Wyongā, 23. nov. l960.

Jūsu vēstule bija tik laba, ar jaukām domām, atziņām, vērtējumiem, ka es tai atbildēju tūlīt vakarā, kad to saņēmu. Atbilde aizrakstījās tik tālu, ka nevarēju to nobeigt, un kad rakstīto pēc dienām pārlasīju, tad, Jūs zināt kas notiek. Šķiet – ir sarakstīts par daudz. Un varbūt – ir arī. Kas to mēru lai zina? Bet nu jau labi sen domāju – kaut būtu vēstule no Jums. Zinu – nebūs, neesmu atbildējusi. Tā tas iet.

Nosūtu Jums divus pēdējā laikā pabeigtus stāstus. Viens godīgs, viens aušīgs. Ja gadījienā nāktu mana kārta kaut kam avīzē, ja iztur kritiku – varat iespiest. Ja ne – centīšos ātri ko citu pabeigt. Lai gan esmu jau par daudz apņēmusies darīt. Apsolījos braukt uz Melburnu! Varbūt Jums jau tas zināms? Un piekritu, ka Sidnejā rīko manu vakaru. (Janvāra beigās K. Freimaņa referāts un nezin kas vēl tur viss, ko paspēšu es, ko citi.) Vairs tikai mēnesis līdz ziemsvētkiem un tad arī līdz braukšanai uz Jūsu pusi. Jūtu ka man atkal viss ies pa galvu, pa kaklu, lai solījumus varētu turēt.

Biju uz Ābeles vakaru, bet netiku uz sākumu un patiesi maz ko redzēju. Varbūt mazliet sabiedrības “pie kafijas”. Un tur tā ir savādāka, nekā laucinieks to iedomājas…

Sīkumu bezgala daudz te, kas nokauj laiku, kā tas bijis jau gadiem. Jaunus dzejoļus neesmu rakstījusi, bet ir vēl daļa Jums nenosūtīti, ja iznāks laiks, rītu dažus pārrakstīšu un pielikšu te klāt.

Patreiz ir vakars un ar visu to, ka izdzēru krūzi kafijas, nevaru vairs neko ražīgu darīt. Palasu Kamī (Camu) viņš man patīk, lai gan ilgāku laiku neesmu lasījusi franču valodā un ir biežāk jālieto vārdnīca. Bet tas nekas.

Ceru, ka Jūs jūtiet pavasari (es gan neko lielu nejūtu). Ceru vasarā nokļūt Melburnā, un tas būs labi.

Tas, ko Jūs teicāt par maniem dzejoļiem, manuprāt bija vispatiesāk pateikts, ko Jūs jebkad par manis rakstīto teicis. Tāds īss, mazs dzejolis, man vienmēr tik cieši ir saistīts ar savu rašanās brīdi, ka ja tāds brīdis negadās, tāds sīkums, kad notiekošais paveras un izplūst vārdos, ja tas negadās, tāda dzejoļa nav un nekad nevar būt. Tomēr ja es būtu par dzeju šai laikā domājusi, kāds brīdis to būtu devis un man būtu Jums ko sūtīt. Lūdzu, atrakstiet vēl pirms man būs jāierodas Melburnā.

Jūsu E. Dz.