Augusts 1974 (Ķikure/Kikure)

7. augusts, 1974. Trešdiena.

Vēla vasara

Ar siena smaržu vasara
Iet steidzīgi, iet – lēnām
Daudz saldas ziņas nākdama
No stundām šīm un – savām.

Nāk pretī balti mākonīši
Un pašķiras un stājas
Skar rokas, atrod, sadodas
Deg dadžains nemiers kāpās.

Ar siena smaržu vakarā
Dārzs siltās dvašās sildās
Zem mēness sejas iesarkanās
Tur augusts augļos pildās.

–––––––––––––––––––––––––

Bij skaistas debesis šovakar. 
Skatījos logā uz tām – 
Šai četrstūrīšu – rūšu logā 
Uz debesīm ar mākoņu strēlēm
Zilām tumšām uz gaišās
Nakts tuvuma debess un
Pāris rožainām strēlēm
Kas drīz dzisīs –
Tas Tu, tas es –
Es stāvu tikai netāl
No beigām –
Bet es stāvu gluži tāpat
Kā visu laiku, kā agrāk
Es nevaru līksmi ņemt
Tevi jo es Tevi nemīlu (?)
Bet tomēr Tu esi tas
Kas man ļauj
Tik mierīgi stāvēt
Kas apliecina to, ka
Es tik līdzīga tik
Gluži tāda pat kā 
Agrāk stāvu tik
Tuvu vakaram, un tā
Sārtā mākoņu strēle
Tik tuvu izdzišanai.

8 augusts 1974. Ceturt.

Aizvakar B bija te [right]. Bija – „noguris, ļoti noguris, mugura sāp, no stāvēšanas.” Vajadzēja piesolīt gultu – es piesolīju tikai krēslu – neapķēros kas un kā.
Vakar kāds sauca „halo” – un es domāju – „Ak, ne atkal…” Gāju saņēmusies pretī – Garijs. Atvieglinājums. Un tas nemainījās kaut uz mazāko vilšanos, nožēlu – kā tad? Ko mēs tā pūlamies?

7 pm. Leda piezvanīja: sest. (parīt) 5 pm. man atbrauks pakaļ – vedīs uz savu māju – dinner (piknick?) Un ja nu tur ir tas, kas – bija man – citāds? Es ceru, visu laiku, varbūt viņš reiz parādīsies! Un ja nu tagad – sestdien? Un rītu varbūt B nāk un – beidzot būtu jāizšķiras par to, kas notiek? Ja viņš atnes to ofortu, vis… Nē. Tagad man jāgaida sestdiena. (Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā? Ne priekš manis. Haha) Kā to nu lai izkārto? Droši vien tur viņš nebūs. Bet ir ļoti iespējams ka būs. Un tad? – tad jau varbūt labāk – es tāda ‘pilnasinīga sieviete’ – ar loveru. Interesantāka. Tikai – tad. Nē. Pēc vakardienas atvieglinošās sajūtas – ka tas nebij B. ‘halo’ – man jāsaprot… Kas? Ka sapnis ir lielāks par dzīvi? Tas neko neizsaka. Dzīve ir tas, kas rada sapni, ar ko var dzīvot. Un ja dzīve ir bez sapņa – kā lai to dzīvo? Heavens! Man rītu būtu jādabū Mrs. Detman te.

Svēt. 11 aug.

Pie Ledas. Baby un 2 yaktiyak couples. Baby – jauks, apaļš kā riekstiņš. 6 ned. – jau ‘runā’ un smaida. Viss tas pats – brīnums.
B. bija te agrā pēcpusd. Es biju iemigusi ar grāmatu. Viņš jutis māju tik klusi – laikam gājis atpakaļ – nezin kādēļ nav nācis iekšā? Es pamodos no suņa rējām. Piegāju pie loga – pamāju kad viņš bija taisījies sēsties iekšā. Anyway – very shy. Tā visa nelaime. Bet vakar pirms ciema es arī nevēlējos nekādas lielas izdarības. Aizgāja neaicināts lai nāk. Bet es nogurstu no tā visa. Lai gan – pirms ciema es zināju – ja arī tur būtu tas otrs – man nebūtu ne mazākās izredzes kaut ko tik tālu dabūt kā B…

Mākoņi šodien. Varbūt kādreiz būs lietus. Laistīju dārzu – viss sāk ciest. Zirņi ātri gatavojas, pupas īsas – korni? Paraku krietnu malu tālāk zāļu nost – velēnas jāplēš kā kokus gāžot. Tagad vajadzētu jau ēdēja visam kas nāk gatavs. Bet šīm klusām, bezvēja karstām nedēļām ir patīkami redzēt dārzā zarus šūpojamies – nelielas vēja pūsmas nāk un iet un mākoņi dažuviet jau biezi un zemi. Sēdu ārā. Saule un ēnas un maiga zaru kustība.

Sestdiena 17. aug.

B. bij te pusd. laika.
Viņš stāstīja atkal par to – girl. Šoreiz ļoti atzinīgi – (it kā cita, jeb tā pati girl?) viņš tik daudz prasījis jautājienu, ka viņa iesitusi tam ar savu rokas somu – …
Tas bij interesting.
Ceturt. vedīs mani uz studiju.
Tā tad – viss nu būs garām.
Tomēr viņš vēl arvien it kā nevar saņemties, kad atnāk – un tad mēs runājam un runājam un runājam un viņš dzer kafiju un smēķē un smēķē. –-
Es esmu stupid. Šoreiz viņš man patika labāk kā citreiz. Laikam tādēļ – ka beigas.
Bet – pateikt – lai nāk agrāk vēl pirms ceturt. vai lai paliek – kad viņš saka – nu man jāiet – nē to nevar.
Kā var būt visu mūžu tik muļķis?

.

.


Sest. 7.30 am.

Teltī [right]. Migla līst no ābeles pakšķēdama uz telts. Āboli un lapas krīt bez vēja. Zilā mašīnīte (Ineses) visa nobirusi. Mierīgs. Dienā būs saule – jādomā.
Pirmd. B. te strādāja. Biju pievakarē zem ābeles, sēdēju lasīju (šie Abbots.) B. atnāca (pirms promiešanas) pastāvēja brīdi atspiedies pie mašīnas.
Tas bija man. Man vien. Šī atnākšana. Bet es to nesapratu. Gandrīz nekustējos. Tikai vēlāk – sāku piedāvāt krēslu. Kafiju pirms tam – bet viņš atteicās – jo piedāvājums varbūt bij tukšs. Viņš labāk pastāvēja te zem ābeles un gāja iekšā. Varbūt arī – viņš vairāk vairs nevēlēs ņemt ne dot.

Vakar – piezvanīju. Es domāju šim nācienam uz mani, man beidzot – reiz jāiet tāpat reiz pretī. Vakar bijām vakariņās US daļā – viņš būs tikai rītu te.
Šodien kaut kur varbūt izbrauksim.