Augusts 1975 (Ķikure/Kikure)

2. augusts. sestdiena.

Auksta diena. Bija jūlijā dažas saulaina, siltas, sēdēju ūdens malas parkā. Vakar te bija Bidija – sakritusi, neticami. Jutu simpātiju pret viņu. Viņas nemiers – izpostīja viņas dzīvi, ģimeni. Pārsksatīju Godo tulkojumu atkal.
Domāju 3 lielie, savā garā, ne apmēros, manis visvairāk mīlētie darbi –
Beketa – Godo,
Camu – Letranger
Dylan Thomas – Under Milk Wood.
Visi manā uztverē pilni visdzīļākās cilvēka izpratnes, vienkāršākā cilvēka izpratnes, vismākslinieciskākā forma, pilni tīrākās dzejas. Grūt to izteikt kas un kā.


[Erna, Inese and Rita, oyster gathering, Hawksbury River]


3. augusts, svētdiena. Rīts.

Debess skrien ar baltām putām šodien –
Kumeļš zils dižceļā aulekšodams
Laika pakavs ķer te kādu saskaidīdams
Citu paceļ plecos, krēpēs sien
Kā putnu vizināties.
Netveries pārāk cieši sētās, ļaujies
Aizrauties līdz kur auka ātri nes
Ļauj tev uz tavu ceļu no augstumiem noraudzīties
Liek – neizbīties, bet aizsviest minūtes
Kā sīknaudu kas sūbēt sakrājusies
Devaluējusies, bankās neiemaināma
Tik der kā dzeramnauda
Plaši tai delnā mest
Kas tev vēl kāda prieka durvis ver.

31 augusts 1975, svētdiena. Rīts.

Logā, atspīdot no kāda sveša loga
Man saule ziemu zīmē.

Aizvakar Inese aizbrauca atpakaļ uz Kanādu.