Trešdien 2. sept.
Vakar 10. vēstule no Dz. 2 mēnešos – tas labi! Nezinu tomēr – kā īsti viņa jūtas? Ja Cl. darbs – tad O.K. bet vēl nav. –
Piektdiena 18. sept.
Good morning.
G. mon. Sir, I want to complain about your delivery
You are not the only one… etc.
Viņš skatījās tā, ka man bij jāievelk elpa un jānorīstās un jāaizgriež seja uz brīdi, lai izturētu.
Tad – agri jo agri (pusd. laikā) vecītis atveda groceries. Es gaidīju viņu. Un es vedu sakarā – vai tas nebija tas Corimalas vecītis? – Bet vai tādu spēli var izvest? Who knows? Bet kādēļ?
Un kādēļ bij ar D? Who knows?
Man jāzaudē svars – esmu par daudz pieņēmusies. Kā čupa!
Tai dienā kopta eleganta Pestīšanas armija pulcējās ielā Spēlēja, dziedāja un teica Ka pie viņiem nav streika Katrā laikā var nākt bārdains, gaišs Pie viņiem un pierakstīties Pie Dieva mierīgs Baskājains, gaišs. Basām kājām Teikt vienkārši, mīļi Es gribu būt ticīgs. Vecas dāmas klupa slīdēja Uz izlietā saldējuma. Daudz saules viļņu kaiju Smieklu un siltu smilšu. Tas bija tai dienā Kad Kristus stāvēja David Jons durvīs Un ēda čipus. Tai dienā meitenes visas gāja uz jūru Puskailas un plikas Ar matiem atlaistiem Kā svētās Magdalēnas. Vakarā pestīšanas armija Spēlēja uz ielas Teica ka pie viņiem nav streika Katrā laikā var nākt Pie viņiem Un pierakstīties pie Dieva. Tai dienā bij daudz Saules daudz ūdens, smilšu, Daudz svētu parādību. Tai dienā Tu vēl biji pie manis.
Svētdiena apm 8 a.m. {20. 9. 70}
Kā parasti (visu ziemu cauri) auksta duša. Kafija ar honeytoast un jūra logā. Sēdu un lasu par Bachu – un nejauki tērēju laiku liekot kārtis (passians) un domājot par šopmanaģeri, ka viņš vakar pielīda tik tuvu, ka man bij jāaizgriežas lai atvilktu elpu, es gandrīz zaudēju savaldīšanos – bet kas būtu noticis – ja es to zaudētu? Es jutu viņa acu un smaida un sejas mirdzēšanā un ķermeņa (labi mazgāts un kopts viņš izskatās) tuvumā tādu varu, ka man pietrūka elpas, es būtu – ko? Stostījusies, sarkusi? Tas nenotika – tā vietā es ievilku elpu un aizgriezu galvu, noriju kaut ko un tad atgriezos un runāju tālāk. Viņš nekustējās ne milimetra prom, atbalstījies uz ‘tačkas’, viņš bija pieliecies cik tuvu iespējams un ēda vai nost ar acīm un runāja. Man nāk prātā R Stevens, kad mēs uz ielas runājām – toreiz viņš bij tik cold un dry – ka es domāju – nekad viņš nav uz mani paskatījies, tik ātri atgriežot nejauši galvu, es notvēru viņa citādu skatu. Apm. tā, šis te skatījās visu laiku. Stevens vēlāk teica – „toreiz, kad Jūs runājāt, es tur būtu varējis Jūs ‘apēst’”… Un es jutos galīgi neimpressed – tas ir nespējīga impress. Ja šis te kaut ko redzēja – tad viņš redzēja arī to, kā es cīnījos pret viņu. Bet ko tas līdz? Reiz vajag necīnīties, ja vēl dod izdevību. Tas ir neticami. Bet K. te jau ir ‘slims’ visu laiku un D arī jūt kādu point for a woman man par labu. Esmu atpūtusies fiziski, topu resna, bet manam ķermenim tā patīk, būt mazliet par resnu, tad viņš ir ‘formā’.
Bachs 15. g. vecumā aizbrauc no mājām Thüringā 200 miles uz Lüneburg, tur 60 miles iet koncertus etc. klausīties uz Celle un Cellē dabū French mūzikas iespaidus.
(French svit?)
18 g. vecs (ne pilnīgi vēl) atstāj Lüneburg. Līdz šim (18 g.) Bachu iespaido skolotāji: onkulis (?) Jochan Christoph Bach – Eisenachā, brālis (Pachebell’es skolnieks) Ohrdrufā un Böhm un Reineken Lüneburgā (+ French iespaidi no Celles).
Bacham tagad laba techn. vieta kā organistam (ērģelspēlē) un sāk komponēt. Par techniku saka: „I worked hard, if you are as industrious as I was, you will be no less successful!”
Pēc Lüneburg – gaida uz ērģelnieka vietu Arnstadtē kur būvē ļoti labas ērģeles (1703 nobeigtas).
Bachu ievēl par ērģelnieku Sangerhousenā – jo lai gan tik jauns, viņš iespaid. [..]dziju – bet duks ieceļ vecāku ērģelnieku 1703 – iestājas pie duka Johan Ernst Duka Wilhelma Ernsta jaunā brāļa. Wilhelms – ir Weimaras dukes.
Otrdiena. 22. sept. 1970.
10.30 pm.
Jau gultā – gribu lasīt vēl. Nekas šodien nav darīts – tomēr: nopirku slip – labu, lai nekāpj augšā 3.50 un nopirku bra 8.85. Bra – cita brancha – tomēr nav eleganta līnija – ‘tur’ jau nekas, bet nedod skulptūru – kopējo, Gothic, mans vecais ilgi pirktais tomēr dod to. Bet viņiem nebij no tā nekas – un gluži ideāls viņš man arī nav.
Tagad šis ir – ‘revolting’. Un tad – biju pie Justīnes un viņa bija burvīga un par to man tagad puslīdz mierīgs prāts.
Tas bērns man patīk un tas ir svarīgi.
Trešdiena 8 p.m. 23. sept.
Eroica ‘iet uz recorder’ Dzidrai par godu – viņa to klausījās, nopirka šo plati.
Varbūt viņa labāk saprata īsti kas notiek, kad taisījās braukt prom – viņa atstāja man plates, teica – „es zinu ko mum spēlēs” – viņa bij tik mīļa, tik mīļa – iemācīja mani rīkoties ar šujmašīnu – diegu uzlikt gan nemācēšu vairs…
Nav bijis laika. Ak, Dzidra mana meitenīt! Kā es lai te izdzīvoju? – Kā un ko vispār lai dzīvoju? Manas meitenītes, kā Jums iet? Manas galviņas mīļās!
Šodien labi izmazgāju veļu – dažas lietas neizžuva – bet nekas. Tikai – cimdos vienu brīdi sāka ļoti rokas salt – un tagad viena kreisās rokas pirksta locītava ļoti sapampusi un sāp. Galīgi nelaba, pat spēlēt neiet labi. Ko darīt?
Ja Tu vari dot
Tu vēl vari atrast laimi
Mācies dot
Lai Tu varētu atrast
Vēl mazliet laimes.
Nenomāc savu došanas prieku.
Tas ko Tu saki Kļūst mans It kā tas būtu pie manis Jau bijis. Tu esi kaut kas no manis. Kur Tu esi Es biju Kur man Tevi satikt? Sevī.
Ceturtd. 24 sept. 3 pm.
Līst.
Auksts. Vējš.
Aiznesu Gailītei vēstuli ar 3 dzej. Sagrabināju…
Šodien bij Rudzata kundze spēlēt (atnesa $1.50 – bet pazūd, pazūd viss. Nopirku 2 airogr. Un 2 kraukšķi– sev, iegribējās, bet kad noriju nožēloju ka ēdu…)
Rudz. k. runāja par rokdarbu izstādi. Visi rīkojas ka briesmas! Tāpat rīkojas uz rakstn. dien. un es saņēmos un nosūtīju varbūt par vēlu. Nekrīt.
Rītu būs (vai nebūs, ja līst…) Birstiņ kundze.
Jānobeidz Ines. džemperis – bet tik grūti nobeigt kad šādas tādas kļūdas. Rokas īsas – pagarinu. Brūnai vestei vairs nav daudz ko darīt – bet nekas prātīgs no tās nav – vajadzēja ņemt labāku dziju un labāku pattern.
Es nezinu ko man vajag – es domāju, ka patreiz jāatpūšas no kaut kā un kaut kas labs jāizgudro. Bet es nezinu no kā jāatpūšas un kas – jāizgudro?
Jāvāra gulašs. Peh.
Sestdien {26. 9. 70} 9.30 pm.
Auksts. Auksts.
Vakar vista cālis No. 9 – liela laba, sagrūda, saplosīja kā suņi, neko kārtīgi neapēdot.
Keith – „3 dien. veca kūka…” Bij tā. Bet – vainas tai nebij. Tad es nolēmu – beigšu, drīz cik ātri vien varēšu. Bet – bailes nebūs vienai? No citiem nē, no šiem pašiem – bet viņi jau nebūs tik atriebīgi ka nāks traucēt. Gribu vaļā – no viņiem un uzrakstīt šo to. Tik daudz ko darīt un es ķēpājos ar muļķu barošanu…
Vakar self servisā gan bij kumēdiņi – un es sapnī redzēju – braucu ar liftu stāvus lejā no žils{?}.
Svētdiena 27 sept 70.
11 p.m.
Nosūtīju Gailītei – 7 dzej. vēstuli
Freimanim – 10 dzej. vēstuli.
Visu laiku gudroju, kā tikt no borderiem vaļā. Saņemos, saku O.K. Bet nelabums paliek. Nu jau āra durvis labi vairs neslēdzas – visu viņi sabendē!
Ja es droši zinātu, ka izdosies viņus dabūt ārā – no 10 okt. lai iet. Nezin jau vai es varēšu arī baby un viņus. Bet vasaru – ciest viņus! Un vienai?
Droši vien ies tā lieta!
Te jau mani atkal padara par kalponi un no tā man reiz būtu uz laiku jātiek vaļā.
Otrdiena 29. sept. 7.15 a.m.
Viens tikko aiziet – blāks!!
Esmu gatava pārmaiņām – pati atkal reiz kaut ko izlemju:
Atteicu borderiem!
Pēc 2 ned. lai ir prom.
Vakar bij Birst. k. telegramma, tad man bij izdevība izmeloties, ka radi nāks te. Cik sapratu no lejas vecās kundzes – šinīs gadījienos ir labāk izmeloties, nekā teikt – es negribu!
Vakar bij Justīne – bij laba. Ceru ka ies labi. Bet + borderi, būtu par apkrautu vēlāk. Lai gan – mani šie borderi ir speciāli un viņi paši ir tie, kas padara neciešamu visu.
Kā tas ar Andri bij tik labi! Nemaz nemanīja ka otrs dzīvo, gribējās pagaidīt, kad viņš nāca mājā, taisīja ēst, parunājās – un tad dzīvoja savā istabā.
Šie absolūti tikai pārguļ savā istabā, dzīvo visu laiku visur citur un atstāj visu kā cūkkūti, savu pelnu trauku nekad neizbērs, spilvenus saliek, saliek zem sava dibena, pieceļas un atstāj.
Un tas arī nav tas – es nevaru panest viņu mentalitāti – tas ir galvenais. Viņi padara mani par kalponi, un māju par bad bording place, common place – kur visu lieto pirmais kas tiek klāt, salauž un atstāj – kā ceļas. Šorīt viens pītais krēsls – salauzts – (vakar spēlēj kārtis) – nagliņas atnākušas vaļā, varētu pacelt rokas, apskatīt, salikt kopā un piesist atpakaļ – nē, tik daudz viņi nespētu.
Labi!
Es vēl vakar iemiegot bēdājos vai tikai daru pareizi? – bet daru pareizi. Te man nav nekā ko iegūt – es sākšu nonīkt, cilvēks nedzīvo no maizes vien – maizes man pietiktu – Man jāpamēģina – skaidrāka dzīve, cietīšu vientulību – pūlis ir atrodams citur.
Zinu – viņi nav ļauni, bet citādi un neder te man.
Sandra uz ielas mani satiekot teicās atnākt – bet kad es teicu ka Keith te –
„Keith!” viņa iesaucās „tad tur es neeju!” un pati nobijās. Un man jādzīvo ar Keith, kur cits pat kāju nespertu tuvumā.
O.K.
Esmu apmierināta ka vakar saņēmos un izdarīju atteikšanu, izmantoju tūlīt tai brīdī, kā nācu no telef. sarunas.
Tagad tikai dūšu tālāk. Gan jau izies!
12.15 p.m. Justīne izgulējusies, iedzērusi pienu, grib spēlēties, varbūt ēst savus vegetable, bet tos teica lai dod vēlāk – nu viņa varbūt tik grib būt rokās! – un grib spēlēties.
„Bij kakas.” It kā nevajadzēja būt!?
Šodien turot viņu no rīta tīru un labu un barojot – atkal dzīvība gāja pa visiem kauliem – skatīties un skatīties sejā… Nav lemts bijis. Un vēlāk nāca virsū domas par Picad. – un viss izlikās tā, kā es to gribētu lai ir – un man bija jābūt tur – Ha ha. Neprāts.
Tad – jābūt citur, ja nevar būt tur.
Ja es zinātu kādēļ tā sieva (kas ar viņu runāja) smaidīja vēlāk (tā ne visai pārliecināti) uz mani un sāka stāstīt ka viņai bijis iedots side of lamb neder – bād. Un kādēļ tas jaunais apkalpotājs tādu pat tikko manāmu smaidiņu pagrieza, kad es tur pārbijies maisījos gar saknēm – droši vien tādēļ ka es biju pārbijusies ka apgāzu to puiku ar maizēm – par to es vēlāk smējos – bet tur nē, es biju bāls…!
Kāda iemesla dēļ cilvēks uzņemtos Tevi ievērot? – veikala dēļ es domāju. Bet tad viņš gribētu lai visur un vienmēr tā pazīšanās tiek uzsvērta. Nu, viņš jau gan neies vienmēr sveicināt – bet dažreiz meklē un skrien ar to sveicienu, un nekad negrib to – kad citi to redz. Un kā var tā drāzties virsū, garām kā nelabais – tieši tanī sekundē kad Tu ej garām, stāvējis tur visu laiku – tad pēkšņi drāžas –
Jā – es vienmēr iekļūstu situācijās – kad es nezinu kādēļ tas un tas tā un tā notiek.
Stefens kādreiz man visu atklāja – un tad viss saskanēja ar to kā man bij licies.
Ļoti garšīgs steak + kidney stew taisās. Kidney varētu stew’īt tikai ļoti īsu laiku. ‘Nierītes’ par ko raksta latv. rakstnieki tēlojot Rīgas krodziņu labo dzīvi. Es prātoju – kādus lētus labus ēdienus vajadzēs gudrot un gatavot, kad būšu viena un taupīšu.
Nevar neko patreiz uzsākt.
Mazā guļ. Bet nemierīgi.
Stēw vārās, pupas sagrieztas.
Nav ko adīt. Inesei jaka jāsūta – ā – pēc kastes uz Picad. Jāiet.
Rītu varbūt – mati jāmazgā, jāuzpucējas lai tur ietu.
Trešdiena {30. 9. 70} 11 p.m.
Izmazgāju matus – rītu ar Justīni brauksim pastaigāt. Ar Justīni iet labi. Borderi laikam domā, ka es jokoju. Tagad – ēdiens atkal tik labs un viss ir pieklājīgi, bez bļaustīšanās un rīšanas un ostīšanas – ka tik es dabūtu viņus ārā bez palīgiem. Ja Sunnijs [left] parādītos vien – tad pietiktu, bet Sunnijam nebūs laika te nākt.
Jaša atrakstīja vēstuli uz dzimš. dienu. Jāraksta ka paka aizsūtīta.