2. augusts. sestdiena.
Auksta diena. Bija jūlijā dažas saulaina, siltas, sēdēju ūdens malas parkā. Vakar te bija Bidija – sakritusi, neticami. Jutu simpātiju pret viņu. Viņas nemiers – izpostīja viņas dzīvi, ģimeni. Pārsksatīju Godo tulkojumu atkal.
Domāju 3 lielie, savā garā, ne apmēros, manis visvairāk mīlētie darbi –
Beketa – Godo,
Camu – Letranger
Dylan Thomas – Under Milk Wood.
Visi manā uztverē pilni visdzīļākās cilvēka izpratnes, vienkāršākā cilvēka izpratnes, vismākslinieciskākā forma, pilni tīrākās dzejas. Grūt to izteikt kas un kā.

3. augusts, svētdiena. Rīts.
Debess skrien ar baltām putām šodien – Kumeļš zils dižceļā aulekšodams Laika pakavs ķer te kādu saskaidīdams Citu paceļ plecos, krēpēs sien Kā putnu vizināties. Netveries pārāk cieši sētās, ļaujies Aizrauties līdz kur auka ātri nes Ļauj tev uz tavu ceļu no augstumiem noraudzīties Liek – neizbīties, bet aizsviest minūtes Kā sīknaudu kas sūbēt sakrājusies Devaluējusies, bankās neiemaināma Tik der kā dzeramnauda Plaši tai delnā mest Kas tev vēl kāda prieka durvis ver.
31 augusts 1975, svētdiena. Rīts.
Logā, atspīdot no kāda sveša loga Man saule ziemu zīmē.
Aizvakar Inese aizbrauca atpakaļ uz Kanādu.
