25.aug. 1965.

Daudz noticis.

Prom no Buckles

Stephens (Stewens) te sēdējis un klukučojis un degunu slaucījis uztraucies pēc traka…

Tagad kādā meņu faktorijā pie mašīnām kur vīriešiem domāts strādāt.

Laimīga ka kaut kas kur naudu dabūt. Ļaudis pagaidām ļoti laipni. Vieta ļoti netīra.

Darbs — pa pusei.

Šodien sāp zarnas jo — stiepu dzelžu kastes — to nevarēs.

Mēs divas sievietes. 36 g.v. itāliete kas izskatās 16 g.v. un es, 60, kas izskatās 45 — (Stephen teica…)

Un tur puikas sāk dalīt jau mūs. Man — vissmalkākais. Droši vien visnelabākais.

Garš, izskatīgs. Ievēroju ka viņš smēķē bez apstājas — un tad uzreiz zināju — “That’s for me… He is for me…”

Šodien mazais jocīgais Denis kas strādāja pie spļaudīgās mašīnas — garām ejot apstājās un kaut ko prasīja un runāja un es rādīju un stāstīju — un garais pienāca un aizsūtīja viņu prom — o weh?

“Thank you” — mazais teica.

Šorīt mani pielika pie jaunas mašīnas — puslīdz ok.

Un kad es tur strādāju — pēkšņi pienāca garais kaut ko paņemt laikam un viņa seja bija pacelta pret mani, acis nolaistas, es izbrīnā viņu novēroju — jo — un tas ir jāredz!

Un pēc tam viņš aptrieca mazo. o weh.

————————-

[no date]

Te bija Stephens!

Viņš domājis par mani visu laiku kopš te bijām.Viņš domājis par mani arī visu laiku pie Buckle.

Viņam izveidojušās itkā 2 pasaules tur darbā pie Buckle: darbs, un es.

Viņš gājis man garām cik maz vien var, bet dažreiz viņš nevarējis noturēties un gājis.

Es to jutu, es katru reizi jutu.

Bet ka es tik daudz esmu viņa domās bijusi — to es tomēr nezināju.

Tagad mēs beidzot bijām muti pit mutes.

Un tad reiz viņš turēja manas rokas un sakostiem zobiem skaitīja I love you I love you I love you — un tad viņš bija skaists un to es atceros. Tad viņa seja bija stingra un tumša (iededzis) un skats manās acīs un vārdi.

Es tā esmu skaitījusi spilvenam domājot par Terriju.

Tagad varbūt arī Morisu jau.

Tas bija gluži skaisti ar Stevenu!!!

———————-

Sestdiena

11 a.m. Krāsnī cep kūka pēc pašas receptes izcēlusies ļoti augsta, ceru būs laba. Vieglāka, mazāk taukvielu:

3 olas (+ 1 olu dzeltenums, kas paliek pāri no icinga.)

3 kar. karsta, kausēta sviesta

1 krūz. cuk.

1 1/2 krūz. miltu (moth. self. r.)

1 oranģa miza rīvēta

1/2 oranģa sulu.

Cep lēnā siltumā.

Dzidrai vakar piezvanīju jo piekusu visu nedēļu gaidot (un blēdījot return tickets, ko braukt uz filmu…) Dzidra redzējusi 12 plays, theatre (drāma) festival of universities.

Nu — skaistāk nekas nevar būt.

Bet — man piezvanīt viņai vajadzēja.

Pirmo reizi īsti jutu — ka esmu nevajadzīga, tik daudz cik es gaidu un visu savu mazo dzīvi pie tā sienu, ka bērni vēl ir. Maz vairs to ir.

Nu arī Dzidra prom.

Bet such is life. Un es nekā nespēju viņai līdzi iet.

Factorijā strādāt es varbūt varētu arī tur. Bet vai nopelnīt? Un kur likt klavieres?

Tagad tālajā, netīrā jobā, ke es ceru?

Es ceru ka Read. Digest ņems — bet ka man tur patiktu — nē! Acis sāpēs un būšu nogurusi. Bet nogurst no braukšanas.