[Ābolu ņemšana Anglijā — in Ceļa akmeņu raksts]
Additional/variation
Jo ilgāk es tur biju, jo tuvāk viņiem es vēlējos pietuvoties, bet vairāk un vairāk sajutu savus 20 gadus otrā pasaules malā – klintis un akmeņus, un saulaini asu gaismu, citudien rēgi jaucās vidū manas maigās rudens ābolu ņemšanas, miglaini mistiskas novakares gaisā, lēni dzertas vīna glāzes izjūtā… Es baidījos beidzot vairs runāt, lai neizteiktu ko nesaprotamu, ko svešu viņiem. Jā – es atnākšu vēl. Ļoti drīz – es solīju un domāju tā. Es ieiešu te, gaidīšu Ziemassvētkus – ciemosimies cits pie cita. Es nīdu saulē sakarsētos akmeņus – bet viņi bija manī, un es nīdu tos tikai pa pusei, arī viņus es gribēju saprast, divdesmit gados es tos nebiju pietiekami iepazinusi, kad man bija dota izdevība to darīt… Varbūt man vajadzēja aizbraukt zemes iekšienē uz tuksnesi un, mazākais, uz kviešu laukiem, aitu saimniecībām.
Televīzijas stacija atkal pārslēdzās, un es spiedu pie sāna lielo ābolu turzu, ko man iedeva līdz kā ciema kukuli – es esot nopelnījusi – pašas ņemti. Jā – mīksti rudens vakari, kad kādam pieliek bagātīgi nopelnīto un tas iet vieglām kājām – nu tad ja ne agrāk, tad uz Ziemsvētkiem, bet gan jau agrāk.
Kādu laiku es gandrīz skrēju pa satumsušo ielu ar savu ābolu maisu. Es vēl atskatījos un atskatījos uz dārzu, lai gan tur neko nevarēja redzēt – bet varēja just savītušos flokšus dārza stūrī. Man nebija arī nemaz vairs jāatskatās uz to dārzu, novītušie flokši rudens vakara mīkstā krēslā mitri smaržoja dārza stūrī ceļmalā. Es steidzos ātri. Ābolu maiss man bija kaut kas ārkārtīgi sevišķs, liels, necerēti labs…
Beidzot es biju mājās. Liku ābolus galdā.
“Tos es noņēmu no koka dārzā – haha.”
“Ah. Nu jau būs par daudz, vai. Mēs tirgū arī piepirkām ābolus,” bērni teica.
Tirgū? Jā protams. Citur mani bērni nekad nav ābolus dabūjuši. Nav ņēmuši no koka savā dārzā. Rudenī. Domājot par ziemsvētkiem. Novembri un lietiem dārzā.
Savāds, kā sarāvies, kā pazemots bija mans ābolu maiss. Es atvēru to. Izcilāju ābolus. Apskatīju tos. Domāju – vai tādi arī ir tirgū? Saliku tos turzā atpakaļ. Jā – ēdu arī. Cik varēju. Visi ēda.
