TAVA KLUSĒŠANA NU MŪŽĪGA (Kārlim Freimanim) (Ķikure/Kikure)

Tava klusēšana nu mūžīga
man sāp,
kā kokam sausums sāp, aptur dzietus,
liedz prieku pumpuriem atritināties.

Vai nocietināties
tā māca?
Pašam ar sevi tiesāties, rāties,
stiprumā izkalties savā smēdē?

Kur āmuram atbalsoties
aizskanēt, atskanēt, izrotājoties?
Tava klusēšana, nu mūžīgā,
man sāp.

Leave a Reply