
Nu viens uz sveša ceļa es spieķi sagriežu ap galvu niknā priekā ka soļot tā ir ļauts... Ka soļot tā ir ļauts kā Mozum tuksnesī kur skrandas planda vējš kā karaļmēteli, ka soļot tā ir ļauts kā zirgam pusnaktī, kad braucējs piedzēris. Mans liktens piedzēris un dziļi midzis dus, ne tam ko izjautāt, ne prast. Es spieķi sagriežu ap galvu labā priekā ka soļot tā ir ļauts.
