Izgāju ceļā –
apsviedās kaklam ilgas
kā garām brucēja groži
un projām vilka.

Paliku atspēries
kā spītīgs āzis,
acīm izvalbītām
kā telēns.

Cilpa vēl grauž.
Spiež kā pusdienas karstums.
Viss mūža stiprums bij
rāvienā apmests kaklam.