Melb. 22. jūl. 61.

… Jūsu dzejoļi, ko aizsūtīju uz Ņujorku, tur jau saņemti, bet pēc tam esmu saņēmis visādas instrukcijas, kas jāpilda visiem antoloģijas dalībniekiem. Es tās te nevaru uzrakstīt un Jūs tās izlasīsit mūsu avīzes nākamajā numurā. Tur Jums tad būs izdevība pateikt par sevi visādas jaukas lietas, kas droši vien nekļūs pilnīgi izmantotas. Rudzītis ir galants un tāpēc dāmas var neteikt, kad tās dzimušas. Toties viņām jāapliecina, ka pašas grib ievietoties antoloģijā.

Ar RD veicas labi un domāju, ka tās izdosies. Es mocos ar savu referātu un pašlaik rakstu to jau ceturto reizi. Dīvainā kārtā tas katru reizi iznāk citāds. Ar mani ir tāds posts, ka nekad sev neuzticos un par katru lietu rītu domāju citādi nekā biju domājis vakar un aizvakar. Man trūkst pašapziņas, lai gan mana saimniece tam negrib ticēt un grib iestāstīt, ka ir.

Kā ir ar Jūsu eseju? Šorīt E. Silkalns man zvanīja, ka nākamajā nedēļā komiteja stādīšot RD programmu.

Kārtoju savu dzejoļu izlasi un ar to tāpat iet slikti – ko šodien tur ievietoju, tas otrā dienā neliekas labs un tā vietā jāņem kas cits.

Neko daudz jau nevar citus mācīt, ja neesi skolmeistars, kam ir ciparu grāmata. Bet labi būtu, ja Jūs saņemtos un beigtu slimot vispirms ārēji un tad arī iekšēji. Tātad kļūstat vesela.

Jūsu J. K.

26. 7. 61.

Norakstīju Jums vakar garu (laikam raudulīgu) vēstuli, bet saņēmu šodien vēstuli no Neboisa kundzes, atbildēju viņai un tur tad atkrīt dažas manas runas ar Jums, par eseju, piemēram. Tā, es Jums rakstu jaunu vēstuli, ceru – ne tik stieptu.

Man ir izveidojies kāds plaušu iekaisums (inflammation of lungs) un tas rada paaugstinātu temperaturu. Ar to staigājot no vēja un aukstuma radies savukārt pieres kaula iekaisums. Tagad es padaru neatliekamos darbus un paguļu. Tā tas ies kamēr nāks siltāks laiks. Ja nekļūs ļaunāk, ja atbrauks augusta otrā nedēļā Inese mājās, un es pāris dienas varēšu palikt bez vējā iešanas, varbūt tikšu uz RD, bet – varbūt ne. Jūtos ļoti nelāgi. Eseju pārrakstīšu un nosūtīšu Neboises kundzei. To eseju uzmetu jautrā garā un tagad ir grūt to nobeigt – bet jāizdara tas būs šinī nedēļas nogalē.

Silkalns, (ja atkal būtu zvanījis) – nekā es nevaru pateikt, labāk sakāt ka nekas no manis tur nesanāks, jo cerība, ka tikšu tur, nav liela. Ceru, ka Jūsu auss klausa un referātu beigsiet rakstīt.

Jūsu E. Dz.