Februāris 1982 (Ķikure/Kikure)

4. februāris, ceturtdiena.

Nopirku Sarmam siltu ‘kamzoli’. Nopirku tā sakot – divus. Apdomājos, ka lielrūtaina āra, meža jaka, viņam varbūt nepatiks, varbūt pat viņam nebūs kur to lietot. Nopirku otru, mīksto, dārgāko. Lai gan tā rūtainā lielā, lētākā, viņam derētu ārā sēžot. Vai viņš to dara?

Svētdiena 7. febr.

Kādreiz gribēju atcerēties (laikam lai rakstītu par to) žīdu – apkārtstaigātāju vārdus, kuri vēl gāja apkārt Ļaud. pag. kad Dauziņmāmiņa bij dzīva un tos pieminēja. Tagad Vanc. avīzē ir viens no tiem vārdiem Mondales – Mondalīts to tur sauca. Mendelis. Citi? – Peiselis. Vēl? Bet vai Mendelis – nebij lielais veikala īpašnieks Pļaviņās?

Vakar te ar Gord. izdzērām 1 ½ pud. vīna un sākām atkal plēsties par vecām lietām. Es izteicu – to es viņam nekad nepiedošu (par In.). Šorīt bija bailes rādīties brokastīs. Un kā par brīnumu – viss labāk kā jebkad – uzdāvināja rekordplati ko Dzidrai vest. Iedeva naudu pirkšanai visu kas aizmirsts nedēļas kārtējā iepirkšanās reizē. Un – pati laipnība. O.K. Tā man vieglāk. Citādi es nemaz nespētu dzīvot. Bet – mana lielā dūša (aknas mājās teica) nepadodas un ‘turas pie saviem’ uzskatiem un kādreiz gāž to ārā, lai notiek kas notiek.