Augusts 1961 (Ķikure/Kikure)

29. 8. 61.

[[Slimoju visu šo laiku. Tagad – mazliet labāk – bet tik maz, ka tas kuru katru mirkli atkal ir nejūtams. Tomēr – ja netīru vakaros olas – guļu labāk. Ārsts beidzot atrada ka esmu allergic pret vistām un visu ar tām kas sakarā. Man būtu jāiet prom.]]

Eikalipts vēsmās graciozi līgojas
Lapas tam laistās dārgmetālu spožumā
Zilganā, ziedputekļu miglotā gaisā
Šūpojas kukaiņu bari

Pavasara rītam svētdienas atspulga
Saules maigum dala
Vēji laipnīgi, saudzīgi piestājas
Sīki mazi ziedi veras vaļā.

Lietus putni klaigā
Vēji zarus svaida
Smilšu saujas mētā
Līdz ar lietus lāsēm
Kas uz lapām sviestas
Varavīksnās jūk

Lietus putni klaigā
Smaidu pilnā steigā
Mākons pāri brūk.

Lietus putni kliedz
Atpūšaties mirkļiem
Pazūdot zem zaru šalkām
Ārā dzīvo pavasara diena
Lietus putni nerimdami kliedz
Vēju plosīšanās.

Lietus putni kliedz
Mežu galotnēs
Lietus putni kliedz
Vējos atņemdamies
Kas rausta mežus
Nerimst lapu šalkšanā.

Viss pagalam ziema klātu
Trūkums bads sāk tuvoties
Lietus bērni saka
Rāpt rāpjas ar visām
Segām no āra iekšā

Mana dziesma neizdevās
Bet lietus putni kliedz!
Meži šņāc, viļņo kā jūra apkārt.

30. 8. 61.

[[Bērni abi brīvdienās mājā. Inese pēdējo nedēļu te. 2 ned. te atkopās labi – aizbrauca uz partiju Sidn. atbrauca – balta un sīka – kā lapa. Šinī nedēļā vairs neko lielu neuzlabosies. Tā tas iet. Un neko tur nevar darīt. Šodien man atkal zobos mana sāpe saskrējusi – seja nav tagad vairs pampusi, pumpas arī nav, tikai acis vēl bez dzīvības, nelabums un karsti, auksti, grūti u.tt.
Vēstule no Sarmas – mana eseja saskanējusi ar Neboises eseju par [dzeju?] ]]

Šķirstīju mazo dien. grām. pag. gad. 30 aug. Pusdzejolis:

... Necils top posts tik izcilā dienā –
Mākoņi stājas augstu, kā balta siena
Zilos debesu jumolos. Saules dārgumu rotā
Koki stāv klusu, mazi ziedi raugās maigām acīm.
Ceļš Tev noslaucīts, zaļām malām
Sauc kā kliedziens skaļš, plūst kā upe aumaļām
Dzīvība kāpj no zemes sirds līdz saules acīm.

Sarakstīts, bez domāšanas, tikai sākot runāt. Varbūt – var ko izlietot.
Pamēģini, vai var parakstīt.

Pavasara rīts Austrālijā
Eikalipts vēsmās graciozi līgojas
Dārgmetālu spožumā lapas tam laistās
Zilganā, ziedputekļu miglotā gaisā
Šūpojas kukaiņu bari.
Pirmdienas rītam svētdienas atspulga
Saule maigumus dala
Vēji laipnīgi piestājas
Sīki ziedi veras vaļā. 

31. 8. 61.

[[Ziņas lasa (radio). Meitenes slinko šovakar. Izmasēja mani un pašas sevi. Pie galda bija neglīta sariešanās ar P. Nejauki. Bet – pacietības trūkst. Visi brauksim uz Gosfordu (medicīnas) Inese atveda pastu. Bijām saģērbušās ar p. braukt uz Entrenci fath. day dāvanu un iepirkties, bet p. atbr. no Wyongas par vēlu. Vēstule no Neboises – īsa.]]