia]
Friday, the 12. Novemb. 1975.

Hallo there!

I am the second week in Bondi – and the weather is getting hoter and hotter, today reaches over 100… I have drunk all the beer (cold!!!!!) I found here in the fridge – 4 cans! Have not done a thing worth mentioning. Though have been back in Cammeray a coupple of times – got the money you send! Thank you very much! I have saved too! Went to P&O, but have not got the ticket yet – as I still have not got the USA visa in my passport – will have it after Xmas. But I paid the money (the rest) for the ticket and got a receat on which I will get the ticket as soon as I will arrive there with the pasport and visa. Have not heard yet from Canadian Embassy – I brought them the last asked paper (a paper from Justice of peace that – Inese is my doughter…) – and now just have to wait for their letter, that I am alloved to – immigrate to that Magnificent Country!!! In this terrible heat – really I think – it is magnificent, as it does not turture their people baking them alive… Tomorrow is the big day – the elections. Sorry – the most spectaculour sceans on T.V. will be finished now! (I really do not know – why I am blubbering in English?…)

Jā, ir ļoti grūti tik karstā laikā te. Bet drīz sola (jau rītu) mazliet vēsāku. Rītu būs jābrauc atkal uz Cammeray – jo man būs jāiet vēlēt. Nezin vai man tur kas iznāks – biju nokavējusi pieteikties un dabūt election card – mēģināšu vēlēt as ‘absenty’ – uz veco Wollongongas adresi, kā īsto, bijušo dzīves vietu. Būs jau laikam Liberāļi atkal pie valdības, mazākais tā izskatījās un izklausījās uz televison, kad ziņoja par election compagne. Frazers sāka visur ņemt virsroku. But who knows till tomorrow, and who knows what is the best?…

Sestdiena. Pulkstenis bez piecām minūtēm 12 naktī – un ir zināms, ka Liberāļu partija vinnējusi – ar lielu vairākumu. Savādi – ka paši laboreļu ministri par to brīnās un nevar saprast, kāpēc viņi zaudējuši? Viņi runāja un izturējās kā neinteliģenti, gandrīz ‘razbainieki’ un te nu ir – tauta grib godīgus un pieklājīgus cilvēkus un tas ir galvenais iemesls. Jo vairāk Whitlams plātījās pa vēlēšanu kapmagne, un unionisti ālējās un bļāva – „we want Gogh” – jo vairāk tauta nosvērās uz Frazera pusi. Nu, Whitlamam bija daudz piekritēju arī jaunajā inteliģencē, bet taisni brīnums – ka arī Canberrā Liberāļi vinnējuši.

Svētdiena. Jā, vakar es skatījos T.V. līdz pusnaktij un klausījos, kā abu partiju (tas ir visu partiju) vīri uz TV rindā sēdēdami sekoja vēlēšanu rezultātiem un runājās par to – kas ir, kas bij, kas būs? Uz T.V. ļoti labi tomēr var redzēt kāds kurš cilvēks ir – pāris labas intervijas – un skatītājam lieta ir puslīdz skaidra, kas tas par vīru. Bet grūti jau šinīs laikos ir pateikt – kādu vīru mums politikā vajaga? Ar godīgumu vairs tālu netiek. Bet kur tiksim ar – blank violence? Pēc Whitlama runas uz T.V. (pēc viņa pasaules ceļojum) es teicu – viņš ir ‘heartless, cold – fish’. Pēc viņa intervijas (intervētājs channel 9 Michel Shoeberger) es teicu – viņš (Whitlams) ir – ‘stinky rat’. Un zināju, ka jābalso par Frazeri, lai gan – par to vēl es nezinu īsti neko. Tomēr liekas – viņš, Frazers, ir humans – un lai gan daudz reiz (visu šo laiku kopš viņš ir bijis pagaidu premjers pēc Whitlama sackīšanas) es esmu domājusi – viņa ādā es gan tagad negribētu būt! Viņš tomēr droši ir palicis ‘savā ādā’ – tā tad ir cerības ka viņš valdīs o.k. Lai gan pat politiķi ir izteikušies – ka hell viņam būs! Viņa wife līdz šim ir bijusi īsta – ‘saule un puķe’ pie viņa sāniem, ja viņa paliks tāda sincere and smart – viņa būs liels palīgs viņam, jau tagad, pie vēlēšanu iznākuma – viņai liels nopelns. Nu – liels nopelns pie iznākuma ir – T.V. Es domāju ka šis pagrieziens politikā, kas te notika – ir labvēlīgs visas pasaules mieram un ‘prosperity’. Cik ilgi? Who knows? Ja kapitālisms mācēs izvest sevī – renaisance – atjaunoties ideāli, atraisīties no kalpošanas naudai – varbūt komunisms netiks pāri visam. Anyway – you must be bored to death no manas politikas!! But believe me – I am pretty clever, when I compare my impressions, my conclusions, etc.). – I am doing quite fine! Sure – I loose much – not beeing able to catsh all what is said in English, also – I do not know anything about real politics. Well – I have been pretty useless in my own field. Es neko nevaru īsti rakstīt, es gaidu – kas ar manu grāmatu? Nav vēl – nekas. Es esmu diezgan nospiesta no karstuma – aizvakar bija – 103 grādi, un visas 2 iepriekšējās nedēļas tas gāja apmēram tā. Šodien un vakar – ir pirmās divi vēsākas dienas.

Bankā Jūsu iemaksa ir – 770 Austrāl dolāri. Man priekš ticket vajadzēja vairs tikai 698 foll. Pāri paliek – 73 doll. Paldies! Tos lieku pie savas iekrātās naudas – and I am quite rich! Kad tikai tas sūda editors būtu taisījis un sūtījis to grāmatu!

Pirmdiena – Biju pie Lijas Gailītes uz – partiju. (Bija jāņem taksītis un jātērē nauda, jo svētdienā nevarēju sagaidīt autobusu… but, never mind) Tur bija daži parastie literārā pulciņa cilvēki – Klauverts, Elga Leja etc. Elga Leja visu nedēļu nostrādājusies pie liberāļu partijas vēlēšanu priekšdarbiem – bet priecīga ka liberāļi vinnējuši – ar ‘landslide’, kā to saka. Viņa personīgi pazīst un ir satikusi visus agrākos galvenos liberāļus un tagad arī Frazeri. Viņa domā – ka Austrālija izglābusies no drošām komunisma briesmām. Starp Whitlama priekšlikumiem, ko Senāts noraidījis – bijuši tādi, kas līdzinājušies čekas ievešanai (izziņa par katru individu etc.) To žurnālisti sākuši manīt, kādi likumi tad būs ja tie nāks spēkā (aizliegumi rakstīt vai ziņot brīvi – bet tikai pēc noteikta partijai patīkama plāna) – nobijušies un tas pagriezis presi un TV pa labi – uz liberāļiem. Tā tas bija. Un tautu uz ielām nobaidīja un sakaitināja Whitlama lelēšanu pa pagne stils[?]. Tā – nu atpakaļ pie liberāļiem. Redzēs – kā nu būs ar manu ārzemju pension.

Happy Xmas! Have a good holidays!
Xxx M.

The heat was till 109 last week and today is – kā maisā, bez saules, bet karsts.

—————————-

Otrdiena 13. janv. 1976. 

Dear Inese and Gordon!

Es rakstīšu latviski, lai Tu neaizmirsti latviešu valodu…
Es norakstīju Jums garu vēstuli – bet tas bija karstajā laikā un man bija tik grūti šinī savādi celtajā mājā, kas ir ļoti karsta (ar brick layed backyard), ka šī vēstule iznāca tikai – vienas vaimanas. Es to vairs nesūtīšu – tagad ir labāk, ne pārāk karstas, ne aukstas dienas, ar lietu šad un tad – un nu ir citāds gara stāvoklis. Viss liekas labāk un varu rakstīt normālāk… Vakar zvanīja Esera kundze – ka man ir liela vēstule – tā ir no Jums. To vēl es dabūšu tikai pēc dažām dienām – jo te atbrauca vēl tikai tēvs un dēls, bet mother un doughter būs tikai šodien, vai rīt, vai parīt, un tēvs puiku negrib te atstāt visu dienu vienu, kad viņš pats ir darbā – un grib lai es vēl te palieku šīs dienas. O.K. Liekās viņš bija apmierināts, ka atrada māju kārtībā, dārzs laistīts, suns apkopts etc. Es gan – izdedzināju vienu kettle – tas notika jau pirmā nedēļā, kad es te biju, bet es to pēc ziemsvētkiem nopirku tādu pašu vietā. Viņš saka – ka man par to nebūs jāmaksā – bet – does not matter kā būs, tā būs.

Es arī ļoti worriju, ka laikam nevarēšu dabūt brīvu denture – ar visām medibank maiņām tā ir, ka laikam to tik ātrā laikā nedabūšu. Bet does not matter – nauda man ir, un samaksāšu pati. Galu galā tā nauda, cik man ir, ir tāpat iekrāta no pension, un – nav nopelnīta. Un tas kas man nāk palīgā atkal, manos rēķinos ir tas – ka P&O on Arcadia trip ir pamazinājuši cenu, un es dabūju refund čeku par $168.- Tas ir tieši tik daudz, cik man vajadzēs izdot par denture. Tā mani rēķini visi balansējas O.K. Karstajā laikā jutos ļoti nelāgi – bet tagad ir O.K.

Vakar biju pie dentistes, biju uz USA office pēc visas, biju uz P&O line offici pēc savas ticket. Tur es jau dabūju arī refund cheku. Bet tā diena bija grūta, jo uz šīs līnijas bija bus strike un man bija jāgaida 3 extra stundas līdz tiku mājās. Bet – tad te bija labas vakariņas, ko Mr. Lauzinger atnesa no Qantas – un pēc tam lietainā vakarā laba gulēšana.

Tagad jāpagaida te pāris dienas – un tad iešu uz Kammeray, šis tas jāsalāpa, varbūt kaut kas jāuzšuj, jāiet vēl un vēl uz dentist, jābrauc ciemos uz Freijiem uz Newcastli, jābrauc uz Wollongongu – un tad jāpakojas… Jānokārto pension, jānokārto bankā naudas lietas etc. etc.

Tikko zvanīja Mr. Leucinger no darba, ka saņēmis telegrammu, ka sieva ar meitu te būs parīt, (thursday the 15 th. January) no rīta. Tā tad pēcpusdienā, pēc visām ceremonijām, mani aizvedīs mājās. Ida ir on cruise, kaut kur uz salām tepat, uz 2 nedēļām, viņa būs atpakaļ īsi pirms es braukšu prom. Ja viņa varēs, viņa mani aizvedīs uz kuģi. Lielā bagāža būs jānodod jau piektdien un priekš tā man būs jādabū kāds real mover, no ostas. Man jau in PO adresi iedeva. Tikai nezinu kāpēc, pie visas čupas papīru, kas nāca līdz ar tiket, (ar visādām information) nav klāt – kad kuģis atstās Sidneju, (cikos, tas ir?) un kādās ostās viņš piestās un kad būs S. Francisko. Tas man vēl jāzvana, vai jāiet labāk pie zobārsta, tad es ieiešu PO officē un dabūšu zināt – un Jums paziņošu. Anyway – there is nothing to write about it now… Jo nosūtīšu šo vēstuli no Cammerejas… Esera kundze kritusi vannas istabā un lauzusi roku, kaut kur pie elkoņa. Tagad nēsājot kaklā pakārtu, jāiet pie daktere šad un tad un vēl nevar iet darbā. Dzidra man piezvanīja – they just have given the house ‘on sale’. Clivam būšot vēl viena play, kas sākšoties tikai marta sākumā, tā tad viņi tik ātri vēl nekur nekustēsies. Viņi arī domā, ka vispirms brauks visi šurp, un tad uz Kanādu. Bet es gribēju, lai viņi, mazākais Dzidra un Tālis, atbrauc vispirms uz Kanādu. Tagad, ja mums būs visa tā māja, kur ir Jūsu studio, telpas būtu visiem diezgan uz kādu mēnesi… Tā es sapņoju. Bet – kā būs tā būs. I am happy to go to one of my doughter, if I can not be with both of them… Es ļoti priecājos arī būt uz kuģa dažas nedēļas, es ceru, ka tas būs labi, kā tas bija vienmēr, un man būs laba atpūta no suņiem… Savādi, ka šis gads Austrālijā, man visu laiku bijis jāpavada suņu sabiedrībā un tas mani ir diezgan traucējis.

Wednesday.
Today I went second time to PO – and there is how I will travel:

February
1. leave Sydney
3. in Brisbane
Mail: Passang. E. Dz.
Ship ‘Arcadia’ Cab. F214    P & O Australia Ltd.
GPO Box 134   Brisbane, Q’ld, 4001

7. in Suva
Union Steamship Co of NZ Ltd.
PO box 43    Suva, Fiji

13. in Honolulu
P&O LInes’s Agent
PO Box 3165    Honolulu, Hawaii

18. in San Francisco
Williams Dimond & Co.
215 Market street
San Francisco, California 94105    USA

If you want to write to some of the ports – please do it early.

Thursday.

I am back in Cammeray. Tūlīt nosūtīšu šo vēstuli, saņēmu Jūsu vēstuli ar bildēm! Beautifull!!
I am all right. Jāiet tik vēl uz Ojāra [left] offici, jādabū certificate (divorce) un tad vēl jāiet uz Canad. Embassy, es domāju ka jau viss kārtībā bet tā divorce certific. vēl pieprasīta. O.K. bet jau to ceru izkārtot. Nu mums – līst un līst! Un tad kad man bija jādzīvo tur – tad bija sauss mēnešiem.

I am glad to leave this funny country. I am glad to come to you! I am glad – you got the house there! Be careful with the long driving to San Francisko. I will look forward for the trip. Still 2 weeks here to run around pretty madly!…

Today Mrs. Leucinger arrived from Switzerland and Mr. Leucinger took me home here to Cameray. So – here I am. They paid me clear 85 dollars (I had not to pay for the burnt kettle and phone calls…) So its – allright. Now – have to run with the letter and may be even to city, to Ojars etc.

Yours M.

Please write early all messages.

————————-

[P & O Arcadia notepaper]

1.2.76.

Hallo there!! 

I am here again on Arcadia at my old writing table, in the sunny Cornwal room! Feel great! Little bit bored with the old, very old, elderly, withering faces… But have to – join the club…

Jā, vakar (lietainā dienā) bija mana atvadīšanās no Austrālijas. Ļoti friendly: Ida ielūdza uz lunch’u, man atbrauca pakaļ visa Leucingeru family (the Swiss family from Bondi) – abi vecāki un abi bērni, paņēma mani un manu cabin luggage un aizveda pie Idas. Tur pusdienu galds jau bija gatavs. Vēlāk tur atbrauca (jo Ida tā teica) Freija kungs un kundze un Esera kundze. Tad dzērām kafiju un runājām. Freija kundze atveda savu ceptu kūku (Idai arī bija visādas kūkas. So… ) Tad visi braucām uz kuģi. Visi varēja iet virsū uz kuģa un skatīties. Izrādīju Freijiem un Esera kdz. visas zāles un recreation rooms etc.

Visi bija extremely kind un nice. Leucinger kdze. uzdāvināja man koka (kind of sandalwood) krelles, pirktas Grieķijā. Tās man ļoti labi piestāv pie manas ļoti vienkāršās baltās (offwhite) blūzes. Jūtos par tām priecīga kā reti kad. Leucingeri ar bērniem un Ida negaidīja kuģa atiešanu (10 pm) bet Freiji un Esera kundze stāvēja un svieda streamerus pa visu lietu tāpat kā viss lielais ļaužu pulks. Sidnejā vienmēr kuģus izvadā ar lielu sajūsmu. Esera kundze ir ļoti bēdīga, ka zaudē ‘kompanjon’ – viņa tiešām laikam jutīsies vientuļa… Kabīnē esam pagaidām tikai trīs. Divas pajaunas sievietes un es. Tās abas brauc visu tour – uz Angliju etc. Liekās būs nice people. Varbūt Brisbanē vēl tā ceturtā iekāps. Gulēju labi.

Biju ļoti ‘nopakojusies’. Nezinu ko es darīju, bet 3 pēdējās dienas visu laiku pakojos – lāpīju, mazgāju gludināju, liku klikatām papēžus klāt etc. etc. Domāju, ka man nebūs diezgan plānu kleitu, bet patreiz laiks miglains + lietains un ar biksēm un top ir labi. So – hope to see you so soon now!!

3. Febr.

Happily arriving in Brisbane! Laikam nekur daudz te neiešu – jo feel lazy! M.

———————

11. 2. 76. 

Hallo dear Inese and Gordon!

I am rocking to Honolulu! Hope to be there – after tomorrow! The weather is fine. Today is a little bit more rocky, but still not harmful. I have had some nice swimming in the pools and sunbacking. My new denture is funny (big, horslike) and hurts a good deal when I eat. So I am eating less eagerly and am not putting on weight. And – feel allright. Have already my disembarking card ready. Only have to ask still about the heavy baggage – if they will keep it and if I can get it out on Saturday?

Ceru ka Honolulu būs vēstule no Jums un būs tuvākas ziņas, par to hoteli, kur man būs ‘the room booked’. Jūtos O.K. lai gan ir ļoti garlaicīga publika – 75% old housewifes, then some of their husbands, and some young boys and girls. No one ‘to catch’ exept cold… I have not yet cought that. Some have.

Honolulu, 13. 2. 76.

I am here! Got your card!! Thanks. Congratulations to Gordon, for his promotion! I am very happy for him! It shows that he is now ‘a good boy’!! haha!

Paldies par ziņām par Holiday Inn. Es to atradīšu, ar taxy. Mana cabinmate, Australian girl, who goes to England to study Scientology (science about souls returning many times back to live on this Earth…) She said she will see me off the ship. It means – viņa man palīdzēs sameklēt taxi, and hoteli, un pakas izkārtot – etc. Varbūt es tad vēl ņemšu kādu ‘tour around’ kopā no kuģa. Varbūt arī ne.

Te dabūju vēstuli arī no Dzidras. Viņi pārdod māju par 12,750 pounds. Tas nav visai daudz priekš tā, kā te maksā mājas (tas ir Austrālijā). Bet kā nu ir tā ir.

Redzēs cik man būs pension tur pie Jums? Man būs apm. 5 dolāri nedēļā mazāk, kā Austrālijā. So it is. Un redzēs – vai viņi maksās to pašu manu ‘pretty high’ – pension. Un – redzēs kas būs ar manu grāmatu? So much to see, when I will be there. I have some dill seeds – big and nice from Esers garden, hope – custom men will not find them. I myself do not know – where I put them in?… See you very soon!!!

Xxx M.

P.S. My cabin is O.K. I like that it is so near [..]

—————————-

[October 1977, Erna returns to Australia]

[Erna and Talis in Dzidra’s house in Sydney]

———–

[no date – from Sydney to Mission]

Hallo there! 

Here I am sending you a proof that what I told you about the oldtime Latvians making food from the ‘grass’ (kaņepes – Hanf in German) is true.

Siegfried von Vegesack is a Baltishen Baron, lived in Estonia and Latvia, he has written a big roman (and other books – short stories etc.) about German baron life in Baltic from the end of 19. cent. till the worldwar first. The book a novel, 500 pages is named ‘Die Baltische Tragodie’. There you have a little quote off the page 441:

„Unten beim Gartnerhauschen glomm ein gelbes Licht hinter dem Fenster. Drinnen war es warm, es roch nach Hanf und frischgebakenem Grobbrot. Karlin stapmfte in einem gewaltigen holzernen Morser Hanfkorner, und Aurel musste von dem schwarzen Brei kosten, der wie Wagenschmier aussah. Dieser sonderbare Geruch, dieser kraftige Geschmack errinerten ihn an die Kindheit. Und immer noch nannte Karlin ihn ‘Jungherr’, klopfte vertraulich seinen Arm, sprach von alten Zeiten: von Indrik, von Marz, vom Vierzug un vom alten Jaunsem.”
Siegried von Vegesack ‘Die Baltische Tragodie’. [The Baltic Tragedy]

In that book are names of very many places in Latvia, also the names of some persons (latvian) at the worldwar first time, when the Latvians were fighting and got their own country and government – and freedom. But the author does not tell much, actually – as little, as possible, as his interests are – only the Baltic Germans. It is interesting to read, becose of the nature descriptions, and very nice portraiting – how the German Barons lived until the world war first: very leisurely and very good indeed. All the servants were Latvians and – poor and miserable. Only shortly before the 20. century they started to own land and get better materially, started to send children (some only) to universities with the Latvian names changed with German endings – Salming, Avoting, etc. Vegesack also mentions the name ‘pelēkie baroni’ (the gray Barons) as were called the first rich Latvian farmers. It was interesting to read the big book – to see the end of a 700 years long time of German Barons, (von’s, and Graf’s, and Gutbesichters) ruling over Latvians. Most sweet and nice nature descriptions and the carefree idill of Baron life.

We are proceeding with our summertime. I am going for swimm to Bondi. The water is very warm, however we had some big storms and all the sand of Bondi beach is blown up till the big street – buldosers are working to push it back to the water side, but so far the beach is made by the storms very shallow and flat, and it makes the water coming even from a quiet ocean roll big waves. Good for the surfers. For the more quiet swimmers now lately is convenient the childrens swimming pool – where the waves roll in – too wild for the little kids, but clean and fine and exelent for the grownups to enjoy swimming round. Well – that’s fine. Only after the morning spent on beach – one is useless all the day for some proper mental work – one just wants to ‘feel good’…

This week Tālis is with Clive in Balmain. The house is not yet put on – sell, but they plan to do it soon. I might go to friends in Wollongong next week.
Ko es Tev vienmēr mocīšos ar angliski rakstīšanu – lai Tu pavisam neaizmirsti latviski, labāk rakstīšu Tev latviski.

Laiks ir ļoti silts – karsts, jāsaka, sevišķi pēdējās divi dienas. No rīta eju peldēties, tad kamēr atbrauc ir jau gandrīz pusdienas laiks, tad jānopērk ko taisīt vakariņās un četros jau Dzidra nāk mājā no skolas un tad jau ir labi ja vakariņas ir gandrīz gatavas. Svētdienas vakaros viņa iet squash spēlēt, tagad 3 dienas pēc skolas viņai kādi kursi (kind of workshop) kur kaut ko māca par video. Zaļās vīnogas pašreiz ir in season – vislētākais ko var dabūt ir 45 cents a kilogram. Ļoti labas. Gaļa arī samērā lēta – var dabūt visādu veal, priekš gulash, vai chops, vai – šnizel… Es dažas reizes esmu taisījusi tavu recepti – veal, onion and green pepper stewed. Green pepper arī jau ilgu laiku ļoti ir lēti – nupat nopirku 7 gabalus par 29 cent. Parasti ir ap 10 cent gabalā. [Pi]ens 45 c. maize – Latvian sweetsaur – 72 c. citas parastās baltās – es nemaz nezinu cik maksā – kaut kas ap 45 c. Visumā – visa ir diezgan, un viss dažreiz ir lētāks [lēt]s ir sevišķi augļi un saknes, kas ir ‘in’. Tomāti piemēram tagad lēti. So – jāuzmanās tikai lai nepieliek svaru. Ar lielu peldēšanu esmu kādu mārciņu vieglāka…

Gribētos kaut to māju labi drīz pārdotu – lai es varu palīdzēt pārvākties. Citādi nekā ‘traģiska’ vairs nav. Dzidra ar Clivu šad tad (Tāli apmainot) satiekas un ir draudzīgi. Dzidrai ir kāda varbūt ne sevišķi hopful romance ar kādu telvizion [..]sun raidstacījas atbildīgu darbinieku, kas strādā Paddingtonas town hallē – rīko tur kultūra centru ar izstādēm, kursiem, televīzijas – radio raidītāju etc. Town halle ir te netālu. Tas cilvēks (bijis tā kursa vadītājs toreiz, kad Dzidra mācījās video vēl pag. gadā no skolas). Viņš cik var saprast ir nopietns, varbūt mazliet izlepis, un arī mazliet dzīvei neticīgs kungs. Kas domā – ka visas saistības, visas romances un precēšanās – beidzas ar – beigām, ar vienaldzību – un tā, ko tad ir vērts sākt ko? Būs atkal beigas. Bet Dzidra tā nedomā, viņa ir happy ka tik kaut kas notiek, ka tik var iemīlēties un – būt happy. Viņi dažreiz sazvanās un dažreiz satiekas un tas keep Dzid going. Un tā kā tagad Clives crowlij back un izturas uzmanīgi pret Dzidru – Dzidra kaut kā mierīgāk var strādāt un iet uz priekšu. Zināms – kā viņai vēlāk ies – kas to zina. Kaut varētu izkārtoties tās lietas tiktāl, ka viņa būtu savā pastāvīgā dzīvoklī – tad es varētu aprīlī braukt uz jums, ja – Jūs – tur vēl būsiet. Nākoš gad ir Zviedrijā dziesmu svētki – ja tas velna Skrastiņš beidzot izdotu to grāmatu un ja es aizbrauktu vēl uz Kanādu – tad varbūt es varētu aizbraukt uz Zviedriju uz Dziesmu svētkiem, nu mazāk uz dziesmu svētkiem kā uz – Zviedriju. Vai Jūs ar Gordonu arī nedomājiet – ka Jūs varētu tur aizbraukt?

Tas Grauds, kam kult. dienās sieva nositusies – ir kāds cits Grauds, aktieris, no Melburnas, ne – Sidnejas Grauds. Sorry par nepareizām ziņām…

Gribas zināt kā iet ar izstādēm pie Jums? Vai rodas vairāk publikas un apmeklētāju? Vai atmaksājas izdevumi? Un – kādas izredzes ir palikšanai turpat Silverdalē, vai Gordons cer dabūt tuvumā vietu? Un visu – kas notiek? Es gribētu kaut viss nokārtotos puslīdz pārredzami, varbūt jau uz pastāvīgu dzīvokli Dzidra izvāksies etc. Bet kas zin kā ar mājas pārdošanu ies.

Tikko piezvanīja – Birstiņa kundze! Dabūjusi manu telefona numuru no Austras mammas. Vajagot Ozoliņa kundzei kādas ziņas par mani – tur Ozoliņa kundzes māsas [dēl]s izdodot kādu grāmatu par māksliniekiem… vai tā ir vai nav – nezinu, (būs jāpiezvana Ozoliņa kundzei) tā nu mums bija gara saruna ar Birstiņa kundzi, nekādu [jau]numu tomēr nebija. Kā iet ar sniegiem un aukstumu? Jums laikam nav tik traki.

Lai labi veicas Tev ar – tapestriju…
P.S. Vakar pēkšņi uznāca tāds karstums, ka mēs ar Dzidru vēl pēc 9 vakarā aizbraucām uz Beachu, peldēties poolā pa tumsu…
Xxx M.

——————-

M. [Minotaur] Studio [Mission, B.C.]
Monday 12. June. 1978.

Mīļo Inī [in Banff]:

Uzrakstīšu Tev īsu report, kā mums gāja pa izstādes atklāšanu. Bija diezgan ļaužu – pilns ar mašīnām, kā parasti, daudz bērnu, un tā kā pēcpusdienā bija saule, tie visi skraidīja un spēlējās pa āru, arī Augusts, kad bija beidzis iekšā spēlēt, sēdēja kādu brīdi ārā pie egles, zem kastaņkoka un spēlēja, un Tracy ‘dejoja’ zālē, taisīja visādus baleta soļus un paklanīšanās knikšus (visu gan ļoti kokaini, viņai nemaz nav grācijas kustībās… bet varbūt tas zālē tā izskatījās), citi bērni sēdēja uz laivas un priecājās… Arī pieaugušie šad un tad klejoja pa āru un – visi jutās ļoti labi un teica – ka this is a wonderful place etc. Pārdeva 3 printus, Gordons varbūt to teica jau Tev, un viens prints ir aizrunāts, varbūt to pirks. Cena visiem $130.- Good. Sevišķi laimīga bija paša mākslinieka famīlija – sieva, 2 mazi bērni un paša brālis un grany un granpa etc. Visa publika bija (tas ir gandrīz visa) cita, kā jums te ir parasti. Tikai Robina un Denis bija, un vēl kādas sejas, ko esmu redzējusi. Tas O.K. – jo Minotouram rodas atkal jauni paziņas. Kāda vecāka kundzīte apjautājās par Juvellery un teica, ka Tev esot jātaisa broša, paletes veidā – viņai pašai bija (viņa teica just cheep) broša paletes veidā un uz tās visādi krāsaini akmentiņi, supposed to be the colours… Viņas broša bija taisni Tava ovālā emaljas karuļa lielumā. Es teicu ka es Tev viņas ieteikumu nodošu – tikai tas nebija pasūtījums, bet ieteikums, kā Tu labi varētu pārdot. May be.

Uz workshopu laikam nebija 20 ladijas, kā es teicu – atceroties varu saskaitīt kādas – 15. Käte tikai atnesa sviestmaizes, apsēdās uz brīdi krēslā, kad vēl nebija lekcija sākusies, un tad aizgāja, jo viņai esot jāiet citur un bez tam viņa nevarot ilgi nosēdēt savas kājas dēļ, kas ir slima ar iekaisušām vēnām. Viņa pēc kāda mēneša braukšot uz Vāciju […]. Vēl viena otra vecāka kundzīte aizgāja ļoti agri, bet tā mazliet pastrādāja. Citas visas pina kurvjus uzcītīgi. Es arī kaut ko taisīju. Ēda pusdienas lielajā istabā – apklāja tur virtuves galdiņu un vēl vienu kas viņām pašām bija līdz, un uz kuriem darba stundas laikā bija visi materiāli. Visas bija happy. Kafija bija laba. Bet visčaklākā aptīrītāja, kad viss beidzās, bija pati lekotre. Grīda bija ļoti piekaisīta ar skujām etc. Bet Gordons teica, ka viņš ar putekļu sūcēju iztīrīs, tā mēs tikai slaucījām lielāko drazu. Kāda jauna (neatceros vārdu) no Vonack laikam, teic lai es piedalos viņu grupā un viņas mani ‘pickīs up’ ja man nebūs kas ved. So – they were very kind.

Tās cirkus biļetes atnesa, un es samaksāju to 20 dollars, ko Tu iedevi, un samaksāju ar twice par avīzi. Un Gordons man iedeva 20 dolārus again – tā man naudas netrūkst. Colleen and Pam bija pag. ceturtdien, bet šo nedēļu abas nebūs, tas o.k. lai nāk kad viņām ir izdevīgi un strādā happy, bez piespiešanās. Stunda bija kā parasti o.k. Pam ir veikla šuvēja un pati prot rīkoties ar patternu salikšanu, kombinēšanu etc. Tas labi.

Piektdien mani pickīs up (Jerry) ap 4.15-4.30 p.m. Tā es teicu Robinai, ka viņiem studiju vaktēt nav jānāk agrāk kā 4 pm. un tad tas viņiem būs tikai 2 stundas! Svētdien es būšu jau atpakaļ ap 2 p.m. Bet Gordons pats būs te – līdz 5 p.m. viņš teica. So – viss ir kārtībā. Jerrija zvanīja šorīt, ka šodien mūsu sanāksme nebūs, bet būs rītu, no rīta un Jerry atbrauks pēc manis. O.K.

Es gaidu Dzidras vēstuli. Rakstīšu viņai – lai viņa sataisa kādus printus, viņa jau labprāt to darītu, un ja atgādina viņa varbūt kaut ko uztaisīs un printus var sarullēt un atsūtīt pa pastu viegli – uz izstādi, printus pērk…

So – strādā happy! [Inese attending a fibre course at the Banff Centre] Mums atkal līst – bet tas o.k. Love! M.

P.S. Brians iet slimnīcā piektdien, you know. For one day –

—————————–

19.  june, ’78. Monday.

Mīļo Inesīt,

Uzrakstīšu Tev atkal reportu – kā ir gājis, lai pa telefonu nav tik ilgi jārunā, un Tu zini – arī sīkumus, par visu.

Vispirms par māju te – Atbraucu mazliet pēc 3 p.m. (es domāju, ka tā tas apmēram bija, Gordons teica, ka Tu tikko esot zvanījusi). Mēs būtu bijušas agrāk, bet pie robežas (Border) mēs gaidījām rindā gandrīz pilnu stundu. Bija tik daudz mašīnu un laikam alus dēļ – kontrole vilkās lēni.

Mājās – Gordons patreiz gaidīja, ka Karena atbrauks un pastāvēs Studio kādu laiku, un mēs aizbrauksim šopīt, jo viņš sestdien nedabūjis to izdarīt. Bez tam Karenai bija jānodod tie čeki, kas te stāvēja iemaksājami bankā. Karena atbrauca ar Tracy, un mēs aizbraucām tikai līdz tam augļu veikalam šo to iešopīt. Gordons domāja, ka viņš 5 p.m. tūlīt brauks prom. Bet viņš laikam bija zvanījis uz ferry, un uzzinājis, ka esot liela rinda gaidītāju, un nolēma braukt šorīt no rīta, un mēs aizbraucām pie Brian un Karenas vakariņās. Mums sabaroja ļoti labi (krāsnī cepts ham un strowberry short cake) un Gordons Brianam izpildīja kādu aptaujas (questionary – ja tā to sauc) rakstu, kas skolotājiem jāizpilda, un es parunājos ar Brianu pa to laiku un tad drīz mēs atbraucām mājās. Noskatījāmies Poldark. Gordons pakojās un es nācu uz savu māju. Gordons aizbrauca agri. Es gulēju ļoti slikti, bet tas does not matter – šodien neviens visitors nenāks.

Pa Bellinghamu – gāja ļoti labi. Un Tev daudz paldies par visādu encouriging un help – lai tas iznāktu tur labi. Tā kā ceturtdien man bij nejauka gastric flu un tad sāpēja galva un negulēju labi etc. etc. – tad piektdienas rītā es daudz neēdu un vēderā jau sāka atkal griezties – un es domāju – ka braukšana [to literary discussion group session at University of Bellingham] laikam nevarēs notikt. Bet tad – es teicu savam vēderam, ka tam jāstrādā pareizi un sabāzu iekšā foodu, visu laiku domājot – I am allright! Un biju arī. Pēcpusdienā kad man jau viss bija sapakots un es saģērbusies gaidīju Robinu un tad Jerry, to pick me up – iebrauca Gordons – un tā es atstāju visu viņa ziņā. Robin un Denis arī tūlīt atbrauca un Jerry pēc tam – un es aizbraucu.

Iebraucot Bellinghamā, viņām ir parasts vienā Caffee (kur dabū zivju ēdienus) ēst late lunch or supper, kā to nu var saukt – un es gāju līdz. Paņēmu tikai kādus crab salad – un bija o.k. Kad aizbraucām uz Universitāti – es tūlīt dabūju savu istabu – atslēgu un all directions etc. Un es varēju iet vakariņās, pirms lekcijas. Bet tā kā es baidījos pārēsties – es paliku ar savām dāmām staigājot pa dārziem un vakariņas izlaidu. Labi arī bija. Mana istaba bija ļoti ērtā vietā – koridorā tūlīt otrās durvis pie ieejas un pie lielās recreation zāles, arī toilet gandrīz pretī otrā pusē koridoram un vannas telpas tuvu. Tas varbūt tādēļ – ka Tu čeku aizsūtīji agri. Otrā dienā (sestdien) gāju brokastīs, tad sagaidīju savas ladijas iebraucam un gājām atkal uz discussion. Tad lunch. Tad discussion. Tad ladijas brauca mājās atkal. Es varēju 2 stundas iet uz pilsētu, ja gribēju – bet tad man sāpēja galva un es labāk gāju uz savu istabu atpūsties līdz vakariņām. Un tas bij ok. Jutos labi, un pēc vakariņām kas ir citā buildingā, mēs nācām atpakaļ uz to buildingu kur ir istabas un recreation hall, un tur mums bija – partija! Jau pie vakariņām visi bija (gandrīz visi) more or less dressed up. Es nebiju, bet es mazliet changiju un uzpucējos pirms Partijas.

Tur paši sanesa mazliet vīnu, mazliet viskiju vai ko citu, mazliet alu – bet patiesi ļoti maz, un dzerts gandrīz netika – tikai pa glāzei. Es iedomājos – ka būs parastā boring partiju atmosfaira, bet bija ļoti jautri. Kāda jauna girl, bija actīva vadītāja un mēs sasēdamies pa grupām un spēlējām dažas social games ar rakstīšanu commonly poems, tad ar zīmēšanu guessīšanu – what it means. Es arī tai girlei pastāstīju kādu game, ko es zinu – un tā bija succesful. Galvenais bija – atrast kādas jautras asprātības, ne par daudz muļķīgas – bet par ko visi varētu smieties. Varbūt viss bija bērnišķīgi, bet ne pa visam, visa bija arī ar vit. Kāda dāma kaut ko deklamēja un pati pavadīja uz klavierēm – viņa bija no kādas modernas aktieru grupas. Vēlāk – teica, ka taisīs mim’us, bet tad man jau bija diezgan – un es aizgāju gulēt. Vēlāk, kad vēl nevarēju iemigt un dzirdēju cik traki zālē smējās, man gandrīz gribējās iet otrreiz – bet bija jau par vēlu. Un priekš manis, pēc manas flu – diena bija bijusi gara diezgan. Ilgi naktī atkal sāpēja galva bet masēju un grozīju – un rītā modos un biju o.k. – Atkal brokastis, discussion and lunch – etc.

Jau pirmā dienā mani iepazīstināja ar divām dāmām no Abbotsfordas. Viena no tām partijā visu laiku bija pie manis un dalīja ar mani savu vīnu (white, Chablis) ļoti labs. (Bet varbūt tomēr no viņa vēlāk sāpēja galva. Bet – tā jau tam jābūt…)

Abas Abbotsfordas dāmas būs tai pašā nedēļā kad es – BC universitātē. [also for similar literary discussion session] Viņas abas ir retired, un lielas lasītājas.

Vēl no cilvēku laipnībām, kas iepriecināja bija tas, kā mani apsveica kāda dāma, kas ir tur lielākā šīs lietas vadītāja. Viņa pienāca pirmā dienā pie manis un tik spontāni sirsnīgi un charmingly sniedza roku un smaidīja – ka viņa pati tai brīdī izskatījās ļoti skaista, lai gan viņa ir īsa un ļoti resna. Un vēlāk es domāju – ka es esmu aizmirsusi to, kā es biju audzināta, un kā mēs Latvijā sniedzām roku satiekoties, un cik skaisti tas ir – ja to pareizi prot darīt. Un es otrā rītā piegāju tai ladijai un pateicu to – cik laba bija man sajūta, ka viņa mani tik silti apsveica, un ka es vēl arvien pasaulē jūtos mazliet outsider, un ka viņa man atgādināja manas homeland paražas apsveikšansa veidā, un arī to – cik viņa pati bija tai brīdī charming. Varbūt es biju mazliet affectionēta – bet o.k. Dažreiz ir jāsaka – tad kā ir justs. Viņa bija tā ledija, kas pagājušā gadā vadīja to discussion grupu, kurā es nenocietos un sāku runāt, un kas izdevās man labi un viņa man pateicās toreiz pēc tam, un teica, ka mani commenti esot ienesuši jaunu dzīvību un jaunu view point visā tai discussionā, un tā liekās bija…

Šoreiz man partijā kādu brīdi piesēdās blakām kāds kungs, un teica, ka viņam patikusi mana runa, ko es teicu par vienu no grāmatām, ko mēs šoreiz discussijām, un kur bija arī viņš. Es netiku runājusi gari ne ļoti ‘eager’ un ne skaļi – bet man izdevās izteikties ļoti sincēri un arī convincing, ko es teicu, aizstāvot tās grāmatas hero, kam mazliet par daudz citi, daži, tas ir – uzbruka. So – good again. Tad tas kungs ievēroja manu somiņu un manu blūzi – kā tas nākot ka tas viss esot tā saskaņots vienā rakstā? Es teicu – tādēļ ka man pašai tas viss bija jātaisa. Tad viņš teica, ka viņa sieva – aužot, taisot arī visādas tādas lietas pati. Otrā dienā viņš iepazīstināja mani ar savu sievu un es viņiem iedevu Studio karti. Tās man bija līdz un es tās iedevu vairākām dāmām, jo vairākas dāmas apbrīnoja manu ‘bogyshirt’ un man bija jāskaidro kur tas austs un kāds mans sakars ar aušanu un audējiem etc…

Vēl man complimentary bija tas, ka pēdējā discussion es biju gandrīz blakām, tam pārim, kas pagājušā gadā bija leaderi vienai grāmatas apskatei (discussion) un tur es gan nerunāju daudz, bet tas ko teicu itkā ierosināja visu discussionas to point’u, kas leaderim un viņa sievai likās pareizais. Tā – es liekās esmu quite o.k. tur iekšā. Mani ir ievērojuši – kā spējīgu teikt kaut ko intelligent un fresh. Es tomēr sargājos šoreiz nebūt par asu. Es daudz asāk kritizēju to grāmatu, ko bija nokritizējusi arī tā Amerikas rakstniece, ko Tu man iedevi izlasīt, bet tā kā vairums, cik varēju redzēt, tā nedomāja, un vairāk runāja par to kas grāmatā ir uzrakstīts, nekā par to – kā tas ir uzrakstīts, tad man nebija nozīmes plātīties ar savām augstām prasībām. Anyway – es ļoti daudz mācījos no tā, ko citi izteica par šim grāmatām, ko es arī lasīju, un daudz ko neredzēju un palaidu garām. Tā tad – tas viss ir ļoti – veselīgi. So – thank you once more! Tas bija ļoti labi un ar visu to, ka es nebiju fiziski tik labā formā, kā parasti – viss gāja just fine! Un tās divas Abbotsfordas dāmas priecīgi gaidīs mani BC Universitātē. Viņas tur ir jau piedalījušās un – man būs leaderi, kur es kaut ko nezināšu. Tai nedēļā pirmdiena esot holideja – un mums lekcijas tad nebūšot, bet accomodation mums esot paredzēta no pirmdienas vakara tur. So – and that is all. Laiks bija ļoti skaists un skaidrs, un apģērbs man bija piemērots līdz. Būt derējusi kāda vakarīgāka kleita līdz, tai partijai – bet sevišķi nepieciešama tā nebija. Es negribēju ņemt par daudz smagu somu līdz, jo 5 mašīnā braucot nav daudz telpas. Es biju sakreņķējusies par sevi – jo piektdienas rītā Studio ienāca kāda jauna dāma (pazīst Tevi) un gandrīz nopirka manus 6 placemats – bet es laikam nepratu pareizi izteikties, un viņa it kā sabaidījās, ņemt vai nē un – atlika pirkšanu uz otru dienu – bet viņa nav bijusi un mani placemati var gaidīt… Viņa paņēma 2 lavender cashets – un tā kā man vajadzēja naudas, es tos grāmatā neierakstīju. Anyway man naudas speciāl tur nevajadzēja.

Happily use all your time there in Banff!!
Xxx M.

—————————–

Inese’s trip to Poland — postcards sent to Gordon, shared with mum

5.06.79
[Warsaw, old town, lane, church spire at end]

By the sound of mail here — I may get home before this does — Excruciatingly long day yesterday — by the time we got to rooms were just about dead — … we’re out in twos, on rooms rented by private families — Pope has filled all else — Pope pictures & flags everywhere — photos sold on streets — we’re constantly accosted by people wanting to get some $ — were gypped by cabman yesterday — Can’t communicate with landlord/lady in any of my lingos — however they are very nice & our room is very comfortable — some others not so lucky, so they’re off making changes today — weather hot — had fun trying to use public phone today to ring Michelle & find out where we were to meet this morning! — Today, mostly walking about old town — but already saw two weaving exhibitions (by chance) — tomorrow we begin touring studios — tonight we are going to theatre — not sure if it is a play or ballet/dance…

—-

6.06.79
[Warsaw. Plac Zamkowy]

… jet lag… We didn’t manage the theatre last night — time caught up with us & by the time we had supper, we got there 15 minutes late & they wouldn’t let us in. Michelle put on a fine scene in Polish, but it didn’t help. However, we’re just back from the ballet (Giselle) tonight — it is very cheap here (in our terms) — Today was long and hot — Warsaw apparently is the hottest spot in Europe at the moment — We started at 9 am and visited 3 weavers in their studios — it was really fantastic — they we all very nice to us, served us cool drink, showed us slides, photos & and whatever works they had on hand, gave us further addresses etc… I have a neat room-mate & we’ve decided to buy wine/cheese/bread etc & do our meals that way — getting the stuff takes some time, endless lines — but neither of us feels like eating out all the time, so by tomorrow we should have the whole system going.

—-

7.06.79
[Warsaw. Old town alley]

I’m wondering if you got the job. So I hope you’ve bought a tape or keep the paper, if it says anything about the Pope’s visit here — especially as he seems to have taken a few digs at the Russians. Today is as hot as ever, but I think I’m over jet lag — now I’m just worn out from standing in line to buy food & then lugging it about — not really — we keep stopping to have lemon tea (in glasses) at sidewalk restaurants — it is a great reviver. Today we visited another weaver in her studio and another one came to join us there — one who spoke English, so everyone could communicate — I find I can follow tiny bits of conversation (with rusty remains of Russian, sometimes similar) — but am often frustrated when I read or hear words I once knew the meaning of — now long gone! Second visit was to an Art Academy to see the weaving section — We really are seeing a lot — I don’t know how Michelle does it — she’s 4 months pregnant!… This afternoon we are looking at shops (couldn’t get hold of someone we wanted to visit) — so, it’s probably a good break.

————

8.06.79
[Warsaw. Main square]

…Today was the first overcast day, but only occasionally cooler. One member stayed home with some bladder infection (not from here) — maybe just attention seeking — she’s a bit out of it — older, non-weaver, fat, suffering in the heat & walking, including endless 6th floor apartments — another has the runs — the rest of us seem fine, but are worn out today with 3 studio visits & one Fine Arts School visit (studios + exhibition) — so we’re home early to eat & drink & go to bed for 5am rise & train trip to Lodz tomorrow — we’ll stay there overnight — at a hotel this time, so we’ll all be together — I’m glad we get to try one Polish hotel! Visited and old lady (81) today, now senile, who was still weaving a year ago — saw one piece in Vancouver a few years ago. Not looking forward to trams & luggage.

PS Just in case you get this before mid-June — I hope you’re still off to Bellingham & UBC Mum!

——————

8.06.79
[Warsaw. Old fortifications walls & towers for old city]

It has just occurred to me that my cards are getting pretty boring — X number of visits, heat, etc. So, one of these visits goes something like this: We all arrive outside a big central hotel from our separate directions by rickety trams — (but most efficient) — buy a bunch of flowers from a florist or the umpteen little ladies on the corner (each contributing however many zlotys it takes) & catch more trams or walk, map in hand to the day’s address — usually up about 6 flights of stairs (though now we have a universal elevator key — they are locked — and only the fit ones go up the stairs, the others go on the lift — it won’t take all of us) — are greeted very pleasantly & usually served cool drink — look at catalogues & slides of work & whatever is on hand — beg to photograph & snap away — Michelle talks away in Polish & translates — I strain to pick up what I can catch (not much) — thanks, handshakes, down stairs, walk, tram & repeat.

—————-           

9.06.79
[Warsaw — Narrow lane with church tower at end, sun & shadows]

Well, today we’re in Lodz, but haven’t bought any cards here yet — set off early & caught train at 7.30 — our train pass is 1st class, so it’s comfortable — 6 hrs — Lodz, checked into hotel — big room, bathroom, etc. even TV — off to Textile Museum — incredible — Lodz has apparently always been the textile  centre of Poland — their collection of tapestries is immense — 2 exhibitions & visit to their storage section — couldn’t really examine stuff there, but just to see endless stacks of them was overwhelming — they have some 800 modern and about 1000 old — I guess we saw some 100 on show — all this possible only because we’re an “official” group (the shows weren’t open yet) — It’s fun to stay at a hotel — breakfast included — and dining is very cheap (to us) — had a late lunch — tonight we’re to see more studios & have put in stocks of wine & cheese etc for after (since we’re all in one place for once). Shopping here is a little pleasanter than in Warsaw (smaller town, I guess) — however no olives, next to no fruit and still long queues. The pace is pretty hectic — think we all have blistered feet & fall into bed — traffic noise like you wouldn’t believe doesn’t keep us awake!

—————–

11.06.79
[Krakow. Big city square]

I’ve missed a day — but couldn’t write on train (too bumpy  + we were too tired last night to do anything but fall into bed). [This report then for 10.06.79 I assume] Had a studio visit in the morning, where the weaver’s husband held court, while she ran around preparing a fabulous lunch of cold meats, cheeses, tomatoes etc, all very expensive & really too soon after our large Hotel breakfast, but we could hardly refuse — then he ferried us back to the hotel (2 loads) & as time was running short took us & luggage in shifts to the station — slow train to Katowice — we all shared bread, biscuits and bottle of wine en route — changed trains and on to Krakow — saw 2 pheasants and a castle on the way — poppies & cornflowers in the fields — hay stacks and scarecrows. Arrived 9 pm, very tired — station jammed with people, most falling asleep where they stood or sat (Pope’s home town — he’d been here till 2 pm — people very excited) — rushed to tourist office (praying it would still be open) to get our room addresses, queued for taxis — arrived 11 pm — our landlady works in tourist office & speaks English — room great — much relief — very tired.

——

11.06.79 continued
[Krakow. Folk dancers]

Landlady’s mother served us lovely breakfast this morning (funny how these small basics matter so much — whether you can have a bath, find a toilet, care for your feet & carry weight of bag, etc…) Krakow was not bombed, so old town in centre survived — much emotion about Pope — some chance that will see religious procession later in the week (Pope has gone, but it’s a traditional one that has been suppressed for past 15 years) (Almost beginning to feel we wished we had been present — the excitement is catching) — We visited the Art school weaving department & Ethnographical Museum (among other things, such as costumes and equipment, including looms etc, there were life-sized wooden carvings of bears, people etc, little holes for belly buttons — they were bee hives!!! holes were the entry way & back had openings where could get at honey!!) In afternoon, souvenir buying fever bit — (cheaper & maybe more unusual here) — huge folk art market & lots of other stores — Michelle had kept saying “wait till Krakow, it’s better there.” She lived here before — today is moving in with friends — It’s much nicer than Warsaw.

—————–

12.06.79
[Krakow. Folklore group]

First rain, but not very heavy — to market to be tempted by basket — lady selling 2 cupfuls of wild berries. Before that, we had super breakfast, including strawberry cake! (made by landlady’s mother for a birthday the previous day) — gift & souvenir buying bug is still with us — suddenly aware that we’ll be gone from here soon & things will be a lot more expensive — Visit with two weavers today, the second of which was the most charming old lady you could imagine — aristocratic, gracious, etc — she was expecting 10 (we are 7) only 3 arrived (others sick/tired/or wanting to do their own thing) — 10 ft long antique table laden with cookies, strawberries, liqueur chocolates, coffee, Vermouth, Vodka, Pepsi — we ate some of everything & drank coffee + vodka (really special — not like stuff we buy) — and talked and talked — she visits relatives in Holland & France — has been to other places — spoke English — told of war & post war problems — Procession here & everywhere in Poland will be first in 40 years — National Holiday.

———-

13.06.79
[Folk dance ensemble from Maribor, Jugoslavia]

Today has turned out to be a bit of a tourist day — we did set off at 9.30 to see the state co-op weavers who produce all the tourist & export tapestries (some are designed by people we have seen) — however, we were not allowed to visit the factory/workshop without umpteen letters from Ministries of X, Y & Z. So we went shopping instead (all will be closed tomorrow & Friday we leave) –… last thing this afternoon we stumbled onto the castle (had forgotten about it) & toured that…. At 8 pm we visit another studio. Tomorrow the big procession takes place and the town is really filling up with people again. You can really feel the excitement in the air — we’re into fine calculations/estimations to see that we have enough money to the end, but none left over, since they won’t change it back. This morning I was awakened by a pigeon cooing about 18″ from my head (on the sill — window open) — so we fed him some bread.

——


14.06.79
[Krakow. Big square in front of cathedral 13-15c.]

Last day here today — Started off slowly enough — baths & washing and cleaning nails etc — to town to see procession — rain on and off — thought we had missed it, but it seems it stops at about 5 outside altars — people all dressed up, incredible crowd — a long outdoor service — people responding & singing & kneeling & moving on — all very serious and quiet (but they seem that way anyway) — at one point I went down some back streets to intercept the procession & to try & get a closer look — not too many people there, so walked with it (everyone singing) — then it ended in a small square & church — no exit — all the masses behind just kept coming forward — I thought I’d be there for hours — couple of people moved back — followed them till I lost them — inched my way on my own — seemed to be for hours — almost panicky — finally got out — later visit to another studio — then to cafe to spend last zlotys & home to pack — we are going to be too early for taxis — should be fun.

——

15.06.79
[“Va(sic) et découvre le vieux Lausanne” — 6 pics]

 It’s probably not a good time to write a card — especially as it will probably be the first to reach you — I have been writing every day, but no one holds out any hope for Polish mail. The Poland part of the trip was really good — all kinds of frustrations, but on a basic survival level — we saw from 2-4 studios/exhibitions a day & that was tiring but great — Today we got up at 4.30 to lug suitcases to the nearest tram (too early for taxis!) to Zurich to Geneva, bus to Lausanne, Metro to hotel — got there after 3 — had to be ready by 4.30 to go to the Biennale opening — all very confusing, weren’t sure whether could get in — heard some speeches in one part — went off to have coffee — got back (about 1 hour later) for last 10 mins of “opening” — saw bits and were herded out — today is confused downer — tomorrow we’ll have readjusted to West + 3 exhibitions.

—–

16.06.79
[Lausanne. La Cathédrale]

I guess I’m back together again — yesterday I felt quite disoriented & at odds — went to bed and thought miserable thoughts — 4 exhibitions today — two of them openings, so lots of people — going back tomorrow to photograph — went back to photograph the Biennale & went through a lot of film — it actually was a little bit disappointing, except for the Canadian entry, which is spectacular! — one of the other shows is a show of miniatures (developed partly as a reaction against the large size requirements of the Biennale) — it was really more exciting. We met Mariette — also ran into Rose Naumann (from Vancouver) — generally a good day — Lausanne, the old part, is delightful — shops are incredibly expensive — I’m mostly investing in film & catalogues — it’s cool and rainy. So I’m getting to use all the gear I’ve been lugging around.

——

17.6.79

[Paris. Église Saint-Germain-des-Prés: Place Furstenberg; hippies près du Pont Neuf]

Finally in Paris – didn’t think I’d be as excited as I am [..] We got here about 11 p.m. [..] We went for a walk – I just couldn’t resist – we’re in the Latin Quarter off Bvd. St. Germain – not far from the university, Bvd. St Michel & a few blocks from the Seine & Notre Dame & all that – Super! Hotel is fine, not sure where one (if one) takes a bath/shower – sink & bidet in the room…

Spent today photographing shows where there were too many people before (at opening) – left Lausanne at 5.30.

Switzerland was very expensive – France is too, but just a little less so. Since we’re here a bit longer, will really be able to manage the meals of wine/cheese etc. – weren’t long enough in Lausanne – especially as today was Sunday & there everything (markets etc.) were closed.

—————–

18.06.79
[Lausanne. Place de la Fontaine de la Palud]

Lausanne card, but really am in Paris — Today we were all off on our own (or in twos) etc. — Michelle organizing things for the next few days — I started out with previous room mate — to practise catching Metro etc — then most afternoon on own — shopped for food and bought a little pot to boil water in — so very nice to be here — walked past where Jo & I stayed — we’re a few blocks from there — didn’t go to any museums or sights — just walked back to have my wine & cheese — nice to be able to more or less do without a map (though I have one) — I’m surprised at how excited I am to be in Paris — didn’t expect that! Don’t feel need to rush off & see or do everything — just be here — however, programme gets under way again tomorrow & that’s nice too — especially for me — will be places & shows I haven’t seen. Remember us at Eiffel, Montmartre etc. & that’s nice.

———–

19.06.79
[Paris. Perspective sur la Seine et l’Île de la Cité. Au-delà du Pont des Arts et du Pont Neuf on aperçoit la Conciergerie, la Ste-Chapelle et Notre-Dame]

Went today to see an exhibition of crafts, including some fine weaving, at Canadian House — Mariette there too (she arranged the exhibition — big wheel in Canada Council) — apparently it has been well received by the super critical French — In the afternoon off to see a large exhibition of tapestries in the Grand Palais — some good, some bad, but really good to be able to see so much — to look & look & look — I have about a ton of slides and catalogues — then in the evening we decided to all have a picnic in the Luxembourg Gardens — so everyone went shopping for bread, wine, cheese, fruit etc — it was great — (there’s a food market across from our hotel — today it was open — super stuff!) Tomorrow we’re off to see the Gobelin tapestry factory — we really do lots of walking, though the wine etc. probably cancels all the benefits. Traffic in Paris is incredible — it is really “creative driving” — don’t know how they survive (but most cars are dented & scratched anyway) — I have some Polish vodka for you.

—————

20.06.79
[Paris. Centre National d’Art et de Culture Georges-Pompidou, vue aérienne]

Today was a walking day — set off for this place only to find it didn’t open till noon — it’s an incredible building where the old central markets used to be (we had a meal near there — steak on a wooden board I think it was) — at that time it was just a hole in the ground — So I headed off to another museum (walking — still had energy then) — only to find it closed for lunch — by then it was terribly hot — Then we all went on tour of the Gobelin tapestry works — most interesting — & then back to this place to see an exhibition called “Paris-Moscow” — huge — covers everything from literature, to architecture, to interior design, music, art — of the period 1900-1930 approx. — Picassos & Matisses from the Russian collections and from private & other collections in the West (eg New York) — there seemed to be a number of other things which I’ll return to before I leave — The whole place is in glass & steel — all the structure exposed. Tonight I think we go to Montmartre, if we aren’t asleep!

————————————————————————-

Ceturtdien. 12. jūlijs. [1979? Qualicum]

Dear Inese – 

Te nosūtu Idas vēstuli, liekas viņa ļoti nostrādājusies, un arī nesaka – vai Jums būs viņas dzīvoklis un mašīna – jo laikam nezina, kad pati brauks ceļojumā.

Te – nekā ievērojama nav. Šorīt – Bozniči aizbrauc 2 nedēļas uz Kaliforniju. Dons piedāvāja – lai eju šīs 2 ned. dzīvot viņu mājā – lasīt viņa grāmatas, klausīties TV, ēst no viņu fridža, barot suņus, sauļoties – sounds good, but – es teicu, ka 2 nedēļas dzīvot kā visitoram otra mājā un uzņemties atbildību par visu – man īsti nav pa spēkam. Tā – palika, ka es tur neiešu. Dons teica ka – Svens baros suņus etc. un kad Svens būs aizņemts citur (zvejā etc.) tad – Gordons uz darbu braucot iebrauks un to izdarīs…

Šorīt arī aizbrauks Gordona brālis ar saviem divi puikām. Aizvakar bija viņi zvejot ar Svenu. (4 laši noķerti…) Gordons man no rīta piezvanīja – ka viņi ies zvejot un lai es vakarā eju ‘uz kompāniju’ – es sapratu, ka pēc vakariņām, aizgāju ap 8 pm. Tur bija tikai Barbara un Stevens – tie nebija gājuši zvejot un Barbara taisīja labas vakariņas – cepts (krāsnī, foilā) pildīts lasis, nūdeļu cepums ar sieru, salāti un – chockolate cake. Mēs gaidījām zvejniekus mājā laikam līdz 10 p.m. tad visi izsalkuši ēda vakariņas. Tad uz īsu brīdi (pēc vakr.) atnāca Bozniči un Svens un Joana. Tā visu dienu bijusi kādā meeting un bija ļoti nogurusi. Viņa nepalika ilgi. atnāca arī – kāds Whathisname – Gordona boss. Bet tik uz brīdi. Bozniči palika ilgāk un aizveda mani mājā ap 1.30.
Bija parastā ēšana, dzeršana un stupid anekdotes.

Barbara ir very slim. Uz kāda medicīniska šķidruma (‘in little bottle, 70 cents each, 4 times a day’…) noņēmusi svaru, bet nu ēda kūku 3 gabalus… Stevens – apmēram tāds pats. Ak jā – vakariņās bija arī Bruce, nezinu vai viņš bija bijis zvejot vai ne – laikam nē. So there is the social part… Laiks bija – ar showers – un nekāda īsta holidejas atmosfēras nebija.

Dzidras vēstule – o.k. bet ir par biezu, lai Tev sūtītu. Sapratu no Gordona, ka Tev bijusi ‘sajaukta galva’ no citu iedejām, vai padomiem – do not be frightened, go your way…

Šodien ir – saule atgriezusies, kad visi viesi prom…
Xxx M.

Barbara bija sajūsmā cik Tavs wallhanging skaists… Really – inspired she was.

—————————-

Tuesday 24. July [1979 — in Qualicum?]

(P.S. Rītu Dzidras divorcing business)

Hallo Inī!

Sorry about some of my letters – I was just – ‘cranky’.

Nosūtu Tev Freijkdzes kartiņu – varbūt gribi apskatīt Zviedrijas – tapestry. Nav nekas sevišķs. Nesaprotu īsti – kur tā Freija kundze patreiz dodas – laikam jau bijusi Zviedrijā – bet kā tad viņa ir Münchenē un runā – par Latvijas braukšanu no Stockholmas. Anyway – does not matter.

Aizsūtīju Tavu čeku un vēstuli uz UBC. Nav atbildes. Zvanīju – sadabūju pie telefona. Neesot vēstuli saņēmuši! Jau nedēļa, vairāk, kā sūtīju. Teicu – lai sūta čeku atpakaļ, tikko atrod to vēstuli. No vacancies.

Tā – Gordons mani ‘bukīs’ uz vilciena uz Banff 8. aug. Iet no 4 pm. līdz 12 dienā (otrā dienā). Visu nakti. Dārgi izmaksā. Bet – jau iesākts darīt. Laiks ļoti silts. Eju peldēties – un nevaru iesākt neko rakstīt un no tā ir nelabs gara stāvoklis. Bet gan jau kaut ko uzsākšu.

Kreņķē arī ka editors – tagad nav atbildējis vai čeku saņēmis. Tas ir tik absolutely disgusting – ar tiem latviešiem – ka viņi ir tik dumb. Varbūt tiešām tie cilvēki kas visādas business uzsāk – ir tik neizglītoti, ka nezin vienkāršākos likumus. It makes me mad! Neviena vēstule nav zudusi – cerams tas čeks ir jau 2 nedēļas tur – bet nu tikai viņam jābūt initējas[?] un – viņš nedomā ka – jāatbild, kur nu vēl kvīti rakstīt…

Camps te ir ļoti pilns ar tūristiem, milzīgas caravanes, visi suņi, kaķi, bērni līdz – swimming pools pilns no rīta līdz vakaram. Es peldēt eju uz jūru – pēcpusdienās un vēl vakaros ūdens ļoti silts. Te ir daudz tūristu no Albertas, no Toronto, pat no Kalifornijas. Visi rok clamus. Man nemaz nav lāpsta jāņem līdz – ja gribi aizej un salasi no ieraktām bedres malām, kur citi ir beiguši rakņāties un pametuši kā kaujas lauku.

Hope you are doing fine! Mazliet par ilgu Tu esi prom – sāk kļūt ļoti boring te…
Xx M.

———————

[from Australia]  
Trešdien 3. jūlijā 1980. 

Hallo, Inī –

Nu, tā kā tu esi tur Banffā viena, tad kādu vēstuli Tev uzrakstīšu latviski – lai Tu pavisam neaizmirsti šo valodu.
Ceru ka esi jau iekārtojusies un laiks ir skaists! Mums ir – auksts. Sestdien, 29. jūnijā, svinējām Jāņus pie Zariņiem. (Īstajos Jāņos bija literātu sanāksme). Uz Zariņiem (Engadīnē) aizveda Dzidra, tur bija arī jauniešiem domāta priecāšanās pie ugunskura un tā Dzidra arī nolēma aiziet.

Bija ļoti auksts. Visaukstākā diena šogad – sauss, bet traki auksts vējš visu dienu. Bija tomēr sakurts milzīgs uguns kurs, krūmos aiz Zariņu dārza, un lai gan vējš nesa dzirksteles dažreiz uz vienu pusi, dažreiz uz otru – visi līgoja, cepa un ēda desas, sieru, maizītes un pa druskai dzēra. Liekas – ne pārāk daudz dzēra. Man sāka salt kājas un es aizgāju uz istabu, paliku tur kopā ar citām dāmām, kam gāja tāpat un mūs tur cienāja ar saldiem cepumiem un kafiju.


Satiku – Ojāru Gresti, Zariņu Dagnijas partneri [left]. Smaidīja ar lapu kroni galvā. Visiem lika visādu lapu un ziedu, un visvairāk eikaliptu zaru kroņus! Bija arī Dagnija un viņas bērni (meita jau tikpat gandrīz gara, kā Dagnija) un bija Ojāra vecāki. Mēs izrunājamies ar viņa mammu… Ojārs izskatījās tāds sīks un bāls un vecāks – bet laimīgs un smaidīgs un darbīgs. Viņi ar Dagni laikam labi saprotas. Teicās mūs te apmeklēt. Satiku arī Šmugaja kundzi un Inci (Indriķi, viņas dēlu) tas dzīvo Melburnā, ir šķīries no pirmās sievas, austrālietes un precējies ar kādu latvieti. Viņiem bērnu nav, tikai 3 bērni no Indriķa un viņa pirmās sievas. Indriķis pieņēmies svarā, nopietns, prātīgs cilvēks – strādājot jau vairāk kā 10 gadi kā warders cietumā. Rita arī precējusies otrreiz, nezinu kur tā, tikai klavieres nespēlējot, lai gan klavieres mājās esot. Parunāju arī mazliet ar Muižnieku kundzi – tās meita Maija bija kopā ar Dzidru Newzeelandē… Muižnieku pašu nepamanīju (tumsā pie ugunskura?), tas esot ilgu laiku runājies ar Dzidru, lasījis savas dzejas…

Bija daži jaunieši un mazliet aplīgošanās. Aizbraucām pēc 4 pm nodzīvojām līdz 12 naktī gandrīz. Otrā dienā (svētdienā) Dzidra brauca izbraukumā ar busu ar Mārtiņu un tā draugiem, kaut kur ārā, diezgan tālu no pilsētas (2-3 st.) uz kādu ‘krogu’ Jaz mūziku klausīties. Braucot arī visu laiku spēlējis džezs un Dzidra atbrauca ar trakām galvas sāpēm, no trokšņa, braukšanas etc.

Mārtiņš – rādās lādzīgs, bet very simple laborer man, kas izšķiež visu savu naudu ar draugiem, partijām pubiem. Tagad nākošā sestdienā te taisīs milzīgu partiju. Dzidras draugus arī lai lūdzot – bet Dzidra domā, ka viņas draugi labi neiederēs tai klasē, un neko daudz nelūgs, varbūt tikai Imantu ar viņa meiteni (tie prot visur labi justies) un varbūt Dagniju ar Ojāru. Es varbūt nepalikšu mājās, varbūt sestdienas rītā braukšu uz Newcastli, (beidzot)…

Dzidra un Tālis abi ir ar coldu – abi gan iet uz skolu, bet pūš un šņūc un galvas sāp un noguruši. Flū un headcolds. Es turos vēl diezgan labi. Nekāda colda nav. Tikai jāuzmanās ar kāju saaukstēšanu, tagad, kamēr ir elektriskais blankets – nejūtu tik ātri reimatiskas sāpes mugurā vai ceļos. Ziema ir kā jau ziema – mazliet jātinas lakatos un jakās un biksēs. Man labi noder abas garās ‘vatētās’ kleitas (varu atstāt pidžama bikses apakšā tām arī pa dienu…)

Ar manu grāmatas iespiešanu caur Preses biedrību – nav izredžu. Zariņš teica (tas ir — Zariņiene), ka viņu princips (tas nu gan ir tīrs Zariņa princips vien, bet preses citi biedri jau pagaidām iebildumus neceļ) – izdot tikai autoriem viņu – pirmās grāmatas. Tā tad – Zariņš prāto iespiest kāda Krauļa grāmatu, kas jau savus stāstus ir pag. gadā iesniedzis. Citi gan (Eglītis un Luce) teica – ka tam ir tikai tādi skolēnu domrakstu vērtība, gari un vienmuļi stāstījumi, bet – pirmo grāmatu katrs grib un Zariņam tā ir viņa karjera. Zariņiene arī teica – ka tādu piemiņas grāmatu Klauvertam, nespiedīs. Tas neesot viņu principā paredzēts. Ja lugas – tad lugas… Nu redzēs. Varbūt ir iespēja – ka es varētu piekļūt pie tās lietuviešu preses – (viņi visu tur tikai tagad drukā) – privāti, tas ir ja man būtu nauda, un ja es varētu sarunāt Eglīti, lai tas palīdz ar kļūdām – tur kaut kā esot milzīgs darbs koriģēšanā jo tie lietuvieši lativski neprot un drukā tikai to ko saredz (vai nesaredz…) Tagad vēl par to nebēdāju. Varbūt – ja tas būtu lētāk un vieglāk – varētu tur iespiest vienu dzeju krājumu. Bet vispirms – gaidīšu (rakstīju jau tur un jautāju ko dara?) uz savu vēstuļu grāmatas iznākšanu. Ja nu reiz tā grāmata ir visa salikta – vai tad viņi nevarētu steigties – un to iztaisīt! Taisni brīnums, kā viņi tur ķēpājas – te Elga Leja savu dzejas manuskriptu tikko tikai nodeva drukātavai un līdz septembra vidum – tā grāmata būs gatava un iesieta! Izmaksāšot ap $1700 Zariņiene teica, bet ko viņa saka tas nav gluži 100% ticams. Bet varbūt apmēram tā var būt. Es krāju naudu (no pensijas tikai) un dažreiz arī izņemu vairāk, kā vajadzētu, bet neko jau lielu nepērku. Ja man vairāk nebūtu jāpiemaksā tagadējai vēstuļu grāmatai – tad jau ir iekrājies mazliet arī priekš nākošās grāmatas, lai gan priekš tās – negribētu ņemt citu naudu, kā tikai to, ko ceru ieņemt no vēstulēm. We will see.

Kā Tev izgāja ar to architektu? Ceru – ka pārdevi! Tas būtu labi viņiem arī – izdekorēt ar viena mākslinieka darbu, ne saraibināt no daudziem…

Un – kā iet Banffā? Nebūs jau tev daudz laika rakstīt. Atsūti tikai kādu kartiņu! Sveicini vecos draugus – Mariettu, tās 2 francūzietes, to delikāti muffinu ēdēju… tos es atceros… Tā resnā amerikāniete jau šogad varbūt nebūs. Nu – lai Tev labi iet ar visiem Taviem lieliem uzdevumiem, tikai neņem neko pie sirds, zini – ka Tu tagad vari darīt kā gribi, vari rīkot un pavēlēt…

Mumford kundze piezvanīja – viņai esot ļoti slimas acis, nevarot vairs pat lasīt, bija bēdīga. (Varbūt nu ir labāk.) Teica – ka jāpaliekot – ‘in touch’ ar mums, būs jāatgādina Dzidrai, ka mums ir viņiem jāpiezvana… Ida arī piezvanīja – šinī septembrī viņa jau ņemšot lielo atvaļinājumu un braukšot uz Šveici pie radiem, uz vienu gadu pat varbūt… Un tad vēl mazliet pastrādāt (varbūt arī nē) un sākt – pensiju.

Clives septembrī pārcelšoties uz Melburnu – uz lauku mājām, ko viņš jau esot nopircis ($35,000) Dzidra vēl visu laiku domāja par Clivu – tikai tagad Mārtiņa partijām un visādu Mārtiņa un citu kungu tur, uzmanību un flattering, un arī to, ka Glenda nepinas pa kājām, Dzidra atgūst paļāvību – bet badojas un badojas un nāk no skolas absolūtely exhausted…

Lai Tev labi iet!
Xxx M.

——————————-

Ceturt. 10. jūl. 1980.

Mīļā Inesīte,

Gribu rakstīt Tev mazliet arī latviešu valodā, lai Tu pavisam to neaizmirstu, bet liekās, ka neko labi nevarēšu izteikties…

Vispirms – biju pie Qantas – biļeti pagarināt nevar, tas jau nu tā ir – viņiem ir simtiem šo charterflightu, un tos nevar mainīt. Bet viņi var man atmaksāt (arī tikai kā depozītu jaunai lidojuma biļetei) – atmaksa iznāk tikai 240 dol. Canadian, vai apmēram 180 dol Australian. Bet – return biļetes martā uz vienu gadu – maksā tikai A. $650.- Iemaksājot refundu ($180) man iznāktu nepilni $500.- Un – tas man liekās būtu pavisam ok. Man ir tāda sajūta, ka es nevarētu Dzidru atstāt pirms viņai beidzas skolas gads un viņa kaut ko izlemj un izkārto – ko viņa nākošā gadā darīs. Tik ilgi man būtu te jāpaliek un jāpalīdz. Martā braukt būtu labi arī tai ziņā – ka es būtu vasaru te, un tur pie Jums tad arī tūlīt sāktos pavasars, Jums nebūtu daudz jāgudro – kur mani novietot, kur iekārtoties. Tie četri mēneši te ilgāk jau paies ātri. Kā tu domā – vai tā būtu OK? Braukt uz Jums es gribu ļoti, un kamēr man vēl ir kaut cik spēks, man arī jāizmanto visas iespējas – būt pie vienas un pie otras no jums. Man šī izkārtošanās ar biļetēm un braukšanu – ir jādara tagad tūlīt, martā būs daudz gribētāju braukt, jo tad ir vislētākās biļetes. Pēc tās ‘buklet’ skatoties, ko Qantas man iedeva – izskatās ka Martā visos datumos ir cenas biļetēm tās pašas. Man tikai ātri jāizlemj noteikts datums un – jābukij… Tad es pie Jums ierastos apmēram tai pašā laikā, tikai mazliet varbūt vēlāk – kā Peters un And. Pie Jūsu pārkravāšanās uz jauno dzīves vietu es tāpat nevaru būt, ja arī es izlietotu šo biļeti. Bet dabūt return uz gadu, piemaksājot tikai $500 – liekās labi, bez tam kaut kas man te būs ko padarīt varbūt mierīgāk arī ar manām grāmatām.

Šodien saņēmu vēstuli no editora – sola (atkal!) ka grāmatu es saņemšu augusta mēnesī. Ja tas būtu pilnprocentīgi taisnība – tad tai grāmatai būtu jābūt jau – gatavai, un tūlīt tā būtu jāizsūta… Varbūt jau beidzot apmēram tā arī būs. Es tikai rakstīšu lai man atsūta pāris examplārus pa gaisa pastu – lai es varētu sākt iepriekšēju iztirgošanu un dabūt mazliet naudu atpakaļ. Beidzot tā lieta varbūt būs kaut kā iznākusi! Ja būs kaut cik izskatīga tā grāmata – tad varbūt sūtīšu viņam dzejas – lai labi ātri izdod tās. Vispirms – apjautāšos te ar tiem lietuviešiem – vai es te (bez Zariņa un preses biedrības palīdzības) varētu izdot dzejas vai stāstus. (Labi būtu – ja tā vēstuļu grāmata iznāktu (un pienāktu te) laikā, un naudu varētu mazliet dabūt – tad varētu ielikt no tās jaunā grāmatā – citādi, man nav patikas par izdošanām vairs domāt.)

Vai Tu runā franciski? Kā iet pa Banffu?
Mums ir ziema un laiks diezgan auksts.

Dzidra un Tālis slimo ar coldiem, klepo un ir ar temperatūrām – bet abi iet visu laiku uz skolu. Es turos labi, tas ir bez colda, tikai – pretty useless visādā veidā. Nekas nerodas, nekam nav laika, bieži gara stāvoklis saiet dēlī cīnoties ar Tāli etc. Nupat šodien, Dzidra aizgāja asaras liedama uz skolu – vakar Tālis sauca lai viņa atnes viņam kaut ko ‘speciālu’ no veikala (dzērienu, loles, vai ko tādu) Dzidra, teica ka nevajag, ka nenesīs – „Tad es neēdīšu vakariņās” Tālis piedraudēja, neēda arī. Un bija saskrāpējis visas lapas savā mājas darbu burtnīcā aiz dusmām – šorīt Dzidra tās atrada, lika Tālim taisīt homwork, ‘deva pa asti’ un visādi mēģināja iedzīt tam galvā – ka jāuzvedas, nu – tad viņš kādu brīdi ir labiņš un mīlīgs un nākošā reizē sāk atkal savas tiepības un spītēšanos, pretī runāšanu, nepaklausīšanu etc. Tas viss būtu normāli, ja viņš nebūtu tik pārāk ass un rupjš un tik ietiepīgs ar to ko viņš grib un iedomājas un dara aiz muguras, ja nevar taisīt acu priekšā. Tas viss traucē viņa attīstību – viņš uzvedās kā bebis un dara visu bez apdoma – „Nekarājies fridga durvīs, tas sabojā fridža durvis. Mammai būs jāpērk jauns fridgs, viņa nevar nopelnīt tik daudz…” Simtām reizes par tādām lietām viņam var skaidrot, kas nav jādara – viņš to neņem vērā, un tā viņam ir jāskraida pakaļ, kā tādam idiotam, kur viņš tūlīt būs 7 gadi vecs… Bet – varbūt jau mazliet viņš arī – pieņemas prātā, kā to saka. Lasīt viņš tagad lasa jau ļoti labi, vispār visu – arī uzrakstīt mājas darbu un uzzīmēt ilustrāciju tam klāt (kā to prasa) viņš var ļoti labi, tikai 2 nedēļas jāgaida un jāstumj lai tas iznāktu – savas atbildes par to, kas viņam jādara – viņam nav nemaz un nav it kā darba prieka – bet jāgaida, jāgaida… Melus no patiesības viņš neatšķir vai nemaz…

Nu tik daudz par Tāļa nebūšanām es negribēju rakstīt, tā tikai kad sāk, tad nevar izteikt kā tas viss ir – un iznāk gara runāšana. Bet tā tas nu ir, ka Tālis ir gandrīz vai visgrūtākā problēma Dzidras dzīvē.

Jaunais boarders taisīja lielu partiju, kopā ar Dzidras draugiem. Dzid. lūdza tikai dažus – bija viņai atnākuši Dagnija ar Ojāru, vēl kāds jauns latviešu pāris, ko es nepazīstu, tad Hans un kāds aktieris, ko Dz. iepazinusi pag. gadā, kas bijis prom Anglijā tagad un nu atgriezies un spēlē Kiribilly pubteātrī, kur Dz. ar draugiem vienu vakaru aizgāja. Es pag. sestdien un svētdien biju Newcastlē un visu to lielo partiju neredzēju. Esot izdevusies ļoti labi. Dzidrai gājis labi, un citi arī bijuši priecīgi. Mārtiņš, tas jaunais boarders, grib gan nokārtoties šeit tā, lai viņam te ir ‘jumpinbed and breakfast’ bet Dzidra mazliet paflirtējusi – tik noteiktas lietas negrib un nu ir diezgan ko gudrot, kā to iestāstīt viņam… Bet gan jau viņa izkārtosies, viņš tagad būs ilgāku laiku prom, 2-3 nedēļas un tad arī, ja viņš te to istabu patur, viņš tomēr būs tikai pa nedēļas nogalēm. Citādi mums māja – mierīga, neviens pa virtuvi nekrāmējas… Man uz Newcastli jābrauc otrreiz, jo tā galerijas dāma bija tik aizņemta, ka nevarēja man appointmentu dot. Viņai bija divas izstādes tur, un speciāl dinner etc. etc. Aizbraukšu otrreiz. Dzidra ir sakārtojusi labu folderi ar ziņām par sevi, ar slidēm un dažām bildītēm no gleznām, to foto varētu būt vairāk, jo slides ir gan ļoti daudz, bet visas nevar tā uz reiz labi redzēt – bet ir jau labs un bagāts pārskats – what there is to expect –.

Ar tālāku rāmēšanu iet – lēnām, bet Dz. patreiz – taisa jaunus zīmējumus – viņa saka – scribble – bet tas ir tas pats vien creative action.

Man būs jāņem jauna pase – būs tur atkal daudz visādu iešanu un atjaunošanu, jo pase ir jau visu gadu kā novecojusi. Bet – to visu jau varēs izkārtot. Būs jāatjauno arī uzturēšanās atļauja no Kanād. Embassy. Vējš tik auksts, ka negribās nekur skraidīt, bet – jāsāk vien būs, un ies jau drīz – uz pavasara pusi. Gaidīšu vēstuli – kā iet Tev ar visu, kā ar jauniem uzdevumiem, etc. Tikai – neņem neko par daudz pie sirds, neņem – on your back anybody and anything – liec vairāk visu uz citiem arī…

Lai Tev labi iet.
Xxx M.

Did you go to Siettle? Is Gordon in Victoria? M.

———————-

Wednesday, 6 August.
[Erna to Inese]
[sent to Banff, forwarded to Victoria, B.C.]

Dear Inese,

Thank you for the letter from Banff… We got the last National Geographic with pictures and story about Canadian Rockies and especially about – Banff. All about the millions and millions of tourists, and black bears and grizlies and wilderness and horse pack trips etc. etc. but not a word about the Banff Centre and colledge and art etc. So – the usually story. But it is good to look at the added map with all the lakes, and roads and some very colorful pictures, and one – Banff in the late evening (with lights) deep in the valey, fotographed up from one mountain, with 2 late skiers there.

We have some hope for nearing spring, had a long and pretty sharp winter. It might be, that the cold winter stopped us from more vital artistic activities. I have not had the courage to go for second time to Newcastle to arrange the exhibition, Dzid has not done any search for galleries here. But – we have gone to some performances – theatres, play readings, films, I keep walking to the park, reading too. And soon now – the warmer days might come. already have nicer air at daytime. Alltogether – we had not much rain – so nothing to complain.

I have not been yet to Canadian Ambassy – have to go, settle the extent of my stay, if possible. In Canada, when I got the permission to stay a year here, the office cleark said – just go and ask for more extension and you will get it. But have to ask about it before I make all my plans to stay longer.

Your plans in all the directions seem to develop just fine! Even your French comes in so good a use. It sure will help your popularity a lot! So enjoy yourself with all the social life you get there. You will be able to do your work more freely at home afterwards. And – the big success with the selling those 3 pieces! Also the news from Hope seems to be good – pleasant surroundings natturvise etc. I would like to join in there straight away – but I think I have to stay until March, and also – enjoy as much as I can the goodies what is here – the theatres, the big city etc.

… Just now – went and asked about the extension of my stay away from Canada? I can get it, have to fill a form, and supply a photo. So – that I must do. It was a long walk around the city, to find the ambassy, also went to David Jones for some goodies – cheeses, smoked ‘teylor’[?]. Canadian smoked salmon costs 32 doll. a kilo! (Teylor – 4.25.).

Wednesday, 6 August.

Nekas jauns nav noticis, ziema ir vēl ar aukstām naktīm, un mūsu māja (lejas stāvā) stāv auksta vai visu dienu. Kurinām kamīnu, zāģējam visādus malkas gabalus etc. Bijām uz barona Tysena gleznu ‘privāt collection’ izstādi. Ļoti liela – ļoti daudz labu darbu no visiem (visvairāk franču) meistariem. Bija kāda neliela Dali glezna, no kuras būtu aizsūtījusi Gordonam reprodukciju ja būtu bijusi – ļoti ‘patīkama bildīte’… Ejam arī šad un tad uz teātri. Vēl nevaru īsti brīvi kustēties ziemas aukstuma dēļ. Arī – nepatīk, ka jāraksta kaut kas Rakstnieku dienām – vispār tā ķēpāšanās ar tām ‘Dienām’ ir tāda plāna un ne visai īsti kulturāla padarīšana. Bet tā jau visiem mums jākārpās lai kaut kas notiktu. Ja Tu atbrauc mājās kādas desmit dienas pirms 15. Septembra – lūdzu izsūti man to garo melno kleitu ar jaciņu – ar sarkano oderi, ko gatavoja priekš Tavām kāzām, varbūt ka es to varēšu uzvilkt rakstnieku dienās. Tur jau būs vairākas dienas no vietas – un negribās neko jaunu pirkt. Tā kā mēs tagad te turamies mazliet pie kaloriju skaitīšanas, varbūt es varētu noņemt vēl kādas mārciņas un tikt tai kleitā iekšā.

Tālis noteikti brauks Clivam līdz uz Melburnu šais holidejās, un brauks jau vienu nedēļu iepriekš hol. tas ir – jau nākošā ceturtdienā. Tad mums būs brīvākas dienas visādām iziešanām. Tālis gan pēdējā laikā ir mazliet jau pieņēmies prātā! Dažreiz esam aizgājuši uz teātri un atstājuši viņu vienu. Nekas ļauns nav gadījies – bet pēdējo reiz jau bija kāpis virtuvē pie plauktiem un tā viņu tomēr nav droši vienu vēl atstāt – var nokrist kaut kur kāpdams. Skolā viņam ar mācīšanos iet labi. Matemātikā un lasīšanā vienmēr – good. Tāpat ja uzraksta un ilustrē kādu mājas darbu (ar mammas piebakstīšanu, lai to dara) tas arvien iznāk labi. Tā – varbūt sāks iet viss uz labo pusi. Tagad pa holidejām viņš būs farmā – kuru Clives ir nopircis, tur viņi jau sāks pa daļai dzīvot un iekārtoties. Mums – boarderi vēl ir tie paši abi. Tas, kas brauc te tikai pa weekendiem, gan ir tāds sarūdzis, ka – Dzidra neielaižas uz visu ko viņš gribētu – bet kaut kā jau vēl nomierinās. Otrs cīnās ar savu bistro – tagad ir apstaigājis visas galerijas un ielūdzis visus māksliniekus nākt viņa Bistro, kā mākslinieku satikšanās vietā, mainīs bildes pie sienām etc.

Mans editors solīja ka augustā es noteikti saņemšu grāmatu – augusts jau labi iesācies – ja viņi vēl nav grāmatas izsūtījuši – tad līdz rakstn. dienām tā te nepienāks. Kaut būtu izsūtījis kaut kādas pāris grāmatas pa gaisa pastu – bet man ir apnicis rakstīt vēstules un klausīties viņa solījumus kas nav un nav vēl pildīti – bet gan jau nu reiz būs. Par Dzidras izstādēm arī nav nekas vairāk darīts – varbūt kad holidejas sāksies, varbūt Dzidra pati varēs aizbraukt uz Newcastli un apskatīties – vai viņai tā galerija patīk etc.

Tu droši vien strādā ka put! Un Jums tur būs atkal skaista izstāde! Nu – raujies, raujies, un lai Tev viss labi jo labi sekmējas!!!

Tikko Freijs piezvanīja – viņu Dace izšķīrās un tagad esot arī manta izdalīta. Dace, tāpat kā Dzidra, atmaksā kaut ko par māju un tā paliek viņai. Bet esot par lielu (maksājumi par lieliem) un viņa šo māju pārdošot, pirkšot mazāku. Kaut kā tā jau Dzidrai arī būtu jādara, tikai žēl šīs vietas.

Lai Tev labi klājās!!
Xxxx M.

——————————

12. august 1980

Dear Inese and Gordon

I am writing this note – just to share your big success – Gordons new pleasant work in Hope, Ineses enormous luck with such high class order! I hope, you Inese, will be able to work that thing as you please and let yourself go on all your creative forces freely. I wish you all the ideas to be realised without too much frustrations, doubts etc. We here are still under those things – frightened to grab the bull by the horns…

Now – the holidays are almost starting – Tālis goes to Melbourne this Thursday (but we do not know for how long, probably not for all the holidays, as he is going away couplle of days before the school fineshes).

In those free days I have to write something for Rakstnieku dienas. If you have not done yet the sending of my dress – leave it. I will have the long one (silk, what I have here) to wear for the ball (or something) and make together some new, or halfnew outfits. The spring is kind of starting – we have already nice and sunny days. The nights still cold, but not too bad.

We (that is – I) hope that we will make a trip to Newcastle and may arrange an exhibition there. I am speaking of it all the year already…

Clive is leaving for good to Melbourne now together with Gay and Tālis. They go to Clives new farm – halfanhour drive from Melbourne. Clive will soon stay on 3daya week job, and live in farm mostly. Now (from thursday on) they will go and arrange the farm – house, and garden etc. etc.

Dzid imagines that they will live – so beautifully, so good, so ideal etc. etc. and has trouble to persuade herself that nothing will be so perfect and ideal that she should envy – but so the thinking goes.

Our boarder did not come this weekend from his job in Newcastle – we got message from his friends, that he is sitting in jail for some driving troubbles. He needs $400 to bail him out of jail till the court day, and the friends did the money finding. But we have not heard of him, how it all goes. He had lost his driving licence for a year, and there were only 2 month left, and he could get it back, but now he has fallen again for something, just driving without that licence or something more. He was coming the weekends here, dead tired from the long drive after work (often from Glosester) then all the weekend drinking and parties, then driving at night back. Last weekend he was sitting in our loungeroom quite exhausted from the good times – and waiting for his friend late after the midnight to start the long drive back to work. He said – his friend will drive, he will not – but how it all was – who knows. After all he has been driving and now is – basta. Dzidra is thinking only of her board money – if he will come and pay. The other boarder keeps trying with his bistro. One of Dzidras pictures is there too, and she changed it for another one after 2 weeks – so at least there is some exhibited from her works. Now all our hopes are for the holidays, to do some working, some going around to the galleries to offer the paintings etc.

At Latvians there is a play (first night) this weekend – I have to go.

Have not heard again from my editor. Promised – that the books I will get in August… Today I send them a card to remind them about that…

Well – you probably have not time for long letter reading – so I will finish… We are eating some healthy food – lemon tree still gives us most delicious fruit – mild, juicy almost like oranges – we make jelly (with gelatine, out of them – all juice and skins). Sometimes I am making also alfalfa at home and beansprouts…

Have good times! Be happy! Enjoy your success! Good luck!
Xxx M.

Friday – Tālis away to Melb. We – Dz + me were to a theatre – play (in Nimrod) written by a young Latvian from Quinsland. Had learned acting in London etc. The play – ‘Backyard’ – about Australias suburban life. His name – Jānis Balodis – Australians pronounce it Žanis Baloudis – sounds funny…

The big city’s happening was the 23-24,000 people ‘jogging’ from Town hall to Bondi beach. ‘City to beach’ 14 kilometres run, had to be finished in 45 min.

It was an amazing sight how they (the mass of people – standing full street from Town hall till the other side of the Hide park) moved, like a cloud of ants, children, women, oldies even cripples – some finished in 2 hours time…

—————————-

Tuesday 2 sept. 1980.

Dear Inese and Gordon!

How are you ??? Will you have to pack out of Victoria soon? Good luck! I got the dress you sent me, Inese. Thank you very much. It came on here perfectly fine. I am a little too fat yet for it, but I can get in it in… And I have 3 weeks to count calories! I do not know if I really will need it – but I might – there will be Rakstienku Dienas, Kultūras dienas and Eižena Freimaņa piemiņas vakars – he composed music for 3 of my poems, and there will be a concert, and I have to be there too… These all are small things – but have to attend they and etc. etc.

Our holidays were fine, and they practically are ending tomorrow when Tālis will arrive… However Dzidras school starts halfaweek later. Dzidra felt Tālis absence as releaving and relaxing as I did. She felt happy, took paintings to Maquary Univers. exhibition (however – no prices for her this time…) and is painting big paintings and plans to send some to Blakes exhibition which starts late September. I have not done a thing new – but have sent things to Latvian paper, have rewritten and revised a short story for Rakstn. dienas. (Found also the good reader for it – Zeltīte Nīce.) Now I am relaxed about Rakstn. dienas no more to worry too much.

This weekend I was in Newcastle with Freijs – we almost have sommer here. At least some days have been perfectly warm. In Newcastle I was sunbathing one day with others, but next day drank too much wine (with the others…) and was sick at night… But the day after that – I was allright again, exept a little slower and weeker…

With Dzid we have been round to all the nearest galleries to look at the exhibitions – to learn what really goes on in the art world? Before that Dzid took some of her drowings to the top gallery where all the ‘big aces’ are exhibiting, but she was refused – was asked if she has paintings too, but really they were not interested to start with an unknown artist just by seeing some of his drowings. Dzid of course (and me too) had to reorganise our thinking and our ways to making new plans! Dzid took it quite reasonably – looked at all the other exhibitions – found out – that she is allright, but she might need to exhibit not only drowings, but make some new paintings too – and started to work quite happily. So – the big attacking Sydney – is just a little postponed, but also – already started with the exhibitions to be joined.

Only – harder changes will bring Tālis returning, and school. But at the moment Dzid seems to be on her way to work even in between other duties. She has made a big painting for Ojars Neimanis – she phoned him and he settled a day to come and pick it up – and then postponed the coming, date not now settled. Dzid thinks – may be the wife said a word. But – once he will come. The painting is unusually romantic and sweet – like those she made for the theatre hall, and which were sold — with plants (green, green) water, sky (blue) birds (white). About the same way – she has painted one still bigger which she plans to send in for Blake. But she is not quite satisfied, and will try to paint one more. My air ticket, to Canada and back to Sydney, is in my pocket! I have to go (and come back if wanted) in 15. of March (1981-1982). For my old ticket I got $282 refund and had to pay cash (at once ) — $396.- I think – it came out just fine. But the little cleark was working 2 days to get agreement for it from 2 bosses which one was willing and for it – the other not willing and against it – there seem to be dozens of kinds of rooles, which have to be (or not have to be) followed – all, or some, or none… I still have to get the visit extension – but my foto and a filled out form is already there – I have only to bring them and show – my ticket. (They were not happy to give me one more year to stay here, as for a while seemed, that I might get only an oneway ticket, but free to take my trip in one years time. What was not really what I wanted myself.)

Dzid also have spoken to the saturday market people – and one sat. morning she will take her ‘cards’ there and might get a half table – and I am making some little embroideries to join. So – in the last days we have been quite productive…

Hope you both doing fine as usually!!
Love xxx M.

P.S. Our boarder phoned (sent money too) that he has got his courtcase postponed…!

———————-

Tuesday 12. Sept. 1980.

Hallo there!

I hope you are in the new – magnificent place, in the special corner of that magnificent country! Much happiness, good days, success, health and wealth etc. etc. Thank you for sending me the cuts out of the magazines – I think of the place quite often and wish to start there a good time too…

Dzid does not think much of going there. She is busy here… The bad news first… Dzidras car was stolen. On sunday morning (last week), she discovered – her car is gone. Went to police – could not find her insurance papers, discovered – the last payment has not been paid (no reminding has been sent), and if the car will be lost forever – no compensation she will get. So – worries and anger… On wednesday night police phoned – they found the car not too far away somewhere on the street. Dzid went straight away and got it home – badly bent in, at right front wheel, damaged something at the pedals inside, — but – it moves. She will have to spend some hundreds to straighten it out, but the first good thing the old wreck could help her was – to take her big picture to Blakes exhibition…

Further – the good news: Dzid got invitation to Dagnijas and Ojārs wedding on 9th November. She is glad to go.
In holidays started outburst of Dzidras painting powers have not stopped and she is busy working out pictures and sketches.


Ojārs Neimanis and his wife [left] came and happily took the big painting (what Dzid prepared for them) home and gladly paid $250.-

After Rakstnieku dienas (yesterday, the monday after all the 3 days festival) I invited the outhors and literature lovers here home at us. It was a nice – open day, they come (not all of them, but sufficiently many) had a good chat – and the best thing for Dzid – as the last two persons came Vita Kristovska and Krīvs. He has been a painter, an owner of a little gallery, now has a commercial art office. He has a really sharp and trained eye for paintings and artists talents – (as he has been experienced juging them for his gallery once), and he was astonished by Dzidras abilities. Incouraged her to start with exhibitions, said just the same advice that you, Inese, did – to let the word Dzidra be here and there and more and more of it – and let the critics notice it and, start to speek – and then she will have the material with what to impress the big galleries and get possibilities to exhibit there. He described very clearly what the hard, but necessary road to all that is. First – just not to postpone anything – start at Latvian house, then Newcastle etc. Dzid – is impressed and has got a real push, and will do all the starting. Krīvs liked very much her drowings, her little abstracts and the big works. He said – she has rithem, composition, aliveness etc. So – at Latvians the hall is not hard to get, and in nearest future Dzid will have to bring her paintings and all her stuff there.

My Rakstnieku dienas also went O.K. Zeltīte Nīce did a good job by reading it (my story) – people liked it, thogh I think – it was just a little bit too long, but others were still much more too long. Got some compliments. Then, here at home, I showed the paperback – my new book, the letters – and it is to be hoped – the book will go well – only troubble is – the editor is sleeping again. Before Xmas he has to send the books here! How to impress him to finish the job – I do not know. I hope – he will move again.

Last tuesday Ida visited us – said goodbye, and on wednesday left for Switzerland, for nine months or so.
The weather is warm and sunny, the nights still cold, but – the spring is here. Hats, onepiece swimmers, pants with narrow ends – are in. All kinds of walking ‘sneekers’ ar in etc.
We were voting our local leaders – from the laborer list…
Tālis had a cold – but not too bad, all others – O.K.

I got at Rakstn. dienas a present from Ozoliņa kundze – a long, nice josta – belt. Here at home they brought cut flovers, 2 little pots of living flouvers and there are a casket and 2 bottles of riesling and 3 boxes of chocolates left – (and beere and a flagon red wine from our supply) so we could have a party straight away continued, but we have to work. I have to write a novel – that would make bigger things of me – however – the troubble is the printing of the stuff what I already have…

We will wait news from you! How all the big things are going and how is the new place??
Xxx M.

——————————-

 24. okt. 1980.

Dear Inese and Gordon!

Now it is really a very long time since we have heard from you!! I am waiting for – November, as you said – in November you will finish your big work! I hope – you do well and there is not too much trobble with it all!!! Keep cool. Take your time. Ann Dads companion phoned last week, so we know, that you are moved to Hope. Sure – it all makes you terribly crowded with little and big duties, but as soon, as you have a minute – write some lines!

We are struggling like always. Dzid is still in creating mood, still produces new paintings (experiments and working with colors,) has also survived a second ‘shock’ – the painting in Blake exhibition was rejected. It was not framed, they asked – all to be framed, but this is so big, even it seems not possible to put in frame, and so – still Dzid felt the rejection painful. But when we went to Blake exhibition – we were shocked by the quantity, and by the unexplainable choise of works – half of them ugly and bad. The first part going through the Bank hall (where they are put out) we both had sad feelings – that Dzidras painting is not to be seen there, but going further – we both confessed to each other that we had the feeling – good that Dzidras work first is not be seen here among the rubbish and peculiarities. And it was not – only becose Dzids picture was rejected… Straight away – we put it on the roof of the car again and went to Ryde – for another exhibition. Halfway down – the wind tore off the picture (one side) and broke the frame, pushed the wood through the canvas too… So – we turned back, and as it was the last days for the entrees to that exhibition – the picture has not been restoureted – it will be quite a job to pull the canvas on a new frame – and then may be also – put a frame around it. – So – there has been hard moments, but Dzid is settling down – doing and appreciating her work. She also thinks – she has much to do – to make bigger paintings, to experiment etc. and as there is no much hope of selling at the Latvian club – she does not start the effort to exhibit there – she – is in working mood and have to use it!

I have not done absolutely nothing. But there is a good change for me now – I (for the first time now) have my typewriter upstairs in the room, where Martin (formerly Glenda) was – Martin likes to be downstairs – so I happily accepted the change in our rooms. I have to be careful with the stairs – but I think I can manage that. All other things here is much better – the room is much bigger, really my own, as nobody has to go through it or even near it – and here I will not feel so much the weather changes. I really hope, that I will put around all my unfinished works – and go happily through them, here I feel free from the fear of interruptions, and that for me is very important. There is not much news othervise – We have not been out much lately, the weather is summerey warm, Tālis got a bike (secondhand, mamy bought for him), and sometimes we all, or they two only, go to park and have a good ride.

The promise to have my book on August was a ‘bluff’ – there has not been no letters, no explanations – just nothing from the editor. I wrote a short letter – that they should send out the books this month… I also phoned Ojārs Neimanis [left] – if he has an advise – what to do in such a case – and he said, there is hard to do anything impressive from here. But he suggested to write a demanding letter, and if there is no news in 3 weeks time, then he might think of something more official to attack him. We will see. It is annoying. It is also hard to understand – why he does not finish it, as it is already set in print, and even promissed so convincingly – you get it in August…. I wish, I had learned and tryed to write in English. I even am tempted to start it now… But…

Ann said about them – that they go to bowling every day, and even twice a day, she also said – that she is not allowed to phone or write to Dzid – she was away coupple of days from home, and then phoned…

All our love to you! Do not work to hard – let them wait a little if you are late…
Love to you both from us. Tālis is strong and – not too bad!!
Xx M.

————————-

Monday 10. Nov. 1980.

Dear Inese and Gordon.

Thank you for your letter. So you are in the new house, the new place! Who of you will bet that I will not come to the magnificient country – will loose. Only in case (what seems not to happen…) Dzidra would be too deep in her troubblesome life, I would stay here. That is – without a break to go to you place. Tālis is not too bad, but still – he is a full time job for everyone who is around him. We have dry weather all the time – exept yesterday for one day it was raining. The country is black and brown, but city is just beautiful. Dzid was to Ojārs + Dagnijas wedding. For the present we bought a ceramic, a pot (vase) from Dzidras friend Willy, in his exhibition. By the way – it was an annual exhibition of North Sydney – many potters and painters and weavers – (Willy hoped to get Dzidras paintings there – but the Gallery has their own countless painters…) and the paintings were not very good, but the weavings were – just owful! Even big pieces without any taste of colours, composition etc. (So were some wallhanging pieces in the Latvian rokdarbu izstāde.) Somewhere there are good weavers – but mostly around there goes just – crap.

Tomorrow Dzid will start marking, — every afternoon she will go from 4-9 pm or so, for 2 weeks.
Then – soon after that will be the holidays!!!

Clive, once in a phone call, when he had come to Sydney, mentioned – that to take Tālis for the Xmas holidays, will be pretty dificult for his mother… Now, couple of days ago he phoned from Melbourne – talked to Dzid, how she is guilty herself that she has lost him… If she would be more understanding – all would have been good… How he misses – Tālis! Will she miss – him too, and may be she would not let Tālis come all the holidays to Melbourne?… Is not he a hipocrite?? Dzid said – no, she wont miss Tālis for those – 6 weeks, having him all the year here. So. It is not yet quite sure, if he will have Tālis for the holidays. If not – we have to plan to put Tālis in some childrens holday home. I cannot imagine not having a break from him, for some weeks… And Tālis would need some more strict patterned life for a while. He is not too bad – but all modern children, how much I can see – are burden on their parents much more as children ever have been so. They are demanding, crancky, stubborn, rude, noncooperative, lazy and with all that develop slowly, stay babylike, without respect for people and things. They are full with the TV crap, full with pocketmoney buying crap etc.

For the first time I think – it is not bad at all that you have no children. They are just new human beeings, without special mistery, and if they happen to have their stubborn demanding characters – they just use up your life. Sure I am blubbering nuncence, the sun is disturbing my typing – and that is why I see all like that. But – there is much truth in that horrible statements of mine… I just started to read a book written by a French Canadian author – Rejean Ducharme – ‘The Swallower swallowed’. My editor (after receaving a short and demanding letter from me) has written again – a promise, to get the book ready till Xmas. I do not believe in his words, but – once he will finish it, I believe in that. Alltogether I am full with nasty thinking of everybody and everything. I am trying not to – but it is quite a fight to keep oneself mild and good and happy etc. etc. Dzid has met some younger Latvians in the wedding who might buy some of her pictures, if she will make an exhibition. So – after marking, — we have to think of that.

Imants girl is pregnant (4 months) – and friends are not happy about his ‘luck’ – that is what Dzid has seen and heard in that wedding. Duly’s wife has told Dzid, that she has arranged with Duly [right] – if he leaves, if they have to separate – he will have to take the children and she will take the furniture!… I think that is a splendid idea to settle the things timely so, that the ‘Flying Duchman’ knows that he will not be able to fly alone… And so – the flying might loos the meaning…

Wednesday 12. 11.

Dzid has her second marking day. I am fighting to go smooth with Tālis. May be Dzid will make a party on saturday here…
Wish a big success to you with that big ‘tapestry’!!!
Xxx M.

Thursday, the 13th Nov.

No, I did not think of alluring Bosniches to come to Australia, but I wanted to ‘cheer them up’ – I send them a picture book of Sydney (the ones which are printed 2-3 years ago, are very cheep to buy), and in the page, where there is ‘the Night lif’, I put in a postcard – a girl striptease, also said – to be from Kingscross – ‘Night life’ – If I had known they have babys and cradles on the programme at the moment, I might not have done that, a little bit noughty thing… Anyway – let them have it!

We will have a party on saturday – that is Dzid will have her friends all what she can get, also from the marking people. Some of them had had supper at Tilley’s (our boarders place) and have seen there Dzidras pictures and – liked them!

If only I could push Dzid to go to Newcastle and see the art gallery there, she could fall in love with that place – and might arrange an exhibition there. But – she is too busy… May be we will be able to do something in Latv. Nams.

In our garden does not grow anything what I put in, exept Dads big garlics – Nobody have eaten them, they gave a funny taste to every meal I tryed to put them in, so – we planted them, they are growing high, but – what the result will be – does not matter. The trees are growing fine! The eucalipt is just beautiful – now it is dropping its bark, as a really big tree. Then – Sydney city gave to every citizen who wanted it, one plant of a tree (to choose – a special gumtree, some bushes etc.), I took a jekaranda – Dzid planted it – and it is growing just like a cabbage! It can have only an hour, or so, of the sun in the day – but it struggles up like mad. So we will have – another nice tree.

We have been to some galleries, but not to theatres, have to wait untill all the schools will be over… The weather is dry and hot, but not yet really a nice beach weather… Also – that will come later.

Be good, have a good time! – I would not mind to be there with you already…
Xxxx M.

————————

9. dec. 1980.

Wishing the Merry Xmas and the happy Newyear to you! We might write more and a better Xmas messaage – now I am just hurriing to send you this simple card, what is meant for Davenports – have lost their address – please readdress and send it to them! Hope for a letter from you soon. This is the last week in school – and may be next week Tālis will go to Melbourne. We hope so. We would like to have a rest from those days with him… I have done nothing in writing. I cannot enjoy the Australias weather as well as before – the sun kills me the weather is – dry and hot without a breack.

Dzid finished her marking – o.k. Then we had a weekend camping in Kangaroo valey – together with some of Dzidras friends. It was quite beautiful there – but it was very hot and terribly many flies… In all the years spent in Australia I had never seen so many flies… The river was very dry – but there were among the stones, deep in the valey fresh water, we even could have a swimm (kind of swimm…)

I have not received news that my books would have been send out – and the Xmas is there, and the last promisse was – „You will have it on Xmas 2!” So I let Dzid make photos of all the letters (promisses) and all the money orders I have sent to him – and together with some warning words that I will do something – I send them to the editor, and asked to send the books out – or I will let translate the letters and agreements, and promisses and look for some official help… We will see what happens.

It is just a misery – what those people do to me. I hate it all so much, that I cannot sit down and finish writing. May be when Tālis will be away and all that shopping and cooking and babysitting done for a while, I will do something… I should not, but I feel tied up. I went to optist, got new (expensive) glasses – and they are ok, but no so good as the old ones – makes tired my eyes when I read long time. He said to come and tell him [….rest of sentence missing]

[..] as I will get your letter!
Xxx M.

Got a long letter from Bosniches.

——————————————-

Hope 17.8.81.

Dear Inese

Te es nosūtu Tev Dzidras vēstuli – varbūt gribi pārlasīt. Tur arī ir tā ‘Vajadzība pēc admiration’ (tam Stevam, es domāju). Bet kā tas ir – ja Dz. dod visu to admiration, tad viņš var teikt un darīties ar viņu – ko tik viņš iedomājas, ka viņa nav beautiful, ka viņam vajaga citādas skaistas, etc. etc. Kad Dz. beidzot iet prom – tad viņš nāk atkal – varbūt tur palikusi kāda daļa no viņas, ko viņš vēl nav ieguvis sev, tā tad vēl tā jāiegūst… Tā ir absolūta selfishness un weakness un mūžīga sevis buildīšana up uz visu citu rēķina. Un jau sevišķi uz tā – kas to admiration parāda, par kuru tad vairs nekāda bēda, jo tas ir pilnīgi iegūts. Daudz kas no tā paša stāvokļa ir te ar G. (un visur līdzīgās vietās) – ja G. ir pilnīgi drošs ka Tu piederi ik brīdi, visur un vienmēr tikai viņam – tad admiration no Tevis – nav vajadzīga, tā jāmeklē citur (un visur un vienmēr). Tādēļ es domāju – Tev jādod viss no Tavas admiration un love viņam, bet jānopērk jaunas brilles, jāpieliek savam izskatam un personaliti kaut kas jauns, un arī kaut kas mazliet apslēpts, mazliet hidden, par ko viņš nav absolūti 100% drošs, ka Tu mūžam esi viņa īpašums. Tu nevari to teikt ar vārdiem – tad ir tikai tā tukšā vaimanāšana, prasīšana etc. un zaudēšana – jo viņš redz, ka Tu fightij lai paturētu viņu – un protams, tad viņam nav jābēdā, viņš ir tikai sakreņķēts par Tavu nemieru. Tev ir jāliek viņam mazliet būt nedrošam par Tevi, kā savu īpašumu, bet jābūt priecīgi mīļai.

G. ir daudz vienkāršāks fellers, nekā mūsu famīlija viņu iztaisa, izņemot varbūt Dzidru, kura jau sen teica – viņš ir vienkāršs fellers. Un tā tas ir – to var redzēt kā viņš glaimo un glaimo katram, katrai un visur un vienmēr – lai tikai viņam būtu vienmēr pulks admireru apkārt. Tas ir o.k. Bet ja tas ir tik pastāvīgi un profesionāli darīts – tad beidzot nevar saredzēt – kur kādreiz ir viņa īstās jūtas, īsta sirds – un vai tāda ir, jo viss ir pilnīgi aizņemts ar savas personas un sava labuma un karjeras un dzīves buildīšanu ar to visu, — labu izskatu un glaimiem. Tu vari būt pilnīgi droša par savu dzīvi tālāk ar viņu, viņš grib lai viss būtu labi ar Tevi un jūs būtu tālāk kopā. Tas ir redzams no tā ka viņš uzmana mani un nav nepacietīgs un patiesi ir vienkārši – labs. Es domāju pret Tevi viņš tiešām jūt to, ko ne pret vienu citu, un grib Tevi paturēt – bet lai Tu varētu savu dzīvi ar viņu nostabilizēt tā – lai arī Tu vari būt laimīga un droša – Tev ir jāliek viņam just, ka Tev ir savas prasības no viņa, ka ja viņš tās nevar pildīt, vai noraida, Tu esi, vai būsi spējīga – dalīties mazliet ar kādu citu, būt ieinteresēta kādā citā. Tev to nevar tā pateikt – jo Tu it kā tam netici un nav jau arī tā – ka Tev jālec tūlīt gultā ar citu.

Par Tavu darbu – esi mierīga, pirmā laikā neviens nemaz nezina – kas Tev īsti un katru dienu – jādara. Tu novēro visu un visus mierīgi – un tad vēlāk, gan viss izkārtosies. Pirmo nedēļu pie Read. Digesta es vai nositos no bailēm, cik un kas man jāpadara – un neviens par to nebija ne domājis, ne vērojis – ‘just do what you think and can and basta’.

Xxx M.

The 1. Page of Dz. letter – was missing…

———————–

[Hope? – March 13, 1982 to Australia?]

Mīļā Inī!

Nu viss puslīdz sapakots! Viena maza bet briesmīgi smaga paka – papīri!! Nezināju ka esmu te tik daudz sīku ‘miniatūru’, stāstiņu sarakstījusi un izmētājusi pa visiem plauktiem – 2 dienas rakos pa tiem un kārtoju visus uz 2 daļām, vienu te, otru Austrālijā…

Ar drēbēm iet vieglāk – mazgāju, ņemu līdz ko domāju – vajadzīgu.
Atstāju te 4 kastes ar rakstiem, diengrāmatas un vēstules šis un tas, gatavi un negatavi stāsti.
1 kaste balto tīro papīru un 1 (Gordona vecais) koferis – ar vēstulēm, tas ir mūsu ģimenes vēstulēm! Kad beidzot apsēdīšos uz ilgāku laiku vienā vietā – kaut ko varēšu vēl – izlietot.

Šodien, kad rāvos kā kurmis pa savu alu – piezvanīja Gordons, ka Noreene un Andžela brauc ciemos ap 5 p.m. būs klāt! Labi ka tā ziņa nenāca agrāk – es neko nebūtu varējusi mierīgi kārtot. Tagad – sarāvu visu un – kārtībā būs. Atstāju atvilknēs drēbes, un piekārtas drēbes un kurpes, arī tās ko atvedi no Arizonas, jo es tagad nevaru tās valkāt (savas kājas dēļ).
Vakar Gordons aizveda uz Harrisonu uz Siera vakariņām. Laiks mazliet lietains – bet nav arī laika iet vairs ārā.

Tev nosūtīju (no Bankas uz Banku) pa pastu Ka. $2000. Tā man tā girle izkārtoja, lētāk kā telefoniski.
Pašai palika Amer. $800, tos izmainīju Amer. trav. čekos. Gordons paņēma tikai 20 dol (23 resp.) par ‘bordu’. Tā man palika naudas vēl 125 dol. No tiem $20 būs jāsamaksā duty par braukšanu. Un vēl man paliek vairāk kā 100 ceļa naudas. Very good viss izkārtojās.

Jā – grāmatas visas ļoti vērtīgas (haha!) paliek 2 plauktos un arī vēl kāds keramikas nieciņš. Un bildes (of course) pie sienām.
Gordons saka – lai viss stāv kā līdz šim. O.K.

Nosūtu te kādus niekus, kas izkrīt no maniem rakstiem – varbūt paturi Tu tos, arī pāris markas. (Jau 5 p.m. dāmas vēl nav klāt…)

… Nu dzīvo priecīgi un laimīgi un gaidi kad atkal tiksimies. Mana ciemošanās Banffā bija ļoti laba visādā ziņā – atpūtos fiziski un garīgi – iegāju atkal īsti rakstīšanas priekā – Būs jāmēģina turpināt Austrālijā. Būšot rakstnieku dienas Sidnejā septembrī. Netīk piedalīties – bet būs jāsaņemas! Visu labo!

Sveicinu!!! Xxxx M.

Esmu jau lidlaukā – atbraucām ap 1.30, paēdām lunch, tad Gordons aizbrauca (laikam uz feriju, uz Viktoriju)
Gaidu savu lidmašīnu un lasu latv. avīzes – 3 pienāca pēdējās dienās – garlaicīgas… Sorry, to say.
Lieti staigā, ir silts, mazliet sāp galva, bet – not too bad! Ceru ka lidošu O.K.
Laikam nekādu liķieri nepirkšu, negribās stiept, un labāk iedzersim Austr. vīnu ar Dzidru.
Labi, ka Tu jūties priecīga!
Gordonam būs vientuļāk bez scrabble – bet gan būs [..]
So long!

————————

[On back of postcard of Sydney Opera House]
March, 1982

Happy Birthday dearest Inese!
Australia is a magnificent country!
Your mama and your sister.

—————

Sidnejā 23. April, 1982.

Dear Inese, vai labāk jāsāk latviski – mīļā Inesīt, 

Dienas iet ātri, bijām ar Dzidru uz kādām 7 filmām, 3 koncertiem, 1 teātri, lielo divgades reiz – izstādi (mākslas izstādi) uz Easter Show Dzidra veda savus skolēnus, bet es jau negāju. Gaidīju un rīkoju Preses biedrības biedru sanāksmi pie manis – kas viņiem ir pēc kārtas pie visiem, un ir arvien rīkotas kā mazas partijas. Es izdevu diezgan daudz naudas, bet pārāk daudz nepūlējos – nopirku ½ kilo Kanādas smocked salmon, 2 smocked chickens, kas visiem labi garšo, 2 flagons vīna un dažus zaļumus, olīvas (ko neviens neēda…), kafiju, un izcepu 2 carrotcackes – vēl vīnogas un riekstus… Bija viss o.k. Bija kādi 14 cilvēki un viss bija o.k. Kliegšana un runāšana sākās un beidzās, — par Tavām slidēm, aizmirsu – tikai beigās kad citi jau aizsteidzās mājās, Krīvs ar kundzi neatlaidās – ka viņš grib tās redzēt, tad palika vēl arī Zariņi un Elga Leja – un visi bija ļoti izbrīnīti un apbrīnoja, kā kaut ko nekad neredzētu! Un Krīva kundzīte teica – „Kad viņa to paspēja, cik ilgi viņa to dara, tas jau mūža darbs!…” Un Krīvs teica – „vai viņa nevar braukt šurp un rīkot te izstādes?” Bija jāsaka – ka tas nav tik viegli un kādēļ lai to te dara? Nieku grāmatu neviens nevar nopirkt, kur nu tādas lietas! Pieraduši ka no Svilāna sapērk bildītes par dollari 10-20, vai arī kāds ‘miljonārs’ tad nopērk Zusteri par pāris simtiem! Ko darīt – visi iet vecumā un jaunie nav iemācīti cienīt ‘pašu lietas’. Bet ir jau labi. Tagad – parīt man jāiet klausīties, ko Lucis madāma ‘protestēs’ pret tiem diviem kritiķiem, kas ir rakstījuši par to grāmatu. Man jau ir vēstules no 5 vai 6 sievām – kas to grāmatu ‘tur pie gultas’ un lasa un lasa! Bet kur viņas to pērk? Par to man vēl būs jāzina un jāizprasa. Par grāmatas pirkšanu arī preses biedri te – neviens neinteresējās. Ir tikko atkal iznākušas vairākas grāmatas – viena par Klauvertu, (ar Klauverta lugām iekšā), viena par Sidn. Latv. Biedrības lietām, viena par Dēliņa (Latv. Avīze) braucienu līdzi Frazeram 1980. gadā, kad tas brauca apkārt uz visām valstīm aģitēdams, ka jāboikotē Olimpiskās spēles Krievijā, jo krievi iegāja Afganistānā. Nu tā.

Dzidra iet uz visādiem Insight kursiem – un tie dara viņai daudz laba, viņa ir laimīgāka un daudz labāk varot strādāt skolā. Es arī biju viņai līdz uz 2 workshopiem un viņa ir samaksājusi man pilnu insight kursu maija beigās – 5 dienas. Par ļaunu jau nebūs. Un Dzidra laikam ir nomaksājusi kādu lielāku sumu bankai par māju [left] – un pārāk daudz par naudu nebēdā. Viņa saka arī lai Tu nesūti viņai atpakaļ to kas tur vairāk aizsūtīts – bet to nu jūs abas izspriežat kā domājat. Nākoš nedēļ man jāiet uz Qantas un jābukij biļete atpakaļ ceļam. Laikam jau būs jāņem – return, pāris simti vairāk, un tad varēs, ja spēki turās, atbraukt vēl ciemā.

Labi ir ciemoties!… Latvieši arī mīļi pret mani. Tagad svētdien, pirms tā Luces referāta – Ozoliņa kundze ielūdza pie sevis pusdienās, (viņa nevarēja atbraukt pie manis uz Preses biedr. vakaru) tad svētdien man atbrauks pakaļ viņas krustdēls, aizvedīs tur dienā, un vakarā aizvedīs no turienes uz Strathfieldu. Pie Ozoliņa kundzes būšot arī igauņu rakstnieks, vecais Lindsaars ar kundzi – Tad būs liela runāšana! Vakar man atsūtīja ‘Jauno Gaitu’ autora brīvnumuru – tanī ir iekšā divi mani stāsti. Nezinu, kas tos tam žurnālam ir nosūtījis? Luce kaut ko sūtīja, un tas jau bij agrāk iekšā, bet varbūt viņa ir sūtījusi vairākus stāstus uz reizi. Tas ko es pati aizsūtīju – vēl nav bijis. Tad nu trīs Amerikas latv. žurnālos, apmēram vienā laikā, būs iekšā mani raksti, jo tas jaunais žurnāls, kas arī saucās ‘Žurnāls’, droši vien arī kaut ko drukās, jo tas prasīja lai sūta un teica ka par to pat maksās… Labi būs, ja tas eddiors (sorry – editors) ņems un izdos manus stāstus. Viņš solīja tos dabūt no Skrastiņa un es pielikšu vēl jaunus – un tad lai ņem un taisa.

Es redzu – cik grūta ir to grāmatu pārdošana. Un šīs Vēstules, ir tik šausmīgi smagas un Austrālijas pasts ir tik neticami dārgs, un nupat aizvakar – vēl paaugstināja… Well – laiks ir jauks un silts un nav gluži tik muggy, kā bija kad atbraucu. Vakar aizbraucu ar busu uz Bondi beachu. Ida aizveda reiz, nesen – uz Palmbeachu, bet tur es tikai 5 minūtes pasauļojos, (Ida gribēja mūs, mani un savu otru friend vācu dāmu ēdināt un barot ar savu picknick lunchu), bet vakar paliku saulē kādu 1 ½ stundas. Šodien sitijā jāsatiek – Freija kundze, viņa ir iebraukusi iepirkties, satiksimies un ēdīsim lunchu (cup of coffee). Freiji brauks uz Latviju 26. maijā. Zariņi brauks uz Portlandi – uz rakstn. nedēļu un dziesmu svētkiem, bet – man neko negribas par tur braukšanu domāt – tur būs parastais ‘šurumburum’ un nekāda ieguvuma nebūs, ja es vēl būtu jaunāka un prastu labi lasīt savus darbus – bet to es neprotu. Varbūt labākais ir rakstīt – cik labi var unuz cik daudz pusēm var.

27. apr.

Šodien iešu bookīt ticketi. Piezvanīju Qantas sestdien tie teica ka jūnijā lētākais mēnesis un vairs brīvas vietas tikai – 19. jūnijā. Tā es steigšos dabūt biļeti. 25. apr. referāts (Ņina Luce) nogāja o.k. Dzidra aizbrauca līdz. Ozoliņa kundze nevarēja pusdienas un viesības pie sevis taisīt jo viņas mazmeita mājās tur saslima ar hepatitis. Tā vietā Ozoliņa kundze ielūdza atbraukt uz Latv. namu agrāk un kafejnīcā ‘uzkost’ un iedzert kafiju un izrunāties ar Lindbergiem. Tā – bija ok. Bija arī viņas krustdēls Uldis Linge Bērziņš – un tas ir jauns, ‘smuks’ cilvēks – Dzidrai nebija garlaicīgi. Lindbergi, nē Lindsaari – bija jauki kā arvien – māk runāt un saprast latviski tikai – ‘Labdien kā klājās’, bet sēž un klausās visu vakaru.

Luce slavēja un runāja un lasīja Sarmas vēstules un redzēja un centās iztaisīt tikai viņu lielu, bet bija labāk, kā es sagaidīju. Un – visi Luci pazīst un redz visam cauri. Daži prasīja kāpēc viņa lasa tikai Sarmas vēstules, ne manas arī… „Nu viņa gribot runāt tikai par mākslu, manās vēstulēs esot tikai par pupām.”

Viņa izsauca mani [..] autori – ja es gribētu ko teikt un kritizēt! Es izgāju arī priekšā un smaidīju ka kritikas šim vakaram diezgan (viņa jau runāja pretī 2 kritiķiem un pati ir kritiķe) es teicu, ka man ar vārdiem nav ko teikt, ka šai grāmatā ir mana dzīve, ne literārs darbs, un es par to varu runāt vai aizstāvēt to – ar savu dzīvi tālāk. Tad es sirsnīgi pateicos par lielo darbu referentei un klanījos un atgriezos vietā.

Cilvēki nāca pie manis un bija sirsnīgi, lūdza ierakstu grāmatā – un kādi 5-6 grāmatu nopirka. Krīva kundze pat otru, jo sūtīšot draudzenei uz – Kanādu! So – viss iet ļoti labi.

Daudzi latvieši ir kļuvuši veci un slimi, Eglīša kundze nebija – jo ir slimnīcā ar kādu operāciju, Krūmiņš nebija – jo tikko bijusi smaga operācija u.tt. Esmu laimīga ka varu kustēties!!

Xxx M.

You said, you will wright – so, when you have time, please wright. Dzid wanted to wright to you – but we are busy, busy,
Love to you + Gordon – xxx

P.S. I booked my flight: 19 of June, leaves Sydney 2.45 pm. QF 003.
(Price – A $ 1119), return 18th jun 1983, QF 004.

—————————-

[1982?]

Mīļo Inesi.

Paldies par vēstuli – karti. Bija jau ļoti gaidīta. Redzams, ka Tev iet – diezgan labi!!! Ko vairāk, ka tik var izturēt un – cary on… 9 [or 19?] jūnijā – izbraukšu (izlidošu) uz Vanc. Iet te arī ļoti labi un labi. Grāmatas nepērk neko, gandrīz – neko, ņemot vērā to lielo grāmatu kaudzi kas ir pie Dzidras. Daudzi kas tirgojuši un kuru adreses es dabūju – atbild, ka vairs netirgo. Uz Pertu aizsūtīju 6, prasīja tikai 5. Wollongongā atstāju 5, Newcastlē 2, dažas (5) pārdevu pati, pie Priedītes kādas 20, jāiet jāprasa, vai ir pārdevusi, un vai vajaga vēl. Uz Melb. un Adelaidi – jāmeklē vēl citu tirgotāju adr. Very boring. Bet – kā ir tā ir. Maz cilvēku vairs palikuši, kas lasa latv. un arī – nepērk tādēļ – ka domā, ka neinteresanti lasīt vēst. un tie kas nopirkuši – saka ka lasa un lasa un lasa…

Tālis aizlidoja vakar atpakaļ uz Melb. Kā viņi nolems Tāļa dzīvošanu vēlāk – maz vēl zināms. Tālis nesatiek ar Gaju un Clives kļūst nervozs no tā – un grūti. Bet – Dzidrai te grūti – jo nevar zināt kur Tālis ko dara un iet, tikko viņš ir ārā pa durvīm. Jo – iela un pubi un šopi etc etc. Tālis ir mazliet saprātīgāks, bet vēl ne daudz – aizmirst un pazaudē savas drēbes (jackets) un bumbas un kaujās un melo – viss kā puikam vajaga, bet – mazliet par traku, ja nav stingrāka valdīšana kā Dzid to var izdarīt. Mēs bijām visi trīs uz Latv. tautas deju sarīkojumu (Jaunatn. Dienas) Tālis tagad ātri iemācītos latviski – ja varētu iet uz latv. skolu.

Dzid nobeidza Insight 2. un es nobeidzu Insight 1. Bija daudz tomēr ko redzēt, jauns experience un no tā vien, ka redz un draudzīgi dalās pārdzīvojumos ar 146 cilvēkiem – tas ir kaut kas ‘great’. Dzidra ļoti gribētu – lai Tu arī šos kursus ņemtu. Varētu arī, ja ne kas cits – ļoti priecīgi un neparasti sirsnīgi pavadītas dienas. Redz un dzird kā cilvēki raud (arī vīrieši raud balsī…) un smejas etc.

Man iznāca vēl pavisam neparasta laime – es vinnēju Grand price. Ja Dzid nofotografēs to ‘diplomu’ – nosūtīšu Tev. Pa vidu nopietnajiem experimentiem arvien tur ir vieglāki – games. Viena no pēdējām bija tāda, ka visus 146 cilvēkus sadalīja riņķos pa 12, tad katrā aplī kāds no vadītājiem ‘performīja’ ko viņš kā bērns visvairāk vēlējies darīt. Tad prasīja katram apkārt – ko viņš vēlējies, un pēc kārtas bija tam jāiet vidū – un jātēlo. Es teicu ka es gribēju spēlēt vijoli. Tā kā milzīgajā (Shevron Hotel) zālē bija ellišķīgs troksnis, mūzika un smiekli un visi trokšņi no 146 cilvēkiem, es savu vijoles spēlēšanu (bez vijoles protams) izdarīju ar lielu patiku – un vinnēju mūsu 12 cilv. riņķī – nākošā brīdī visi vinnētāji tika savākti kopā – un visiem pēc kārtas bija jāiet uz skatuves (vaļējs paaugstinājums) un – jātēlo tas pats – visu 146 priekšā. Pirms manis tēloja visādi baletisti, stripteasy (vairāki) bellydancery etc. etc. Tas bija bezgala efektīgi un jocīgi – es ar savu ‘vijoli’ biju viens no pēdējiem, un sāku nobīties arvien vairāk – kā pēc tik trakiem numuriem es kaut ko varēšu izdarīt. Bet – jādara bija. Un es nesaprotu – kā es to varēju, es ‘uzstājos’, jutos kā vijolists, ar visām tā izdarībām uz skatuves un saņēmu trakas ovācijas, pēc kam atkal visi 13 performeri tika izsaukti rindā uz skatuves – un pēc aplausu stipruma katram – 3 tika izvēlēti grand price starp tiem es un pārējie – price. Es dabūju (rakstīts uz diploma) 100 dolāru iemaksai insight kursā sev vai draugiem – tas ir vienai personai, 1. vai 2. Insight kursā. Tas viss bija neticami funny. Kad Dzidrai stāstīju ka es vinnēju ar ‘vijoli’ viņa vai plīsa no smiekliem. Tas bija – terribly funny un cilvēki pēc tam nebeidza teikt man komplimentus – cik labi es performījusi. Viens vecāks (polis) prasīja – vai es spēlējot vijoli, gandrīz varējis dzirdēt skaņas… Arī citi prasīja – vai es spēlējot kādu instrumentu. So – Whatever is in you – comes out. Visumā citos experimentos es saņēmu raksturojumu – very cari loving, caring for others, warm etc. Arī – shy – un no tā man jātiek vaļā.

Dzid. saka – lai Tu nesūti viņai to naudu, kas tur ir vairāk – ka viņa to paņems no Tevis, kad viņa aizbrauks uz Kanādu – kādreiz! So – do not worry par iešanu uz banku – Dzidrai patiesi šīs naudas te tagad nevajaga. Viņa pavisam brīvi rīkojas ar naudu – un domā ka viņa ir very well off.

Freiji rītu, vai parīt tagad brauks uz Latviju ciemos, un laikam es varēšu nosūtīt ar viņiem pāris simt dolāru (Amerikas trav. čekos) māsai, ko viņa varēs izpirkt tai specialajā ārzemju veikalā.

Vēl par to manu vinnēto 100 dol. Dzidra domāja ka to vajadzētu sūtīt Tev, lai Tu more willingly piedalies kādā no šiem kursiem tur – bet es domāju – ka Tev naudas tam pašai ir diezgan un šis ‘Diploms’ ir jāizlieto 1 gada laikā, un Tev varbūt tur var novēloties…

Vēl kas, man jau Kanādā sāka sāpēt labās kājas pēda, sevišķi papēdis, tik ļoti ka es ar tiem ziemas zābakiem vairs nevarēju iet – tie bija ar ļoti plakanu zoli. Te man nekļuva labāk. Kāja sāka sāpēt līdz celim. Nopirku klogas (Dr. Scholls) – bija labāk, bet ar tām tomēr visur nevar staigāt un sāpe nepārgāja. Biju pie Daktera, tas aizsūtīja pie chiropr. – ir sastieptas pēdas dzīslas – nopirku feet arch support, ko likt kurpēs un nopirku kādu Masseur sandals, un tās ir ļoti labas – (arī Dzid nopirka sev). Tās ir ar plastika ‘nagliņām’ zem pēdas, kas masē pēdu ejot. Kļūst jau labāk kāja. Tā kā Tu arī – arvien turi pāri klogas, un staigājot tālāk ņem labas sne[…].

————————–

Kalnā kāpējs                 J. Rainis

Tad kļūsi vientulīgāks
Gads pēc gada, no Tevis atšķelsies
Pēc drauga draugs
Rets ceļotājs kas būs Tev dvēslē rada
Un reta puķe, kas Tev klintī augs.
Tad zudīs arī tie
Un kalnu tālēs
Bezgala klusums sirdi Tevim žņaugs,
Tev nebūs dusas atrast ledus gālēs,
Visapkārt Tevi ledains vairogs segs,
Bet visas zemes ilgas
Krūtīs degs.


The Mountain Climber.           Rainis

Then you will get lonelier
Year after year
From you will go friend after friend
Rare traveller, relative of your soul,
And a rare flower, who will grow (for you) on stone,
Then will disappear those too,
And in the mountain voids
Endless calm will weight your heart,
You won’t find the rest in the glaciers
Around you the shield of ice will close
But all the desires of Earth
Will burn your chest.

————————–

31.12.1982
[From Inese to Dzidra]

[…] I’ve spent Xmas here [at the Banff Centre] — as you probably know by now, Mum came & spent 4 days here too. There was no point in going home. Gordon is spending a week with his lady-friend & I thought that I didn’t need to go through all that trauma at close quarters. It seems that he & she are serious & that we are splitting…

[…] I have had this incredible feeling that I’m changing so fast that I can’t keep up with it — Mum had some insights on that — her theory is that I’m sort of freewheeling — following my own thinking without reference to another (father, husband etc) I think there’s some truth in that, but somehow I have to slow it down a little, control it a little, before I destroy myself physically, if not mentally — I have this incredible sensation of growth!

One of the things I keep telling myself I’m incredibly lucky in is friends — and I think that is true beyond all reasonable measure! I feel I have friends who are the most amazing people — and I’m amazed that they have any interest or time for me — There’s something there that is more important than any job or success will ever be — provided that I don’t starve to death of course! […] It is incredible to me to have Mum for a friend, though we don’t share as openly as you & she do; it is amazing that, finally, I can write to you like this — though I know that we can talk like this & more — & it’s crazy that we’re all so far apart — and yet, there is some cord that denies distance.

[…] I think of you, I think of Mum & I’m overwhelmed — I don’t know how you cope — I don’t know what kind of tearing happens to you in terms of Talis — I don’t know what kind of tearing happens in terms of Mum visiting and leaving you & me & being on her own — there seems in all that a loneliness that is too terrible to contemplate — I am told around here, that I am such a strong woman — well, it’s a great act — I am incredibly tired of being a “strong woman”! It is said as a compliment and with much admiration — it is ture & it is a fraud! It is said with some envy and with much fear of understanding — we all do understand, but won’t face it & won’t talk about it! What else can you be to survive, and to save face, & to try and not make the other person feel uncomfortable and not make them alienated, since even if they know, they can’t help you and all it does is make them acknowledge their own loneliness — this sounds pretty grim — but it probably is. There are times when my friend (woman) of the couple I mentioned above, comes with such need, in such nakedness, that I have to be almost (no, not almost) cruel, and be breezy and bright because I can’t stand to be faced with it from another person — I can’t help her — I can’t even help myself — I feel the same way about Mum — and even about Dad — there seems to have to be some barrier of self preservation (or self-deception, which amounts to the same thing) which makes you stop, which makes you put on some sort of mask of “everything is OK — just keep going!” — I don’t know where I’m heading with all this & I don’t know any answers — right now, all I can say to myself is the same: “everything is OK — just keep going!” — and eventually, in some form it’s true…

[…] [Note on side] The perception of those kind of lonelinesses seem to cut me open — from the front of me — top to bottom, to my backbone — I feel them literally — perhaps that’s how I should “show” it in my “bodies”!

[…] Well, Dzid, … I love you more that I can say and more than you know. When will I see you? At the moment, I can’t imagine — and that hurts!
Inese

————————-

Pirmdiena 27 vai 28 jūn. [1983]

Hallo Inī!

Mums – aukstākā diena 34 gados, tā radio ziņo. Ir – gan auksts! (Sidn. 4 gr. Liverpulē – 0 gr. kaut kur tālāk vidienē -2 etc.) Savādi, ka te 4 gr. liekas daudz aukstāks kā tur -5 (‘zem nulles’). Vējš un saule, bet saldē nost.

Anyway – visu nedēļu bija gluži silts un saulains. Es saģērbos reiz par siltu, sasvīdu, izģērbos – dabūju klepošanu. Tagad kad aukstais uznāca – sūkāju C tabletes un neko lielu nedaru. Ārā staigājot liekās siltāks, tikai vējš!!…

Visu nedēļu bija – filmu festivāls. Mēs ar Dzidru gājām un ‘enjoījām’ cik vien varējām. Dzidrai bija draugi pagādājuši biļetes – arī man tika uz daudz filmām. Un tā – nedēļa ir aizgājusi.

Biju pie Priedītes – nekas daudz neesot pārdots (varbūt kādas pāris grām…). Social servicē dabūju transporta un healthcare kartes, čeki nāks vēlāk, kad viņi izkārtos. Daļu no travelers čekiem iemaksāju bankā, vēl ir (500) – liekās jāiemaksā visi, lai nāk kāds dolārs intereses?

Vai saņēmi laikā Dzidras mazos zīmējumus? Viņa teica, ka par vēlu atcerējusies ka viņai ir special mazas zīmējamās spalviņas, tikai dažus zīm. iztaisījusi ar tām, bet bija jau quite a lot… Dzidra ir uzgleznojusi dažas (nelielas) abstraktas neabstraktas glezniņas. Tikai jāgudro kā ierāmēt.

Sidneja izskatās tāpat kā arvien – staigā visādi un visādas ‘funny’ apģērbušies ļaudis. Plenty of food etc. Kad pārcietīšu auksto laiku (varbūt pieradīšu pie tā) domāšu par latviešu satikšanu, varbūt jātaisa būs kāda ‘housparty’, bet vēl jāsakārtojas – jau nopirku vēl vienu folderi kur sakārtot stāstus (2 jau ir pilni…)

Mumfordi bija zvanījuši 2 reiz, kad bijām filmās, es piezvanīju tad viņiem. Prasa kā iet Tev etc. Lūdz lai apciemo. Kādreiz aizbrauksim. Dzidra nopirkusi man lielu rakstāmgaldu – ir ērti, manā lielajā istabā. Nopirkusi arī ‘neat’ krēslus, lejā ko likt ap galdu, viss ir kārtīgāks un neizskatās tik vecs un noplīsis. Klavieres labas, ļoti tumši brūnas.

Gailīša kundze esot ļoti vārga un maz vairs kaut kur ejot. – Būs jāapciemo, kad būs siltāks laiks.

Kā Tev iet ar Japānieti? Kā bija satikšanās ar Tavu izstādes kompanjonu? Un – kā Nelsonam patīk Dzid. zīmējumi – vai var lietot? Biju tur Banffā ļoti iedzīvojusies, tagad viss jāpārorientē uz šejieni. Citādi – labi – tikai nejauki auksts laiks. Bet tas jau pāries. Tālis nāks dzīvot te (uz 2 gadi) sākot no jaunā skolas gada – februārī. Dzidra izskatās OK, bet mokās atkal (for nothing) ar dieting… [Photo: Nelson with one of Inese’s exhibition pieces in Banff]

Xxx M.

P.S. Tas bija labi, ka Dzidrai bija izdevība zīmēt priekš Jums tur kaut ko, lai arī ļoti lielā steigā, bet – kontakts ar darbu atkal un ar Jums tur!
Xx

————————

Otrdiena 5 jūl. 1983

Dear Inese! Mīļā Inese! I miss your phonecalls.

Te bija telefona darbinieku streiks – varēja zvanīt uz ārzemēm par velti, bet tikai no ielas telefona būdām – un ilgi jāgaida – Dzidra mēģināja, bet tad jau bija par vēlu, jau bij jāmaksā. Anyway – es biju 3-4 dienas gultā vairāk kā ārā no tās – pirmā nedēļā kādu dienu saģērbos par siltu, ejot uz pilsētu – tad norāvu silto jaku par ātru nost, dabūju vēju – un klepoju nejauki. Tagad jau ir labāk. Dzidra tagad pāris reizes (kad laiks labs) aizveda ar mani mašīnu uz parku un mēs mierīgi pastaigājām, jo man ir jāsāk kustēties un jātiek vaļā no klepus. Esmu uzmanīga jo gribu justies OK un stipra. Laiks kādas dienas bija ļoti auksts (bet es saaukstējos siltākajās dienās…) tagad atkal normāls, ne par siltu ne par aukstu. Mēs arī kurinām kamīnus – vispār, viss ir very ok, tikai es pazaudēju vienu nedēļu klepojot un vēl neesmu pilnīgi vaļā no tā. Un tas nebija ne klimata maiņas dēļ, ne brauciena dēļ, tikai nepareiza apģērba dēļ. Anyway – mums iet ok! Dzidra nupat teica ka tos mazos zīmējumus viņa nevarējusi Jums iztaisīt perfektus, tādēļ, ka tik mazus viņa tomēr nekad neesot zīmējusi un tikai uz beigām sākusi ‘iestrādāties’.

Gordons pārsūtīja man vienu latviešu žurnālu, kas bija pienācis Hopē. (Un uzrakstījis īsu vēstuli Dzidrai, pateicoties ka viņa rakstīja un aicināja ‘iegriezties’, kad ir Austrālijā. Pierakstījis arī ka miss mum, kā tas pieklājās).

Es patiesi – miss your phonecalls, bet tur neko nevar darīt. Atraksti kādreiz vēstuli, kā iet? Kā iet ar izstādes gatavošanu? Etc.

Dzid does not work in painting, at the moment. Just now – got an invitation to send her works for the common exhibition, where she once got that award. She said – she might start to make some painting.

Carol (the English girl) is struggling to extend her visit in Australia, but if she will not get it – she will leave in 3 weeks time… Dave, the other boarder (Scottish) will stay till Xmas. So – it will be big changes again with the people here. Those 2 are good, live normally (do not smoke) pay OK.

This saturday a Latvian ‘boy’ Brūveris, phoned Dzid to come to – Selonijas ball with him. Dzid will go, but probably not in a balldress.

I have read Falkners novel, started another one. Thinking hard – what to write in a story? Probably I will have to write – what I think, and that will not be very ‘national’, sorry to say. My story ‘Saules brālis’ (about a tramp) is in Latv. paper. So – I can write what I see…

Love! Xxx M.

—————————

Monday – 18th July 1983

Dear Inese!

[Photos: Left, Inese and her own work in Banff studio. Right, the work in exhibition at Banff]

Your exhibition is near (or maybe started already!) and you might be very busy!

I am through with my cough (have sucked away 3 packets of menthol bonbons…)

The weather is warm and sunny at daytime, still – cold at nights. Alltogether have to know to ajust as the harsher habits of this weather: warm in the sun, cold in the shade etc. Lately there are not so much wind.

We went to a theatre in Seamore Centre – it was a nice performance with real wrestling in the ‘struggle of the life’ (man and woman), we enjoyed it very much, very modern and powerfull stuff!!

Now, for tomorrow Dzid will try to get tickets for some theatre in Opera House.

We also visited 3 art galleries. In one was an exhibition of – weaving. Big things on walls, mostly – not wool, but some rougher fibre. Some quite nice, some a little boring. But – plenty work done.

Dzid is painting little colourful abstracts to put them together in a bigger pictures, and to top them with some little landscape and nature stuff. [Sketch of 16 small squares with a roundish shape in the middle, in rows of 4, forming together a larger square] Something like that. In the little squares there is an oval drowing – they all are the same size and in all different colours. It all looks very poetic! She has made already ‘hundreds’ of them, and puts together in colour schemes – but does not know – how she will frame them??


I have not done a thing!.. But soon now, I will start to finish some my unfinished stories. Have not got ‘new ideas’. Would like to know – how you are doing? How is your new position, how the catalog etc. etc. Some day we will hear from you! And how is Nelsons cookbook? Etc. [Nelson (left) was designing a cookbook for a client, using Dzidra’s drawings]


Wednesday – 26th July.

Vakar bijām (operā house) Drama theatre. Lugu par Hitleri + Jews, ka Hitlers vēl dzīvs, Amerikā (Arizonā vai Brazīlijā) Kāds aktieris lieliski notēloja Hitleri kad tas pusbeigts vēl tur politisku runu Žīdiem – kā 1st race, etc. (tāpat kā kādreiz par vāciešiem). Citādi luga – garlaicīga, lai gan milzīgi inscenēts uzvedums.

Dzidrai atnāca kāds paziņa no Wollongongas laikiem, kas precējās tai pat laikā kad Dzidra – tagad sen šķīries un pustraks – galīgi sajucis. Mēs bijām nodomājušas iet kaut kur out – ēst mazas vakariņas pirms teātra – tas nāca līdz un nebija tik jauki, bet nekas pārāk nepatīkams arī nenotika.

Šīs dienas ir bijušas saulainas un naktis aukstas (es jau salstu un salstu!) tagad šorīt redz nākam mākoņu segu pāri, varbūt būs lietus. Pa dienām, saulē, bija labi iet ārā, tagad būs jāpatup istabā. Telpu te daudz, kurinām kamīnus un gaidām pavasari. Tas ir – es gaidu! Bet kad būs karsts – tad vaimanāšu.

Neesmu vēl bijusi uz latviešu pusi, ne arī zvanījusi…
Lai Tev labi veicās ar izstādes lietām! Un par visām lietām – do not worry!!
Xxx M.

P.S. Es biju pieradusi strādāt un ‘enjoiīt’ dzīvi pie Tevis, tagad te vēl nevaru neko iesākt darīt…
M.

—————————-

Otrdiena 26 (?) jūlijs 1983

Mīļā Inese!

Kā iet ar izstādi? Kā iet ar ‘head’ job’u? Varbūt tagad drīzi Tev būs katalogs gatavs – un tad mēs te saņemsim dažus exemplārus un – vēstuli! Agrāk jau nav ko gaidīt –.

Te ļaunākais ir – aukstā ziema! Tik auksta man Austrālijā likās tikai Bathurstā, kad mēs pirmo gadu te dzīvojām… Pa dienas vidiem nemaz nav tik auksts, šodien un vakar jau pa brīžiem sēdēju verandā – saulē, protams saģērbusies kā nākas. Gāju staigāt arī! Neesmu vēl nekā uzrakstījusi lai gan zinu – ka jādara tas būs.

Dzidra strādā dūšīgi ar saviem maziem krāsainiem četrstūriem, taisa vienu ‘plati’ kopā pēc otras. Saka, ka tai pat vienā mazā četrstūr formā, ar mazu (svītrainu) ovalu vidū – varot atrast nebeidzamas jaunas krāsu kombinācijas.

Brūveris (ar ko viņa bija uz partiju) aizveda viņu out for dinner – te netālu tanī vinebistro, kas piederēja kādam, kas te dzīvoja. Tas – bankrotēja. Tad tur bija homosexual clubs. Tas arī bankrotējis. Tagad tur atvēris restorānu viens latvietis, Cīrulis, sieva esot franču izcelsmes. Tikko nesen sākuši – izdekorējuši pēc sava prāta un domā – varbūt ies tā lieta. Dzidrai tie cilvēki patikuši un ēdiens (daudz Latvian dishes) bijis ļoti labs. Cīrulis pats esot ar ‘mākslām rīkojies’, prasījis Dzidr. ja grib lai nes izstādīt kādus zīmējumus tur.

Dzidra 2 dienās uzgleznoja 8 tautu meitas nelielas bildītes (kādi viņai bija rāmji) un ierāmēja un aiznesa šodien. Izkāruši un esot labi! Ceturtdien nākšot Zariņš un apskatīšot jauno restorānu, rakstīšot avīzē etc. Tad Dzidra steidza lai viņas bildes tur jau arī būtu. Tautu meitas bija jaukas, krāsainas kustīgas, divas bildes arī ar tautu dēlu kopā – dejas pāri. So! Dzidra uzrauj ātri ko vajaga.

Tagad 2 ned. viņa būs uz ‘strikt’ diet, pēc tam es arī (kopā ar Dz.) gribu aiziet uz to restorānu.
Neesmu nevienam latvietim zvanījusi vēl… Man labi jāiestabilizējas šai klimatā, tad…
Nu drīz varbūt dzirdēšu kaut ko no Tevis. Gribās zināt visu, kā Tev iet. Un – kā iet Gordonam…
Raujies dūšīgi un jūti arī vasaru!
Xxx M.

Love from Dz. She asked me – how much is airfares to C.
P.S. not perfectly, but somehow I am doing the exercises…

——————-

Sveiki tur viņā pusē!

Gaidu vēstuli – kā Tev iet? Kā ar darbu kā ar izstādi, etc? We have – warm days now, especially in the middle of the day. I am through with my coughing (and spitting…) and I hope I will be allright now. (I have quite changed there in Canada, cannot understand this climat anymore… takes time…

Dzid was to a party to Ojārs and Dagne. Met some other Latvians – also Ilze and Dāliņš, and Imants and Polly. [Photo L to R: Ilze Dāliņš, Kārlis Gulbergs, Jānis Dāliņš]


The next day was the Sunday when there is the big run, ‘from City to beach’ – Ilze and Dāliņš did the running (without their 2 sons), after the running, the Latvians, the same group – met in Centennial Park for a picknick – Dzid went too.


Then it was arranged that Dzid (and me) we will go to Latv. theatre – ‘Kaleidoskops’, where Ilze [right] ‘going plika’ uz skatuves… (Actually she was not plika, but in swimmsuit…) Anyway – Dzid had to go to some insight gathering that saturday, so we went to latv. theatre next day, (second performance) – the young Latvians were not there, but I met some of my – preses ļaudis. Dzid said, that the sayings goes around that – Imants does not love his wife, but loves very much his little son – 2 years old now. Nice kid, Dzid. said. Dzid finished her strict diet 2 weeks, (on veget. No fat, no milk, no sugar etc. But sometimes – cheese.) Now she eats other things too, when she goes out, but at home mostly stays on the same diet. She is working busy with her little paintings, making already about 16 pictures – she wants to make about 20. The hard thing is to trim them and then – how to put them in a frame…?

Dzid is also very busy with putting pot plants all over the house hanging them on balconies etc… The garden is also trimmed from all the useless branches, full of sunshine now, and just now, Dzid is phoning some man who makes fences and gates, and will let him make a fence and a gate in the back of the backyard, so that people from the street cannot walk in. Carol is leaving next week, going to share a flat with her girlfriend. But as Tālis coming next week, then Dzid will postpone advertising for a new boarder – after holidays. Dzid plans to take Tālis to snowy mountains for some days, now she is thinking hard – how to arrange that – all the things that would be needed – boots etc. are expensive, and the hotel and all the other things. We will see, how she will get with it all through.

16. aug. Šodien saņēmu Tavu vēstuli!

Hurray, ka Tev izstādes gatavojās! Cik varu saprast, tad vēl pēc 11. aug. izstādes, būs otru – Kalgarijā! Lai nu labi izdodas un ir ‘iespaids’!

Ja brauc uz Hope, tad gan saturies, ka nenonāc par daudz ‘under his spell’ again… Citādi – kā varat tā izdarat visu kas tur jādara! Good luck! And – look after yourself!

Mums laiks ir siltāks un pat – labi silts! Šodien atnesu salāpītas (pamatīgi!) Tavas koka kurpes, kas man labi der. Bet tagad jau varu staigāt arī ar citām, kāja nesāp.

Dzidra taisās braukt uz sniegiem ar Tāli – ir atradusi slēpu veikalā kādus piemērotus zābakus ko bradāt sniegā. Ne slēpu zāb. Tālim tos noīrēs uz kādu dienu un ko staigāt nopirks arī Tālim arī tos ‘bradājamos’. So, lai Tev labi klājās! Un nepārraujies ar darbiem. Good luck!

Love, M. + Dzid.

—————————-

Svētdiena 21. aug. 1983.

Mīļā Inese!

Lai Tev neaizmirstās latv. valoda – rakstīšu latviski. Nu Tev daudz grūtības būs jau pāri – izstāde gatava, slīdīšu lekcija nolasīta, varbūt jau arī Hopes ceļojums izdarīts? Kad laiks – tad nu raksti par to visu! Gribās zināt visus sīkumus…

Šodien (svētdiena, 21 augusts 1983) ir ļoti silta saule, nakts bija auksta, laukos salnas.
Dzidra ar Tāli – 7 a.m. izbrauca uz sniegiem [right] – caur Canberru uz Coomu etc. (Canberrā domāja, ka turpbraucot neapstāsies, varbūt atpakaļ braucot, bet to vēl nezināja, kā iznāks.) Sakrāmēja pilnu mašīnu ar segām, sleepingbagiem, ‘bootiem’ etc. Nopirka Tālim (lielus!) un sev kādus (izoderētus – ar kādu stuff) – gumijas ‘sniega zābakus’, ne slēpošanai, bet bradāšanai pa sniegu. Tālim domāja īrēt zābakus un slēpes tur kādai ‘lesson’. Kur pa nakti paliks un cik ilgi – to redzēs kā tur būs. Tālim – ko slēpot sataisīja to ‘slēpoš. kostīmu’ ko mēs reiz no Kanādas atsūtījām – vēl der viņam, cik nu tur vispār kas ir, un Dzidra pataisīja platākas piedurknes un es pieadīju tās garākas.

Diena ir skaista un weathermans solīja – sausu laiku kādas citas dienas arī, varbūt būs laba holideja…
Es paliku mājās – lai varu īsti apdomāties un izdomāt varbūt – ko rakstīt. Un lasīt un staigāt!

Bijām ar Dz. latviešu teātrī – laikam to jau Tev rakstīju. Carola aizvācās vakar. Viss iztīrīts, sakārtots, māja mierīga, kad Dz. atbrauks, tad sludinās avīzē – meklēs mītnieku. Daves mazajā istabiņā (otrā stāvā) būs līdz ziemsvētkiem – labs, mierīgs īrnieks, jauns Scotchmans, iet visus weekendus prom ar jachtu uz jūras.

Esmu iekrājusi (kopā ar to naudu ko paņēmu līdz) gandrīz 2000 ($1975) un tagad maksāšu Dzidrai mēnesī (tāpat kā Gordon.) $125, varbūt 150. Šos mēnešus Dzid. teica lai nemaksāju, bet viņai sāk ‘dilt kapitāls’, jāpalīdz izdevumiem. Tāpat man vēl atliks ko katru mēnesi mazliet ielikt bankā, un tad ja būs jābrauc uz Tevi – man būs laba ‘kabatas nauda’.

Satiku Mintautu Eglīti (rakstnieku un kādreiz editoru) kas izdeva tas ir salika un iespieda manu pirmo grāmatu. Teica ka Melburnietei ‘whatsthename’ lietuviešu spiestuvē (kur izdod latv. grāmatas arī) esot izdotas viņas lugas — $6000! Pati maksājusi. Bet taisot kādu cita jauna veida iespiešanas techniku, un tad varbūt varēšot grāmatu iespiest par apm $2000. (ja tikai varēs tikt klāt…)

Pirmdiena 22 aug.

Vakar vakarā jau Dzid. zvanīja, ka viņi jau pēcpusdienā aizbraukuši līdz Coomai (aiz Coumas…) dabūjuši kamping (istabā, mājā iekšā, ne karavanē) 17 doll. a day, (labi!) ‘bookījuši’ līdz piektdienai. Sniega un slēpošanas vieta – 20 min. (laikam ar busu). Tālim patīkot – esot labi – abi happy! Es arī. Tikai nav sajūsmas rakstīt. Jāraksta ‘bez sajūsmas’. Šī nedēļa labi jāizmanto, jo nekas netraucē.

Lai Tev labi veicās ar izstādēm un visu!
Sagādā arī Tu sev mazliet holidejas kaut vai tik daudz – ka nebēdā ne par ko!
Look after yourself
Xxx M.

———————

Sept 23. 1983 [Banff]

Dear Mum & Dzid,

Thanks for the letters & the photos — the gums in the snow are beautiful — since I’ve been away, I’m always startled by their colours — I remember that from the first trip back. […]

[…] Life has been pretty hectic. The summer always is hectic and putting our two shows at the same time doesn’t help. Still, I am alive and well. […] I do need some time off. […] There was only one weekend between the opening of the show in Calgary and the beginning of the Winter session here — and that was a bit rough — and the last body for the show was still damp when I hung it!! I keep saying I’ll never do that again, but I know that it always ends up that way, no matter how well you think you’ve planned it.

So, included here are some of the brochures we had done for Calgary. The catalogue for the Banff show won’t be ready for a few weeks yet — lots of trouble with photographing the stuff — some of Anne Pixley’s work is more or less impossible to reproduce. Nelson re-photographed some of it 4 times! (And I was usually involved with being an assistant!) Lots of effort, but in the process, I’ve sure learnt a lot, especially about lighting my pieces and about the differences that there are between what one can see in real life and what shows up, and how it reads in photographic reproductions (“transparent fallacies” is what Nelson calls them).

[…] I’m pretty pleased about both shows and there’s been quite a bit of interest from people who run galleries — whether anything will come of that remains to be seen – but it’s nice to know that at least some of them find the work interesting and “different”.

Other stuff — I met a Latvian woman — she is apparently a writer (from Toronto) & said that you, Mum, would know of her — she knew of you — I gave her your address & here is hers:
                  Indra Gubiņa […] Toronto, Ont.

She came to the studio and looked me up as a fellow Latvian, I guess. She asked if I was interested in showing with the Latvians — I said, yes, of course — but I must say I have my doubts as to what their interest and/or understanding might be! Still, who knows. She looked at portfolio photos of my stuff and my impression was that she related a lot better to the old, flat, “wallhanging” stuff, than the newer “bodies” stuff, which I don’t think she knew what to think of — more of less expectable! Quite funny, really!

Gordon has been sending the Latvian papers on to me — in the April 29 issue is the poem Laiks Zvana & in the May 13 issue is the story Saules Brālis — the last issue I have is July 8. […]

[…] Angelika got your letter and said she would write — don’t know if she has — she’s pretty busy too. She got the job of Assistant Head in Ceramics here and I think that will make her private life much easier. From what I see of them at work, she & Hubert [right] are getting along just fine. Jane also got your letter — she & Bryn are in Europe at the moment (2 months — back Oct 8) — it’s the first time she’s been, so I imagine she’s having a wonderful time — they started in England and Wales (most of Bryn’s family is there) and then are going to the Continent — France, Portugal, I think — don’t know where else. Maggie has got a job here a couple of days a week to look after the plants in all the buildings (she’s an expert) — that means that she has been able to quit all her other awful part-time jobs — she makes the same amount of money (which is very little) but has more time — she is painting furiously (she’s the one who paints the apes etc — now also whales) — so, I see her regularly.

Barbara is 1/2 time assistant to me and that will make my life easier.

Nelson is doing well — working like a dog — still doesn’t have much money, but is certainly making his reputation. The Cookbook is out — everyone seems to be very pleased. — Dzid, I guess you’ll get some copies soon […] Everyone loves your drawings and thinks they make the book. Maggie said they were free & unselfconscious […]. Nelson […] found your drawings perfect and worked hard (but with pleasure) to put them in the “right” place — he says that they could not be more appropriate if you had seen the text — not having seen it, it is amazing etc. — When you get your copies, look for all the “Nelsonisms” as I call them — […] the funny little puns, quirks etc — often a word in the text links with the drawing in a funny way (or quirky way) — e.g. p.15 “pinch” + “Adam & Eve” type illustration
p.17 “crudite” + drawing itself — also carrots in it
p.19 “to peels a tomato”… + sawing pumpkin=
p.22 “dipping” + guy in pot
p.23 “try this… delicious!” + kiss
p.25 “crunch” + bite
p.39 “variations” & also “practise” + pianist                 etc etc etc

I told him you would get his kind of humour — and I’m sure you will. The odd part, as he says, is that the text & drawings came together separately — neither was consciously (or unconsciously for that matter!) done for the other — Hard to believe!

The only place where he adjusted the text was p.84 & p.88 where the order of the lines was arranged to mimic the configuration of the drawing (text wasn’t changed, just arranged to give similar outline) — pretty subtle, but fun when you know about it. So, I hope you enjoy it! […]

[…] Also, just sold my blue VW to Leo Svoboda (friend of Gordon’s — I think you met him, Mum — […] if I remember rightly, is very interested &/or competent in music). […] I guess I’ll get a little money for it — not sure how much, since the repairs Gordon is having done to it have to come off the price…

Gordon is applying to a Superintendent’s position. […]

[…] My job here is OK for another year — I don’t know about after that. I am now called Associate Head & have, as I said, a 1/2 time assistant (and a bit more money — though my rent has gone up too, of course) — So, it makes more sense in terms of what I do around here — it also adds a few extra responsibilities […] On the whole it is probably better — somewhat more scary though. We’ll see. […]

[…] Nelson & I seem to continue more or less as before — don’t know what it all means — have been trying to take a little mental distance (and only partly successful). Nelson has applied for a Museum Designer’s job at the National Museum in Ottawa — if he gets that, he’ll be gone […] — and while that will be hard, it would probably be a good thing — maybe I could sort myself out to some more “normal” life… […]

Much love to you both!
You have a handsome son, Dzid!
Inese

—————-

Fryday 7th oct. 1983

Dear Inese!

We got your 2 big letters – and catalogue and the book!!! I cannot express how happy your letters made me, and Dzid of course… I knew, that your letter will come one day – but I was thinking and worriing too – how it will be, how you can survive all your exhibition things, job, and still – private life, go to Hope and all! Your letters are long and are telling so much happy happenings and acheavement and – just sunny luck too in all what you have finished. Luck – I mean the fact, that Dzidras drowings suited all the other thing, and you could be there and make it all happen. Dzid is really thrilled. And it all happened for her in coupple of days – to create it. It gives a deep satisfaction for all the years long work, what she is doing, scribbling and loving it, but mostly – staying alone with it all.

Your catalogue looks – just beautiful! Is so cleverly made – all put out for both the ladies equally… I can understand better the critic what is said about your work. I think it is said with appreciation and love and hope and beleave in the work! That is good. You said – you get a friend in her (the one who wrote it) and that is very very good. Those good thoughts (you got them from people already in your Peterborough’s exhibition too…) goes around, and even if you do not meet them all – there are people around who support your work with their good feeling for it.

I got also quite a lot loving words from many people in Rakstnieku dienas. One lady (she also writes, is old already, but have not worked much in writing literature, but mostly critics) – told me how she loved one of my stories, which I had quite forgotten, she thinks its one of my best stories. I have to find ir from old Latv. newspapers, for keeping them all together. I have to look so for other 3 stories, which I have not cut out of the newspaper, and they are lost for me, have to go to Melbourne once, and find them at Dēliņš.

Good, that Gordon has sent the Latv. Pp. to you – keep them, when I will be there again (one day) I will find them there. As it seems – Dēliņš has put now almost all my stories in the paper, what I have send him, only 2 last ones have not been yet in. So – I have to hurry and prepare new ones. People (in Rakstnieku dienas) were really nice to me, and I was happy, free from duties, and free from shyness – attended all 3 days all the happenings, talked to people all around. Got, as I said – many compliments which were meant well. Tomsons – the good old (nusty too) poet – said also a warning about my poems what I wrote in one day (travelling to Banff in the train) – that I should not write too – easy, too carelessly, too quickly – as not to get shallow, becose he said – I cannot aford that, I am too good for that… May be it is so – I really blubbered out those poems like a bird, looking through the window – but I wanted to – let me go, to enjoy it – talking without much thinking, I even hoped that my skill in talking is already so great, that I can rely on it without considering all the ‘demands of a poesy’. I imagine – the little poems, all in a row, were like those Dzidras drowings – not a ‘big art’, by what one could judge all the persons work – but a happy, playful thing. I also think – that Tomsons words were a good advise to me, meant good, but still with a little unrealised envy – how one can afford such silly – happy dance with such a serious thing as – poetry… Well – I really judge pretty carefully my words when I am writing, and rewriting a story. I almost would like to tell ir more carelessly and also – not to cut too much out, to talk more of the ‘small talk’… But – well – „You are too good for that” – you have to be good for the sake of art, not for the poor people, readers…

You probably will not get more of the Latv. Newspapers – as with the last stories which I send to Dēliņš – I told him, to send the paper only to this Sydney addres, no matter where I am – and the papers are now arriving here. I think – that I will get them safer in one place. About – printing and publishing a book here – the hopes are not great – there are a quey [queue] of – the new, first book people, who are waiting (on the list). May be – once somehow… Kreišmanes book – 10 stories, is made just in paperback, still over $2500 – but the money is not all – one just cannot get to the press, as the rule so far is – the first book people first, and there is no end of them…

I like much more Kreišmanes writing now, as I did before, I can apprishiate much more now her slowly moving, calm style, the simple, old language, the love for little things etc. It almost gives me the confidence and trust – to slow down myself, and allow myself the little thing loving, what is in me, and not to care so much for the ‘interesting’ topic. But – it all must go together, and – my way, for me.

As it seems – I have had the new kind of flu (forgot its name) what goes here around. I thought – I will never be able to get out of my being tired, sweating, coughing and spitting – but no temperature, only later pain all over, specially back and legs, which I took for reumatic pains. Now – people told me – all the same troubbles, which for many have ended in pneumonia, and what repeats itself as soon as you start to live normally, if the flu is not yet – ‘izgulēta’. Well I was kind of guessing the possibility of getting something in the lungs, — and kept – ‘vaimanāt un gulēt un neiet vējā’… Today Dzid is coughing – hope, it wont start with her the same. With me – it is finished now, and I feel allright, however – I am waiting for nice warm weather, this week was – unexpectedly cold and rainy and windy again. Funny weather…

Lucija Kalniņa stayed with us for 3 – days. We wanted to go to beach etc – and there was not a single day we coudl go out of the house, we only went to film and supper. The film – Australian, ‘Careful, he might hear you’ – the best film (Austr.) this year, and the best actress (this year, Austr.) in it. It was not quite what we expected – a little too crowdy, all the Australian things packed in it – storms, gardens, old richpeoples housing and life style, etcetc, but the camera has worked fine – really beautifully taken things, colourful, etc. The supper afterwards, we took in a latvian restourant not far from here, small winebar, (where Dzid put out her tautu meitu bildes). The owner latvian – really surprisingly sympathetic man, his wife – french. They struggle to survive, and they might! However – really they just hang on – and hope. They need advertising – after one ad in Morng. Herald ($50) they said – it was full house, then again – pretty quiet. The place is small, not in centre, but – may be.

Latv. ‘vecā paaudze’ – slowly are dieing away. Mrs. Swirska – has died, probably – a cancer. But – I do not know, or nobody knows exactly. Many people – look very – ‘līki un lēni, stīvi un klibi’. I am trying to go and walk ‘with an elastic’ step – the legs, specially the one – let it feel, the pain sometimes in the knee sometimes down ‘potīte’ – but, thank heavens – I am not too bad yet…

We will write soon again! Thanks and more thanks for your long letters.
Xxxx M.

It kā gribās – ļoti teikt – labi sveicieni Nelsonam [right].
M.

P.S. Luces kundzes draugs, ar ko viņa dzīvoja pēc Luču kg. nāves — esot miris, un viņas dēls laikam ļoti slims ar nerviem. Luča kdze. bija bēdīga.
Freiji piezvanīja (4. okt.) nebija rakstn. dienās, bet būšot Sidnejā kādu nedēļu drīz.
M.

————————–

Ceturtd. 27. oct.

Dear Inese!

I got a letter from Gordon telling that you will be at 21. Oct. in Hope. So – you will be back in Banff now and we might have a letter from you.

Dzid is on her trip. By looking in the booklet about the trip – today they will reach the middle of the desert!… Tomorrow will come out of it.

The weather is hot with some heavy rain storms in between.

I feel ok. Went (twice) to Bondi beach, did not get a ‘beautiful tan’ but got a little burned – not bad. Tomorrow I will have some (4 or so) Latvian ladies + Mr. Krīvs for slide show, and after that – to the little Latvian restorant. (I told you…)

In our house everything goes smoothly (so far…) exept that the new gate Dzid let to make in the backyard ($150) is kicked open with both 2 big bottles!!! People are getting really wild!

In next door neighbours house police arrested a young man – put irons on the hands, pushed him in the car. He was struggling madly, banging the car doors like an animal. What he has done, I do not know. I also do not know if he is the son of the neighbours wife (she has children from first marriaged) I reckon they have sloughtered the old chap – they had terrible scenes from the first day the family came in this house. We could hear the screaming and swearing all the time. Now is silence there – So – have to thank God and be happy, as long as nothing too terrible happens to you.

I have not got this weeks Latvian paper, for 3 weeks now it came regularly on Mondays. Have to remind them again, not to send to Canada… I will make, for my guests (as a little entrée before we go to restorant) the fish dish – Seviche – you said it was good. I will show the book to the ladies, they might buy it, when some books will be send to Dzid. Mrs. Freija saw already and would like to have – and this time – she will have to pay for it…

Dzid had an electric hair curler – after using it she left it on off at the thing, but did not switch it out at the line (wall). When she came home after going out – she found it all melted, hot like hell, but luckily the house had not started to burn yet! So – swich it out, swich it out!!

Piektdiena 28. Oct.

Man būs tikai 3 viesi – Krīva kgs + kdze un viena ‘whatshername’ kdze. Abas dāmas ir ļoti labi lasījušas (latviešu sarīkojumos) manus stāstus un dzejas.

Yesterday I tried out the slide projector – it did not work! Something I do not right – 3 slides go allright at the 4th starts to show empty space. The slides by the way – are standing so loose in the rack – that they are moving like grass in the wind. So the thing cannot catch them – may be there is a way to help it. But – I will not bother, I will leave the slide showing out. I will show to the guests the new cook book! It will be enough entertainment before we go for supper. And we will try the entrée – made from the recepy out of the book.

Actually – it will be even better, to look at slides, it is better to do it leisurely – in all the evening at home, not when you have to run out for supper.

All is going now well in my life here, exept that I cannot yet start properly my writings. The days are full with little empty things – but once I will settle to that, need some encouraging push, don’t know what really…

Sestdiena, 29. oct., … jau svētdiena, 30. oct.!

Man bija 3 viesi, kā jau teicu ka būs. Slides nebija iespējams rādīt – tad rādīju Cook-Book’u!

Krīvs ir tagad komersiāl artists, agrāk mācījies un strādājis kā – artists. Viņam patika Dzidras ilustrējumi cookbookā – teica ka ļoti labi, brīvi, savā stilā, droši un ar humoru. Viņš teica, ja Dzidra ar šo grāmatu aizietu pie jebkura Austrālijas lielākā grāmatu izdevēja, viņa noteikti dabūtu darbu kā ilustrētāja! Tas droši vien tā ir. Un Dzidra varētu pelnīt naudu par to, ko viņa ‘skribblē’ katru dienu uz visām papīra lapiņām. Viņa arī man rādīdama savas skiču kaudzes ir teikusi „ko lai ar to visu dara?” viņa patiesi varētu ilustrēt lieliskas grāmatas. We will see! Tā tad – paldies par šo cookbooku, tas ir drošāks pierādījums darbu meklējot, kā zīmējumi vien, lai gan ar tiem vien arī varētu ‘rādīt ko var’, bet Dzidra jau nav uzņēmīga. Nu tagad viņa arī grib atpūsties no pelnīšanas (skolas) darba, bet ilustrācijas taisīt jau viņai nebūtu nekāds liels darbs ja tikai viņa tikpat ātri un brīvi un nebēdājot varētu darīt katru citu pasūtījumu.

Vēl visu nedēļu viņa būs prom, un nezin kā tur iet – laiks dažas dienas bija ļoti karsts…

O, jā – maniem viesiem tas ‘Seviche’ (zivju ēdiens) garšoja labi, lai gan es laikam biju pielikusi mazliet vairāk to stipro ‘green chilies’!! tā tad visas receptes ko mēs esam jau mēģinājušas ir ļoti speciāls! Tā grāmatiņa ir burvīga.

About our neighbour (being murdered…) I have a little exagerated: he is alive! But what there happened I still do not know – it was something very bad, becose – to be thrown on ground and put in irons by police – there should be some awful reason. Anyway – when Dzid comes home, she will discover it – somehow, and I am sure – it does not concern us, whatever happened there.

Today Dzid is climbing the big rock, if it all goes as the information says in the booklet Dzid left to me. Here the weather (for 3 days now) is smoky-cloudy, and a little cooler. When Dzid was ‘in the middle of the desert’ – we had the very hot day. The map (on T.V.) showed clouds all over the half of Australia, almost till Alice Spring. Sorry if the big rock will not show the colours to Dzid…

Pirmdiena klāt, un līst un gaiss pilns ar gāzes smaku, nav vēja kas izdzenātu pollusion.

Vakar Luce lasīja referātu par Sarmu, bet man negribējās mitrā laikā braukt ar busu + vilcienu, un es jau esmu dzirdējusi ko Luce saka par Sarmu, neko jaunu nevarētu atrast.

Tagad sākšu gaidīt kādu zīmi no Tevis. Gordonam jāaizsūta kāda kartiņa par to vēstuli un jāsaka lai tās latv. avīzes nepūlas sūtīt Tev, ja vēl viņas tur nāk, vajadzēja nākt tikai te.

Karavongs arī sūta Tev savu saucienu…
Xxx M.

—————————-

Nov. 26. 1983

Well, you two!

[…] The weekend before that, I drove with a bunch of people from here to Vancouver. The Vancouver Art Gallery had its official opening in its new space with some huge exhibitions — Emily Carr in permanent installation, a group of Old Masters (European) from the National Gallery and about 4 floors of the past 50 years of BC artists — also in another space and “alternative” show of current art art etc etc etc. Stayed with Mary & that was nice. Called in at home for 10 minutes (Gordon was away, which I knew) — and that probably helped — to set foot in the place after more than a year, on my own first. Then, the next weekend, drove down by myself & Gordon & I sorted things out — exchanged cars (my blue bug was sold to a friend of his — Leo, I think you’ve met him, Mum, a couple of weeks before that) — worked out medical & dental etc. separations — it was all very civilized, if odd. I slept in your room, Mum — everything is as it has always been — I gathered up left-over bits of clothing, bathroom stuff etc — so, all that is left is the main stuff — furniture, books, art, my weaving stuff etc. Gordon says he’ll be there till the end of June anyway, so we don’t have to move anything till then […]

[…] So, after coming back from Hope, the next week it was the trip to New York with the Visual Arts group from here — […]

[…] And now it’s back here & the same as usual, more or less — I’ve had about 10 days break from work, more or less — a couple more to go — I’ve really needed that — it’s been over a year since I’ve had a break (apart form Xmas, but then, everyone gets that) — the times I could have had holidays were the times I was preparing for the shows — in fact, I still need more time to gather myself — I feel quite fragmented, rather unsure and anxious — and I suppose that is understandable, but that doesn’t help. […]

[…] I really don’t know how things will sort themselves out — don’t know what I should be aiming for — or even how to begin to think about it. Mariette will be here in about a week — maybe we’ll clarify how much longer I can expect to be here. I don’t think she is very clear about any of that herself. So, I suppose there are reasons on all sides for feeling uncertain — still, I wish it would end.

I really am tired (not physically — I’ve had lots of sleep etc etc) but mentally/emotionally. And am very glad that Xmas isn’t far off. Have been trying to quit smoking for the past week — partially successful — by the end of Xmas break hope I’ll manage it — have also cut out most of the booze (that’s much easier to do than the smoking!) — but there is a good incentive — if I quit smoking and drinking, maybe I won’t gain weight for not smoking! […]

[…] I’m enclosing a couple of catalogues, which are finally ready […] I’m not very excited about Connie’s essay, but I knew that before it went to print — too much talk about materials and techniques — puts us back into the “craft” camp… […]

[…] Nelson […] hasn’t heard any more from Ottawa and has progressively been becoming more sure that he wants to stay in Calgary — he really has a lot of work […] he is surviving well. […]

[…] So, as you see, my life goes on, more or less as before. Must stop — Whenever you are ready to come, Mum, just come — we’ll find a place to live & live — and move if & when we have to.

Love to you both,
Inese

P.S. Mum — you already gave me your Latvian jewellery stuff — I have it here in my drawer — I had forgotten that.

———————-

11. dec.

Ir svētdiena. Dzidra vakar aizbrauca uz Golburnu – tur sanāksme tiem visiem kas kopā ar autobusu brauca uz Alice Springu. Rādīšot visi savas slides un – having good time. Dzidra samīlējusies tai busa driverī, kas viņus tur vadāja, un kā parasti tad – ‘out of proportion’ ar visu domāšanu – bet lai, kaut kas jau jādara romantikas laukā. Un vienmēr iznāk – tāda ‘zilā gaisā’ tā lieta… Tas busa drivers tur gājis ar visām daiļavām un pašam sava girlfriende vēl turklāt. Bet tā tas ir visur. Ja grib ko dabūt (maz vai daudz) jākārpās tur visur līdz un iekšā. Tikai nebūtu vērts tik daudz cīnīties – badoties un domāt un gudrot un baiļoties. Bet tā tas nu mūsu famīlijā ir.

Pēc nedēļas Tālis nāks mājās, tad mazāk būs Dzidrai brīvības, būs jāpiemērojas vēl viena prasībām.

Dzidra saņēma čeku par 150 Kanādas dolāriem par ilustrācijām, vēl nav izmainījusi – jo mūsu dollars taisās slīdēt lejā – tad labāk paturēt čeku kādu laiku un mainīt to vēlāk. Grāmatas vēl nav pienākušas. Labi ka tā grāmata tur iet labi pārdošanā. Visiem tad labāks prāts.

Šodien gribēju braukt uz Strathfieldu pie latviešiem, tur (3 pm.) ir teātra izrāde. Gulbergs uzved Anšl. Eglīša kādu lugu. Sataisījos braukt ‘balta un skaista’, bet gar debess malām visu laiku staigā melni mākoņi – un paliku mājā. Tomēr laiks nemaz tik bēdīgs nav kā rādījās – nelīst un saulē ir gluži karsts, bet vējš ir ass un vakarā tomēr varbūt līs. Nekas, ka neaizgāju. Tas brauciens turp un atpakaļ busā + vilcienā vairs nepatīk tik labi kā agrāk.

Freija kdze piezvanīja, viņa ar savu ģimeni bijuši tur vakar – uz lugas pirmizrādi. Freiji braukšot ziemsvētkos uz Melburnu – uz Kultūras dienām. Man vairs laikam nepatīk mētāties pa svešiem ciemiem – braukt uz Tevi uz Banffu, ar vilcienu, vai ar autobusu – bija priecīga un viegla lieta, te braukt uz kādu svešu ciemu – lieta liekās grūta. Idai piezvanīju, ja viņa kādreiz aizvestu uz Canberu, uz Austru – tad varbūt gribētu braukt. Ko pa Ziemsvētkiem darīsim, to izlems vēlāk, kad Tālis būs mājā. Varbūt taisīsim kādu picnicu kaut kur. Mumfordiem neesam zvanījušas, Dzidra tik ļoti aizņemta ar domām par savu busdrivera affairu… Un es, itkā tikai ‘pūšos un taisos’ un nekā daudz nepadaru.

Otrdiena 13. Dec.

Dienas iet. Nekas nenotiek. Kā Godo… Nosūtu Tev dažas markas – pag. gadā Xmas mēs darbojāmies ar tām Banffā.

Man ienāca prātā – ja Tu nākošā gadā nestrādā Banffā – vai Tev kādu gadu vai pusgadu nederētu padzīvot te, Austrālijā? Tad Jūs abas ar Dzidru varētu rīkot kādu īstu izstādi Sidnejā (ne jau latviešiem…). Bet droši vien – Tu jau strādāsi vēl Banffā un varbūt es braukšu tur. Kā būs tā būs. Pasaule runā tikai par kariem un atombumbām. Sievieši skraida un protestē, bet – kā pie krieviem???

Priecīgus svētkus! Lai nav par daudz auksts un par daudz sniega, kā Amerikā raksta ka esot.
See you soon!!! Next year!
M.

———————-

Jan 23, 1984

Dear Mum & Dzid,

[…] Congratulations, Mum, on your prize etc! it arrived today — the money ($246 Canadian) I put in the bank — the letter (a copy included) I’ll be sending off tomorrow, […] I assume they’ll understand my Latvian!

Yes, I’m off to Toronto and then Montreal & then Ottawa — all of it 10 days & paid by the school. I’m going with Angelika […]. The idea is to go and visit other schools and lots of galleries, both to promote the Banff Centre and explain it to and recruit participants for our programmes and to find out about other places — what their philosophies etc are — it is not such an unusual thing to do. People from here do it all the time. I’ve never done it and am basically scared of it — Angelika isn’t — if we do it together, we can probably do it better and it will get me over my fears and will probably be a great education for me. […]

By the way, Angelika and Jane have both got your cards/letters — I don’t know if they have replied yet, but both said they would — neither one knew your surname…

I can’ t remember if I told you or not, but I see quite a lot of Jane and Bryn (his surname, by the way is Finer — and Angelika is with Hu, or Hubert, Hohn). Jane & Bryn have an apartment like mine one floor down & so we often have dinner together, or once in a while I watch TV with them. They are two of my most favourite people — though spending an evening watching TV with them makes me nostalgic for “normal life”.

I got a long letter from Austra today — she’s been to see you and says how much she enjoys you, how much she gets from talking to you etc etc etc. She calls us “3 ladies” “magical people” — so, that’s nice! She gets strength from you, Dzid, and feels really valuable friendship there. She has been reading your book, Mum, with much pleasure and pain. So, perhaps we really all are very wonderful.

Life here goes on as before […] but there has been some anxiety between Mariette and me — I think it is mostly because she is unsure as to whether she wants to continue here or not. I found all that pretty hard during her last 2 visits, but feel that I’ve come out of it since. I think that I’m doing a pretty good job and she’ll have to decide for herself what she wants to do. I still haven’t done any of my own work since the last 2 shows, but I’m beginning to not feel guilty about it. Recently I’ve had the time, if I wanted to really do it — and I even know what the next “logical” step would be — but somehow, I’m unwilling/uninterested in pursuing it. I think I’m in another “gestation” period — there doesn’t seem to be any point in continuing “variations on the theme” — I have no idea what will come out, when it comes, but I’m also not afraid of waiting. It may be quite different again (though none of it is that different underneath)… […]

[…] It is late & I have to pack for tomorrow morning, leaving early! I’ll be seeing a lot or people I’ve got to know here — plus doing the “official” thing and in the process, perhaps making some contacts that might be of use — and if not, it will be a good holiday and I’ll make the most of that! […]

So, much love to you both!!
Inese

————–

Sidnejā 2. Febr. 1984.

Mīļā Inese!

Tā nu bija priecīga vēstule ko saņēmu no Tevis! Tavs ceļojums atkal laba lieta! Mana godalga – laba! Un Tava vēstule, ko Tu esi latviski tiem rakstījusi – tiešām ļoti labi un pareizi uzrakstīta! Paldies Tev, ka Tu pūlējies to izdarīt! Labi ka nauda banka, lai arī tā bija sūtīta Birstiņa kungam, Tev ir izdevies to dabūt!

Es nezināju kā īsti tur tos vārdus izkārtot – kam jāsūta tas manuskripts atpakaļ – es liku lai Tev sūta, tikai varbūt nevajadzēja ‘Birstiņš’ rakstīt arī uz manuskripta. Bet tur es to iedomājos kā ‘motto’, ko sacensības darbiem liek īstā vārda vietā. Ķikures vārdu es pieliku klāt aiztaisītā aploksnē un uz tās uzrakstīju I. Birstiņš adresi. To konvertu viņi ir atvēruši, bet redzams par Ķikuri tiem nav ne jausmas, kā te Austrālijā tas ir. Nu – kā ir ir! Pareizi vien jau viss ir iznācis, tas ir – priekš manis, ko viņi tur domā – tas tagad man vienalga. Panākums labs – jo no 30 tikt 5 iekšā – tas ir OK!

Un šo pašu lugu (tikai mazāk izstrādātu) es 10 g. atpakaļ iedevu Gulbergam – (viņiem neesot ko spēlēt latviešu lugu…) un viņš man atdeva atpakaļ ar sāju smīniņu – „tā luga neder”! Tā viņš teica. Ja arī tā nebūtu bijusi piemērota viņu teātrim – kaut kādu labu vārdu viņš būtu varējis pateikt, kaut ko labu tanī saredzēt. Nekā! Tas mani tā nosita, ka pie lugām es vairs neķēros. Bet šo aizsviest bija žēl, un laimīgā kārtā tā bija vecos papīros saglabājusies. Salaboju to – un redzi, kā ir laimējies. Tā mums iet – nav neviena kritiķa, kas redzētu kāda darbā to kas tur ir – un neprasītu pēc tā, kā tur nav un ko viņš būtu gribējis vai iedomājies, ka tam tur jābūt.

Gulbergs taču nav no dumjiem, ko tad par citiem lai domā un kādu saprašanu lai gaida.
Laikam tādēļ, man te neko nav bijis dūšas sākt rakstīt – redzot un dzirdot šo palikušo (daudzi jau nomiruši…) latviešu strīdēšanos, naidošanos un neizpratni (un nemācīšanos no citu literatūras) kas labs, kas nē, ka tikai kaut kas tautisks un jocīgs un priecīgs un panākumu pilns.

Tagad nu man būtu vēl kaut kas jāraksta, jātaisa gatavs. Bet – es esmu ļoti piekususi, un te iet kā dzirnavās. Man ir bijušas visādas mazas kaites: celis sāpēja un vēl sāp – nezinu īsti vai reimatisms, vai tā pēdas sastaipīšana. Nēsājot tavas kocenes (jau otro reizi papēžus tām man pielika un labas zoles!) pēdā man vairs nesāp. Celī vēl sāp. Bet es samasēju ar ‘Deep heat’ Krēmu un sabindēju, lai ir stingrs ejot. Tā – ir ok. Tad vaginal iekaisījums bija jāārstē. Tad reiz paslīdēju uz kāpnēm un atliecoties mazliet sadauzīju muguru – sāpēja kaut kur ‘pie nierēm’. Tas bija jātur silts – ir tagad O.K. Nezinu kas vēl viss nav bijis – ‘jāuzmana’, tā es noņemos ar sevis ‘uzturēšanu’. Karstumā – grūti, sasvīst – tad sāp reimatisms. Aukstumā – atkal nav labi. Bet visumā – esmu visu labi pārvarējusi un eju staigāt, iepirkties etc. Biju līdzi Dzidrai un Tālim nedēļas nogalē uz Kangaroo Valey! Bijām teltī – un lija visu nakti!

Dzidra nopirka (jaunu) lietotu mašīnu – jo veco nevar vairs reģistrēt. Jaunā ir Holdena ‘Kingswood; — offwhite, 4 doors car. Automatic. Ēd daudz! Bet būšot ar to ‘ēšanu’ labāk, jo tikko ir ieliktas tai ‘jaunas iekšas’, nav vēl ‘notonēts’ etc. Samaksāja laikam $3300 – vai 3500. Tas neizklausās daudz. Bet pie dealeriem ir mašīnas par $1500. Un mazāk. Tikai – nevar zināt kādas. Šito Dz. pirka no tā busdrivera brāļa, kas brauca to autobusu uz Alice Spring, viņa brālim – garāža. Šī mašīna bijusi tā, ko viņš devis braukt customeriem, kamēr labojis to mašīnas. Mašīna – izskatās O.K. un vēl ‘uzpūtīs’ tur garāžā krāsu no jauna, etc. Dz. tikai gribēja to mašīnu ātri dabūt un tur viss vēl nav pabeigts – ‘jānotonē un jānopūš’. Dz. ir daudz worrījusi kā būs, kā nebūs – bet laikam jau būs OK!!

Tālis vakar sāka iet uz skolu. Labāks viņš ir daudz, nekā tad kad te atbraucu. Bet mierā, bez kāda speciāla uzdevuma, tas nevar nostāvēt ne brīdi. Tad kaut kāds trabble tūlīt sākās. Un ko viņš gribētu darīt – tam jābūt tādam uzdevumam, kas tam patīk. Kā piem. tas video computor kurss. Melošana arī ir visu laiku! Bet iet jau labāk – un gan jau izcīnīs visu O.K. ja tikai kādās nepatikšanās kaut kur neiekritīs! ‘Galva liela’, kā to agrāk teica un ‘klausīšana maza’…

18. febr.

Pie manis te būs Preses Biedru sanāksme. Tas nu ar Zariņu norunāts. Varbūt šurp atbrauks arī Kreišmanes kundze. Tā man raksta skumīgas vēstules cik viņa ir vientuļa un nezina ko dzīvot, ko darīt. Meita nopirkusi kādu zemes gabalu un aizgājusi tur dzīvojot pilnīgā vientulībā – ‘ar savu zirgu’.

Nu stāsti – kāds bija Tavs ceļojums un visu citu!
Xxx M.

P.S. Stamp henges es neesmu vēl meklējusi, neesmu tagad bijusi pilsētā. Bet – to izdarīšu!
M.

—————————–

apmēram 12. marts 1984.

Mīļā Inesīte!

Mēs te nākam Tevi sveicināt Tavā dzimšanas dienā! Lai nākošais gadiņš atkal būtu labs un priecīgs un Tev labi viss veiktos! Priecājies, nebēdā ne par ko par daudz. Esi laimīga par katru labu dienu. Te – man ir diezgan jācīnās, lai vienmēr būtu priecīga – biju atkal vai nu saaukstējusies, jeb – pārkarsusi – pāris nedēļas atkal tupu vairāk mājās vien, ‘klepoju, spļauju kā vecis’, kā to mēdz teikt. Ēdu vai riju tagad arī ķiplokus (garlic) jo kājā ir kaut kas reimatismam līdzīgs. Bet viss tomēr it kā visvairāk saistās ar ļoti karstām vai ļoti vējainām dienām un tādu ir – daudz. Dzidra cīnās ar Tāli un viņai ir nepārredzama cīņa! Tālis ir – terribly difficult – Dzidra lasa grāmatas par bērnu audzināšanu un pūlas kaut kā tikt uz priekšu – bet Tāļa ietiepība, neklausība un pilnīgi neapvaldītās dusmas – atkārtojas un atkārtojas. Bet – kaut kā ar to visu jādzīvo – varbūt viņš būs tāds vienmēr, varbūt kaut ko izdosies labot. Tālim nav respekta ne pret ko – ne pret savām lietām ne citu jūtām, kad viņš sāk savus tračus (un tos viņš dažreiz gluži apzinīgi sāk) tad viņš kļūst – quite unhuman. Pret mazāko kriticismu, vai pamācību, vai aizrādījumu, viņš ir tik jūtīgs, ka to nemaz nevar iedomāties un tik nejūtīgs to atriebjoties, un atdarot, ka to arī nevar iedomāties. Bet patreiz (ar Dzidras piepalīdzību) viņš skolas darbus sagatavo labi, un uz specialiem sportiem (basketbolu) Dzidra ved viņu trīs reizes nedēļā. Dzidrai mašīna bija garāžā (un vēl ir) un tā viņa vairāk kā nedēļu brauc viņam līdz uz divriteņa – aizved, tas ir pavada viņu uz sava riteņa viņam līdz – un brauc pēcpusdienā atkal atvest to tāpat mājās, jo ir jābrauc diezgan tālu, un pa satiksmes pilnām ielām Tālis tik tālu nedrīkst braukt viens pats. Autobuss tur nepieiet.

Tā – viss tiek darīts cik labi vien var. Varbūt tieši tādēļ viņam vairs nav nekādas cienības pret to ko viņš saņem – ja kaut kas nav tieši tā kā viņš iedomājas, viņš var ieiet savā istabā sagriezt savas drēbes, savu jauno skolas somu (ko Melburnas grandparenti tam nopirkuši) etc. Tā nu ir atkal gara apsūdzība – bet varbūt tas – lai Tu zinātu, cik grūti ir audzināt bērnus un ka viens pats tāds var izjaukt visu mājas normālo dzīvi – jo tas izsūc enerģiju, padara dienu smagu. Bet – tā nu tas te ir, un liekās gan – ne jau tikai te vien, bet daudz labās ģimenēs tāpat, vai apmēram tāpat.

Bildītes ko nosūtu, ir no tās Latviešu preses biedru sanāksmes. Mana kleita izskatās diezgan stupid, sevišķi, kur vajadzēja būt O.K. – tas ir kopā ar to Amerikas Dzidru Zeberiņu… Bet – kā nu ir tā ir.

Man garas un labas vēstules raksta tagad Kreišmanes kundze – viņai iznāca pirmā grāmata, un tas viņu laikam ir diezgan satraucis – priekam par to, nāk līdz bailes – bailes no kritikas, no tā – ko tālāk darīt, etc. Tikko Sidnejas Latv. namā bija viņu gadskārtējais ‘Smieklu un zobošanu’ teātris – Kaleidoskops. Es nebiju – negribēju iet, jo pirmais tāds kad te atbraucu – bija tiešām ļoti slikts spēlē un saturā, bez tam mans klepus tagad neļāva man skraidīt apkārt. Kaleidoskopa autors šoreiz – lielais (jaunais protams, jo vecais jau miris) Siliņš. Esot bijis kaut kas arī par Ellu Kreišmani, sakarā ar viņas pirmās grāmatas iznākšanu – Zariņa kundze telefonā teica – ka bijis ļoti skaisti, un ne aizskaroši – kaut kas par Kreišmanes 30 gadus rakstītu grāmatu – dziedāta kāda dziesma par to! Zariņa kundze tomēr noteica – „Nu, Ella jau to nesaprastu”… Tas tomēr laikam ir tā – ka par otra pazobošanu ir viegli to ‘saprast’ – bet par paša – tad nāk tā ‘nesaprašana’… Kreišmanes kundze nekādu zobošanos nav pelnījusi un mūsu stāvoklī, kad ne katrs, un reti kāds, var publicēties cik bieži grib un kā grib, (arī rakstīt ne tā, kā tas būtu paša zemē) – zobošanās var atnest vairāk ļauna kā laba. Biezādainu mums ir diezgan – un tie vien it kā vairs var izdzīvot. Kāds ar smalkāku jušanu ja ‘dabū pa degunu’ – tam ir maz līdzekļu un iespējas to atspēkot. Tā – jāstrādā klusām, lai gan prasība no ‘sabiedriskajiem vadītājiem’ (Rodze Ķīsele – Elga Leja) ir – lai iet un piedalās, un uzstājās un rādās – „citādi neviens tevi nelasīs”…

Velna milti – lai tad nelasa arī, lai lasa Šmugaja atmiņas etc… Man te nav cerību tikt pie publicēšanas – vesela rinda viņiem jau gaida ar ‘savām pirmajām grāmatām’. Un šī rinda nebeigsies… Bez tam par mani viņi laikam domā – ja es varu braukāt pa pasauli, es tad pati varu maksāt un kaut kur izdot savus rakstus. Varbūt tā kādreiz būs arī – izdošu kādus – 50 exemplārus, tikai lai grāmata parādītos un būtu, jo pavisam maza metiena, iespiešana tomēr būtu daudz lētāka. Patreiz atkal (beidzot – jāsaka, jo raksti pie Dēliņa ir un stāv tur jau vairāki…) bija viens mans īsstāsts (miniatūra) Latv. avīzē. Dēliņš vienmēr tos rakstus taupa it kā tādam piemērotam gadījienam, kad kaut kas cits līdzīgs ir avīzē – piemēram tagad – Dzidras Zeberiņas – pozitīvas domāšanas ideju darbi un referāti – un man ar līdzīgu ideju tas darbiņš.

Bet es gaidu un gaidu – kad viņš iespiedīs aizsūtītos darbus – lai tad varētu saņemt dūšu un sūtīt jaunus… Mīļais bērns – raksti nu par sevi, par saviem ceļojumiem un visu citu! Gordons atrakstīja ka man istaba tur gaida, ka viņš būs vai nu līdz šī gada jūlijam – vai vēl visu gadu ilgāk. Es domāju – man laikam būs jābrauc jūnijā, kad man atļauja izbeidzas. Kā tu domā? Es Hopē varētu dzīvot kaut vai visu gadu, ja tas viss tā paliek un ciemoties pie Tevis šad un tad…

P.S. Es Gordonam aizsūtīju apsveikšanas kartiņu – jo domāju, pēc tā ko viņš pirms Ziemsvētkiem rakstīja – ka Garijs būs jau apprecējies. Un Gordons atrakstīja ka Garijs precas martā, un Lorele septembrī. Un mana istaba ir manā rīcībā. Tad tas būtu O.K. vai ne?

Xxxx M.

—————————–

Frid. 23 May [1986]
[Postcard from Banff]

Dear Mum,

Well, I’m starting to settle in. Today I am cleaning my studio — Terrific space! All kinds of office stuff to do, but it is probably OK. There seems to be a suggestion that I will get next summer! I will know next week — It will mean quite a bit of work, but that is fine! So, it is just as well that I brought all kinds of papers with me with all kinds of information.

People are still saying they will come to the writing course. So, it will probably be a good summer! So, maybe all those letters, phone calls and effort were worth it. My apartment is big & nice.

Keep up your French classes — there are not very many!

Inese

———-

3. jūnijā 1986. [from Montreal to Banff – Inese there for the summer]

Dear Inese!

Šorīt saņēmu Tavu kartiņu – labi ka darbs būs nākošā vasarā!!!
Saņēmu arī Dzidras vēstuli rakstītu pirms izstādes atklāšanas. Tagad telef. saruna mums bija pēc ist. un viss ir gājis ļoti labi. Austra no Canberras ir piezvanījusi un teikusi, ka grib ierasties uz izstādi – lai aizsūta ielūgumu – viņa par izstādi uzzinājusi no Imanta. Vēlāk Dzidra atrakstīs – vai Austra ir bijusi. Telefonā tik daudz visu nevarēja izrunāt.

Laiks ir vēsāks, bet nelīst vairs.

Vakar franču kursā bijām tikai 4 cilvēki, (pierakstīti un sanāk dažreiz 10-12) un tā bija laba stunda jo dabūjām vairāk runāt!
Nav nekādu jaunu ziņu, viss iet O.K.!

Būs jāiet pie friziera, mati gari izauguši, tikai nezinu, vai Toronto ‘uzstāšanās’ dēļ man mati būtu ‘jāiestraikij’ drusku ar tumšu? Negribās saķellēt tagad glīto silver krāsu – bet – to jau neviens negrib. Cīnies un priecājies!

P.S. Ejot sestdien (piektdien??) pa M. Royal ielu – biju iegājusi tur ielas tirdziņā – tas bija laikam […..] par $5!

————————–

Monday, 8. June 1987.

Dear Inī!

Here is the one ‘music’, but it is from a lesser (I think…) musician, Maršovs in Melbourne, then the Freimanis was in Sydney. But I am not sure. Maršau was himself a singer (Conservator. of Latv. finished or not, do not know) and was popular in Melbourne, also as a choir (kora?) dirigent. Freimanis was a pianist, finished educ. of Conservat. of Latv. Did also compose music. So – I am writing to Elvira Arone-Renga, Freimanis former wife, and may be she will send you something.

It is long forgotten funny poem what I have written and which Maršaus has chosed to ‘put to music’… The music is ‘a migrants edition, handmade’.

Here I put in also Dzidras happy letter.
The weather is awfully ‘soft’, and I am so too…
But I make myself ready for the trip.
Love. M.

Gilles Wigneault… well I cut it out and put in here…

Izspēlēju to mūziku un domāju – ka tā ir interesanta tai ziņā, ka ir komponēta tādam ‘jocīgam’ dzejolim. Austrālijas lietus un zāles īpatnībām rakstīta – lieti kas ilgi līst un zāle kas pazūd kūlā un izdeg melna un atkal zaļo un zaļo –. O.K.
Tagad man tas viss patīk labāk, kā toreiz kad man mūziku atsūtīja. Abi komponisti ir jau miruši.
M.

Nosūtu visu grāmatu, neizkopēju – lai ‘labāk izskatās’ un lai redz kā migranti pūlējās kaut ko no savas ‘kultūras’ lēti izdot.
M.

—————————–

[June 12-21 1987 trip to Kalamazoo writers’ week]

Mans airporta šoferis – no mugurpuses (like – ‘she’), no priekšpuses (like ‘he’)
Visu ceļojumu izdarīju apmēram kā vajaga. Tikai šim jaunam, daiļam šoferim iedevu kā es domāju busa biļeti: Viņš to ļoti mierīgi apskatīja un izlasīja un tad tikpat mierīgi man prasīja – vai man esot autobusa biļete – jo – šī neesot tā! Tā bija bankas zīme par izsūtītiem 50 dolāriem Ruņģim…

Es tad nu sāku cītīgi meklēties pa somu un visiem dokumentiem un beidzot noliktu vislabāk redzamā vietiņā, atradu vajadzīgo biļeti!

Citādi – viss gāja O.K. Šur tur prasīju, šur tur lasīju, pat dzirdēju ziņojumus skaļrunī un noteiktā laikā, un īstā vietā atradu visu ko vajadzēja. Kaut kur maigi mēģināju kaut ko franču valodā – jo man liekās, ka mani uzrunāja tā – un tad dabūju laipnu smaidu un padomu. Laiks aizbraucot bija kā maisā – lietains, pelēks – bet mēs tūlīt uzlidojām virs mākoņiem un tur bija – nu kā jau debesīs – gaišs un skaists. Sevišķi krāšņs bija ceļojums no Detroitas uz Kalamazoo – uzbraucām augšā, tikpat kā kādā katedrālē – zem milzīga mākoņa spārna – tad tālāk tikai – virs mākoņiem, tie bija balti un lieli un ‘pubuļaini’ ar neskaitāmām sejām, vienai sejai pat saules brilles uz acīm, bet visumā – visām sejām vairāk sāpju un ciešanu izteiksmes. Savādi – cik mākoņos var daudz ko redzēt. No Montreālas man blakām sēdēja milzīga apmēra melnbārzdains (ne ļoti vecs) – žīds, vai arābs, vai kas tamlīdzīgs, lai kā viņš turēja savas rokas un visu – ķermenis tomēr plūda pāri šaurajam sēdeklim. Tā kā viņš cītīgi lasīja (pirms lidmašīnas pacelšanās) svētos rakstus, no vairākām biezām, skaisti iesietām grāmatām un grāmatām žīdu (?) rakstā – nu tad es par viņa resnumu nebēdāju. Viņš padzērās (ne kafiju – bet nezinu arī ko, sulu vai alkoholu) un aizmiga. Kad nāca nolaišanās Detroitā – viņš atkal lasīja svētos rakstus. Tā – es domāju varbūt man arī tiks dievu aizsardzība ja uzvedīšos pret svešinieku ar cieņu…

No Detroitas biju otrā pusē lidmašīnai – arī pie loga – un bija patiesi skaists brauciens – mākoņiem cauri lejā varēja redzēt zemes rakstus, mazliet zemāk mēs lidojām kā no Montreālas.

Runģa kungs bija pretī un nogrāba mani pie rokas, lai es neaizdrāžos kaut kur sāņus. Tur nekādās dokumentu lietās vairs nebija jādodas – tik pagaidi kad koferis ceļos garām kur sēdi gaidot – tad ņem un ej.

Te Kalamzoo – ir plaša universitātes apkārtne ar atsevišķām mājām studentu grupām – mēs esam latviešu mājā – ļoti jauka un mīļa un laipna studente ir mūsu saimniece kas gādā par visu – viņa ir pavāru mākslas studente un gatavos mums arī ēdienu. Ir arī citi latvieši studenti, kas te vasarā kaut ko dara. Savādi redzēt latviešu māju – latv. jaunajiem kas studē.

Ruņga kundze atbrauca vakarā vēlāk un atrada Tavus sveicienus! Thank you, thank you! Tas jau gluži ceļ manu nozīmi cilvēku acīs! Tagad ir 13. jūnija rīts un vēl tikai kādi 2 citi (rakstnieki) ir ieradušies – vēl visi ierīkojas un ir aizņemti ar sevi – es varu mierīgi ‘pūsties’. Laiks ir silts, karsts, saulains – bet te nav tik spiedīgs (mitrs) kā Montreālā. Galva sāpēja līdz Detroitai un tad pamazām pārgāja. Nogurums gan milzīgs, jo naktī (Montreālā) nevarēju gulēt, dzēru ‘citronu’ par vēlu, nevarēju to varbūt labi izgulēt. Bet tagad – viss ir O.K. Gulēju OK. un sāku pierast.

Pēcpusdienā sāksies lielā viesu ierašanās, troksnis, iepazīšanās etc. Bet ka te kādu karjeras lietu varētu sekmēt, tas gan varbūt nenotiks [..]. Bet – kaut ko jau darīšu. Cik esmu dzirdējusi – visiem ir tā pati nelaime, ka to ko raksta grūti publicēt un ja to izdara – grāmatas pietiekami neizpērk. Bet – jāražo visiem ir.

14.

Otra nakts pāri (šoreiz – maz un ar pūlēm gulēts…) nodušojos un vēl ½ stunda līdz brokastīm. Vakar vēlu līdz 11 ½ — runas, stāstījumi – iepazīšanās, ēšana. Ļoti ļoti garšīgas vakariņas tās 2 meitenes – studentes – saimnieces sagatavojušas un tad vēl 10 pm. atkal visi pie zemenēm, saldumiem un tortes! (Ruņģ kundzes gatavota). Mīļie latvieši, mīļie latvieši!!! Šorīt būs piemiņas akts 14. Nov. (uz Sibīriju) aizvestiem. Tad referāti etc. etc.

Mēs sēžam mājas dārzā – zemes un koka veidotās terasēs un vakaros lasām un klausamies lasīšanu. Dienās tik karsts – ka ārā nevar rādīties.

Ir jau 18. jūn.

Mani ‘priekšnesumi’ atzīti par ‘jaukiem un labiem’ – un tagad nav vairs programmā man jāuzstājas. Man piezvanīja manas māsas skolas biedrene, atbrauca ar savu vīru mani satikt un šodien vien ½ dienas braukšu viņiem līdz redzēt apkārtni. Viss iet OK!!
M.

Mājās – 22. jūnijā.

Vēstule no Freijas un Dzidras. Dzidras vēstule ļoti gara, būs Tev jāsūta, bet man vēl tā jāizlasa. Būs drīz jāsteidzas uz pastu – laiks apmācas, varbūt sāks līt.

Jūtos te tagad – kā no dzīves izkritis – tur Kalamazoo gāja tik spoži… Man ir dabūtas – 5 latv. bibliotēku adreses, kur var sūtīt glabāšanai visu – grāmatas, dokumentus, manuskriptus, vai retas grāmatas etc. Tur varēs izsūtīt Nelsona grāmatu arī. Tu saņemies un pārraksti kas Tev tur jāpārraksta tai esejā – varbūt tikai izsvītro tās vietas kas nav vajadzīgas. Nu – ņem to Makintoshu palīgā. Haha!

Tā manas māsas skolas biedrene atbrauca ar savu vīru un izvadīja mani pa visu Garezeru. Tur ir liels latviešu centrs – skolas, 2 baznīcas, visādi laukumi sportam, dziedāšanai etc. Tur svinēšot lielus Jāņus. Tas nav tālu no Kalamzoo, kur arī ir daudz latviešu. Daudzi laikam dzīvo Kalamazoo un tiem ir arī mājas – vasarnīcas (bet pamatīgas mājas…) Garezerā, kas ir pie ezera un vispār – kokos un dārzos, vēl vairāk kā Kalamazoo. Latvieši visi liekas – ļoti bagāti. Bet cik redzēju – nav zaudējuši latviskumu un ir ļoti laipni.

Māsas skolas biedrenes viena meita (viņiem 2 meitas un 2 dēli) ir sākusi strādāt ar keramiku un tagad taisa izstādes, ari Newjorkā – ar visādiem galdiņiem, krēsliem, traukiem, kas ‘dejo’ visādi saķerburojušies kopā. Uzņēmumi bija ļoti skaisti. Droši vien Tev viņas vārds būs kaut kur manīts. Grīnberga, nē tagad laikam precējusies un ir arī cits vārds. Es apsolīju rakstīt vecajam Grīnbergu pārim un sazināties par šo un to kas notiek. Viņi abi ir no Priekuļu lauksaimniecības skolas, kur mācījās mana māsa, un pats Grīnbergs ir bijis Austras (manas māsas) kāzās, bijis tad arī Ķikuros, jo kāzās mēs braucām visi trešā dienā svinēt arī mūsu mājās. Viņa pati nav bijusi – jo beigusi Priekuļus citā gadā. Viņi iedeva arī milzīgu grāmatu, kas ir viņiem iznākusi par Priekuļu skolu – tāda pati ideja, kā tie Toronto taisās izdot par Madonas vidusskolu – un arī citas skolas ir jau izdevušas – Kaut nu Madonas grāmata nebūtu apmēros tik liela, un izskatītos vairāk – vairāk pēc grāmatas, bet laikam jau valda likums – jo lielāka, jo labāka. Tā kā – ja Nelsonam patīk taisīt lielu un platu un garu etc. lai taisa vien to mūsu grāmatu tādu — . Tagad iešu uz pastu nosūtīt Tev dažas pienākušās vēstules – pāris žurnālu paliek tepat… Jāiet arī šopīt – piena un maizes un zaļumu nav mājās, jo fridgu atstāju tīru. Man vēl galva reibst no piedzīvotās nedēļas, un… nu jā, ir jāsāk atkal kaut ko rakstīt – lai ko un kā…

Xxx M.

————————–

[card] 6. jul. 1987.

Dear Inese,

Here is the precious card…
The mail starts to arrive today. I got a letter from Californy, where I have send 3 books, to a latv. woman writer. She has got them! Good!
Weather hot and smelly – they repare the streets and ‘brūvē’ some stuff near here on the street… Love!
M.

To think – how 40,000 people are hurt by the flood –
I sit in this flat like in heaven!
They say 100,000 million dollars of damage…
You are lucky to have this flat – however there are better climats in the world…
M.

——————–

13. jūl. 1987.

Dear Inī!

Saņēmu vēstuli no Gordona sev vienu lapu, Tev otru un avīzes izgriezumu. Savu vēstuli paturu te – jo Gord. prasa lai rakstu kā iet, ko daru un ko mēs (tu un es) darīsim tālāk, viņš saka – ja Tev pēdējais gads Banffā?
Prasa – vai mēs domājam atgriezties Austrālijā? Vēstule ļoti laipna – jāatbild, varbūt viņam kaut kur gadās zināt kādu labu ‘jobu’ Tev?

Šodien mazliet sausāks gaiss un mazliet vējš, var labāk elpot. Un auksts ūdens uz roku locītavām ļoti der – kādu brīdi ir vieglāk, varbūt trakākais karstums būs pāri, lai arī ir jau atkal 33 gr.

Love!
M.

————————-

27. jūl. 1987.

Dear Inese,

Here are the music – and the bad copy, just one, I did not put here in the 2 others. But – it would be good, if the music would be in the book – specially those from Freimanis, but also – from Marshovs, there are plenty of musicians among Latvians, the book would be more popular. The 2 musicians, here, from Australia died early – and their music is not printed, as later all the other musicians could, when the ‘Trimda’ got more rich. And then – the book would be also more like a document of the trimdas Latv. life. What about the materially for the publisher – probably not much… But – we just make the book for… our pleasure? And – let it be so.
I put here in also – the disasters of the world – heat and flood.. not the wars and fights so – they are too many…

Today is already cool – 12-13 degr. In the morning, and yesterday was so windy – that sitting at open door – I got already almost pain in the ear… So – I go like an old ship through the big waves of the life… Today – feel fine. Have send out – 8 books, paid 23 dollars, have sent also many letters, and still have to send. That is a big job, if you start sending letters. Where I send the 3 my books to Germany long ago (Invalide home) now there came a letter – not a word, but a list for – money donations for the Inv. Home. It made me really angry – send them books, pay the high mail rate – they cannot reply a single word, if they have receaved etc. Now – they know my address and send the donations list. If at least now there would be written word – no. Well – then – NO, from my side too. Really – they make such dumb fools of themselves. Sure – the lady who is there the housemaster, and to whom I send the books – she – thinks that the writer, is a big person, what he needs is just to give them money… So also the big Latv. libraries – they all got books without pay. What is connected with spirit (exept pastors, they get their pay) it is supposed to come to the Latv. society – for nothing, „Because it is so great, that it is not possible, to pay for it with money.” Blabla-bla!

Yes – in the Wangy Dienas – the big celebrations for 2-3 days, with kora singing, dancing performances, and etc. etc. – it was a nice touching descriptions of this big happening, and then the statistics:
300 people – atklāšanā
267 – vīru kora koncertā
317 – raibajā pēcpusdienā
! 488 – ‘Apkūlībās’ that is the afterall eating drinking etc.
50 – referātā
35 – jaunatnes seminārā.
So – the main thing is to drink and eat and blablabla but so many times there was repeated – „jaunatnes maz” and to Jaunatnes seminars, what ever it was – 35 persons from all 500... The crowd lives now on sentimental (false in a way) songs etc. Speeches etc. written by the writers, who express ‘the big sad feelings’, what the folk listens in some ‘Atklāšana’ then – to the Apkūlības.

Ok! There are 50 persons who have gone to the referat. Those are our deal.
Xxx M.

P.S. Make 50 exempl. of the book, really.
Tikko Dzidra atsūtīja par Zusteri (German born? Probably — !).

——————-

29.11.87
[From Inese to Dzidra]

[…] I feel that we’ve got into difficulties because of the peculiar black & white & limited nature of stuff written down — I find that frustrating — and also understand that you find my silence frustrating — I know I am in a privileged position, in that I get to read your letter (and know it is unfair that I don’t respond in the same way) — I may never do that — you write to Mum in an especially flowing and open way — it is very special.

[…] Banff summer was busy — stressful — I had hopes this last one would be easy & pleasant & enjoyable (it was some of that too — that is always there).

[…] Part of the actual time in Banff, and all of the mental time available, got eaten up by my guilt (& effort) re Mum’s book — I had got it into my head to write an essay on Mum’s poetry — did that before I left Montreal. Then, passed it around for comments etc. It needed some editing, re-arranging. At first there was no time, then, when I tried to do it, I couldn’t.

I spent some actual time of about two weeks struggling with it — the rest of the time, just huge quiet guilt feelings, feeble attempts & flights into avoidance — It dominated the summer, and I was short & withdrawn &b irritated, for no visible reason…

It has not been that different now — just two days ago, I finished a re-write & xeroxed it — now, I should be re-reading — It seems totally unreal & astounding how many forms (& with what persistence) thie avoidance techniques can take. I’m not totally clear on all the reasons… but have thought much about them — most of them I can’t face — Including, by now, such guilt-trips as wondering whether Mum will die before this bloody book [Artava] comes out — I wake at night, listening for her breathing, snoring, coughing… It is insane! — And we’ve fought about it — and I understand her anxiety “to get on with it” — it is only the reverse side of my guilt about procrastinating…

I’m sorry I ever got involved — what seemed to start it was the idea that a “few bits needed to be added/changed in Austra’s essay”.

I have such huge blocks in terms of writing (matched only by blocks re speaking French/German…) — and I understand that it becomes ludicrous when it is my problem that hinders the other, not at all to do with me. All I can say is that I’m sorry & I am fighting my way out, inch by inch, of a situation I should not have got into! … I could die, thinking about it — and there is something only partially “funny” about that…
[Inese]

———

Monday 28.12.87
[From Inese to Dzidra]

[note at the top of the first page:] P.S. Today is the 30th — Mum’s flu is much better!

[…] You had mentioned Mum going — she said she had not thought of going so early — fine — that is not the main problem.

Right now, mum is battling her second bout of flu this fall — this one very severe — I am sure she’ll be OK — but is it a scary battle and the last couple of days, when it got bad in the night, she didn’t think she would be ok — I took her to the doctor yesterday — cough medicine and aspirins to reduce the fever (come back, if it doesn’t reduce in 3 days) — meantime she was throwing up &b getting exhausted from headache &b lack of sleep etc etc etc — The first bout lasted 3 weeks in October & was tiring & frustrating, but not so scary & no fever & no throwing up — In between, she continued to feel “fragile”. As I say, I am sure she’ll be OK — but, it is tough & it is sapping her confidence — I am putting all the energy, strength, will, love & care & whatever into getting her through it — thank God I can be home the whole time — Anyway, I am not trying to scare you or make you feel awful — I know how hard it all is at this distance… She talked of going back later in the year — I’m sure it will happen — I think she will have to try to assess what kind of temperature/weather etc she can stand best — hot-cold-damp-humid — whatever — last summer was hard on her [extremely hot] — Right now, it is not the cold, since she is inside — and even, when well, the cold outside can be measured in small doses — She has to think of what will be ok for her both physically & mentally — she wants to go back & should & I’m sure she will — She felt that she should stick around here for a little bit this year & sort of consolidate/follow up on the sorts of connections etc she has been making, especially in Kalamazoo — and also continue working for a bit, which she was, until this flu (this one struck so suddenly — I was still up, at about 2.30 am Sat. morning — sudden & vicious).

 Anyway, she can & will decide when she’ll travel… I don’t think she should/could contemplate looking after Talis — is all went well, then, probably no problem & not much looking after — and if not, there’s not much she could do, but the worry/anxiety would be a physical problem for her — between the two flus, she complained about uneven heart action, especially if she got thinking about whatever & anxious — & then the anxiety increases, because of the unevenness… It kept her awake, had her worried — she became a lot more cautious, even about the daily walks, which I am convinced keep her alive…

I don’t know how useful it is to tell you all this at this distance — I always feel that it leaves you helpless & worried — but, in some ways, not more helpless & worried than I feel at a closer distance. And I am not being morbid — In fact we have agreed, that I will encourage her as much as I can to keep moving, to keep having courage & not give up — and she will say when she really isn’t up to it — and that’s OK (mostly I want to avoid exercises etc too).

 We talked about her feeling frail after the first flu — she said she was surprised at how suddenly that kind of change came — and we decided that there was no way of knowing yet whether it was still an after effect of the flu or whether it was the “next stage” — And then, wham! This second massive kick in the teeth.

I’ve spent the last two days re-typing the poems for “the book” — they needed too many corrections — Let me tell you that the timing could not be worse — under the circumstances it is close to breakdown material! Still, there was also, partly, a kind of mechanical aspect to it, plus it needed to be done, and I seem to be incapable of concentrating on anything that requires thought & attention & decision — not even the cards/letters to friends and acquaintances I thought I might tackle.

So, I didn’t intend to end up here with this letter tonight — I had intended to send it tomorrow — I will wait till Mum begins to really get better — she was better today, but so she was yesterday & then went under again in the early hours of this morning — By “better” I mean over the fever — (and I think the headache & vomiting are part of that) — the more regular parts of the flu will have to take their time & their course… This is the scary part & the battle.

Wednesday Dec. 30

So, Mum is slowly getting better — and it will take a long time, but the scare is probably over — this morning she had an upset, frail stomach — it may be from the aspirin she’s been taking to reduce the fever — and so it goes & it is slow & she gets frustrated etc — but it is beginning to begin and we will work on patience together.

Something that has helped was to play musical tapes on the ghetto-blaster — I almost never do, even though I have an assortment (I did in Banff) — also Mum had had some tapes made of some of the pieces she heard in concert in Banff (they tape them anyway & one of the students made her some copied) — so, all that was a godsend and gave her relief and calm — it ain’t much fun when you’re flat on your back & too sick to read even…

Anyway, enough on that.

Well, right now, I can’t think of much else — I feel as if I’ve been in a kind of fog for a week — Monday, it’s back to work.
[Inese]

——————

21.5.1991
[From Inese to Dzidra]

Mum is doing really very well — she is currently feeling “dry” in terms of new work, but the fact that we have been able to put out this bunch of books has been pretty marvellous and seems to have ben at the right time & by some luck, got to some of the right people — I’m sure she has told you, but getting the books to Latvia & to some of the “right” people there (by miracle, I think) to have some of it published in the “Literatūra un Māksla” publication (the most important one there), some by their own finding it somehow (the contact with them directly came afterwards) — has been a kind of vindication of everything since she always thought, and rightly, that there was the true audience, the true critical test — Some of it is due to current political easing, some to her having “lived long enough”, some to the advent of the computer & Nelson’s help to figure out how to publish “cheaply” with it etc etc. And, if she had not gone to the writers’ conference in Kalamazoo & somehow come back with the idea that she should get a computer (although she didn’t attend the session which explained more about it) and we could not have got a discount to buy it because I was employed at Concordia (by the time I bought it, the term had just ended, but it was enough…) etc etc — Anyway, it all seems pretty amazing.
[Inese]

—————

[8. Feb. 1992]

Dzidra has miljons and millions of drowings on little sketches, nicely kept in many folders – and the big ones many framed on the walls [right]. What to do, to use all the skill and talent – she thinks she will do that after she finishes her course. She prepares to work hard and finish it nicely.

And you should – come and visit Dzid and Australia. As soon as you will payd the morgage. Dzidra gets a little over 100 doll. a week from government for the course. It is not much – but she manage to live ok. She switches out the hot woter every night and also day, leaves in only in the time when you use bath etc. She said – she has saved about 100 doll. a year like that. Sometimes she uses her microwave oven for preparing meals, she says – it takes a little less elektricity as other elektric stoves.

[pages missing?]

Dzidra strādā vakar un šorīt pārkrāsojot un tīrot istabu, no kuras vakar izvācās boarders un rītu nāks citi to skatīt un īrēt.

Visa — cita māja ir iztīrīta un izkrāsota gaiša [above] ar gaišiem mīkstiem tepiķiem, izdekorēta ar bildēm un aiz logiem koki ir saauguši neticami lieli un augsti! [below] Ir ļoti skaisti! Pirmo nakti laižoties miegā – bija kā pasakā, viss mierīgs, koki zaļi aiz loga, kad pēc kāda laika pamodos, Dzidra bija ienesusi nolikusi augļus uz galda – un es gulēju un gulēju.


Vēl ir liels nogurums no garā ceļa un aukstās peldes un varbūt arī no cita klimata (lai arī nav lielas maiņas) un dienas un nakts maiņas. Nekur ārā negribas iet – jo ir ļoti vējains. Otrā dienā gan apstaigāju dažas ielas, bet tad sāka līt.

Austra otrā dienā aizbrauca uz Kanberru un no turienes pēc 1 dienas uz Hongkongu. – Taņa paliek Kanberrā, puikas Hongkongā. Imantam dzīvoklis Cr[o]ydonā, Austras mamma ar Richardu – Windzorā, mamma atradusi (caur avīzēm laikam) daudz savu radu Latvijā – esot ļoti priecīga, aktīva un jaunāka 10 gadus tagad.

Zariņa bērni bijuši Latvijā vairāk mēnešus, tur paticis labi.
Freijai piezvanīšu kad Dzidra sameklēs viņu tel. numuru, vecais — neder.

Zariņš teica, ka Gailītes kundze vairs nepazinusi nevienu, bijusi jau kādā comā. Un ap 60g. vecais dzejnieks Brēdrichs miris (Melburnā) ar ‘kidneys’ – tās samaitājis ar kādu bex tabletēm (laikam miega tabletes) ko dzēris pa 12 tabletes dienā!

Kā būs, kad saule nāks (ceru ka nāks) to nevar zināt, bet tagad tāpat kā Kalgarijā, uzvelku Dzidras vecu mīkstu kardiganu – un ir O.K.!

[pages missing?]

I have no Australian pension card – and can not use it on busses. May be later, when I will be more relaxed and the weather will be milder – I will go to pensioners Centr. Office and try to get the card.

Šovakar (uz vienu nakti apmēram) atbraukšot Taņa – kādās darīšanās, tad es redzēšu to young lady.
Un tagad Dzidrai istaba priekš jaunā boardera ir gandrīz gatava un viņa ies pašopīt.
Pagaidām nu viss ir izstāstīts!
Look after yourself, be careful and good and
All the best from mama.

P.S. Dzidra is happy and strong!

Love to you from her!

P.P.S. The sun is starting to come out a little…

———————-

13.2.1992
[From Inese to Erna & Dzid in Sydney]

Dear Mum & Dzid,

Got your letter today, Mum (written on the 8th) — so, that got here quite fast — You sound good & that is good.

Here, nothing too new of different — last week, for most of the week, it got cold –0 to about 20 below, but not more & now it is warmer again, but not as warm as when you left, Mum — So, perhaps you are in the better place for the moment. Everyone is very impressed that you’ve undertaken and managed the trip!

I haven’t finished with re-organizing the books yet — it is a major undertaking! And, in between, last weekend was spent on putting the flooring down in the two bathrooms — some problems in all that (including that the upstairs toilet had a leak under it, etc etc) — still, some of it is done & some still to do — (P.S. I already had the lino tiles for the bathrooms — same as the kitchen, bought way back at that time.) Also put in a little more insulation on doors & windows (a couple) — And, if it now gets warmer again, the “incentive” will no doubt evaporate…

Have printed out your texts but have not got far yet with any corrections etc.

I did go to see the Canada pension people and did get some answers & the required piece of  paper to send to Australia pension …. So: of the cheque for $542.61 (monthly) — $374.07 is Pension and the rest is Income Supplement (i.e. not counted as income by the Aust/Canada agreement) — also the $10 — from Alberta (i.e. a Provincial extra) is also Income Supplement &b not counted as income —

So, probably, the Canadian part ($374.07) will get deducted from your Australian Pension in some way and the rest of the Australian Pension will still be paid (as well as the Income Supplement bits i.e. $168.54 + $10). I assume that that is how it will sort itself out — when you come back, we’ll send off the information & then we’ll find out — In any case, you will not get less than the Canadian cheque, since they already have your information & are prepared to pay you that amount. Anyway, I don’t think you have to worry about any of it — it will all sort itself out & be OK.

Well — I’ll send this off, just so that you get a letter! — I did forward a couple of letter from Ruņģis & someone else — hope you got those — Nothing else has come since then… Take care & don’t overdo it — but do go for walks — And don’t worry about the “social” stuff — Let them know you are visiting and let them take care of the rest!

Much love to you both — and when my [mortgage] payments lessen a little later, I will be able to do a few things again…

p.s. Do you want me to call Mary in Vancouver to meet you on the return trip?

pps. Happy Valentine’s Day! [3 hearts]
[Inese]