Triekdamies nemiers (Ķikure/Kikure)

Triekdamies nemiers
laužas kā stars griezīgs
caur svētdienas stundām,
nav kur bēgt šai dienā.
Ne īsta nediena, ne diena.

Prāts māca – esi lēnīgs.

Un tikai kaķis ienāk...
Bet skurstens ir iesārts
un mākons mīksti jūk pāri,
prom zilgmes dziļumā.
Mākons iet pāri.

Tikai kaķis ienāk dārzā.

Sarkanīgs skurstenis
uz piena zilām debesīm,
tam ķieģeļi silti.
Stāv tas pār pilsētas jumtiem
kā jūrā uz kuģa.

Uz to acis ceļot, prāts skaidrojas,

tad viegli mācas – tikai kaķis
ienāk dārzā.

Leave a Reply