Jūnijs 1981 (Ķikure/Kikure)

Piektdiena 4 (?) {5} jūnijs 1981.

No kurienes šī sēkla gaisos
Uz kurieni tās ceļš
Tai zināms, nezināms.
Tai diena līdzi iet pret vakaru
Ar sauli
Tai upes līdzi iet ar ūdeņiem
Tai meži šūpojas un vējš to ved
Un putnu balsis.
Bet kas to sargā
Kas viņu glābj
Kad gulstas tā pie zemes
Dzīvi sākt.

Tāls ceļš tai zināms viņas neziņā
Tāls ceļš tai drošs kaut briesmās vestu
Tā lido brīva
Neskārta ne baiļu ne cerību
Tā brīva visumā
Jo pati viss
Nes savu brīnumu
Kas brīnums tikai mums
Kas ceļojam ar savu smagumu
Piemirkuši ar mūsu jautāšanu
Ar mūsu smagumu un zudamību
Un mūsu kāri nemirstību tvert.

–––––––––––––––––––––––

Kā salāpīt, kas sists bez vainas
No rokām kritis trauks.

––––––––––––-

Nu aiznes mazliet gaismas
No jaunām lapām mežmalā
No sūnām kas tik maigi klājas
Pār smiltīm, akmeņiem
Bet kas aizsedz cieši
Neatsedzami, no gaismas slēpj.

Aiznes mazliet gaismas
No viļņiem steigā rautiem
Zem tiltiem nestājoties.
Aiznes mazās balsis
No putniem bēg kas
Slēpjas zaros
Un atgriežas
Kas vienmēr atgriežas
Vējš diennakts griezās.

––––––––––––-

Tramtaram tram tramtaram
Un tas ir viss kas ir un būs
Bet pāri tiltiem mazliet staigāt
Tad atkal palikt tram ta ram
Pie tā kas ved pa tram ta ram

Bet pāri tiltiem mazliet staigāt
Pāri tiltiem mazliet iet
Palu ūdeņi kad nāk pret krastiem
Pār tiltiem tad vēl iet vēl iet.

Otrdiena 9. jūn. (1981)

Šodien nosūtīju Br. Palton’am mazo grāmatiņu.
Kartiņas ko esmu sūtījusi nepietiekami uzmarkotas. – Freiji, Ozoliņi, kam vēl?