Decembris 1958 (Ķikure/Kikure)

[not included in book]

1958.16.12.

Jā, visi Jūsu sūtījumi bij par vēlu, lai tos varētu izmantot šim Literārajam pielikumam. Avīzes lietas risinās ne ar nedēļu atstarpēm, bet ar dienu vai stundu izmēriem. Ļaunākais bij tas, ka nebij nekā, ko varētu šai pielikumā ievietot un tas vienkārši bij jālikvidē. Tādēļ man bij personīgi viss pielikums jāpieraksta, kas ir tas nepatīkamākais, jo pielikums nav domāts manām vajadzībām. Visu šo pēdējo gadu man visu, kas pielikumā iespiests, ir vajadzējis ar pastāvīgu lūgšanos un uzbāzību sanabagot, it kā kādu dāvanu savām personīgām vajadzībām. Esmu no tā noguris un viss man apnicis, jo ir jāsaņem pārmetumi, kāpēc netiek dots kas labāks nekā tas, kas tur lasāms. Bet – woher nehmen un nicht stehlen? Beidzot ir jāatzīst, ka visas manas pūles piedot avīzei kaut cik literāru seju ir veltīgas. Nav neviena, kas kaut cik atbalstītu manas domas. Jums ir jātīra olas, citam pašlaik jāceļ māja, citam jāprecas, citam viss laiks paiet šujot bērniem, kas apmeklē baleta kursus, piemērotus kostīmus. Tās visas ir svarīgas lietas, kuŗās es par nožēlošanu nekā nevaru nevienam palīdzēt, lai viņš pa to laiku kaut ko raksta.

Man personīgi arī ir beidzamā laikā daudz nepatīkamu lietu, ar kuŗām jātiek galā. Ja vēl pieskaita tām avīzes lietas, tad pāriet viss dzīves prieks un paliek pāri tikai nepatika, ka tik ilgi jākūņojas pa zemes virsu, pie kam nav labuma ne pašam, ne citiem.

All right! Un priecīgus Ziemsvētkus Jums un Jūsu meitenēm.

J.K.