Pie jaunajām strūklakām Ņūkāslē, tur ir tik skaisti, ka var’vīksne ciemoties nonāk un tuvu, ar roku aizsniedzama, dejo ar lāsēm, ar vēju (ar lietu, ar sauli), ar ūdeni, akmeni dejo uz cilvēku roku akmenī sagūstītiem tēliem, kas ir kā zvēri, ka lietas, kā dzīve, par slavu cilvēku garam dejo.
