Diena, tavs atnestais prieks, tik viegls kā pienenes pūka, ar dvašu ko aizpūst no delnas. Bet tomēr tik īsts, tik dzīvs tas, kā mazā sēkla, ko šūpo saulainā pūka, šūpo kā šūplī maigi auklējot jaunai dzīvei sīkumā slēpto spēku, kas mosties var katru brīdi. Diena, tavs atnestais prieks ir kā pienenes pūka, kas glabā sīku graudu ar spēku aizmigušu – tas mosties var katru brīdi.
