Februāris 1962 (Ķikure/Kikure)

1.2.62.

[[5 lielās durvis – logus notīrīju + viss cits parastais darbs, kas bija runāts kā – vienīgais – un tomēr bija izlikusi vēl visu sudrabu notīrīt. Notīrīju vakarā. Viņa laikam ir – sīks cilvēks. Bērni bija jāvāc šovakar – tie bija ļoti jauki. Ana ir interesanta meitene. Bija skaista puslietus saules diena.]]

2.2.62.

[[Day off. Biju pie Bidijas. Vajdzēja kur skriet! (Labāk būtu nurses clubu uzmeklējusi) Bidija varbūt svētdien brauks pie mums blakberijās. Man būtu jābrauc ar vilc. Dabūju tabletes. Klausījos Bacha suitas –]]

3.2.62.

[[Logi mazgāti, veļa gludināta (3 st. sviedros) un nu ½ st. spēlēta – arī sviedros! Cik ļoti tas satrauca, jo mājas kungs varbūt dzirdēja. Varu vēl mazliet spēlēt. Jātiek kaut kur labākā vietā – te es beidzos nost, bet pašas vaina. Piezv. Inesei ka gribu rīt braukt mājā.]]

Rītu gribu braukt mājās – ciemos. Nezin ko valdīšana par to teiks? Zvanīju Inesei – tā nezin nekā teikt, Dz. domā – lai nebraucu. Varbūt baidās no scēnām. Bet – dakteris arī teicis – you have to (go home in the weekends).
Oh! Atkal gudrošana.
Dari kā patīk nevis mirsti gudrojot – kā tik izpatikt!

Mazliet spēlēju un nosvīdu ka žurka. Kas tā man ir par vainu piemetusies to nevaru saprast, katra fiziska vai garīga piepūle mani beidz nost. ‘Sātans jāj’! Taisni tā.

Neko neko nevaru darīt, pat lasīt nē, savā brīvā vakara stundā nav spēka. Kaut kas guļ atkal virsū – problēmas arī par to – ka te laikam nebūšu uz palikšanu un kur ko labāku sameklēt?

4.2.62.

[[Braucu (no 2 jau brīva) un atpūtos, pretī sēdošās dāmas smaids bij tik jauks, ka tas deva visa brauciena mieru. Mājā arī mājās atgriešanās sajūta.]]

8.2.62.

[[Rīts. Bērni peldēties (ne mani bērni bet saimnieces). Jāsāk diena. Ar bailēm no slimības. –
Biju kino (Bergmane, Perkins, Francūzis). Biju pie Kalaces – nopirku Mīl. Tuksnesis – Izdevu grūti pelnīto naudu. Man jāapmeklē doctors.]]

Man ½ diena brīva.
Rītu varbūt Inese atbrauks vai tikai piezvanīs, šo veekendu viņa būšot pie Mairas. Cik savādi ir vienam iet – pa savu dzīves ceļu. Tā vieninieki iet.
Tie kalni ar savām pīlēm un visu tur klāt – tas nebija iet vienam.
Nezinu kur man jāiet.

Tikai visu pēcpusdienu pilsētā es biju vesela (tikai reizi kino it kā uznāca karstums, bet ne pa visam) un tikko atnācu mājās, krāmēju savas lietas un biju slapja nespēka sviedros.
Vajadzēja iet prasīt darbu tanī milk barā (café expresso) kur bija izlikts vaitress wonted ––––––
Es jau brīdi apstājos – bet esmu solījusi tagad te pāris nedēļas būt. Tas bija kāds sveštautiešu expresso, kādi newcomeri. Būtu bijis O.K. Varbūt pieņemtu. Tas man patiesi nebūtu slikts darbs – tad es atdzīvotos!

10.2.62.

[[Lasu Mīlas tuksnesī – veselīgi. Bet šie franču mīlas tirzātāji!! Vakar tīrīju sudrabu – šodien slima. Bet mazu prieku jūtu – es ceru atveseļoties un priecāties par to – ka dzīvoju! Inese vakar piezvanīja.]]

11.2.62.

[[No rīta biju peldēties Redleaf beachā. Tad Bidija piezvanīja – braucu turp – no ½ 1 (kad tiku Rokdalē) līdz 8 tur. Drusku spēlēju. Bidija izskatās 4. mēn. un laikam ir – tik mierīga! Paņēmu 2 franču grām. no Bidijas. Sazvanījos ar Inesi un Dzidr. pie Mairas, partijā. –]]

Biju agri no rīta (8) peldēties.
Tā bija veču stunda. Lēnām un stīvi viņi un viņas tipināja pa kāpnēm lejā uz ūdeni. Dažs vecītis skrēja izpeldējies gar nelielo pludmali, patiesi tur it tikai kā dīķis, iežogots kluss ūdens stūris, sekls un bez viļņiem, taisni tā – večiem un vēlāk bērniem.

Kad stundu biju vērojusi šos nelaimīgos samaltos, es neapskaudu viņu izdzīvotās dzīves, ko iedomājos bagātākas ķermeniskām baudām, kā mana. Es novērsos un jutos labi. Un tomēr – jutos kaut cik labi tādēļ varbūt (un tikai tādēļ), ka mans ķermenis salīdzinot ar citiem, labi iztur konkurenci. Tikai saules neesmu dabūjusi, arī šodien neko jo alerģijas dēļ nevarēju saulē ilgi palikt. Jau biju par ilgu. Deguns varen mīksts un sāpīgs.

Kādu brīdi vērojot sabrukumu dzīvajos ķermeņos un cilvēku pūles vēl turēties un arī bezcerīgo padošanos (skaidri redzamas bijušās skaistules kaunā noliektiem pleciem, deformētās figūras kautri aiznesdamas) uzmācās šausmas. Bet – vērojot to pašu otru stundu – kļuva labāk – it kā beigu beigās – tomēr – gars nemirstīgs šos graustos – un šie grausti savāda skaistuma pilni – kā krāsainas lapas rudenī – tārpu apgrauztas, cietas, zaļumu un svaigumu zaudējušas – un tomēr – daiļas.
Tas bija tā – it kā redzēt ar acīm, kas tuvāk Dievam redzams un atzīdams šo deformēto cilvēku vērtību.

12.2.62.

[[Pēcpusdienā biju nopirkt afelsīnus un peldējos – bet nejūtos labi.]]

13.2.62.

[[Nekas nenotiek. Cīnos ar slimību. Katra ķīmiska stipra viela mani dara slimu, arī mortīnu nevaru odiem pūst – pati krītu gar zemi.]]

14.2.62.

[[Norakstīju Sarmam. Rītu nosūtīšu. Bērniem arī rakstu. Man atkal grūtāk – cīnos un svīstu – vēl rītdiena jāiztur, tad būšu viena – izsargāšos no tā kas mani dara slimu un – tad redzēs, vai varu būt vesela. Domāju par savu doc. lasot Bidijas gr. – lettres d’amoure.]]

15.2.62.

[[Biju pie Bidijas ar puķēm – domāju tas būs jauki – bet kad biju tur – domāju kāda vella dēļ tur skrēju? – atbraucu mājās. Labāk būtu pie daktera aizgājusi. Bet – nu – izdarīts tā. Varbūt – arī labi. Neesmu vesela. Bet – jācīnās.]]

{Kad skarbums plosījies un šķēlis}
**** [published as Maigums in Artava]

16.2.62.

[[Esam tikai – es un meitenes. Labi. Garīgi labi. Tikai galva pavisam slima, acis izskatās nelabi. Nezinu no kā šodien. No vārīšanas sutiem? Neprāts. Gribētu zvanīt D. bet piezvanīju uz māju. Inese brauks rītā.]]

17.2.62.

[[Ar meitenēm (Terlija) labi. Hamburgas cepu un fruit salad + saldējums! Inese atbrauca un aizgāja uz kāzām. Atnāca un aizbrauca – pie Imanta atpakaļ. Neko nevar darīt. Varbūt tā labi. Luis atrakstījis bēdīgu bet skaistu labu vēstuli. Freim. piezvan. Meklē man vietu citī.]]

18.2.62.

[[Bija vieglāka diena. Terli meit. onkulis aizveda pusdienās. Es paliku viena. Tagad vakarā cepu kūku un mazliet samocījos. Gaidu Inesi no pastaigas. Deguns tomēr man ir labāks jau pa šim 3 dienām – uzmanīties. Bidija zvanīja, lai Inese ejot uz viņu Frenčmeņus uzņemt.]]

19.2.62.

[[Ar saimniekošanu veicas labi. Viss norit gludi. Bērni apmierināti. Inese vakar pārnāca vēlu (no pastaigas) bija skaista nakts. Šodien šo to pārrunājām un viņa aizbrauca. Varbūt ja viņa palīdz – mēs varam te iekārtoties dzīvot. Šodien nav spēka varbūt tikai tāpēc ka maz gulēts. Kreišmane atsūtījusi Zentas Liepas dzejas (ar Z.L. ierakstu). Nav tuvas.]]

Par ko lai te dzejoju? Te nu gan nepakustās ne vilnis – īsts dīķis. Nezinu vai tomēr varēšu izturēt! Inesei varbūt būtu labi. Bet – es? Nē – laikam es nevarēšu. Rītu jāpiezvana tai Lūša kundzei – cik tā istaba maksā? Jāmēģina arī uz mašīnas rakstīt – lai gan – tur es neceru ko panākt, jo es nekad neesmu varējusi ātri un tīri rakstīt ––––––––––––––––-
Bet tomēr. Es te nomiršu garīgi arī ja Inese te būs.

20.2.62.

[[Pērkons bija vakarā. Skaists. Meitenes sakāvās – sakoda kā suņi viens otru. Riebīgi. Atvainojās. Bet – tas neko negroza.
Dienā vēlējos zvanīt dakterim. Nezvanīju. Aizgāju nopirkt kafiju. Iebridu Rosebay līcī ūdenī. Uzrakstīju Kreišm. vēstuli. Lasu L. Chastarley lovers – Lowrence.]]

21.2.62.

[[Bijām pastaigāt ar meitenēm – es skatījos pāri pilsētai – teicu ka skaisti mākoņi. Anne bija izbrīnījusies – kas ar tiem mākoņiem? – man atklājās ka tiem bērniem nav dota nekāda jēga par – skaistumu visur.]]

22.2.62.

[[Sapnī H.M. noskūpstīja uz lūpām. Pēc tam viņa sieva gribēja ar savu skūpstu tā skūpstu vainu dzēst, bet es pagriezu viņai vaigu tikai. – vēstule no Sarmas. Dzejolis esot ļoti labs! Par stāstu grāmatu runā. Spēlēju. Domāju arī par Doc. Dzidrai nopirku nighty.––––––-]]

23.2.62.

[[Piezvanīju dakterim – mazliet saplaka dūša – varbūt es esmu par uzmācīgu. Bet tā es vienmēr domāju un tas nav labi.
Inese bij uz mirkli te. Paps trakumus ir stāstījis. Nabaga Dzidrulītis!]]

No date

Diena kā zāļu diena. Biju iepirkties, nācu kājām atpakaļ – skaisti. Galva tomēr sāp tā jocīgi. Medicīnu nedabūju. Vakar biju pie daktera. Viņš toreiz (pirms 3 ned.) gaidījis pusstundu uz mani. Tāpēc laikam sākumā likās mazliet itkā stīvs un net tik labs. Bet tūlīt atkusa – izprasīja par visu ģimeni. Bet par to masēšanu viņš nekā daudz nav uzzinājis – un ko nu tur var? Man jāiet pašai uz kādu Medical Velfairi.

Kamēr gaidīju uz viņu, apskatīju viņa kabinetu – izskatījās viss daudz vienkāršāks un ne tik spožs, kā pavirši uzskatot, arī pats dakteris vecāks un it kā vairāk sakrities, kā sarāvies. Man jācenšas tikt vaļā no nespēka un tad jāmeklējas pēc savām tiesībām – es jau nevaru visu laiku logus tīrīt? Tā trakā kaza lika šodien 6-7 logus (durvis tas ir) tīrīt. Viņai nav nekad diezgan. Grib māju pārdot un tik liek visu ‘klīnīt’ pēc traka! Cik varēju izvairījos lietot tos ķīmiskos tīrītājus, tie beidz nost.

Nelāga spalva – nelaiž tinti ārā ar labu. Jāspiež no visa spēka! Nevar nekā viņai iedarīt. Tādas viņas ir, kāda kurā.

Tā šodien ir, ka zāļu dienā
Kad diena smaga ir no vīšanas un ziedēšanas
Un smagums salds kā misa ir
Cerībām no gaidīšanas –
Tik maigi iesāk līt, šķiet, debess
Tādēļ vien 
Lai laikā klāt tā būtu
Pie zemes rotātās kad kāzu galdi klāti
Un iztvīkst ziedu zvani
No saldas zvanīšanas
Lapa zaļa pretī liecās
Ceļā svešā sveša lapa
It kā liepu lapa bija
Maiga, zaļa sirds
Kāri roka ņēma to
Slepus ielas burzmā nesa
Pirkstos sažņaugtu
Ar iztvīkšanu
Kā zaļa lapa iztvīkst
Kad asins siltums skāris to.

24.2. 62.

[[Sestdiena. Bijām augļus, maizi nopirkt. Tad – es gatavoju pusdienu un meitenes (Anna) palaida ārā Jakiju – prom putniņš. Palaidne. Raudāja abas. Bijām peldēties Redleafā. Bija labi. Es it kā atpūtos. Dažu brīdi jutos labi – citu atkal saņem tā mūžīgā cīna ar papu. Kaut viņš rimtos. Varbūt beidzot.]]

25.2.62.

[[Biju peldēties, kad meitenes aizveda kāda madāma. Esmu O.K. Dzidra atbrauks.]]

26.2.62.

[[Dzidra palīdzēja nopucēt visas vannas istabu klonus, u.tt.
Bija žēl šķirties. Mīļais bērnulis cieš no sava lielā auguma – vai tas nav skumji līdz kaulam. Bet – viņa ir skaista. Kaut viņa nu tā paliktu – viņa ir ļoti skaista.]]

27.2.62.

[[Tikai darbs un vairāk nekā. Tā nav dzīve. Man kaut kas jāveido. Nekas jau no manis te neiznāks. Man nav spēku. Bet Inese laikam nāks šurp.]]

28.2.62.

[[Otra diena kopš viņi atbrauca – kā nebūt jau izturu – bet nekāda dzīve tā nav. Inese piezvanīja. Nāks šurp ja citur nebūs. Es nespēju te justies brīvi un nespēju vēl strādāt. Kur iet? Tomēr – esmu brīvībā – savā ziņā brīvībā ––-]]

29.2.62

Brīvā diena – un līdz pirmd. 4 dienas! Bidija piezvanīja – lai eju pie viņiem. Labi! Pakojos. Skaista diena. Bet – problēmas – kur un kā? Neņemšu šo grāmatu līdz, jo smaga. Varbūt viss gaišāks sāksies!