Sest. 1. augustā 1970.
11 pm.

Lietus ar vēju.
Es domāju par to sastapšanos ielā, ar Terriju, kad Dz. brauca prom.
Jāuzraksta tas viss.

Svētd. 2. aug. 4 p.m.

Skatījos tālumā uz jūru
Iekāroju viņu ļoti
Gāju ilgi, pacietīgi
Sasniedzu viņu
Klausījos viņas balsi
Skatījos viļņu laistīšanos
Jutu valgmi pie zolēm
Smiltis, aklinošu sauli
Cilāju gliemežvākus
Atgriezos mājās
Ejot ilgi, pacietīgi
Skatos tālumā uz jūru
Viņa ir neiegūta kā bijusi.
Logā jūtu viņas zilumu
Un iekāroju viņu.

––––––––––––––––-

Ielas akmens zem soļiem
Raibs, pelēks, balts
Silts saulē nāk pretī.
Slēpjas mitrās ēnās
Aukstumu uzdvešot.
Silts ielas akmens
Soļiem skrienams
Raitiem soļiem
Meklējušiem
Vientuļiem
Izskrietu ceļu taku
Ielu, mežu, kalnu
Apveltītiem soļiem.

––––––––––––

Paciešu grūtumu
Iznīkšanu, atteikšanos
Rūgtu
Paciešu mājā tukšumu
Pilsētā svešumu
Aukstu
Tavu esību slavinot
Vienas pilsētas ielās dzīvojot
Tavu dzīvību jūtot
Ejot un nākot
Garām staigājot.

–––––––––––––––––

Ar saviem soļiem piekaļu
Šais ielā te un tur
Tavu garām aiziešanu
Iekrāsoju slepenu gaismu
Šīs tikšanās vietās
Sasildu gaisu līdz jumtiem
Kaut ko nogalinot
Kaut ko augšanai sējot.

––––––––––––––––––

Uzmanies
Sargies
Atsakoties
Es ņemu
Es vēlos
Es prasu.

–––––––––––-

4. aug. 1970.

Vēstule no Dzidras.
Kartiņa no Ineses.
Mana diena.
Bet sirds beigta, beigta. Ārā staigājot [..]ot rīta pusē bij nekas. Pēcpusdienā – sašļuku. Es nezinu kā dzīvot.
K. mani nomāc. Nabaga cilvēka nieks. Viņa sīkums, nelaimes putnīgums mani nomāc.
Un kaut kā – viņš to jūt un – neiet tā dzīvošana labi. Kamēr D. prom slimnīcā – mēs te divi vien. Viņš mani atbaida, lai arī kā es cenšos būt laba un jautra.

5. {augusts} trešd.

No rīta K. bij vēlu, aizgāja – bez brokastīm. Daudz garāka kļuva mana diena. 2 stundas! Rītu tā nebūs. Gribēdama neēdušu labi vakarā paēdināt – steak + mushrooms! Dārgi tas bučs te rēķina. Bet ko lai dara.
Vēstule no Ineses – rakstīta pirms vakar saņemtās kartiņas.
Rītu – varbūt būs no Dz. Kad viņa beidzot sāks saņemt manas 100 vēstules.
No Klauverta oficiāls uzaicinājums piedal. rakstn. dienās. Jāatsakās.

Piekt. te atveda mantas (groceries) kā jau trešo reizi – un nevarējis sameklēt(?). Neskaidra adrese. Tāda jau bij gan. Varen ziņkārīgs un iztapīgs, tas jaunais, kam šo to prasīju veikalā. Bet tas pats Kings nerādās. Es gandrīz to gaidīju. Šodien (pēc tik ilga laika no piekt.) biju tur pirkt bet neredzēju.
Piekt. kad gāju mājās viņš lūrēja no tālrunāšanas.
Dāvim vakar izgriezts apendik. Māsa bij te – par kaut ko dusmīga?
Uzgriezusi muguru…
Dumja!

Ceturt. 6. aug.

Auksts. Vējains. Redzēju D. Šorīt stāvēju ārā pie sāņus sienas. Noskatījos uz s. b. – likās D.
Tad pēc kādas ½ st. biju atkal ārā pie sētas – gaidīju pastu (kas nenāca). S. buss nāca. Un – es vēroju. Un likās D. Un viņš aizgrieza galvu kad es novērsos.

8. aug. Sestdiena 8 am.

Mazgāju matus. Jāiet iepirkties. Keith’am – ulceri! Ko citu var gaidīt no viņa gaļas rīšanas – Kādi kumēdiņi te nu būs tālāk – bail domāt. Nabaga tārps. Daves būs mājās rīt vai parīt.
Vakar nekur ne soli neizgāju – iztaisīju salmon paties vakariņās. Zirnīši + burkāni piena mērcē. Keith tos ķēra cik labi. Varbūt piena ēdieni ies.
Duka redzēšana – sākumā liekas svētīga – tad vienmēr iedzen depresijā un visādās nebūšanās.
Šorīt skaidrs prāts.
Siltāks ārā.
2 dienas bij ļoti auksts.

Pirmd. 10. aug. 8 a.m.

Šie jau drīz būs Anglijā.
Vakar pievakarē biju līdz jūrai – violeti dūmakains, spuldžu rotāts viss atgādināja Newcastli – labu un arī nelāgu laiku.
Bet – galvenais jau labo.
Un arī – tur North Wollong. uz kuru pusi aizgāju – kāda spoža laimīga diena: Ar Dzidru, kad Dz. uzsāka darbu Wollongongā. Cerības, cerības!
Man jāraksta.
Bet kad? Kad K. sēž un komponē(?)
Vai kad viņš ēd, vai kad guļ un celsies…
Pa visu to laiku – jāraksta.

Mazliet mākonīši. Valgums gaisā. Vakar gāju kā pa tepiķi pa jūrmalu – iznīkusi zālīte dzeltena, pazudusi, mīksts paklājs – pēc nakts lietus beidzot savildzis tiktāl ka neput – mīksts, maigs, ar retiem zaļiem raibumiņiem, kur pārdzīvojusi un taisās augt, kāda sīklapaina zaļa zāles šķirne.
Zem eglēm apstājos – kā baznīcā, kā Versaļas mežā, dzīves maigums un varenums pārdvesa mirkli pāri. Sāpīgs, bet skaists.

Vakars 9 pm.

Vēstule no Gailītes – lūdz un liela lai piedalos rakstn. dienās.
Vai vajadzētu vēl strādāt. Pārlasu te iebirušo dzeju. Kaut kā – skanīgi, šalcoši teikumi. Bet tikai – teikumi. Dzejas vējš.

Dzejas vējš šodien 
Iešalcis
Jūru manā logā
Vārdus atmetis kā lapas
Atsviedis kā zarus
Skrejot lauztus
Zaļus smaržas
Rasas pilnus.

–––––––––––––-

Ielā mana dzīve te
Ielā iznesu sāpes izkaisu
Jumtiem pāri
Jūra zilu svītru pārvelk
Debesis piezvana
Pieskandina
Pie mašīnu taurēm
Garš dūmenis mākons
Dūmos ieslēpies
Veido panorāmu
Veido industrijas seju.

–––––––––––––––––––

Ir tādas dienas
Ar vēju, sauli,
Mākoņu izgaismotas
Kad jūra visa celtos viļņos
Kā bērna zīmēta
Un pilna kuģiem
Bet viņā raugoties
Nāk rudzu lauks prātā
Krīt rudzu puķes klēpjiem
Silst rudzziedu kūpēšana
Pāri uzkalniem nolīdzinātiem
Ar pilsētām
Kā jūras izskalotām
Klaidā aizbirušām
Uz kurām koki goda sardzēs stāv gar ceļiem.
Ir tādas dienas
Kad jūra runā
Ar saviem kliedzieniem
Mūs pamodināt
Baltu spārnu gaismu
Mūs acīs iemest
Mūs apstādināt
Lai – pabrīnāmies
//
Ir tādas dienas
Kad kaijas ielās nāk
Ar saviem kliedzieniem
Mūs pamodina
Gaismu mums acīs met
No spārniem baltiem 
Un apstādina
Liek brīnīties 
Vienu īsu mirkli
Izbrīnīties...

Sestdiena {no date}

Gaisma, siltums,
Jūras zilums

Vēstule no Dz.
Inesei ne visai labas darba izredzes – viņa rakstot. Es gaidu no viņas vēstuli – bet vēl nav. Labi, ka Inese rakstījusi un sasniegusi Dz. laikā Lisbonē – dalīti prieki ir dubulti prieki, viņas var dalīties iespaidos un tas tik daudz nozīmē.
Esmu nejauka pret K.?
Nezinu. Mēs abi sākam viens otru ienīst laikam.

Pirmd. 24. aug.

Nosūtīju vēstuli Freija kundzei. Nobeidzot to ar runāšanu par jūru – (ko ieraudzīju caur logu) un kas, pēc manām domām ir dzeja.

Jūra ir zila
Jūra ir tepat aiz loga
Aiz pilsētas
Tomēr diezgan tālu – 
Aiz pilsētas
Aiz kādiem 12 pubiem
Un divreiz divpadsmit self servis 
Shopiem (ar chopiem)

Jūra ir zila
Ar baltu vilni gar malu
Ko var redzēt te
Aiz divpadsmit selvservis pubiem
Jūra ir zila
Kā to gleznojis Dufé
Un vēl zilāka
Ar viļņiem tik vienādiem, baltiem
Un pilna ar kuģiem
It kā to būtu zīmējis bērns
Savā jaunā skolas grāmatā.

Piektdien 28. aug.

Šodien nosūtīju Inesei paciņu: Inesei – čības, zeķes, lakatiņš, soma. Laimon – čības – tikai! Ko darīsi, ka nepareizā krāsa bija viņa puloveram. Šodien sāku Jašam to pašu musturi – labs! Un pirmo reiz kādi 7 cent. – bez jaukšanas!
Rudz. kundze atveda latv. avīzes un citronus un receptes saldajiem!
Mans pag. gada dzejolis iekšā ‘Uz jūras lija’…