Aprīlis 1962 (Ķikure/Kikure)

17. 4. 61.

Kā klājas, ka tik ilgi nekādu ziņu? Kā iet ar mākslām, kā ar veselību? Vai nebrauksiet uz Sidneju? Dzird, ka Dēliņa kungs būšot Sidnejā (tūlīt pēc Lieldienām ar referātu), tad noteikti būs jāiet klausīties. Aizvakar pirmo reizi biju pie latviešiem – literārā vakarā. Viss izskatījās pelēks sākumā, bet Muižnieks jauki spēlēja čello un viens jauns dzejnieks (acumirklī nevaru vārdu atcerēties) labi lasīja savu dzeju – tad kļuva gaišāk. Vecie kļūst ļoti veci un tāpēc skumji kļūst to redzot.

Man bija liela ķēpāšanās ar dzīves problēmām. Saimnieki saposās aizbraukt uz Skotiju un mums ar Inesi bija jāsameklē darbs un istabas citur, kad tas bija panākts, mēs varējām palikt tepat – jo kundze ar bērniem beidzot vēl uz Skotiju nebrauks. Tas viss aizņēma laiku un spēku un nekas mākslās nav darīts. Tikai 4 stāsti (izgriezti no avīzes) ir glīti salīmēti uz papīra, kā Jūs to ieteicāt.

A. Zariņš teica, ka mana grāmata var būt pirmā, bet tikai apmēram 84 lapas puses bieza un tādas sekošot arī citas. Lūdzu rakstiet!

Gaišus svētkus!
Jūsu E. Dz.