KĀDĀ SARĪKOJUMĀ, VAI… KUR? (Veltīts H.K.) (Ķikure/Kikure)

Lampas pa vienai izdziest.
Tu maldies, sev saku,
tas nevarētu būt,
vēl ir gaišs, kā bijis.

Bet pienāk kāds
paziņa, ceļa biedrs.
„Lampas pa vienai izdziest,”
viņš saka,
un zinu – tas tiesa.
Sāk satumst.
Tas nevarētu būt,
kādai gaismai te jābūt...

„Lampas viena pēc otras izdziest,”
viņš saka,
un jūtu – viņš nemelo.
Viņš nevar vairs melot,
to sev iestāstīt,
ka viss ir gaišs kā bijis,
ko es vēl pūlos...

„Tā nedrīkstētu būt,”
viņš saka
un cieš, es jūtu.
Tas nevar tā būt,
mūs nevar atstāt tumsā,
kādai gaismai te jābūt...
Varbūt varētu sadoties rokās
tumsā...

Bet viņš ir jau prom –
tumsā.

Leave a Reply