Trešdiena, 3 aug.
Lietus, auksts!
Saki – „vasara, vasara.”
Nesaki „slajpdraņķis, kailsals.”
Nesaki „bads un mēris.”
Nerunā aizvēsturiski.
Nesaki „melis, krāpnieks.”
Saki „darbinieks, rūpnieks.”
Uzlieli/uzrunā panākumus –
Uzvedies sabiedriski.
Ceturt. 4. augusts.
Auksts un slapjš un vējains. Tāds aukstums nav grābis manos kaulos kopš tām pirmām dienām Austrālijā, Bathurstas nometnē.
Nosūtīju kartiņu Janei un Bryn’am [in Banff — right].
Otrdiena 9. augusts.
Jau trešā diena (otra pilnīgāk) ir silta un nakts arī un es esmu vaļā no klepus – jūtos gandrīz – kā agrāk. Vēl – nav īsti spēka, bet – OK.
Un debess vakaros krāsojas tik vieglā zeltā, mierīga debess pret pilsētu pār parkiem! Šovakar mazliet vējš. Un viss tas šķiet skaists un brīnumains un kārots un labs tādēļ vien – ka esmu atkal vesela, ka nedraud beigas. Cik ilgi?!
Neprasi neko.
Tikai – debess zeltojas pār jumtiem liela, augsta, mierīga, spoža un maiga reizē. Skaisti tā guļ pār parka zaļumu un plašumu vēja. Miers! Vakars. Un lidmašīnas lēni nāk mājās. Steidzās un tad laižās lēnas.
Andras, visu illūziju illūzija. Jumti kļūst melni un māju silueti un debess ir tūkstošgadu zeltaina
Vējš stājās.
Gunis iedegās
Visi nāk mājās.
Te nenāk neviens.
Andras.
Bet kāda lidmašīna
Atkal iemirdzas
Ārā no zelta debess
Dzidruma.
Tā nāk pie manis
Jo man nekas nesāp.
––––––––
Nav cita mierinājuma
Tik dzīvot spēja.
Dāvātā dzīvība, dzīve, dzīve.
Debess ir bāli rožu krāsā
Visa kā atirusi bālrozā rožu lapa,
Kur esi, Arnold, labais brālēn,
Vai esi zem šīs debess?
Zvaigzne atnāk līdz loga rūtī.
Es eju pār jumtiem
Es sāku staigāt tur vidū
Sirds pagurst no lielā kāpiena,
Debess katrā loga rūtī ir
Skan kā savādāks
Zvans
Kā sena vasara.
Svēti vakara stundu.
Un debess vēršas zilo plūmju krāsā
Kas tik violeti tumšas.
Trešdiena 10. augusts.
Gunter Grass (as a joke) „People don’t want to be made to think. They want to be accurately informed.”
Debesis vakaros kļūst ļoti skaistas. Intriģējošas, jo nevar pateikt kādas tās ir, kas tas par zeltu, tāds rožu zelts. Tad viņas ir plūmju krāsā. Jā tādas violetas plūmes. Ubi tās sauca par zilām plūmēm.
Naktis vēl ir ļoti aukstas. Rītos rokas un kājas sastingst ja pēc brokastīm sēž un lasa. Pat gultā ja sēž. Un dīvānā nav labāk.
Pusdienas laikos saule jau dedzina logus, apstādina domāšanu. Jāiet iepirkties. Ko citu? Patiesi nekā nevajaga. Tā iznāk ka iet iepērkas par daudz ēdamā. Augļus, vīnu, sieru. Tas izklausās labi. Bet kādreiz nopērk džankfūdu: saldumus. Tad ēd to ātri, rij nost. Jūtās vainīgi. Jūtas nelabi.
Staigāt jāiet lai uzturētos vingrs miesās (un kaulos). Iet var tikai pa tiem pašiem ceļiem. Jaunu ceļu nekad nekur nav. Visur ir tikai 2-3, vai četri ceļi.
Arī Pinestam bija tikai 2. Tāpat tur B. bija tikai 4 ceļi. Kad Andras pēkšņi parādījās man ceļā, soļus 20 no manis iznāca ātri no priedēm, uz ceļa, paskatījās un nestādamies metās pāri ceļam, tas bija gandrīz nedabiski, ka pēkšņi te cilvēks varēja iznākt ceļā un es ne pasmaidīju, ne pamāju, es gāju savā stingrā svētdienas gaitā, svētdienas uzvalkā, nedrīkstēju sekot Andram pāri ceļam priedēs pret kalnu, no kalna.
Sestdiena. Nakts.
Dz. man nopirka jaunu rokas somu – love it! Dz. partijā (ar savām bildēm dažām) pie Insight ļaudīm. Šopijām pa Bondi Junction pa vecām vietām.
Cik viegli vējam pusnaktī Tik sašūpot rožu zaru. Tik viegli domām tik pie Tevis (pa)būt Un apklust, just Viegli, kā vējam pusnaktī.
Svētdiena. 14. aug. 1983.
Dz. piekāra – puķu podus ārā pie jumta malas!!
Jābrauc pie latv. uz Kaleidoskopu. Tā ‘ierasties pa gadu reiz’ – nav patīkami.
Dienas kļūst beidzot siltākas un naktis, var atvērt logu – durvis tas ir! Spēki atgriežas.
Pirmdiena. 15. aug.
Nekas nenotiek. Kā Godo. I am tired.
Kādu ogli vēl atrast, izrakt
Ar sausu kūlas sauju, ar dvašu
Uzpūst, liesmās iededzināt
Varbūt tik siltā kvēlošanā to likt
Nest ar visas sirds domu spēku.
Par Tevi Andras es runāju
Tā diena bija bez vainas, un otra, treša!
Otrdiena 16. augusts 1983.
Jūra atkal vidū Puspasaule jūras vidū Starp Tavu dārzu un manu. Vīt atkal virvi (rīcagu) Un mesties, šūpoties pāri Nokrist tukšā smiltī, ceļa malā Meklēt reiz rasto taku. Varbūt, varbūt.
Šodien – vēstule no Ineses! Liekas viņa cīnās no visa spēka un – iet labi! Ar darbu!
Es tikai nevaru saņemties. Iemīlējos (vairāk vai mazāk pati savā izdomāta personā), redzēju laimes spožumu – un nu redzu savas ikdienas, (savas īstenības) svina pelēkumu. Grūt to pieņemt.
Kā tas tā varēja notikt – šī parādība – grūt saprast.
3 saules diena mūžīgi apmākušās debesīs. Stupid. Bet – tā tas bija. Tā tas ir.
Piektdiena 19. aug. 1983.
Lietus. Stiprs lietus. (Uz Dzidras sacementētiem ‘tailēm’ pagalmā…)
Šodien Tālis atbrauks. Carola – ies prom. Parīt Tāl. + Dzid. brauks uz ‘sniegiem’.
Uguns ieblāzmo kamīnā
Prieks tver, sapurina aizvērtās rūtis
Un apklust
Saritinās sevī –
Kucēns ierējies nobīstas, pieraujas
Atkrīt, atplok paklājā mīkstā.
––––––––––
Zinu Tavu valodu tiešu, drošu,
Tavas rokas zinu – dodamas, labas
Kad smaidi – Tava seja viss vien smaids
Atplaukst kā saule pār mākoņmalu
Silts smaids.
Atkal Tevi atrast
Pametu, sametu citu visu
Tik steidzos
Cits viss pats izkārtojās, saveras
Kad Tu esi ar savu valodu, rokām
Ar savu smaidu, tuvu.
––––––––––
Turies savas iztēles spēkā
Pāri tāliem gaisiem
Pāri tukšiem ceļiem
Tiltiem kas novēršas saplok
Pirms soļus tiem uzsperi
Pāršūpojies pats savu
Domu sapītās virvēs
Savu vēlmju neatlaidībā.
Svētdiena – saule. {21.8.83}
Dz + Tālis aizbrauca uz sniegu 7 am. Corola – prom. Davis – ar jachtu jūrā. Māja – absolūti klusa.
Biju šopīt, biju parkā. Nopirku lejā Burgundy – (50 centu man manaģers atlaiž!)
Vakars.
Uz TV – kalni, ekspedīcijas, mūļi soļo, miers, mākoņi, kalni – mistisks skaistums.
Man tas pats te – paskatos pa logu, melni pilsētas silueti (ar gaiš. logiem) pāri sarkana vakara debess, tad melnzila mākoņu strēle, lidmašīna mirdz vidū. –
Otrdiena 23. aug. 1983.
LarasLapa pienāca no Gord. Visa latv. pasaule šķiet ļoti aktīva! Notiek viss kas, godalgas, jaunas grāmatas etc. un tādi, pie mums (Luces atzinums) vientiesīši kā Olita tur ieguvusi apbrīnu un ievērību! Tāpat tas laulenis{?} protams. Nu – tas jau dara, dara. Pārāk daudz dara. Un – jādomā – what for? Domāt tik daudz, atdot tik daudz?? Pie stūres tie darītāji, teicēji un vārda nesēji ir tie ar lielu muti, Daina S. domā (un to it kā aizrāda…) Kā tikt pie otras grāmatas iespiešanas! Kā tikt? Maksā 5000 – vai 6000, vai 7000 tad dabūsi, ja laimēsies nekrist uz blēdi. Tikai man tā laimējās. Vaina manī? Kāda?
Trešdiena 24. aug. 1983
Celties, sniegties, ārā rauties
Varbūt dejot, varbūt tverties
Gaisā, saulē, ielā, lidmašīnās.
Lidmašīnas pāri nāk un iet
Diena iet, un apstājusies
Mājas baltā pažobelē
Saules spodrā pajumtē.
Diena apstājusies logu stiklos
Durvju stiklos vaļā vērtos
Pāri jumtiem diena apstājusies
Palievenī žāvē veļu
Gudri paslepeni slēptu
Izliktu aiz treliņiem
Lai tā gaismas smaržas savāc.
––––––––––––––
Dažas dienas atkal jāpavada, jau
nedēļa tikai ar augstiem viesiem
kungs Hesse ieradās jau agrāk
jau nogurdina viņa garā runāšana
citam netikt pie vārda, kad sāk
un sentimentāls labu tiesu
visu tik pēc sava prāta.
Bet
–––––––––––––––––
Rīts! Jauna diena nāk!
Prāts spēlējas kā bērns
Ar dāvanām.
Aust lēnām, debess gaismojas
Pār jumtiem spārnos sašūpojas
Putni!
Šalc, rūc iela, ceļi ved.
Telpā maigs klusums vēl
Lietas uzsmaida, gaida –
Ko sāksim?!
Viss kas mums noticis
Gaidot stāv mums apkārt.
––––––––––––
Bij vakar atkal trīs kungi viesos
Hesse, Marquezs, Gids,
(Līdz) pāri pusnaktij notērzējām
Tie visi tā izlepuši – tik ‘es’ un ‘es’.
Gids un Markezs vēl atļauj
Ko bilst ko padomāt.
Hesse teic tik savu
Runā ne apklausīties
Bij jānoliek tas gulēt agrāk.
Ar Gidu tā intīmāk jāpatēgo{?}
Ar Marquezu tik pa vārdam pārmīts.
Nu jāmodina agri
Lai ar visiem izrunāties varu
Pirms ierodas kāds žurnālists
Kāds televīzijas teicējs vēl
Un kur mūsu tautas brālis!
Ak, sabiedrības nekad nav trūcis!
Gals ar tiem jauniem
Ir jāiepazīstas
Bet ne ar vien ko runāt
Tik paņem laiku
Ir jāprot, jāzin būt modram.
Sestdiena 5.50 pm.
Tūlīt būs ziņas. Dz. šorīt zvanīja no Canberas! Rītvakar būs mājās kopā ar Taņu. Tad – pirmd. uz Vindzoru – visi. Vakar lija. Šodien skaidrojas – vējš, auksts. Vakara debess un māju (mūsu un kaimiņu) dzelzs mežģīnes un skursteņiem mūra ‘mežģīnes’ un Dzi. stādu grozs kas karājas logā – viss – burvīgs krāsās. To nevar aprakstīt. Taisni sirdi lauž – cik bagāts tas krāsās, pat kompozīcijā un kaut kādā ‘satura’ – noskaņā.
Vakar beidzu pārrakstīt Vītragu. Kāds tas ir – nezinu.

[Photo: Erna with Mrs. Graudiņš [Photo: Talis, Tanya, Erna, Mrs. Graudins in Windsor]
Trešdien 30. aug. 1983.
Grūt skatīties kā Dzidra cīnās ar Tāli – domā, ka viņa raksturs ir tās atbildība, un kā viņa cīnās ar savu ‘dietēšanu’ un novārgst.
Dz. izšuvusi Tālim lielu lelli – lielāku kā Tālis. Mazliet par lielu, ko viņa visu nedara lai – savāktu Tāļa dabu, attīstību etc.
Saule. Gaidīšana. Beket. Gaidīšana.
Vējš un saule, ceļš, Beket, ceļš
Saule, ceļš un gaidīšana
Beket, gaidīšana.

