Tava klusēšana nu mūžīga man sāp, kā kokam sausums sāp, aptur dzietus, liedz prieku pumpuriem atritināties. Vai nocietināties tā māca? Pašam ar sevi tiesāties, rāties, stiprumā izkalties savā smēdē? Kur āmuram atbalsoties aizskanēt, atskanēt, izrotājoties? Tava klusēšana, nu mūžīgā, man sāp.
