Marts 1970 (Ķikure/Kikure)

[Upublished]

1970.20.3.

Mīļā E.Dzelmes kundze.

Paldies par vēstuli. No recenzijas nevar neko spriest par izstādi. Ja pašas esat kaut cik mierā, tad jau labi. Jācīnās tālāk. Bet Jūs neteicāt, ka atklāšanā bij arī šampanietis? Te Melburnā ir tāda mode, ka katru izstādi atklājot var dzert šampanieti. Es šo patīkamo modi esmu izmantojis pa divi reizas, jo kāda pudele jau nejauši paliek pāri…

Jums tiešām būs vienai pagrūti dzīvot Volongongā. Vai tad nevarat pa to laiku līdz Inese pārbrauks pārvākties uz Sidneju? Tur vairāk latviešu un arī dažādi sarīkojumi, kur kaut cik izklaidēties.

Man neiet necik labi, jo rakstīt vairs negribas, bet nekā cita nespēju darīt. Ar lasīšanu ar kā ir tā ir — acis ātri nogurst. To Ķiķaukas Leonardu es vairs nepaguvu nopirkt. Strauts gan solīja dabūt viņa pēdējo romānu — Putni gan dabūju. Būtu labi, bet tai Dārsijas sievietei nav korektora un tā grāmata pilna ar kļūdām, par kurām grūt spriest vai tās taisījis autors vai burtlicis. Grāmata sanerrota. Citādi tur ir dažas jaukas vietas, kaut arī trūkst humora.

Varbūt atcerēsities, ka es te iepiņķerējos operetas lietās. Protams, tam nebij nekādas jēgas, jo es jau ne no skatuves, ne no mūzikas nekā nejēdzu. Bet nu man par viņiem jāraksta un jāraksta vēl arvienu. Protams, skūpstus gan es saņemu pietiekami, bet tie jau te nav necik smags kapitāls.

Tagad nu Sidnejas skauti un gaidas sākuši cīņu pret jaunatnes morālo pagrimšanu un viņi domā, ka man tur ar būtu jāpiedalās. Tur Sidnejā izrādīta viena baiga luga un jaunatne par to debatējusi. Vai Jūs par to kaut ko esat dzirdējusi? Laikam nosaukums ir Hair? Tā esot spēlēta arī Melburnā Monaša augstskolā. Bet te nekāda trača nebij, tāpēc es neesmu informēts par to, kas tai lugā noticis. Un vispār man ir dusmas uz tiem vecākiem, kam no saviem bērniem bail. Kāpēc viņi paši tādus izaudzinājuši? Ir jau tā, ka tagadēja audzināšanas sistēma ir galīgi izjukusi un jaunatni nevis audzina, bet dresē kā suņus. Bet skolu programmas jau stāda vecie un ne jaunie?

Ir labi, ka izbaudījāt pārs skaistu nedēļu, jo domāju, ka vecajam Horātijam taisnība — viņš saka savai Leukonoei:

Prātīga esi un atšķaidi mums vīnu.
Savaldi cerību, ja tā tālumā tiecas.
Teikšu vēl, ka naidīgi steidzas laiks
Tāpēc baudi šo dienu, un labāk ir,
Ja netici nākamai.

Jums ir mana grāmatiņa Svešos dārzos. Tur varat izlasīt visu dzejoli.

Tur ir arī Zālamana mācītāja skaistās rindas: jo viss ir niecība un niecību niecība.

Ir vieglāk dzīvot, ja sapņo kādu dumju sapni un pieņem to kā patiesību. Pēc tam nāk mūžīgs miers un klusums. Es domāju, ka tas būs skaisti un labi.

Rakstiet dzejoļus, tas Jūs spirdzinās vēsajās un tumšajās ziemas naktīs un garlaicīgajās dienās. Rakstiet arī man par visiem sīkajiem un nenozīmīgajiem ikdienas notikumiem, jo vajaga runāt, lai dvēsele nesastingtu.

Man nav ne skumji, ne garlaicīgi, dzīvoju kā kādā miglas kamolā, par kuru nezinu, kurp tas veļas.

Jūsu J.Sarma.

Leave a Reply