Piektdiena 4 (?) {5} jūnijs 1981.
No kurienes šī sēkla gaisos Uz kurieni tās ceļš Tai zināms, nezināms. Tai diena līdzi iet pret vakaru Ar sauli Tai upes līdzi iet ar ūdeņiem Tai meži šūpojas un vējš to ved Un putnu balsis. Bet kas to sargā Kas viņu glābj Kad gulstas tā pie zemes Dzīvi sākt. Tāls ceļš tai zināms viņas neziņā Tāls ceļš tai drošs kaut briesmās vestu Tā lido brīva Neskārta ne baiļu ne cerību Tā brīva visumā Jo pati viss Nes savu brīnumu Kas brīnums tikai mums Kas ceļojam ar savu smagumu Piemirkuši ar mūsu jautāšanu Ar mūsu smagumu un zudamību Un mūsu kāri nemirstību tvert. ––––––––––––––––––––––– Kā salāpīt, kas sists bez vainas No rokām kritis trauks. ––––––––––––- Nu aiznes mazliet gaismas No jaunām lapām mežmalā No sūnām kas tik maigi klājas Pār smiltīm, akmeņiem Bet kas aizsedz cieši Neatsedzami, no gaismas slēpj. Aiznes mazliet gaismas No viļņiem steigā rautiem Zem tiltiem nestājoties. Aiznes mazās balsis No putniem bēg kas Slēpjas zaros Un atgriežas Kas vienmēr atgriežas Vējš diennakts griezās. ––––––––––––- Tramtaram tram tramtaram Un tas ir viss kas ir un būs Bet pāri tiltiem mazliet staigāt Tad atkal palikt tram ta ram Pie tā kas ved pa tram ta ram Bet pāri tiltiem mazliet staigāt Pāri tiltiem mazliet iet Palu ūdeņi kad nāk pret krastiem Pār tiltiem tad vēl iet vēl iet.
Otrdiena 9. jūn. (1981)
Šodien nosūtīju Br. Palton’am mazo grāmatiņu.
Kartiņas ko esmu sūtījusi nepietiekami uzmarkotas. – Freiji, Ozoliņi, kam vēl?
