[Unpublished]

1906.g.4.oktobrī.

Ak tu, vasara, vasara,
mana vasariņa!
Mana tukšumā aizdejotā,
izniekotā,
samīdītā,
izpostītā vasara,
mana mīļā vasariņa!...
Iekritu tevī
kā brūnraibā mārīte -- 
bez domām,
bez viltus,
bez sniegbalta paladziņa!...
Iekritu, iekritu
un nu esmu beigta!
Beigta.
Bet ko nu vairs žēloties!
Ko nu vairs raudāt!
Gan jau sniegs kusīs,
saule karsēs,
un melnais strazds svilpos,
Gan jau svilpos!...
Bet es modīšos
un svilpošu tam līdzi --
o ho, ho, ho, ho!
Mana jaunā vasara!
Mana labā, mana skaistā, mana nākamā
vasara!
Mana mīļā vasariņa!

J. Sarma.