Triekdamies nemiers laužas kā stars griezīgs caur svētdienas stundām, nav kur bēgt šai dienā. Ne īsta nediena, ne diena. Prāts māca – esi lēnīgs. Un tikai kaķis ienāk... Bet skurstens ir iesārts un mākons mīksti jūk pāri, prom zilgmes dziļumā. Mākons iet pāri. Tikai kaķis ienāk dārzā. Sarkanīgs skurstenis uz piena zilām debesīm, tam ķieģeļi silti. Stāv tas pār pilsētas jumtiem kā jūrā uz kuģa. Uz to acis ceļot, prāts skaidrojas, tad viegli mācas – tikai kaķis ienāk dārzā.
