Erna Ķikure-Bērziņa (prec. Dzelme) ir vidzemniece – dzimusi Ļaudonas pagasta Ķikuros. Jau ģimnāzistes gados viņai patīk zīmēt, spēlēt klavieres un rakstīt. Gleznieciskā ievirze ir spēcīgāka un Ķikure izvēlas Latvijas mākslas akadēmijas grafikas klasi, ko nobeidz 1929. gadā ar diplomdarbu Daugava. Vēlāk papildinās Beļģijas Karaliskajā mākslas akadēmijā un apmeklē Parīzi.

Rakstniecībai nopietnāk pievēršas tikai Vācijas nometņu laikos. Plašāk sāk publicēties Austrālijas Latvietī un Austrālijas Latvieša Gadagrāmatā. Jānis Sarma šo stāstu un tēlojumu virkni raksturo kā ‘lirisku, smalkjūtīgu un tai pašā reizē konkrētu pasaules un dzīves skatījuma paudējs, kas pateikts īpatnā, impresionistiski svaigā veidā.’ 1962. gadā Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas apgāds stāstus un tēlojumus izdod grāmatā Mūsu kaimiņš ar autores linogrebumiem un vāka zīmējumu. Jau pirms tam Ķikure trimdas presē publicē dzejoļus, kuŗu viena daļa ievietota šinī krājumā.

Ernas Ķikures dzīve rit dalīti Austrālijā un Kanādā. Paciemojusies pie meitas Dzidras Sidnejā, dodas ceļā pie meitas Ineses Banfā, lai pēc kāda laika atgrieztos Austrālijā.